GRĀMATVEDĪBA

No 2016.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros būs par 10 eiro "uz papīra" lielāka nekā šogad - 370 eiro, informē Labklājības ministrija (LM). To paredz otrdien, 24.novembrī, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normāla darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu". Vienlaikus minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšana notiks atbilstoši mēnesī noteiktām darba stundām. Lai to īstenotu, izstrādāta minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas formula attiecībā uz četru veidu normālā darba laika stundu skaitu mēnesī (saskaņā ar Darba likuma 131.pantu "Normālais darba laiks" un 133.pantu "Darba nedēļas ilgums" - 5 darba dienu nedēļa un 40 stundas nedēļā vai 5 darba dienu nedēļa un 35 stundas nedēļā, vai 6 darba dienu nedēļa un 40 stundas nedēļā, vai 6 darba dienu nedēļa un 35 stundas nedēļā). Atbilstoši noteikumos noteiktajai formulai LM katru gadu aprēķinās četru veidu normālā darba laika stundu skaitu mēnesī un atbilstošās minimālās...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis informatīvo materiālu "Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana dalības maksai biedrību, nodibinājumu un sabiedrisko organizāciju rīkotajos sporta pasākumos". Tajā skaidrots, ka pievienotās vērtības nodokli (PVN) dalības maksai biedrību vai nodibinājumu rīkotajos pasākumos piemēro atkarībā no pasākuma rīkošanas mērķa. Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Savukārt nodibinājums (arī fonds) ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Biedrībai un nodibinājumam ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības un nodibinājuma mērķus. Saimnieciskā darbība Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību (tai skaitā jebkuru ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbība, lauksaimnieciska darbība). Pakalpojumu sniegšana par atlīdzību saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē ir ar nodokli apliekams darījums. Tādējādi biedrību vai nodibinājumu veikto darbību, kas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu, kurā atgādina, ka darba devējam par darbinieku (Latvijas rezidentu), kas veic darba pienākumus ārvalstī un no gūtā ienākuma maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nodarbinātības valstī, ir jāiesniedz informācija VID. Darba devējs par personām, kuras uzsāk vai beidz algotu darbu ārvalstīs, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstis vai valstis, ar kurām Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja to algota darba ienākums tiks pakļauts aplikšanai ar ienākuma nodokli ārvalstī, informāciju iesniedz VID, aizpildot ziņas par darba ņēmējiem (Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumu Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumi Nr.827) 1.pielikums). Darba devējs ziņas par darba ņēmējiem iesniedz, pirms persona uzsāk vai beidz darbu ārvalstī. Informatīvo materiālu var lejuplādēt šeit.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs plāno aizdot naudas līdzekļus pēc diviem aizdevuma līgumiem citai sabiedrībai (uzņēmumi nav saistīti pēc likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 12.panta) uz četriem gadiem. Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka pēc pirmā aizdevuma līguma par aizdevuma lietošanu tiek noteikti procenti 6 % gadā no kopējās neatmaksātās aizdevuma summas. Pie procentu aprēķiniem puses pieņem, ka gadā ir 365 dienas un mēnesī 30 dienas. Iesniedzēja aizņēmējs apņemas maksāt procentus par aizdevuma lietošanu katru mēnesi līdz mēneša 5.datumam par iepriekšējā mēneša periodu. Gala norēķins par uzkrātajiem procentiem veicams vienlaicīgi ar aizdevuma atmaksu Iesniedzējam. Iesniedzējs iesniegumā uzdod jautājumus par pirmā aizdevuma līguma nosacījumiem. Vai pēc tāda aizdevuma līguma procenti jāaprēķina un jāiekļauj Iesniedzēja ieņēmumos katru mēnesi neatkarīgi no tā, vai procenti ir samaksāti vai nav samaksāti? Vai gadījumā, kad aizņēmējs nemaksās procentus vairāk par gadu, Iesniedzējam vienalga jāiekļauj savos ieņēmumos procenti, kuri nav samaksāti? Jo pēc Ministru kabineta...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka 2015.gada 13.oktobrī stājās spēkā grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām". Minētajos grozījumos ir noteikts nodokļu maksātāja pienākums sniegt VID informāciju par pamatdarbības veidu atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas kodiem - NACE. Tiem nodokļu maksātājiem, kas ir reģistrējušies līdz 2015.gada 13.oktobrim, ir noteikts pienākums līdz 2016.gada 1.maijam iesniegt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk - EDS) informāciju par iepriekšējā taksācijas gada pamatdarbības veidu, ja tas iepriekšējā taksācijas gadā ir mainījies vai neatbilst iepriekš sniegtajai informācijai. Savukārt tie nodokļu maksātāji, kas uzsāk saimniecisko darbību, informāciju iesniedz mēneša laikā pēc saimnieciskās darbības reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā vai VID. Papildus informējam, ka, reģistrējot saimniecisko darbību VID, nodokļu maksātājiem ir iespēja uzreiz norādīt darbības veidus, tai skaitā pamatdarbības veidu. Nodokļu maksātāji informāciju par savu pamatdarbības veidu var iesniegt EDS sadaļā "Dokumenti" - "No veidlapas" - "Citi" - "Informācija VID klientu apkalpošanas centriem", iesniedzot nodokļu maksātāja (juridiskās vai citas personas) ziņojumu...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) elektroniskās deklarēšanas sistēma (turpmāk - EDS) pastāvīgi tiek pilnveidota un modernizēta, lai nodokļu maksātāji ērti varētu pildīt nodokļu saistības atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī tiktu mazināts administratīvais slogs un vienkāršota nodokļu saistību izpilde, sola VID. 2015.gada oktobrī nodota ekspluatācijā EDS versija 7.7, kurā īstenotas būtiskas izmaiņas, papildinājumi un uzlabojumi. Izveidoti jauni strukturēti dokumenti Strukturētu dokumentu formu izmantošana nodrošina datu precizitāti, jo šādiem dokumentiem EDS tiek veikta automātiska dokumentu pareizības pārbaude, kas ļauj novērst vai vismaz mazināt aprēķina un citu kļūdu rašanās iespējas. Līdz šim daļa no turpmāk uzskaitītajiem dokumentiem nodokļu maksātājiem bija jāaizpilda brīvā formā vai izmantojot VID piedāvāto PDF formu. Tagad nav nepieciešams veikt papildus darbības, jo dokumenti ir atrodami VID EDS, un, izvēloties atbilstošo dokumentu grupu, tos viegli var aizpildīt online režīmā. 1. Izveidota jauna dokumentu grupa "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ziņojumi". Šajā grupā ir dokumenti, kuri jāiesniedz personām,...

