GRĀMATVEDĪBA

Pēc portālā publicētās informācijas „Darbinieku noma: kurš ir patiesais darba devējs” (/?p=4443) par Darba likuma grozījumiem, kas attiecas uz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, saņemts jautājums paskaidrot, kā piemērojama Darba likuma 74. panta septītā daļa, kas noteic, ka atlīdzība gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja darbiniekam laikposmā starp norīkojumiem neatkarīgi no nolīgtā darba laika jāizmaksā atlīdzību, kas nav mazāka par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, proporcionāli laikposmam starp norīkojumiem. Vai ar to jāsaprot, ka darbiniekam, kas noslēdzis līgumu ar pagaidu darbu aģentūru par iesaistīšanos pagaidu darbos, ir tiesības saņemt minimālo algu, ja aģentūra nespēj viņam nodrošināt reālu darbu? Ko šai gadījumā saprast ar "neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ"? Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas vadošais juriskonsults Vilnis Virza skaidro, no Darba likuma 74. panta septītās daļas izriet, ka gadījumos, ja darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēja darbinieks laikposmā starp norīkojumiem neveic darbu, tad darba devējam ir pienākums darbiniekam...

Sakarā ar a/s „Latvijas Krājbanka” darbības apturēšanu Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) aicina visus nodokļu maksātājus, kuriem ir konti a/s „Latvijas Krājbanka” un kuriem ir radušās problēmas nodokļu normatīvajos aktos noteiktajos termiņos veikt nodokļu nomaksu, vērsties VID ar iesniegumu par nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa. Iesniegumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu nodokļu maksātāji var iesniegt elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (dokumentu grupa “Citi” - dokumentu veids “Informācija VID klientu apkalpošanas centriem”), klātienē jebkurā VID Klientu apkalpošanas centrā, kā arī pieteikt nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma nepieciešamību telefoniski pa VID informatīvo tālruni 1898, izvēloties tēmu „Nodokļi, Elektroniskās deklarēšanas sistēma”. VID jau iepriekš atvainojas nodokļu maksātājiem par to, ka sakarā ar nodokļu maksātāju lielo interesi šajā jautājumā VID informatīvā tālruņa līnijas ir ļoti noslogotas. Pieteikumu, iesniegumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma nepieciešamību VID izskatīs maksimāli īsā laikā, nepārsniedzot septiņas dienas. Piešķirot nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, nokavējuma...

Steidzamības kārtībā Saseimā šomēnes, 10. novembrī, pieņemti un ar nākamā gada 1. janvāri spēkā stājas grozījumi likumā “Par grāmatvedību”, vēsta Saeimas mājas lapa. Šie grozījumi nodrošinās vienlīdzīgu attieksmi grāmatvedību reglamentējošajos normatīvajos aktos attiecībā pret biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām un reliģiskajām organizācijām, jo arī biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā nepārsniedz 25 000 latu, varēs kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā un sagatavot tikai divas gada pārskata sastāvdaļas – ieņēmumu un izdevumu pārskatu un ziedojumu un dāvinājumu pārskatu. Par šie grozījumiem plz.lv jau rakstīja to tapšanas laikā, šeit: /?p=3856  

Šonedēļ, 22. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika izskatīti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Šos grozījumus Ministru kabinets apstiprināja, tagad tie vēl jāskata Saeimai, un plānots, ka tie stāsies spēkā 2012.gada 1.janvārī. Grozījumi tika skatīti 2012.gada budžeta pavadošo likumprojektu paketes ietvaros. Grozījumu mērķis ir novērst nepilnības atsevišķu likuma normu piemērošanai praksē un papildināt likumu ar jaunām normām, nodrošinot skaidru likuma piemērošanu līdz šim neatrunātās situācijās. Kā vēsta Finanšu ministrijas sagatavotā šī likumprojekta anotācija, grozījumi paredz šādas izmaiņas. Uzņēmumiem uz darbinieku rēķina optimizēt nodokļus vairs nebūs izdevīgi Likumprojektā iekļauta norma, lai novērstu nodokļu optimizācijas shēmas, kuru ietvaros uzņēmums, kas jau darbojas, veic reorganizāciju, atlaiž darbiniekus, savukārt darbinieki ir spiesti veidot mikrouzņēmumus, pēc būtības saglabājot līdzšinējo darba attiecību modeli, bet to tikai nodokļu optimizācijas nolūkos juridiski noformējot kā pakalpojumu līgumu, uzņēmumu līgumu, darbaspēka nomu u.c. Tāpēc likumā ir noteikts ierobežojumsattiecībā uz šāda veida pakalpojumu saņemšanu no mikrouzņēmumiem– t.i. šāda veida pakalpojumi, izpildoties noteiktiem kritērijiem...

Aicinām pievērst uzmanību, ka grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 31.augusta noteikumos Nr.819 “Noteikumi par mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību” stājās spēkā šā gada 18. novembrī. Par šiem grozījumiem, kad tie tika skatīti Ministru kabineta sēdē, jau rakstījām, uzsverot, ka grozījumu mērķis ir nodrošināt vienkāršu un vienveidīgu mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju aizpildīšanas kārtību, novērst neviennozīmīgās normatīvā akta interpretācijas. Atgādinām, ka jaunā redakcijā ir izteikts iepriekš minēto noteikumu 8.punkts, kurā tiek nodalīts veids, kādā gūtos ienākumus no mikrouzņēmuma uzrāda mikrouzņēmuma īpašnieks, kas nav darba attiecībās ar mikrouzņēmumu, un algots darbinieks. Ir precizēta kārtība, kādā tiek uzrādīta izmaksātā atvaļinājuma nauda, gadījumos, kad tā tiek ieskaitīta taksācijas ceturksnī, kurā tiek gūta arī darba samaksa. Ir noteikts, ka aprēķināto atvaļinājuma naudu norāda par to periodu, par kuru tā ir aprēķināta. Noteikumi ir papildināti ar paskaidrojošu normu, kas nosaka: ja darbiniekam kādā no pārskata mēnešiem mikrouzņēmums kompensē izdevumus saistībā ar komandējumu vai darba braucienu un kompensācija ir atbilstoša...

Lai izbeigtu tiesisku strīdu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu audita rezultātā aprēķinātajiem papildu maksājumiem budžetā vai par konstatēto no budžeta atmaksājamās summas nepamatotu palielināšanu, viena no iespējām ir vienošanās līguma noslēgšana nodokļu maksātāja un VID starpā. Izmaiņas šāda līguma noslēgšanā ievieš 9. novembrī spēkā stājušies 13. oktobra grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”, kas minēti likuma 41. pantā. Visbiežāk šādi tiesiska rakstura strīdi rodas gadījumos, kad, izskatot nodokļu maksātāja iesniegumu, VID ģenerāldirektors apstrīdēto lēmumu atstājis negrozītu vai arī pieņēmis jaunu lēmumu, ar kuru apstrīdētais lēmums atcelts daļēji. Nodokļu maksātājiem, pirms uzsākt laikietilpīgo tiesāšanās procesu, pastāv iespēja vērsties VID ar ģenerāldirektoram adresētu iesniegumu par iespējamā vienošanās līguma noslēgšanu. Šādu iesniegumu jāiesniedz viena mēneša laikā pēc VID ģenerāldirektora attiecīgā lēmuma saņemšanas. Tomēr, kā norādījusi Satversmes tiesa, likums neuzliek par obligātu pienākumu VID šādu vienošanās līgumu noslēgt, tāpēc atteikuma gadījumā nav vērts arī vērsties tiesā ar prasību noslēgt šādu vienošanās līgumu. Par to varat...

Būtiskas izmaiņas gan nodokļu maksātāju attiecībās ar nodokļu administrāciju – Valsts ieņēmumu dienestu (VID), gan nodokļu un nodokļu parādu samaksas termiņos ievieš 2011. gada 13. oktobra grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas stājušies spēkā kopš 9. novembra. Arī neuzmanības kļūda ir pārkāpums Ja iepriekš likumā bija definēts, ka nodokļu pārkāpums ir konkrēts nodarījums (darbība vai bezdarbība), kura dēļ tiek pārkāpta kāda nodokļu jomu reglamentējošo normatīvo aktu vai ES tiesību norma, tad patlaban grozītais likums "Par nodokļiem un nodevām" noteic, ka ar nodokļu pārkāpums jāsaprot prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, tādējādi uzsverot vainas nozīmi pārkāpumā. Ņemot vērā jauno regulējumu, vairs nevarēs mēģināt attaisnoties, ja nodokļu pārkāpums būs radies paviršības un neuzmanības dēļ, bez iepriekš apzināta nodoma pārkāpt likumu. Tāpat likumā "Par nodokļiem un nodevām" no jauna definēts, kas uzskatāms par atkārtotu nodokļu pārkāpumu. Tas ir nodokļu pārkāpums, kas radies ne vēlāk kā triju gadu laikā no...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka likums “Par pievienotās vērtības nodokli” paredz, ka, iesniedzot VID pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju un tās pielikumus elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk – EDS), deklarācijas iesniegšanas termiņš ir 20 dienas pēc taksācijas perioda beigām. Pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas un tās pielikums par 2011.gada oktobri elektroniski var iesniegt līdz 2011.gada 21.novembrim ieskaitot, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa. VID aicina nodokļu maksātājus izmantot likumā noteiktās iespējas un pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas un tās pielikumus iesniegt likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” paredzēto 20 dienu pēc taksācijas perioda laikā, nesniedzot deklarācijas vienlaicīgi 15.datumā, kā arī neatliekot minēto deklarāciju iesniegšanu uz pēdējo iesniegšanas dienu, t.i., 20.datumu. Veicot EDS veiktspējas auditu, tika konstatēts, ka, palielinoties vienlaicīgam lietotāju skaitam, rodas lietotāju darbības atteice. VID speciālisti, analizējot informāciju par VID EDS iesniegtajām pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām un to pielikumiem, konstatēja, ka nodokļu maksātāji šos dokumentus pārsvarā iesniedz tieši attiecīgā mēneša 15.datumā....

Šodien, 15. novembrī, Ministru kabineta sēdē plānots skatīt grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 31.augusta noteikumos Nr.819 "Noteikumi par mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību”, vēsta Ministru kabineta mājas lapa. Kā teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā šī tiesību akta projekta anotācijā, grozījumu mērķis ir nodrošināt vienkāršu un vienveidīgu mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju aizpildīšanas kārtību, novērst neviennozīmīgās normatīvā akta interpretācijas. Lai atvieglotu deklarācijas aizpildīšanu un administrēšanu, noteikumu projekts paredz, ka nodokļa maksātājs, kurš nepārsniedz Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1.panta 1.punktā un 2.panta ceturtajā daļa noteiktos kritērijus, aizpilda tikai deklarācijas 1., 2., 3., 4., 5., 7., 8. un 15. rindu. Noteikumu projekts paredz izteikt jaunā redakcijā iepreikš minēto noteikumu 8.punktu, kurā tiek nodalīts veids, kādā gūtos ienākumus no mikrouzņēmuma uzrāda mikrouzņēmuma īpašnieks, kas nav darba attiecībās ar mikrouzņēmumu, un algots darbinieks. Plānota šāda 8. punkta redakcija: "8. Deklarācijas 7.rindā norāda mikrouzņēmuma darbiniekus (arī prombūtnē esošus), ieskaitot mikrouzņēmuma īpašniekus (turpmāk – darbinieks), un katra darbinieka ienākumu kalendāra ceturkšņa katrā...

Latvijas grāmatvedības ārpakalpojumu asociācijas un Lattelecom grupas uzņēmuma „BPO Baltic” kopīgi veiktajā pētījumā par ārpakalpojumu izmantošanu Latvijā tieši grāmatvedības ārpakalpojumu niša minēta kā progresīvākā un ar lielākām izaugsmes iespējām. To pagaidām izmanto tikai nepilni 20% pētījumā apjautāto uzņēmumu. Pētījuma prezentācija notika Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu asociācijas rīkotajā ikgadējā konferencē „Biznesa inovācijas grāmatvedības ārpakalpojumu jomā”. Ilze Misiņa, „BPO Baltic” izpilddirektore, norāda, ka, ņemot vērā Latvijas strauji mainīgo likumdošanu un nodokļu piemērošanas politiku, uzņēmumiem trūkst resursu un kapacitātes, lai grāmatveži regulāri apmeklētu nozares seminārus un apmācības, kurās iespējams uzzināt aktuālās izmaiņas šajā jomā. To apliecina arī pētījuma rezultāti, jo būtiskākais aspekts, kuru ņem vērā uzņēmumu pārstāvji, izvēloties ārpakalpojumus, ir augsta pakalpojumu kvalitāte, kam seko izdevīga pakalpojuma cena un pakalpojumu sniedzēja kompetence un ekspertīze. Vērtējot respondentu sniegtās atbildes par ieguvumiem un priekšrocībām, izmantojot ārpakalpojumus, augstāka apmierinātība ar izmantoto pakalpojumu gan cenas, gan kvalitātes ziņā ir tieši grāmatvedības ārpakalpojumiem (3,2 punkti 4 punktu skalā) un algu aprēķina...

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē tika skatīti šonedēļ, 9. novembrī. Kā plz.lv paskaidroja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, darbu pie šī likumprojekta nolemts turpināt un likumprojektu plānots skatīt 17. novembrī plenārsēdē. Konkrēta datuma, kad grozījumiem būtu jāstājas spēkā, pagaidām nav. Lasot Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojekta anotāciju, var secināt, ka topošie grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” ienesīs izmaiņas daudzās jomās. Reversā PVN piemērošanas kārtība būvniecības un metāllūžņu biznesam - Plānots likumu papildināt ar jaunu 13.5 un 13.6 pantu, kas nosaka "reverso" (apgriezto) PVN piemērošanas kārtību būvniecības pakalpojumiem, kā arī metāllūžņu piegādēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem. Tādējādi par iekšzemē sniegtajiem būvniecības pakalpojumiem PVN aprēķinās un maksās valsts budžetā būvniecības pakalpojumu saņēmējs. Savukārt par iekšzemē veiktajiem darījumiem ar metāllūžņiem PVN aprēķinās un maksās valsts budžetā metāllūžņu saņēmējs (pircējs) vai ar metāllūžņu piegādi saistīto pakalpojumu saņēmējs. Pieredze "reversās" (apgrieztās) PVN maksāšanas kārtības piemērošanā kokmateriālu piegādēm...

Bilances Zelta komplekta īpašnieki saņem jaunu tematisko pielikumu “Kā izvairīties no soda, sniedzot atskaites VID. Pārmaksātās PVN summas pamatotības izvērtēšana un atmaksa”. Pielikuma saturu veidojuši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes nodokļu speciālisti. PIELIKUMA SATURS Vispārīgā informācija Pārmaksātās PVN summas, kas izveidojusies, sākot ar 2010. gada 1. jūliju, izvērtēšana - Pārmaksātās PVN summas apstiprināšana - Pārmaksātās PVN summas apstiprināšanas termiņa pagarināšana Pārmaksātās PVN summas, kas izveidojusies par taksācijas periodiem līdz 2010. gada 30. jūnijam, izvērtēšana - Pārmaksātās PVN summas sadalījums - Pārmaksātās PVN summas pieprasīšanas termiņš - Pārmaksātās PVN summas pārbaude - Pārmaksātās PVN summas atmaksas termiņa pagarināšana - Pārmaksātās PVN summas atmaksa Pārmaksātās PVN summas atmaksa nodokļu maksātāja bankas kontā Pārmaksātās PVN summas novirzīšana nokavēto nodokļu maksājumu veikšanai Ja nodokļu maksātājiem, kuri ir izslēgti no Valsts ieņēmumu dienesta ar PVN apliekamo personu reģistra, ir izveidojusies pārmaksātā PVN summa Atbildība par nesadarbošanos ar Valsts ieņēmumu dienestu Būtiskākie jautājumi, kuriem nodokļu maksātājiem jāpievērš...

Žurnāla Bilance nr. 21 (273), kas iznāk 3. novembrī, saturs: LIKUMDOŠANA Saimnieciskās darbības veicēju tiesības uz likumos noteikto nodokļu maksāšanas kārtību un tendences Eiropas Savienībā Joprojām viena no aktuālākajām problēmām Latvijā ir bezdarbs. Teorētiski bezdarbnieki tiek aicināti uzsākt saimniecisko darbību. Ieskaitot mikrouzņēmumu nodokli, likumdevējs, stimulējot saimnieciskās darbības veikšanu, ir paredzējis, ka iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no saimnieciskās darbības iespējams maksāt piecos da˛ādos veidos. Salīdzinot ar pamatā maksājamo IIN no saimnieciskās darbības, t.i., 25% no ieņēmumu un atļauto izdevumu starpības, mikrouzņēmumu ienākuma nodoklis vai, piemēram, fiksētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kura likme ir 5% no ieņēmumiem, uzskatāmi par stimulējošiem nodokļu režīmiem. Turklāt tie stimulē gan pašu saimnieciskās darbības veicēju, gan tā sadarbības partnerus vai klientus. NODOKĻI Kādas izmaiņas top saistībā ar mikrouzņēmumu nodokli un tā piemērošanu? Lai novērstu problēmas, kas radušās saistībā ar mikrouzņēmumu nodokli, top grozījumi normatīvajā regulējumā. Plānots, ka tie stāsies spēkā 2012. gada 1.janvārī. Pašlaik grozījumi vēl tiek saskaņoti attiecīgajās institūcijās,...

Šonedēļ , 1. novembrī, Ministru kabinets (MK), skatot Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto indikatīvo aprēķinu par Eiropas vienotās valūtas ieviešanas izmaksām 2013. un 2014. gadā, akceptēja, ka uz valsts budžetu attiecināmās eiro ieviešanas izmaksas no 2013. līdz 2014. gadam ir 8,7 miljoni latu, informē Lelde Kaunese, Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas eksperte. „Jāuzsver, ka lauvas tiesa no indikatīvajām eiro ieviešanas izmaksām paredzēta valsts pārvaldes informācijas sistēmu, kā arī naudas un maksājumu sistēmas pielāgošanai darījumiem ar eiro, savukārt komunikācijas izmaksu aprēķinos ņemta vērā citu eiro zonas dalībvalstu pieredze,” uzsver FM valsts sekretāre Sanita Bajāre. Īstenojot Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna pasākumus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kas ir atbildīgā iestāde par Valsts pārvaldes informācijas sistēmu pārmaiņu vadību un pielāgošanu Eiropas vienotās valūtas ieviešanai (Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmas, Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas, Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēma, u.c.), indikatīvais izmaksu aprēķins par informācijas sistēmu pielāgošanu eiro ieviešanai ir 3,1 miljons latu. Naudas un maksājumu...

Plānots, ka ar nākamā gada 1. janvāri spēkā stāsies grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”, ko šodien, 1. novembrī, plānots skatīt Ministru kabineta sēdē. Kā teikts topošā likumprojekta anotācijā, ko sagatavojusi Tieslietu ministrija, pieaugot maksātnespējas procesu skaitam, būtiski palielinājies to darbinieku skaits, kuru prasījumus darba devēja maksātnespējas gadījumā tiek pieprasīts apmierināt no darbinieku prasījumu garantiju fonda (garantiju fonds). Minētie apstākļi ietekmējuši arī strauju garantiju fonda līdzekļu apmēra samazināšanos. Turklāt, piemērojot spēkā esošā likuma „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (likums) tiesisko regulējumu, darbinieku prasījumu apmierināšanas procedūra praksē kļuvusi sarežģīta un laikietilpīga. Lai nodrošinātu darbinieku prasījumu apmierināšanu no garantiju fonda visiem darbiniekiem, kuru prasījumus likumā noteiktos gadījumos nav iespējams apmierināt no maksātnespējīgā darba devēja līdzekļiem, kā arī, lai padarītu efektīvāku darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtību, likumprojektā paredzēts noteikt, ka darbinieku prasījumu apmērs tiek aprēķināts, izmantojot vienotu kārtību, ņemot vērā darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās dienā valstī noteikto minimālo mēneša darba...