GRĀMATVEDĪBA

Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu dēļ Ministru kabinets 2020. gada 24. novembrī pieņēma Ministru kabineta noteikumus Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos” un 2020. gada 10. novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos”, kas paredz atbalsta pasākumus darbinieku atlīdzību, kā arī pašnodarbināto un patentmaksātāju ienākumu kompensēšanai. Atbalsta izmaksu nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests (VID) un pieteikumus Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) var iesniegt, sākot no 1. decembra. No ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9. novembra, līdz nākamā gada 9. janvārim vai ilgāk, ja tiks pagarināta ārkārtējā situācija valstī, uzņēmējiem pieejams atbalsts to dīkstāvē esošajiem darbiniekiem, kā arī algas subsīdija tiem darbiniekiem, kas valstī noteikto ierobežojumu dēļ strādā nepilnu darba laiku. Savukārt pašnodarbinātajiem un patentmaksas maksātājiem būs pieejams atbalsts par dīkstāvi. Atbalstu par dīkstāvi var saņemt, darbojoties jebkurā nozarē, ja ienākumu kritums mēnesī,...

Ministru kabineta (MK) sēdē 1. decembrī ir izskatīti grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas izstrādāti atbilstoši Moneyval novērtējumam par Latvijas progresu tehnisko rekomendāciju izpildē un nodrošinātu atbilstību Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijām attiecībā uz likuma subjektu patiesā labuma guvēja atbilstības vērtēšanu. Ar grozījumiem paredzēts vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu un turpināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas riskos balstītas sistēmas pilnveidošanu. Par grozījumiem likumā vēl lems Saeima. Likumprojekts paredz nosacījumus sistēmiska un strukturēta risinājuma – kopīgā klienta izpētes rīka (shared KYC utility) izveidei. Kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar saviem klienta izpētes ietvaros iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas ietvara – kopīgajā klientu izpētes rīkā. Rīka darbības ietvaros varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju. Šobrīd kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir tiesības atzīt un pieņemt citas kredītiestādes vai finanšu iestādes veiktās klienta izpētes rezultātus un,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 30. novembrī oficiāli publicēts grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (vairāk par to lasiet šeit), kā arī 27. novembrī oficiāli publicēti: Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos” Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumi Nr. 710 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos”” Vairāk par abiem pēdējiem noteikumiem lasiet šeit. Jāņem vērā, ka, pretēji sākotnēji solītajam, ka atbalsts pienāksies tiem, kam Covid-19 krīzes dēļ ieņēmumi samazinājušies par 20 %, valdība tomēr lēma, ka atbalstam par dīkstāvi ir tiesīgi pieteikties darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi, salīdzinot ar mēneša vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, kuros uzņēmums faktiski darbojies, ir samazinājušies ne mazāk...

Ministru kabineta noteikumi Nr. 682 "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”", ko valdība pieņēma šī gada 17. novembrī un kas stāsies spēkā no 2021. gada 1. janvāra, paredz, ka 2021. gadā neapliekamo minimumu varēs piemērot iedzīvotāji, kuru gada ienākumi nepārsniegs 21 600 eiro jeb 1800 eiro mēnesī. Kā informatīvajā materiālā norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID), nav mainīts maksimālais gada neapliekamais minimums – arī 2021. gadā tas būs 3600 eiro gadā (300 eiro mēnesī). Apliekamo ienākumu apmērs, līdz kuram piemērojams maksimālais neapliekamais minimums, būs 6000 eiro gadā (500 eiro mēnesī). VID, prognozējot mēneša neapliekamo minimumu 2021. gadā, piemēros ienākumu pieauguma koeficientu 1,06 (2020. gadā piemēroja 1,09). Nav mainīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojums par apgādībā esošu personu. Tas arī 2021. gadā būs 250 eiro mēnesī.

Gadījumos, kad darbiniekam rodas finanšu grūtības, viņam ir tiesības vērsties arī pie darba devēja ar lūgumu sniegt finanšu palīdzību. Cik lielas naudas summas ir tiesīgs prasīt darbinieks, un vai darba devējam ir pienākums un tiesības finansiāli atbalstīt darbinieku? Kādas juridiskās un nodokļu nianses ir jāievēro darba devējam, slēdzot finanšu darījumus ar darbiniekiem? Ja darbiniekam ir nepieciešama finanšu palīdzība naudas izteiksmē, izskatīsim divu veidu atbalstus: aizdevums darbiniekam, kas nes labumu darba devējam, jo par aizdevumu ir jāmaksā procenti, bet nav īpaši labvēlīgs darbiniekam, jo rada papildu izdevumus; avansa maksājums uz darba samaksas rēķina. 1. Aizdevums darbiniekam Pirmkārt, ir jānoskaidro, vai darba devējam ir tiesības izsniegt darbiniekam aizdevumu, jo ar aizdevumu izsniegšanu Latvijas Republikā ir tiesības nodarboties kredītiestādēm (bankas) un kapitālsabiedrībām, kurām Latvijas Republikā ir izsniegta speciālā licence atbilstoši 29.03.2011. MK noteikumu Nr. 245 "Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai" 5. punkta prasībām. Kapitālsabiedrību saraksts ir pieejams Patērētāju tiesību aizsardzības...