Saeima ceturtdien, 22.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu. Jauns likums izstrādāts un pieņemts, lai Latvijā ieviestu Eiropas Savienības jaunās grāmatvedības direktīvas prasības par uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem pārskatiem un saistītajiem ziņojumiem. Patlaban attiecīgais grāmatvedības regulējums iekļauts Gada pārskatu likumā un Konsolidēto gada pārskatu likumā, un, ņemot vērā jauno direktīvu, likuma projekts izstrādāts, apvienojot abas jomas. Likumprojekts nosaka pārskatu saturu, to sagatavošanas, iesniegšanas, apstiprināšanas un publiskošanas, kā arī revīziju vai ierobežoto pārbaužu kārtību, pārskatos atklājamās informācijas apjomu un arī atvieglojumus un atbrīvojumus atsevišķām sabiedrību kategorijām un koncerniem. Tāpat regulējums paredz noteikt atbildīgo personu par pārskatu sagatavošanu, to iesniegšanu un revīziju vai ierobežoto pārbaudi. Jaunais likums attieksies uz Latvijā reģistrētām komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām un Eiropas ekonomisko interešu grupām, kā arī Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām un komercsabiedrībām. Tāpat jaunais grāmatvedības regulējums attieksies uz individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 300...

Pagājušajā gadā VID elektroniskajā deklarēšanās sistēmā (EDS) iesniegti vairāk nekā četri miljoni elektronisku dokumentu un tās lietotāju skaits arvien pieaug, tomēr ik pa laikam kāds jautājums par sistēmas lietošanu un iespējām rodas gan tās pastāvīgajiem, gan pavisam jaunajiem lietotājiem, secināts nesen notikušajā „Grāmatvedības forumā 2015”. Ja atceramies, ka nemaz ne tik sen jebkura dokumenta iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā (VID) saistījās ar garām rindām un papīru kaudzēm, tad šobrīd VID uzturētajai EDS var pieslēgties ar jebkuru Latvijā atzītu elektroniskās identifikācijas sistēmu, piemēram, ar internetbanku vai drošu elektronisko parakstu. Taču, lai nerastos neveiklas situācijas, speciālisti gan uzņēmējiem, gan arī privātpersonām iesaka ņemt vērā vairākas vienkāršas lietas. 1. Jāsakārto pieejas tiesības Sākot darbu, ir jāpārliecinās, ka ir pareizi noformēts EDS tiesību pārvaldnieks, amatpersonām ir automātiski piešķirtas tiesības parakstīt un iesniegt dokumentus sistēmā. Kā atzīst VID Nodokļu pārvaldes Informācijas sistēmu atbalsta daļas galvenais nodokļu inspektors Sergejs Ņikitjuks, tas ir svarīgi, ja uzņēmuma valdē darbojas vairāki cilvēki...

