GRĀMATVEDĪBA

Minimālā stundas tarifa likme februārī darbiniekiem, kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā, kā arī darbiniekiem, kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā ir 3,1250 eiro, ņemot vērā, ka februāris ir īsais mēnesis un tajā normāla darba laika ietvaros ir strādājamas un arī apmaksājamas 160 darba stundas. Minimālās stundas tarifa likmes apmērs februārī pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā, kā arī kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā ir 3,5714 eiro par 140 strādājamām un apmaksājamām stundām. Atgādinām, ka 2021. gadā minimālā darba alga ir noteikta 500 eiro un Labklājības ministrija ir aprēķinājusi četru veidu normālā darba laika ietvaros minimālās stundas tarifa likmes pa 2021. gada mēnešiem. Normāla darba laika ietvaros minimālo stundas tarifa likmi aprēķina pēc formulas: TLmin= MDA / h, kur TLmin– minimālā stundas tarifa likme euro; MDA –...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis metodisko materiālu "Valsts atbalsta uzrādīšana grāmatvedībā saistībā ar Covid–19", kurā ir skaidrots, kā grāmatvedībā jāatspoguļo uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī. Vispārīgā informācija Finanšu pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par uzņēmuma līdzekļiem (aktīviem), saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem, bet vidēja un liela uzņēmuma gada pārskatam — arī par naudas plūsmu. Atspoguļojot grāmatvedībā nodokļa aprēķināšanu un samaksu, jāievēro finanšu pārskatu sagatavošanas vispārīgie principi: bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda pēc uzkrāšanas principa, proti, ieņēmumus un izdevumus norāda, ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas vai izdošanas laiku; ar pārskata gadu saistītos ieņēmumus un izdevumus norāda neatkarīgi no maksājuma vai rēķina saņemšanas datuma. Izmaksas saskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos; bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda, ņemot vērā saimniecisko darījumu saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Darījumu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka arī šogad līdz 1. februārim, tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus (izņemot kredītiestādes), ir jāiesniedz VID informatīvā deklarācija par fiziskās personas – Latvijas Republikas rezidenta – veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem. Informatīvā deklarācija jāiesniedz arī kapitālsabiedrībām, ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojuma sniedzējiem un komersantiem, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus. Deklarācijā jānorāda fiziskās personas līzinga/kredīta un ar to saistīto procentu un soda naudu maksājumi, kas veikti 2020. gadā, ja to summa mēnesī pārsniedz 360 eiro vai šādu iemaksu kopsumma gada laikā pārsniedz 4320 eiro. Deklarācija jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), aizpildot un iesniedzot dokumentu “Informatīvā deklarācija par fiziskās personas, Latvijas Republikas rezidenta, veiktajiem līzinga un kredīta vai tikai līzinga vai tikai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, kuru summa mēnesī pārsniedz 360 euro vai šādu iemaksu kopsumma kalendāra gada laikā pārsniedz 4320 euro”. Papildu informācija par...

Pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) bija publicējis metodisko materiālu par to, kā grāmatvedībā uzrādāms valsts atbalsts saistībā ar Covid 19 ierobežojumiem, grāmatvežiem aizvien vēl nebija skaidrs, kā iegrāmatojamas algu subsīdijas. Žurnāla BILANCE galvenā redaktore Maija Grebenko skaidro un vērš uzmanību, ka grāmatvežiem līdz 1. februārim jāpaspēj ieviest kārtība aprēķinos: "Šobrīd, kad esmu noskaidrojusi visas nianses, liekas, ka skaidrojums saprotams, bet līdz tam bija grūtības." Piemērā izmantoti skaitļi, kādus metodiskajā materiālā minējis VID. 5610 (alga) “Pārējie kreditori” 7210 (izmaksas) “Algas” 5720,24,25 (IIN, VSAOI) 2620 S= xx S = zz 1320,00 1) (1 1320,00 380,16 2) 380,16 2) 366,67 3) 366,67 3) 573,17 4) 573,17 4) S = 0 S = Pirmais, kas nebija skaidrs, vai drīkst darbiniekam aprēķināt parasti saņemamo algu, ja viņš bija nodarbināts nepilnu darba laiku. Skaidrojums, ka darba devējs aprēķina darbiniekam “bruto algu” nav korekts, jo alga par nepilnu darba laiku varētu būt dažāda. Grāmatveža uztverē būtu dīvaini...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu par to, kā grāmatvedībā uzrādāms valsts atbalsts saistībā ar Covid 19 noteiktajiem ierobežojumiem uzņēmumiem. Algu subsīdijas uzrādīšana grāmatvedībā Kritērijus un kārtību atbalsta sniegšanai nodokļu maksātājiem – darba devējiem – to darbinieku atlīdzības kompensēšanai nosaka Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos”. Par atbalstu uzskata atbalstu nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai (turpmāk – atbalsts algu subsīdijai), ko izmaksā darbiniekiem par laikposmu no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam, bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā tiesību aktos noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Darbiniekam atbalstu algu subsīdijai nosaka 50 % apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par laikposmu no 2020. gada 1. augusta līdz 31. oktobrim, bet ne vairāk kā 500 eiro kalendāra mēnesī. • Atbalstu...

Šīs nedēļas sākums daudziem grāmatvežiem raisīja bažas, vai vienotajā nodokļu kontā ir ieskaitīts maksājums par nodokļu segšanai paredzēto summu, jo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) parādījās informācija, kas radīja samulsumu. Daži tika informēti par nodokļu parādu, kāds būtībā neeksistēja. Grāmatveži sociālajos tīklos vaicāja, vai tiešām atklājies kāds sens nodokļu parāds, taču VID konsultanti mierināja, ka dienesta IT sistēmas netiek galā ar lielo informācijas apjomu, tāpēc iespējamas kļūdas. VID mājaslapā gan šāda mierinoša informācija neuzrādījās. Taču, sekojot līdzi saziņai ar VID EDS sistēmā, varēja lasīt iesūtīto ziņojumu, ka ir izveidota jauna sadaļa “Maksājumi un nomaksas stāvoklis”, kurā var sekot līdzi deklarētajiem un veiktajiem maksājumiem, kā arī redzēt nākotnes nodokļu saistības. Patlaban EDS sadaļā lasāms, ka apjomīgo informācijas sistēmu modernizācijas darbu ietekmē iespējama īslaicīga datu neatbilstība. Ja nepieciešams precizēt savus datus, jāsazinās ar VID EDS sistēmā “Sarakste ar VID”, izvēloties kategoriju “Jautājumi par maksājumiem un nomaksas stāvokli”. Savukārt, lai vienkāršotu darbu...

Sakarā ar Finanšu ministrijas (turpmāk — FM/ministrija) un Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) oficiāli sniegto viedokli jautājumā par ēnu ekonomikas risku samazināšanas problēmām, t.sk. par drošības naudu, sniedzam savu viedokli, kas papildina publikāciju žurnālā Bilance 2020. gada Nr. 12 (468) "Drošības nauda — izīrētāja ienākumi, kredītsaistības vai pakalpojums?" (turpmāk — publikācija), un aicinām speciālistus uz diskusiju. VID skaidrojuma būtība 1. "Ja grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, tad saņemtajai drošības naudai vēlams iekārtot atsevišķu apakšposteni, iekļaujot to grāmatvedības kontu plānā, piemēram, zem posteņa "Pārējie kreditori" atvērt posteni "Saņemtās drošības naudas". Līdz ar to, saņemot drošības naudu, grāmatvedībā darījums uzrādāms šādi: 11) Saņemtās drošības naudas D "Nauda" K "Saņemtās drošības naudas" 2) Atmaksājot drošības naudu D "Saņemtās drošības naudas" K "Nauda"" 2. "Saimnieciskās darbības ieņēmumos ir iekļaujamas visas summas, ko fiziskā persona saņem no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas, īrnieka vai nomnieka. Drošības naudas maksājuma saņemšanas brīdī minēto maksājumu uzskaita ieņēmumos, iemaksātā drošības nauda...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju un nevalstiskajām organizācijām sagatavojusi finanšu iestādēm skaidrojumu par patieso labuma guvēju noskaidrošanu biedrībās. Tajā skaidrota biedrību patiesā labuma guvēja definīcija un kredītiestāžu pienākumi, noskaidrojot patiesos labuma guvējus. Skaidrojuma mērķis ir sniegt bankām papildu izklāstu par biedrību darbības praktiskiem aspektiem kontekstā ar normatīvo aktu prasībām un riskos balstīto pieeju arī nevalstisko organizāciju sektorā. Skaidrojums sniedz informāciju par to, ka biedrības mērķis tiek noteikts tās statūtos un var būt vērsts kā uz sabiedrisko labumu, tā biedru interesēm. Katrā biedrībā situācija jāvērtē individuāli, proti, jānoskaidro, vai biedrības darbības mērķis ir sniegt atbalstu plašai sabiedrības daļai, veicināt norises plašākas sabiedrības vai liela skaita biedru interesēs, vai arī biedrība ir izvēlēta kā juridiskā forma un tās darbība notiek ierobežota skaita konkrētu personu interesēs. Vairumā biedrību, ja tās izveidotas un darbojas atbilstoši biedrību statusa būtībai, patiesos labuma guvējus nebūs iespējams noskaidrot. Tomēr Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un...

