GRĀMATVEDĪBA

Sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu nostāju, ka telpu lietotāju īpašniekam/valdītājam/izīrētājam iemaksātās garantijas (drošības) naudas summas VID uzskata par tādiem pašiem izīrētāja/iznomātāja ieņēmumiem kā īres maksa un no kuriem attiecīgi jāsamaksā nodoklis, aicinām žurnāla lasītājus uz diskusiju par drošības naudas nozīmi, ekonomisko būtību un grāmatvedības uzskaiti tieši dzīvojamo telpu īrē — dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošanā citai personai par maksu (sk. likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 2. panta pirmo daļu). Pēc Eurostat datiem, vidēji apmēram 30% ES iedzīvotāju mājokli īrē, turklāt 20,8% maksā tirgus cenām atbilstošu īri, bet 9,3% īres maksa samazināta. Tik ievērojams īrnieku skaits norāda uz nepieciešamību risināt Latvijas īres tirgus problēmas, kuru skaitā ir gan novecojis likums "Par dzīvojamo telpu īri", gan abu īres tirgus pušu — īrnieku un izīrētāju — finanšu grūtības Covid–19 dēļ, kad vienīgais īres attiecību finansiālais nodrošinājums ir uz rakstiski noslēgtā līguma pamata iemaksātā drošības nauda, kas strīdus gadījumos bieži vien dod iespēju pusēm...

2020. gadu uzsākām ar grozījumiem Ministru kabineta 27.12.2005. noteikumos Nr. 1031 "Noteikumi par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām", par ko rakstījām gada sākumā. Un noslēgsim ar 2020. gada 29. septembrī apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 27.12.2005. noteikumos Nr. 1032 "Noteikumi par budžeta ieņēmumu klasifikāciju" (turpmāk — MK noteikumi), kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī. Grozījumi MK noteikumos ir apjomīgi, un to mērķis ir pilnveidot budžetu ieņēmumu klasifikāciju atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, optimizēt tās detalizācijas pakāpi, tādējādi novēršot interpretācijas iespējas un atvieglojot klasifikācijas piemērošanu. Šis mērķis tiek sasniegts: pārstrukturizējot un samazinot ieņēmumu klasifikācijas kodu skaitu, lai nodrošinātu, ka pēc ekonomiskās būtības līdzvērtīgi ieņēmumi tiktu attiecināti uz vienu kodu, tādējādi novēršot interpretācijas iespējas un atvieglojot klasifikācijas piemērošanu, kā arī mazinot kļūdu iespējamību uzskaitē; precizējot klasifikācijas kodu nosaukumus un skaidrojumus, ņemot vērā izmaiņas normatīvajos aktos. Šiem grozījumiem kopumā būtu jāveicina, ka klasifikācijas lietotājiem tās izmantošana būs atvieglota, kā arī samazinātos kļūdaini veikto maksājumu...

Valdība 17. decembrī pieņēmusi Ministru kabineta noteikumus Nr. 806 Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām"". Izmaiņas saistībā ar PVN pārmaksas atmaksu Viena no izmaiņām noteikumos saistīta ar grozījumiem PVN pārmaksas atmaksu kārtībā, ar ko Valsts ieņēmumu dienestam (VID) noteikts pienākums veikt regulāru apstiprinātās PVN pārmaksas atmaksu par taksācijas periodu. Līdz ar to reģistrētam PVN maksātājam MK noteikumu Nr.40 1.pielikumā “Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija” vairs nebūs jāaizpilda sadaļa “Informācija par pārmaksāto PVN summu par iekšzemē veiktiem darījumiem, par kuriem nodokli maksā preču vai pakalpojumu saņēmējs” un sadaļa “Pieprasījums par pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas atmaksu”. Tāpēc šīs sadaļas svītrotas no MK noteikumiem. Reģistrētiem PVN maksātājiem saglabāta prasība norādīt kontu, uz kuru pārskaitīt PVN pārmaksu, taču vairs nav noteikts, ka šim kontam jābūt atvērtam tieši kredītiestādē. Tas nozīmē, ka PVN pārmaksu atmaksas tiks veiktas ne tikai uz kredītiestādes kontiem, bet arī uz kontiem, kas atvērti, piemēram,...