Lai mazinātu administratīvo un finansiālo slogu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) piedāvā uzņēmējiem, kuri uz laiku vēlas pārtraukt kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas (turpmāk – kases aparāts) lietošanu, nokārtot formalitātes vienkāršotā kārtībā. Uzņēmumi, kas pieņēmuši lēmumu COVID-19 laikā pārtraukt kases aparāta lietošanu, nepieciešamības gadījumā var vērsties VID ar lūgumu reģistrēt kases aparāta lietošanas pārtraukšanu uz laiku vismaz uz 30 dienām, iesniegumā norādot konkrētās elektroniskās ierīces un iekārtas uzstādīšanas adresi, šasijas numuru un pievienojot pēdējā izdrukātā Z pārskata kopiju ar reģistrēto Grand total vērtību. VID, pamatojoties uz elektroniskās ierīces vai iekārtas lietotāja iesniegumu, veiks nepieciešamās darbības, lai VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) reģistrētu elektroniskās ierīces un iekārtas lietošanas pārtraukšanu uz laiku, kas ilgāks par 30 dienām. Savukārt brīdī, kad uzņēmums pieņems lēmumu atsākt kases aparāta lietošanu, pirms tā lietošanas atsākšanas lūgums sniegt informāciju VID nepieciešamo darbību veikšanai, iesniegumā norādot kases aparāta šasijas numuru un secīgo Z pārskatu ar reģistrēto Grand total...

Izvēloties 1000 eiro algu ”uz papīra”, kas ir tuvu vidējās algas apmēram valstī, 2020.gadā nodarbinātais ar darba algu 1000 eiro mēnesī ”uz papīra” saņem ”uz rokas” 729,14 eiro mēnesī, bet 2021.gadā – 752,92 eiro mēnesī jeb par 23,78 eiro vairāk nekā 2020. gadā - šādu piemēru min Finanšu ministrija, informējot par ieguvumiem pēc nodokļu izmaiņām, kas stāsies spēkā no 2021. gada. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) nākamgad paredzēts samazināt par vienu procentpunktu – noņemot attiecīgi 0,5% darba devēja likmei un 0,5% darba ņēmēja likmei. 2020. gadā VSAOI vispārējā likme bija 35,09%, no kuras darba devēja daļa veidoja 24,09% un darba ņēmēja daļa – 11%. Nākamgad VSAOI vispārējā likme tiek samazināta līdz 34,09%, no kuras darba devēja daļa ir 23,59% un darba ņēmēja daļa – 10,5%. Tāpat tiks paaugstināts ienākumu slieksnis, līdz kuram piemēro ar iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) neapliekamo minimumu. Patlaban tas ir 1200 eiro mēnesī, bet nākamajā gadā tas...

Informējam, ka 26. novembrī ooficiāli ir publicēti Ministru kabineta 2020. gada 17. novembra noteikumi Nr. 682 “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 676 "Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”, kas paredz no 2021. gada paaugstināt apliekamā ienākuma apmēru, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu. Noteikumi stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. Gada apliekamā ienākuma apmērs, virs kura patlaban nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu ir 14 400 eiro (1 200 eiro mēnesī). No 2021. gada paredzēts, ka gada apliekamā ienākuma apmērs tiks noteikts līdz 21 600 eiro (1 800 eiro mēnesī), virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu. Vairāk lasiet: Diferencēto neapliekamo minimumu nepiemēros pēc 1800 eiro

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par preču piegādes dokumentu parakstīšanu Covid-19 ārkārtējās situācijas spēkā esības laikā. Informatīvā materiāla mērķis ir sniegt atbalstu nodokļu maksātājiem, lai nodrošinātu bezkontakta sūtījumu piegādes un nodošanas procesu iekšzemē, vienlaikus nosakot pieļaujamo tiesisko rīcību grāmatvedību reglamentējošo normatīvo aktu piemērošanā. Likuma “Par grāmatvedību” subjekts (turpmāk – uzņēmums)1 ārkārtējās situācijas periodā kā apliecinājumu sūtījuma piegādes un nodošanas procesam var izmantot arī citu apliecinājuma veidu, nevis tikai pašrocīgu parakstu. Spēkā esošās grāmatvedības kārtošanas un organizācijas prasības uzņēmumam nosaka, lai apliecinātu pārdoto preču izcelsmi un preču piederību preču izsniegšanas un saņemšanas vietā, ir jānodrošina, ka preču piegādes dokumentā ir ietverti obligāti norādāmie rekvizīti2, t.sk. preču izsniegšanas vietā – preču nosūtītāja (izsniedzēja) paraksts un preču saņemšanas vietā – preču saņēmēja paraksts.3 Lai mazinātu koronavīrusa (Covid-19) infekcijas straujo izplatību sabiedrībā, ir stingri noteikti epidemioloģiskās drošības pasākumi. Viens no vispārējiem epidemioloģiskās drošības pamatprincipiem ir distancēšanās. Uzskatām, ka ārkārtējās situācijas laikā piesardzības pasākumi ir...

Vienīgais firmas īpašnieks vēlas kapitalizēt savai firmai izsniegtā bezprocentu aizdevuma daļu. Vai ir vērts to darīt? Kādas problēmas un kādi nodokļi var rasties tā rezultātā (piemēram, pārdodot firmu)? Atbilde Firmas parāda kreditoram kapitalizācija ir SIA vai AS pamata kapitāla palielināšanas veids. Uzņēmumu reģistrs uzmana parādu kapitalizācijas procedūru, pieprasot ekspertīzes veikšanu, kapitāla palielināšanas procedūras pārbaudi. Uzņēmumu reģistrs uztur vērtētāju, ekspertu sarakstu, kuri pārbauda katra darījuma un ieguldāmā īpašuma vērtības atbilstību Latvijas likumdošanas normām. Ienākuma nodokļa rašanās risks, kapitalizējot parādu, var veidoties, bet tā varētu arī nebūt. Viss atkarīgs no tā, kādā veidā šis aizdevums radās un vai aiz formālā beznodokļu darījuma (kapitalizācija) neslēpjas cits reāls darījums, kas būtu novedis pie nodokļa piemērošanas kādam no darījuma dalībniekiem. Šajā gadījumā Civillikuma 1439. pants nosaka, ka spēkā ir nevis formālais darījums, bet faktiskais, kas slēpjas aiz formāla darījuma. Piemēram, pārbaudot noformētos dokumentus par dalībnieka parāda rašanos, eksperts konstatēja, ka parāds radās darījuma rezultātā: dalībnieks (fiziska persona)...

Latvijas uzņēmums SIA "A" 2020. gadā saņēma no Latvijas meitas uzņēmuma SIA "B" dividendes 50 000 eiro apmērā, par kurām tika samaksāts UIN pēc jaunās kārtības. SIA "A" šīs dividendes uzreiz arī izmaksāja tālāk dalībniekiem. SIA "A" ir nesadalītā peļņa līdz 31.12.2017. 200 000 eiro apmērā. Kā atspoguļot šo dividenžu izmaksu EDS sistēmā, un kā jāgrāmato šādas dividendes? Atbilde Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) 6. panta 1. un 2. daļu nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru tādā apjomā, kādā nodokļa maksātājs taksācijas periodā ir saņēmis dividendes no dividenžu izmaksātāja, kurš tā rezidences valstī ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, vai tādas dividendes, no kurām to izmaksas valstī ir ieturēts nodoklis, izņemot dividendes, kas saņemtas no juridiskās personas, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās. Ja taksācijas periodā saņemto šā panta pirmajā daļā minēto dividenžu apjoms ir...

Tirgojot lauksaimniecības produkciju tirgū vai ielu tirdzniecības vietā, jāievēro noteikti nosacījumi - par tiem informāciju sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests. Darījumu apliecinošie dokumenti Pārdodot lauksaimniecības produkciju tirgū un ielu tirdzniecības vietā un saņemot samaksu skaidrā naudā vai ar banku norēķinu kartēm, var nelietot kases aparātu: ar pievienotās vērtības nodokli neapliekama persona;pārbauda, vai preču realizācijas vietā (tirgū vai ielu tirdzniecības vietā)lauksaimniecības produkcijas ražotājam, kas ir reģistrējis saimniecisko darbību (juridiskajai personai, zemnieka vai zvejnieka saimniecībai, individuālajam komersantam) un tirgo pašražoto produkciju, ir: - preču piegādes vai pārvadājumu dokuments, kas apliecina preču izcelsmi un piederību preču saņemšanas un izsniegšanas vietā; - preču piegādes dokumentu un pārvadājumu dokumentu reģistrs vai cits reģistrs; - pārliecinās, vai preces tirgo pats lauksaimniecības preču ražotājs. Ja preces tirgo cita persona, veic pārbaudi tās darba devējam. Pievienotās vērtības nodoklis Lauksaimniecības produkcijas ražotājam, reģistrētam pievienotās vērtības nodokļa maksātājam, kurš vēlas tirgot savu saražoto vai pārstrādāto produkciju tirgū vai ielu tirdzniecības vietā, pievienotās vērtības...

Saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu ar 2021. gada 1. janvāri gaidāmas izmaiņas darba devēja ziņojuma aizpildīšanas kārtībā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarēšanā. Par izmaiņām informē Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu metodikas galvenā inspektore Marija Radzjušonoka. Kā zināms, patlaban darba devēja ziņojumā norāda darba ienākuma izmaksas dienu, pārskata mēnesī ieturēto algas nodokli no izmaksātā ienākuma un algas nodokļa samaksas termiņš katram darba devējam ir atšķirīgs (atkarīgs no ziņojumā norādītās darba ienākuma izmaksas dienas). Nākamgad visiem darba devējiem būs vienots iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samaksas termiņš - 23. datums (ar dažiem izņēmumiem). Algas nodoklis būs jāizmaksā ienākuma izmaksas mēnesī līdz 23. datumam. Attiecīgi arī darba devēja ziņojuma iesniegšanas termiņš visiem būs viens - tas būs jāizdara līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša 17. datumam. Līdz ar to darba devēja ziņojumā vairs nebūs jānorāda ienākuma izmaksas datums. Darba devēja ziņojumā IIN patlaban tiek deklarēts ailē ar nosaukumu "Ieturētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis", turpmāk šī aile (8. aile) sauksies...

Veicot darījumus ar Lielbritāniju pirms un pēc "Brexit" datuma (2021. gada 1. janvāra), grāmatvežiem jāņem vērā vairākas būtiskas lietas par PVN deklarāciju pareizu aizpildīšanu. Mainoties darījuma statusam (no iegādes vai piegādes uz importu vai eksportu), mainīsies arī tā norādīšana PVN deklarācijā, Valsts ieņēmumu dienesta seminārā skaidroja VID Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. PVN piemērošana preču iegādei no Lielbritānijas Ja vēl 2020. gadā tiek iepirkta prece no Lielbritānijas, tā šobrīd ir jāapliek ar PVN likmi vispārējā gadījumā 21% (vai citu likmi, atkarībā no tā, kāda prece tiek iegādāta). Šādu preču iegādi jāuzrāda PVN deklarācijā kā iegādi no Eiropas Savienības - attiecīgi deklarācijas 50., 55. un 64. rindā kā priekšnodokli, atšifrējot to arī pielikumos. Savukārt no 2021. gada 1. janvāra preces iegāde no Lielbritānijas jau skaitīsies importa darījums. Šādā gadījumā joprojām būs nepieciešams šo preču iegādi aplikt ar PVN (tātad naudas izteiksmē nekas nemainīsies), taču šis nodoklis būs jāsamaksā jau...

Ministru kabinets 29. septembrī atbalstīja un nolēma virzīt izskatīšanai uz Saeimu Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grāmatvedības likums". Bilance vairākkārtīgi jau ir informējusi par 2019. gada 12. decembrī Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) starpinstitūciju saskaņošanai nodoto likumprojektu, bet šai rakstā apskatīts, kas būtiski mainījies pēc tā nodošanas valdībā un tālāk Saeimā. 7. oktobrī jaunais grāmatvedību regulējošais jumta likums nonāca pie likumdevēja, un 12. oktobrī Saeimas Prezidijs ierosināja to nodot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Plānots, ka to Saeimas deputāti izskatīts vēl šogad un jaunais likums stāsies spēkā no 2021. gada 1. janvāra. Būs pārskatāms un pilnveidots regulējums Kā zināms, pašreizējais likums "Par grāmatvedību" tika pieņemts 1992. gadā, stājās spēkā 1993. gada 1. janvārī un kopš tā spēkā stāšanās ir grozīts 19 reizes. Tas ir novecojis un vairs neatbilst reālajai situācijai, tāpēc tika nolemts sagatavot jaunu Grāmatvedības likumprojektu. Latvijas Republikas Grāmatvedības asociācijas (LRGA) valdes locekle Lilita Beķere norāda, ka asociācija Grāmatvedības likumprojektu vērtē pozitīvi....