Jaunā nodokļu deklarēšanas un nomaksas kārtība pēc vienotā nodokļu konta ieviešanas radījusi grāmatvežiem dažādus jautājumus, kā rīkoties konkrētās situācijās. Viena no iespējamām situācijām - ar atvaļinājuma naudas izmaksu saistīto nodokļu nomaksa un deklarēšana atskaitēs. Jautājums: Ja atvaļinājuma naudu izmaksā 15.februārī: 1) līdz kuram datumam jāsamaksā IIN? 2) kura mēneša atskaitē jāiekļauj bruto un sociālais nodoklis (atvaļinājums no 15-25.februārim)? 3) kura mēneša atskaitē jāiekļauj IIN? Atbildi sniedz Marija Radzjušonoka, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes galvenā nodokļu inspektore: "Pēc jaunās kārtības (saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 17. panta 5. daļu) ir noteikts, ka, izmaksājot atvaļinājuma naudu, nodokli jāietur līdz sekojošā mēneša 23. datumam. Tas nozīmē, ka, ja atvaļinājuma nauda izmaksāta 15. februārī, nodoklis būtu jāsamaksā līdz 23. martam. Iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī sociālās iemaksas šajā gadījumā būtu jādeklarē līdz 17. martam, iesniedzot darba devēja ziņojumu par februāri, kur tiks deklarēts bruto ienākums (atvaļinājuma nauda un arī alga) un nodokļi." Atbilde uz...

Saeima ceturtdien, 21.janvārī, pirmajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Tie nepieciešami, lai atvieglotu ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem iesniegšanas kārtību, kā arī paredz kopīga klientu izpētes rīka izveidi. Šobrīd normatīvais regulējums uzliek pienākumu ziņot par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā gan Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Līdz ar izmaiņām likumā iecerēts, ka informāciju par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarāciju nodokļu jautājumos būs iespējams iesniegt, izmantojot FID uzturēto tīmekļvietni. Ja informācija būs paredzēta arī VID, tad likuma subjektam tas būs jāatzīmē. Vienoto kanālu ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem plānots ieviest no 2021.gada 1.jūnija, norādīts likumprojekta anotācijā. Vienlaikus ar izmaiņām plānots ieviest Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC) lietojumprogrammu goAML, kas īpaši izstrādāta finanšu izlūkošanas vienībām, nodrošinot datu vākšanas, apstrādes, analīzes, dokumentu pārvaldības, darbplūsmas un statistikas funkcijas, skaidrots anotācijā. Tāpat likumprojekts paredz ieviest regulējumu kopīga klientu izpētes rīka izveidei....

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti trešdien, 20.janvārī, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā “Par grāmatvedību”, kas paredz ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu. Licencēšanu plānots uzsākt šī gada 1.jūlijā, un to nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests. Paredzēts ieviest publisku ārpakalpojuma grāmatvežu reģistru, un tajā pakalpojuma saņēmējs varēs pārliecināties par attiecīgās personas tiesībām sniegt ārpakalpojuma grāmatveža pakalpojumus, teikts grozījumu anotācijā. Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju un pieredzi apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējā kontroles sistēmas kopija un licencēšanas pieteikums, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija. Licenci plānots izsniegt uz pieciem gadiem, un to pēc tam varēs pārreģistrēt. Par licences saņemšanu vai tās pārreģistrāciju paredzēta valsts nodeva 100 eiro apmērā. Ārpakalpojuma grāmatveža kvalifikācijai būs jāatbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai, ko apliecina attiecīgs izglītības dokuments grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, un būs nepieciešama vismaz trīs gadu pieredze grāmatvedības jomā, paredz likumprojekts. Tāpat, lai sniegtu grāmatvedības pakalpojumus ārpakalpojumā, personai būs jāreģistrē sava saimnieciskā darbība vai...