Sakarā ar to, ka Covid–19 uzliesmojums vēršas plašumā, ir grūti novērtēt pandēmijas un valstī ieviesto ierobežojumu ietekmes uz uzņēmējdarbību un ekonomiku apjomu un ilgumu. Šie bezprecedenta apstākļi, kā arī nenoteiktība sagādā uzņēmumiem grūtības, sagatavojot starpperiodu un gada finanšu pārskatus. Katram uzņēmumam, sagatavojot finanšu pārskatus, būs jāpārskata pandēmijas novērtējums — kā tā ietekmēja konkrētu uzņēmumu pārskata datumā, kā mainījās nozīmīgie spriedumi un aplēses, uz ko attiecas lielāka nenoteiktība nekā parasti. Šajā rakstā apskatītas grāmatvedības uzskaites prasības, kas jāņem vērā, sagatavojot finanšu pārskatus par 2020. gadu. Protams, apskatīto jautājumu piemērojamība būs atkarīga no katra uzņēmuma faktiskajiem apstākļiem. Aktīvu vērtības samazināšanās JAUTĀJUMI PAŠPĀRBAUDEI Vai bilances datumā pastāv aktīvu vērtības samazināšanās pazīmes, un vai tika veikta aktīvu vērtības samazināšanas pārbaude? Attiecībā uz nefinanšu aktīviem (piemēram, nemateriāliem aktīviem, pamatlīdzekļiem) uzņēmumam ir jānovērtē aktīvu atgūstamība, un šim novērtējumam jābūt balstītam uz nosacījumiem un vērtības samazināšanās pazīmēm, kas pastāv bilances datumā. Ja kādi notikumi vai apstākļu maiņa liecina, ka...

Grāmatvedības nozare jau labu laiku ir jauna likuma gaidās — saskaņā ar Finanšu ministrijas pēdējo informāciju tam plānots stāties spēkā mazliet vairāk nekā pēc gada — 2022. gada 1. janvārī. Jaunais likums ietvers ne tikai strukturālas, bet arī saturiskas un praktiskas izmaiņas — par svarīgāko, kam grāmatvežiem jāpievērš uzmanība gaidāmajā regulējumā, Finanšu ministrija informēja īpašā tiešsaistes seminārā 20. novembrī. Par jaunā Grāmatvedības likumprojekta galvenajām atšķirībām no pašreizējā regulējuma seminārā informēja Finanšu ministrijas (FM) Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede. Taču līdz ar jauno grāmatvedības likumu tiks izdoti arī jauni Ministru kabineta noteikumi, kas detalizēti regulēs jaunā likuma piemērošanu. Darba grupā esot izstrādāti divi Ministru kabineta noteikumu projekti — "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" un "Noteikumi par skaidras naudas uzskaiti uzņēmuma kasē". Par tajos plānoto informēja FM Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vecākā eksperte Dina Šaknere. Galvenās vadlīnijas Jaunajā Grāmatvedības likumā galvenais uzsvars tikšot likts uz elektronisku grāmatvedības...

Kopš Covid-19 krīzes sākuma arvien masveidīgāka kļuvusi strādāšana attālināti (no mājām), kas savukārt aktualizējis jautājumu par darbinieka izdevumu (piemēram, internets, elektrība) kompensēšanu no darba devēja puses. Finanšu ministrija radusi risinājumu, lai šādas kompensācijas netiktu apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Norma par darbinieka izdevumiem, kurus attālināta darba gadījumā sedz darba devējs, iekļauta 2020. gada 27. novembra grozījumos likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", to paredz likuma Pārejas noteikumu 159. un 160. punkts. Izmaiņas likumā stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. Kā žurnāla BILANCE konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” informēja Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos, no 2021. gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliek ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs. Noteikts, ka šī kompensācija var būt līdz 30 eiro mēnesī. Pagaidām regulējums par attālinātā darba izdevumu kompensāciju noteikts terminētam periodam - 2021. gadam, taču esot...

Katrs gads grāmatvežu (it īpaši) skatījumā ir atšķirīgs no iepriekšējiem. Tomēr 2021. gads ir unikāls vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt (īpaši māņticīgajiem), tas vairs nav garais gads. Svētku dienas (kopā ar pirmssvētku dienām) pārbīdījās nedēļas ietvaros, un tas prasīja papildu uzmanību aprēķinos. Palielinājās minimālā mēneša alga (500 eiro), kas ietekmēs arī minimālo stundas tarifa likmi, vienlaikus veikti grozījumi prognozējamā neapliekamā minimuma noteikšanas noteikumos. Diemžēl šogad Labklājības ministrijas (LM) mājaslapā vairs nav atrodamas tabulas ar minimālās stundas tarifa likmes aprēķinu dažādiem nodarbinātības veidiem (par to — turpmāk). Un, ja ar to vēl par maz, atgādinu, ka veikti būtiski grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN) un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (VSA). Savukārt pēdējo divu likumu grozījumi ir saistīti gan ar vienkāršiem darba ņēmējiem, gan ar mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbiniekiem (un īpašnieku), gan ar autoratlīdzības saņēmējiem, gan ar pašnodarbinātajām personām. Vēl viens dokuments, kas būs aktuāls algas grāmatvedim, ir Ministru kabineta (MK) noteikumi par...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildes uz neskaidrākajiem jautājumiem saistībā ar pieteikumu iesniegšanu, pieprasot valsts atbalstu Covid-19 krīzē cietušajiem uzņēmumiem. Ko nozīmē atsaukt iesniegumu, ja ir jāizlabo iesniegums, kādā veidā? Iesniegumu var atsaukt, iesniedzot elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) attiecīgu lūgumu brīvā formā. Taču jāņem vērā, ka atkārtotu atbalsta iesniegumu varēs iesniegt tikai pēc tam, kad VID darbinieks būs saņēmis atsaukumu (ja nepieciešams, sazinājies ar iesnieguma iesniedzēju), veicis attiecīgas darbības sistēmā un informējisnodokļu maksātāju par to, ka iesniegums atsaukts un var iesniegt jaunu iesniegumu. Ja iesniegums atsaukts līdz 15. decembrim, vai varēšu un kā iesniegt iesniegumu par novembri? Iesniegumu par novembri var atsaukt līdz 15.12.2020. plkst. 17:00 un jaunu iesniegumu jāiesniedz līdz 15.12.2020. plkst. 24:00. Kā aprēķināt vidējo darba algu augustā – oktobrī, ja septembrī darba ņēmējam bija slimības lapa? Vidējo bruto darba samaksu aprēķina par tiem mēnešiem, kuros darbinieks faktiski strādājis. Darbnespējas lapas A laikposmu ietver vidējās darba algas aprēķinā, jo darba...

Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 709) paredz pie noteiktiem nosacījumiem izmaksāt dīkstāves pabalstu arī pašnodarbinātām personām, tostarp autoratlīdzību saņēmējiem, un patentmaksātājiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis atbildes uz neskaidrākajiem jautājumiem par šo atbalsta veidu. Vai pašnodarbinātai personai, kura saimniecisko darbu uzsākusi pēc 2020. gada 1. novembra, ir tiesības saņemt atbalstu par dīkstāvi? VID piešķir atbalstu tikai tādai pašnodarbinātai personai, kura saimniecisko darbību uzsākusi līdz 2020. gada 1. novembrim. Vai saimnieciskās darbības veicējiem ir noteikts minimālais atbalsta par dīkstāvi apmērs? Atbalsts par dīkstāvi pašnodarbinātai personai vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā ir noteikts ne mazāk kā 330 eiro un ne vairāk kā 1000 eiro par kalendāra mēnesi. Atbalstu par dīkstāvi nosaka proporcionāli dīkstāves periodam. Vai atbalsts par dīkstāvi var būt mazāks kā 330 eiro? Atbalstu par dīkstāvi nosaka proporcionāli dienām, kad pašnodarbinātā...

Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 709) paredz pie noteiktiem nosacījumiem izmaksāt dīkstāves pabalstu Covid-19 pandēmijas krīzē skarto darba devēja darbiniekiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis atbildes uz neskaidrākajiem jautājumiem par šo atbalsta veidu. Vai, esot darba attiecībās ar krīzes skarto uzņēmumu (uzņēmums nestrādā un darbiniekiem noformēts bezalgas atvaļinājums), var saņemt atbalstu par dīkstāvi? Atbilstoši Darba likuma 74. panta otrajai daļai dīkstāve ir situācija, kad darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. No minētā izriet, ka ar dīkstāvi jāsaprot situācija, kad darbinieks ir gatavs veikt darba pienākumus, bet darba devējs tādu vai citādu apsvērumu dēļ to nenodrošina vai nespēj nodrošināt ar darbu. Ja darbinieki atrodas bezalgas atvaļinājumā, tas nozīmē, ka viņi nav gatavi veikt darba pienākumus, un tādējādi darba devējs nevar pieteikt tos atbalsta...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) izveidots jauns risinājums, kas ievērojami vienkāršo rezidenta apliecības saņemšanas procesu un saīsina laiku, kas līdz šim bija jāpatērē apliecības iegūšanai. Risinājums nodrošina, ka Latvijas rezidenta apliecības varēs sagatavot paši nodokļu maksātāji un trešā puse – pārbaudīt to autentiskumu. Līdz šim iesniegumu par rezidenta apliecības apstiprināšanu un sagatavotās rezidenta apliecības, nodokļu maksātāji iesniedza klātienē vai nosūtīja pa pastu. Apliecību autentiskumu VID apstiprināja ar parakstu un zīmogu. Tagad Latvijas rezidenta apliecību var iegūt attālināti, veicot vien trīs “klikšķus” EDS. Nodrošinot datu konfidencialitāti, sagatavotajai rezidenta apliecībai automātiski tiek pievienots unikāls QR kods un izziņas kods ar kuru palīdzību rezidenta apliecības autentiskumu var pārbaudīt EDS. Zinot rezidenta apliecībai automātiski piešķirto izziņas kodu un nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru, var pārliecināties, ka apliecība nav viltota. Rezidenta apliecība nepieciešama, lai nodokļu maksātājs – fiziska vai juridiska persona, varētu piemērot nodokļu konvencijā noteiktos nodokļu atvieglojumus, vienkāršoti sakot, lai veicot starpvalstu...

Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumi Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid –19 krīzes apstākļos” (turpmāk – MK noteikumi Nr.675) paredz noteikt līdz šim nebijušu atbalsta veidu - atbalstu algu subsīdijai darba devēja darbiniekiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis atbildes uz neskaidrākajiem jautājumiem par šo atbalsta veidu. Vai visiem darba devējiem ir tiesības pieteikties saņemt atbalstu algu subsīdijai? Atbalstam ir tiesīgi pieteikties darba devēji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto 2020. gada atbalsta mēnesi salīdzinot ar 2020. gada augusta, septembra, oktobra mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros uzņēmums faktiski darbojies, samazinājušies ne mazāk kā par 20 procentiem. Vai atbalstu algu subsīdijai varēs saņemt visi darba devēja darbinieki, kuri nodarbināti nepilnu darba laiku laikposmā no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 9. janvārim? Atbalstu varēs saņemt tikai tie darbinieki, kuru konkrētajā atbalsta mēnesī nostrādātais darba laiks būs mazāks nekā līdz ārkārtējās situācijas izsludināšanai vidēji nostrādātais darba laiks par...

Finanšu ministrijas izstrādātie un Saeimā 27. novembrī otrajā steidzamajā lasījumā apstiprinātie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz veikt izmaiņas līdzšinējā autoratlīdzības saņēmējam piemērotajā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanas režīmā. Līdz 2021. gada 30. jūnijam autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) saņēmējiem paredzēts saglabāt līdzšinējo nodokļu maksāšanas kārtību. Savukārt pēc šī termiņa, atkarībā no taksācijas gada, IIN izmaiņas tiks piemērotas sekojoši. No 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim Ja autoratlīdzību izmaksās ienākuma izmaksātājs, kas ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija (piemēram, AKKA/LAA), tad ienākuma izmaksātājs, taksācijas gada laikā ieturēs IIN nodokli 20% apmērā, piemērojot nosacīto izdevumu normu – 25% vai 50% apmērā (atkarībā no autora darba vai izpildītāja veida) no ieņēmumiem. Ja kopējie ienākumi taksācijas gada laikā pārsniegs 20 004 eiro, tiks piemērota progresīvā IIN likme (ienākumam no 20 004 eiro līdz 62 800 eiro – 23%, bet ienākuma daļai, kas pārsniedz 62 800 eiro – 31%), kas tiek aprēķināta rezumējošā kārtībā, autoratlīdzības saņēmējam...

Jautājums: Vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko pašnodarbinātais maksā par sevi gada laikā, iekļaujamas ceturkšņa izdevumos vai tikai gada ienākumu deklarācijā? Atbildi sniedz Linda Puriņa, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības eksperte: Lai korekti sagatavotu gada ienākumu deklarāciju, pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) ir uzskaitāmas saimnieciskās darbības izdevumos; tie ir izdevumi, kas atskaitāmi pilnā apmērā. Problēmas ar pašnodarbinātā VSAOI iekļaušanu izmaksā sākas tad, kad rēķina iemaksu objektu pašnodarbinātā VSAOI aprēķināšanai; tad gan, pēc Valsts ieņēmumu dienesta skaidrotā, pašnodarbinātā VSAOI ir no izdevumiem jāatņem. T.i., tad, kad nosaka pašnodarbinātā VSAOI iemaksu objektu, no ieņēmumiem atņem saimnieciskās darbības izmaksas, bet pieskaita pašnodarbinātā VSAOI summu, kas attiecīgajā mēnesī bija iekļauta saimnieciskās darbības izdevumos. Vairāk skaidrojumu par aktuāliem nodokļu un grāmatvedības jautājumiem no L. Puriņas un citiem ekspertiem iespējams gūt, noskatoties žurnāla BILANCE 27. novembra konferenci “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi”.

Kalendāru iespējams lejuplādēt PDF formātā: Darbalaika kalendars 2021.