Portālā jau iepriekš informējām, ka Saeimā 2014.gada 17.decembrī pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” un ar minētajiem grozījumiem likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.pants ir papildināts ar normu, kas nosaka VID pienākumu ar 2015.gada 1.oktobri nodrošināt publiski pieejamu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrēto kvīšu vienoto datubāzi (reģistru). Izmantojot šo reģistrēto kvīšu vienoto datubāzi, jebkura persona var pārliecināties, vai darījuma partnerim ir reģistrēta kvīts, neprasot to apliecināt pašam darījuma partnerim. Kopš 2015.gada 1.oktobra VID nodrošina publiski pieejamu VID reģistrēto kvīšu vienoto datubāzi (reģistru), kurā ir iekļauta informācija par nodokļu maksātāju VID reģistrētām darījumus apliecinošām kvītīm. Ievadot attiecīgā nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu, kvīts sēriju un kvīts numuru (minētie kritēriji, atlasot datus, ievadāmi precīzi un obligāti), var saņemt informāciju par konkrētā nodokļu maksātāja reģistrētās darījumu apliecinošās kvīts statusu (reģistrēta/izlietota/anulēta) un reģistrācijas datumu. VID aicina reģistrēto kvīšu vienoto datubāzi lietot gadījumā, kad kvīti izmanto kā izglītības un ārstniecisko pakalpojumu attaisnoto izdevumu apliecinošu dokumentu, iesniedzot...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 14.oktobrī, nolēma virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimas sēdē jaunā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma projektu. Likumprojekts izstrādāts, lai Latvijā ieviestu Eiropas Savienības jaunās grāmatvedības direktīvas prasības par uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem pārskatiem un saistītajiem ziņojumiem. Patlaban attiecīgais grāmatvedības regulējums iekļauts Gada pārskatu likumā un Konsolidēto gada pārskatu likumā, un, ņemot vērā jauno direktīvu, likuma projekts izstrādāts, apvienojot abas jomas. Likumprojekts nosaka pārskatu saturu, to sagatavošanas, iesniegšanas, apstiprināšanas un publiskošanas, kā arī revīziju vai ierobežoto pārbaužu kārtību, pārskatos atklājamās informācijas apjomu un arī atvieglojumus un atbrīvojumus atsevišķām sabiedrību kategorijām un koncerniem. Tāpat regulējums paredz noteikt atbildīgo personu par pārskatu sagatavošanu, to iesniegšanu un revīziju vai ierobežoto pārbaudi. Jaunais likums attieksies uz Latvijā reģistrētām komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām un Eiropas ekonomisko interešu grupām, kā arī Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām un komercsabiedrībām. Tāpat jaunais grāmatvedības regulējums attieksies uz individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru ieņēmumi no...

Sadarbojoties ar grāmatvedības un finanšu konsultāciju uzņēmumu, Latvijas uzņēmējiem vissvarīgākie kritēriji ir detalizēts līgums un speciālistu pieredze, bet mazāka nozīme ir cenai un izmantotajiem IT risinājumiem, liecina konferencē "Grāmatvedības forums 2015" publiskotie pētījuma dati. 6. oktobrī notikušajā konferencē "Grāmatvedības forums 2015" finanšu profesionāļi apsprieda aktuālākos nozares jaunumus, runāja par nākotnes izaicinājumiem un meklēs praktiskus risinājumus vairākām problēmām. Šāgada februārī 36 valstīs konsultāciju uzņēmuma "Grant Thornton" veiktais pētījums arī atklāj, ka, vērtējot sadarbību ar grāmatvežiem, uzņēmējiem svarīgākā ir speciālistu izpratne par klienta biznesu un pakalpojuma uzticamība. Šiem apgalvojumiem piekrīt attiecīgi 44% un 31% aptaujāto Latvijas uzņēmēju. Vienlaikus pakalpojuma cenai vai grāmatvedības uzņēmuma IT spējām un izmantotajiem risinājumiem Latvijas uzņēmēju skatījumā ir daudz mazāka nozīme. Cenu kā vissvarīgāko kritēriju minējis tikai katrs ceturtais (25%) aptaujātais. Bet aptuveni divām trešdaļām (66%) Latvijā aptaujāto grāmatvedības uzņēmuma IT spējas un izmantotie risinājumi nav izšķirošs kritērijs ārpakalpojuma izvēlē. "Ārpakalpojumu sniedzēju aptauja pirms pāris gadiem iezīmēja "ideālo grāmatvedi" Latvijas...