Gatavojot noslēguma darbības finanšu uzskaitē, lai izstrādātu pirmās versijas finanšu pārskatam par 2020. gadu, ir aktuāli pārdomāt tās jomas, kas būtiski ir ietekmētas, vērtējot šo finanšu gadu. Kaut arī uzņēmumi, iespējams, darbojas dažādos veidos, lai pielāgotos pašreizējai videi, noteikti galvenās jomas ir darbības turpināšanas principa izvērtēšana, faktori, kuri ir ietekmējuši un ietekmēs finanšu pārskata rezultātu, grāmatvedības aplēses un aktīvu vērtības novērtējums. Kā pareizi šādu informāciju ne tikai izvērtēt, bet arī atklāt un skaidrot finanšu pārskatā, patlaban ir aktuāls temats daudzos uzņēmumos. Jānorāda, ka, izstrādājot finanšu pārskatu par 2020. gadu, aktuāla ir arī uzņēmuma vadības lielāka iesaiste, nekā tā ir bijusi iepriekš. Turklāt būtisks ir jautājums, kā finanšu pārskatā sniegt informāciju, ja ir izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un tās būtiski ietekmē uzņēmuma darbības turpināšanu. Covid–19 pandēmijai jau ir radījusi plašu nenoteiktību neskaitāmās jomās, tai skaitā arī finanšu pārskata sagatavošanā. Ņemot vērā situācijas sarežģītību un ietekmi, ir jāpārskata ne tikai esošās metodes finanšu pārskata sagatavošanā,...

Ministru kabineta 2020. gada 10. decembra noteikumi Nr. 751 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”", kas stājās spēkā 2020. gada 16. decembrī, noteic, ka no 2021. gada 1. aprīļa kases aparāti būs jāizmanto visiem, kas tirgo nevis pašu ražotas, bet gan iepirktas preces, taču vienlaikus šogad ir būtiski vienkāršoti nosacījumi kases aparātu lietotājiem un apkalpojošajiem dienestiem. Tāpat pieņemti arī Ministru kabineta 2020.gada 10.decembra noteikumi Nr. 752 “Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumos Nr.95 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām”". Turpmāk kases aparāta lietotājs varēs reģistrēt kases aparātu izbraukuma tirdzniecībai (uz laiku līdz 5 dienām) elektroniski, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), vairs neiesaistot tajā apkalpojošo dienestu. Tāpat kases aparāta lietotājs VID EDS varēs arī paziņot par kases aparāta lietošanas pārtraukšanu vismaz uz 30 dienām. Ņemot vērā arvien pieaugošo distances...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2020. gada 18. decembrī ir pieņemti un 23. decembrī stājās spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz, ka 2021. gadā: saimnieciskās darbības veicējs nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma; taču avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma var veikt labprātīgi. Līdz ar to automātiski avansa maksājumu aprēķins 2021. gadā netiks ģenerēts. Ja ir vēlme maksāt IIN avansā labprātīgi Ja prognozējat, ka saimnieciskās darbības rezultāts 2021. gadā būs pozitīvs un nevēlaties visu nodokli maksāt 2022. gadā vienā maksājumā un ir iespēja to samaksāt agrāk, tad 2021. gada laikā var maksāt nodokli pamazām pēc saviem ieskatiem (sadalot maksājumus vairākās daļās vai vienā maksājumā) – bez ierobežojumiem un papildu iesniegumiem. Samaksāto nodokli VID novirzīs uz 2022. gadā iesniegtajā 2021. gada ienākumu deklarācijā aprēķināto nodokli. Izņēmums ir situācijas, kad pārmaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiks novirzīts, lai segtu citu nodokļu parādus, ja tādi...

Valsts ieņēmumu dienests arvien biežāk grāmatvedības uzskaites pārbaudes veic attālināti. Par to, tieši kā šis process notiek, uzņēmumu “Jumis Pro” un “CostPocket” organizētā seminārā informēja Matīss Bičevskis, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Uzņēmumu ienākuma nodokļa un muitas maksājumu daļas galvenais nodokļu inspektors. Attālinātā pārbaude parasti sākas ar vēstuli, kurā VID informē nodokļu maksātāju, ka plānots veikt šādu pārbaudi, kā arī informē, par kādu laika periodu, kādiem darījumu partneriem, kāda apjoma un veida informācija būs nepieciešama. Papildus tiek norādīts arī, kuri VID darbinieki būs pārbaudes veicēji. Pēc tam šie pārbaudes veicēji telefoniski sazinās ar nodokļu maksātāju un noskaidro informāciju par nodokļu maksātāja grāmatvedības organizācijas kārtību, precizējot, kāda veida dokumenti tiek glabāti elektroniski un kāda veida dokumenti - papīra formā, kādas grāmatvedības uzskaites programmas tiek izmantotas datu uzglabāšanai (darījumu attaisnojuma dokumenti u.c.). Tiek izvērtēts, cik lielu informācijas apjomu nodokļu maksātājs uzglabā elektroniski - izlemjot, vai vispār vērts veikt attālināto pieslēgšanos. Ja...