Šaubīgo un bezcerīgo debitoru parādu uzskaiti, uzkrājumu veidošanu šaubīgajiem debitoru parādiem un bezcerīgo debitoru parādu norakstīšanu regulē Gada pārskatu likums (GPL) un MK noteikumi Nr. 488 “Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi”. Kad, kā un cik lielos apmēros veidot uzkrājumus šaubīgajiem debitoru parādiem, ir viens no sarežģītākajiem debitoru parādu uzskaites jautājumiem, jo reizēm ir grūti paredzēt, cik lielā apjomā un kad tiks veikta debitoru parādu apmaksa, un, ja debitors jau ir pārtraucis maksāt, vai izdosies no tā kaut ko piedzīt vai nē. Nosakot uzkrājumus šaubīgajiem debitoru parādiem, jāņem vērā Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 488 “Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 16.-18. punkts attiecībā uz aplēšu veidošanu, kas nosaka, ka sabiedrība sagatavo grāmatvedības aplēsi uzkrājumu summas novērtēšanai un izdevumu vai ieņēmumu veidu summu novērtēšanai, kā arī citos gadījumos, kad šāda aplēse nepieciešama, lai novērtētu pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai bilancē iekļaujamas summas lielumu. Grāmatvedības aplēsē iekļautajam novērtējumam jābūt ticamam. Novērtējums ir ticams,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Saeimā 2014.gada 17.decembrī pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” un ar minētajiem grozījumiem likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.pants ir papildināts ar normu, kas nosaka VID pienākumu ar 2015.gada 1.oktobri nodrošināt publiski pieejamu Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēto kvīšu vienoto datubāzi (reģistru). Publiski pieejamā VID reģistrēto kvīšu vienotajā datubāzē (reģistrā) ir iekļauta informācija par nodokļu maksātāju VID reģistrētajām darījumus apliecinošām kvītīm. Ievadot attiecīgā nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu, kvīts sēriju un kvīts numuru (minētie kritēriji pie datu atlases ievadāmi precīzi un obligāti), var saņemt informāciju par konkrētā nodokļu maksātāja reģistrētās darījumu apliecinošās kvīts statusu (reģistrēta/izlietota/anulēta) un reģistrācijas datumu. VID publiskojamās datubāzes sadaļa “Darījumu apliecinošās kvītis” ir pieejama Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā sadaļā “VID publiskojamo datu bāze” – https://www6.vid.gov.lv/VID_PDB/DAK. Publiski pieejamā VID reģistrēto kvīšu vienotajā datubāzē (reģistrā) jebkura persona var pārliecināties, vai darījuma partnerim ir reģistrētā kvīts, neprasot to apliecināt pašam darījuma partnerim.

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atgādina, ka kopš 2014.gada 1.jūnija informācijas par galveno ienākuma gūšanas vietu, apgādībā esošām personām un papildu atvieglojumiem iekļaušana algas nodokļa grāmatiņā ir nodokļu maksātāja pienākums un vienlaikus arī izvēle, un aicina darba devējus informēt savus darbiniekus par viņu pienākumu un tiesībām. VID atgādina, ka no 2014.gada 1.jūnija visiem nodokļu maksātājiem algas nodokļa grāmatiņa ir tikai elektroniskā formā un gan pašai personai, gan personas darba devējam tā ir pieejama, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk – EDS). Tas nozīmē, ka līdz 2014.gada 1.jūnijam papīra formā izsniegtās algas nodokļa grāmatiņas pēc 2014.gada 1.jūnija vairs nav aktuālas. Personām, kurām līdz 2014.gada 1.jūnijam jau bija izsniegta algas nodokļa grāmatiņa papīra formā, tā automātiski tika aizstāta ar elektronisko algas nodokļa grāmatiņu. Savukārt personām (arī nepilngadīgām), kurām līdz 2014.gada 1.jūnijam nebija izsniegta algas nodokļa grāmatiņa papīra formā, lai to iegūtu, ir jāiesniedz iesniegums VID par algas nodokļa grāmatiņas izsniegšanu, un VID to...

Pēdējo divu gadu laikā parādījās likumiskā regulācija jautājumā par to, kurā brīdī jāmaksā IIN (nodoklis “no kapitāla”) gadījumos, kad fiziskā persona iegulda (atsavina) pamata kapitālā nekustamo īpašumu vai vērtspapīrus. Tomēr „kapitāla aktīvu” saraksts neaprobežojas ar šiem diviem īpašuma veidiem. Un kā maksāt IIN 15% apmērā, ja tiks ieguldīti pamatkapitāla citi kapitāla aktīvi, nav skaidrs. Kas teikts par kapitāla aktīviem likuma „Par IIN” 11.9 panta otrajā daļā: 2. Šā likuma izpratnē kapitāla aktīvi ir: 1) akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; 2) ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; 3) parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; 4) nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); 5) uzņēmums Komerclikuma izpratnē; 6) intelektuālā īpašuma objekti; 7) ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti...