GRĀMATVEDĪBA

Finanšu ministrija vērš uzmanību uz sekojošām izmaiņām grāmatvedības un revīzijas politikā, kas spēkā no šā gada 1. janvāra: piemērojama prasība, ka zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai ne retāk kā reizi gadā ir jāpārbauda un jānovērtē savas prakses iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas darbība. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 75 "Zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību darba organizācijas noteikumi". ar VID administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem saistītās prasījumu un saistību summas uzņēmums inventarizēs, salīdzinot uzņēmuma datus ar VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) pieejamiem datiem;

Kā 2021. gadā jāveic maksājumi par trešo personu, piemēram, meitas uzņēmumu? Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, ka, ieviešot vienoto nodokļu kontu un veicot maksājumu par trešo personu, obligāti jānorāda šī informācija bankas maksājuma uzdevuma papildu laukā “Gala maksātājs”. Šajā laukā jānorāda nodokļu maksātāja nosaukums un reģistrācijas numurs vai personas kods. Ja šis lauks nav aizpildīts, maksājums tiek piesaistīts maksājuma veicējam. VID vērš uzmanību, ka tad, ja gala maksātāja lauks netiek aizpildīts un maksājums tiek attiecināts uz paša maksātāja nodokļu parādiem, šo iemaksu vairs nevar atgūt vai novirzīt un ir jāveic vēl viens maksājums. Kurā kontā ir jāieskaita nodokļu maksājums, kuram 2020. gadā ir piešķirts termiņa pagarinājums, bet maksājuma termiņš ir 2021. gads? Termiņa pagarinājumu līgumos noteiktie maksājumi, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, ir jāmaksā vienotajā nodokļu kontā. Tos var veikt kopā ar citiem maksājamiem nodokļiem vienā summā. Maksājuma uzdevumā vairs nav jānorāda tam piešķirtais identifikators. Šie maksājumi tiek segti atbilstoši Ministru...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis jaunu informatīvo materiālu, kas palīdzēs aizpildīt Darba devēja ziņojumu, ja saņem atbalstu par dīkstāvi vai atbalstu algu subsīdijai, kas piešķirts par laiku no 2020. gada 9. novembra. Ikmēneša darba devēja ziņojumā (turpmāk – DDZ) deklarē: 4. ailē – par pārskata mēnesi aprēķināto algu neatkarīgi no tā, vai aprēķinātā alga ir izmaksāta; 5. ailē – no 4. ailē deklarētās algas aprēķinātās kopējās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – VSAOI), summējot darba ņēmēja VSAOI daļu un darba devēja VSAOI daļu; 8. ailē – pārskata mēnesī ieturēto algas nodokli (turpmāk – IIN) no pārskata mēnesī izmaksātās darba algas neatkarīgi no tā, par kuru mēnesi alga aprēķināta. Ar 2021. gadu mainās DDZ aizpildīšanas kārtība, tādēļ pārejas periodā ir noteikta speciāla kārtība 2020. decembra DDZ aizpildīšanai. Decembra DDZ sarakstā “Par personām, kuras nav obligāti sociāli apdrošināmas” aizpilda 1., 2., 3., 8. aili un 8. ailē norāda 2021. gada janvārī ieturēto IIN,...

No 2021. gada janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie nodokļi būs iemaksājami vienotajā nodokļu kontā. VID skaidro, kā šīs veiktās nodokļu samaksas turpmāk uzrādāmas grāmatvedībā. Grāmatvedība vienkāršā ieraksta sistēmā Persona, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāja, saimnieciskās darbības ieņēmumus un ar to gūšanu saistītos izdevumus reģistrē (ieraksta) grāmatvedības reģistrā “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls”. Žurnāla paraugs ir noteikts Ministru kabineta 2007. gada 20. marta noteikumu Nr. 188 “Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā” 1. pielikumā. Kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, ieņēmumus uzskaita pēc kases principa – ieņēmumus tad, kad tie ir saņemti, bet izdevumus – tad, kad tie ir izdarīti. Grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā Atspoguļojot grāmatvedībā nodokļa aprēķināšanu un samaksu, jāievēro finanšu pārskatu sagatavošanas vispārīgie principi: bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda pēc uzkrāšanas principa, proti,...

Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr.786 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem”, kas stājas spēkā no 2021. gada 1. janvāra, paredz šādu zemāk tabulā lasāmu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (obligāto iemaksu likme) sadalījumu. Salīdzinot ar iepriekš spēkā esošajiem noteikumiem, par vienu procentpunktu ir samazināta obligāto iemaksu likme. Kopējā likme, ja darbinieks ir apdrošināms visiem veidiem, ir 34,09 %, t.sk. darba devēja likmi samazina par 0,5 procentpunktiem jeb no 24,09 % uz 23,59 % un darba ņēmēja likmi par 0,5 procentpunktiem jeb no 11 % uz 10,5 %. No 2021. gada 1. jūlija obligāto iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie no ienākumiem, kas ir mazāki par minimālo algu, līdzšinējo 5 % vietā ir 10 %. No 2021. gada 1. jūlija ieviestas minimālās obligātās iemaksas. Minimālais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir trīs Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas – 1500 eiro. Tas...

Līdz ar vienotā nodokļa konta ieviešanu deklarāciju iesniegšanas termiņš mainās tikai dažām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu deklarācijām - tām, kurām tas līdz šim bija pēc 20. datuma. Līdz ar to, piemēram, elektroenerģijas nodokļa deklarācijai mainās no mēneša 25. datuma uz 20. datumu, savukārt pārskatam par aprēķināto izložu un azartspēļu nodokli mainās iesniegšanas periods - ja līdz šim šo deklarāciju vajadzēja iesniegt reizi ceturksnī, tad no 2021. gada 1. janvāra pārskati par aprēķināto izložu un azartspēļu nodokli jādeklarē līdz katra mēneša 15. datumam. Darba devēja ziņojumiem, kuriem līdz šim bija katram nodokļu maksātājam individuāli paziņots datumus no 2021. gada 1. janvāra visiem būs vienāds iesniegšanas termiņš – līdz mēneša 17. datumam. Atgādinām, ka, sākot ar 2021. gada 1. janvāri visiem maksājumiem vienotajā nodokļa kontā ir noteikts vienots gala maksāšanas termiņš - 23. datums. Tas dod iespēju visus nodokļus samaksāt ar vienu maksājuma uzdevumu, bet, protams, var maksāt arī vairākas reizes -...

Ministru kabineta (MK) 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 759 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumos Nr. 537 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā"", kas stājās spēkā 2020. gada 23. decembrī, noteic kārtību, kādā ārvalstu subjektam, kurš pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā reģistrējis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu maksātāju reģistrā, ir pienākums sniegt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem (PLG). Saskaņā ar Saeimas 2019. gada 13. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā un likuma 18.2 panta pirmo un septīto daļu juridiskā persona, tai skaitā personālsabiedrība, kas reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (UR) vestajos publiskajos reģistros, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas iesniedz UR pieteikumu informācijas par PLG reģistrācijai vai šajā informācijā veikto izmaiņu reģistrācijai, norādot šā likuma 18.1 panta ceturtajā daļā noteikto informāciju. Ārvalsts subjekts šā panta prasības izpilda, iesniedzot informāciju UR...

Izmaiņas darba ņēmējiem No 2021. gada mainās algas nodokļu, proti, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšana obligāto iemaksu likmes. Mainās arī minimālās darba algas apmērs – nākamgad tā būs 500 eiro, bet neapliekamo minimumu piemēros nodokļu maksātājiem, kuru gada ienākumi nepārsniegs 21 600 eiro jeb 1800 eiro mēnesī. Joprojām ir spēkā diferencētais neapliekamais minimums un IIN progresīvā likme, kas atkarīga no personas kopējiem ienākumiem gada laikā. Tāpēc tie iedzīvotāji, kam ienākumi bijuši mainīgi un atšķirsies no 2020. gada ienākumiem, bet 2021. gadā vidējie mēneša ienākumi sasniegs 1800 eiro, elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā var veikt atzīmi “Nepiemērot prognozēto mēneša neapliekamo minimumu”, lai neveidotos IIN parāds. Sākot no 2021. gada tiem iedzīvotājiem, kam par iepriekšējo gadu veidosies IIN starpība, kas jāpiemaksā budžetā, tā tiks aprēķināta automātiski saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju, neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir iesniedzis gada ienākumu deklarāciju. Izmaiņas mikrouzņēmumu darbiniekiem Svarīgi, ka izmaiņas attiecībā uz mikrouzņēmuma darbiniekiem...

Kas ir iekšējā kontrole? Kontrole — darbība, kas sniedz pārliecību, ka tiek darīts tas, kas iecerēts, un tiks sasniegts tas, kas plānots. Iekšējā kontrole — process, kurā organizācija regulē tās darbību, lai efektīvi un produktīvi izpildītu savu misiju un sasniegtu mērķus. Iekšējās kontroles sistēma (IKS) — risku vadības, kontroles un pārvaldības pasākumu kopums, kura uzdevums ir nodrošināt organizācijas: mērķu sasniegšanu, efektīvu darbību, aktīvu aizsardzību, pārskatu ticamību, darbības atbilstību tiesību aktiem. Iestāžu vadītāji organizē iestādes funkcijas pildīšanu un atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu, tajā skaitā pārvalda iestādes finanšu, personāla un citus resursus, kā arī izveido iestādes iekšējās kontroles sistēmu, uzrauga un uzlabo to un ir atbildīgi par līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem. Par iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu atbildīgs ir iestādes vadītājs. Iestādes vadītājs nodrošina un ir atbildīgs par grāmatvedības kontroles sistēmas izstrādi, ieviešanu un uzturēšanu, sistemātiski veicot tās efektivitātes pārbaudi. Struktūrvienību vadītāji...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis uzziņu par nodokļa maksātāja tiesībām uzziņas pieprasījuma iesniedzēja (turpmāk - iesniedzējs) aprakstītajā tiesiskajā situācijā. Piedāvājam iepazīties ar uzziņā apskatīto jautājumu saīsinātā formā. Saskaņā ar nomas līgumu iesniedzējs no SIA F nomā telpas, maksājot iznomātājam ikmēneša nomas maksu, apsaimniekošanas maksu, kā arī komunālos maksājumus. Iesniedzējs saimniecisko darbību minētajās telpās neveic, negūst tur ienākumus no pakalpojumu sniegšanas vai preču pārdošanas. Saskaņā ar apakšnomas līgumu iesniedzējs minētās telpas ir nodevis apakšnomā SIA M, apakšnomniekam piemērojot ikmēneša nomas maksu un izrakstot rēķinus par apsaimniekošanas maksu un komunālajiem maksājumiem. Būtībā iesniedzējs darbojas kā starpnieks un neveic jebkādu citu saimniecisko darbību. Iesniedzējam ir reģistrēts darbības veids - sava vai nomāta nekustamā īpašuma iznomāšana. Iesniedzēja valde sastāv no viena valdes locekļa, kurš saņem atalgojumu bruto 2 585.00 EUR uzņēmumā, kas ir saistīts ar SIA M. Iesniedzējs ir viens (ar 60%) no patiesajiem labuma guvējiem arī SIA M. Iesniedzēja grāmatvedību kārto ar ārpakalpojuma sniedzēja...

Turpmāk arī ārvalstu komersantiem, reģistrējot Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nerezidenta pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā, būs pienākums sniegt VID informāciju par patiesajiem labuma guvējiem. To paredz valdības 17. decembrī pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 22.septembra noteikumos Nr.537 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā". Vienlaikus pieņemtie grozījumi nozīmē, ka jau reģistrētajiem šādiem komersantiem jau līdz šāgada beigām informācija par patiesajiem labuma guvējiem (PLG) jāiesniedz VID, jo, saskaņā ar jaunpieņemtajiem noteikumiem, arī uz tiem tagad attiecas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārejas noteikumu 48. punkts. Reģistrējot pārstāvniecību, informācija par PLG tiks sniegta, aizpildot pieteikumu nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā reģistrācijai (noteikumu Nr.537 2.pielikumā redzamā “Nodokļu maksātāja (cita subjekta) reģistrācijas lapa”). Informācija būs jāsniedz uzreiz, reģistrācijas brīdī, iesniedzot pieteikumu. Ja informācija netiks sniegta, tas būs pamats reģistrācijas atteikumam. Savukārt jau reģistrētam komersantam, gadījumā, ja PLG mainīsies, aktualizētā informācija būs jāsniedz, aizpildot pieteikumu par informācijas...

Sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu nostāju, ka telpu lietotāju īpašniekam/valdītājam/izīrētājam iemaksātās garantijas (drošības) naudas summas VID uzskata par tādiem pašiem izīrētāja/iznomātāja ieņēmumiem kā īres maksa un no kuriem attiecīgi jāsamaksā nodoklis, aicinām žurnāla lasītājus uz diskusiju par drošības naudas nozīmi, ekonomisko būtību un grāmatvedības uzskaiti tieši dzīvojamo telpu īrē — dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošanā citai personai par maksu (sk. likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 2. panta pirmo daļu). Pēc Eurostat datiem, vidēji apmēram 30% ES iedzīvotāju mājokli īrē, turklāt 20,8% maksā tirgus cenām atbilstošu īri, bet 9,3% īres maksa samazināta. Tik ievērojams īrnieku skaits norāda uz nepieciešamību risināt Latvijas īres tirgus problēmas, kuru skaitā ir gan novecojis likums "Par dzīvojamo telpu īri", gan abu īres tirgus pušu — īrnieku un izīrētāju — finanšu grūtības Covid–19 dēļ, kad vienīgais īres attiecību finansiālais nodrošinājums ir uz rakstiski noslēgtā līguma pamata iemaksātā drošības nauda, kas strīdus gadījumos bieži vien dod iespēju pusēm...

2020. gadu uzsākām ar grozījumiem Ministru kabineta 27.12.2005. noteikumos Nr. 1031 "Noteikumi par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām", par ko rakstījām gada sākumā. Un noslēgsim ar 2020. gada 29. septembrī apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 27.12.2005. noteikumos Nr. 1032 "Noteikumi par budžeta ieņēmumu klasifikāciju" (turpmāk — MK noteikumi), kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī. Grozījumi MK noteikumos ir apjomīgi, un to mērķis ir pilnveidot budžetu ieņēmumu klasifikāciju atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, optimizēt tās detalizācijas pakāpi, tādējādi novēršot interpretācijas iespējas un atvieglojot klasifikācijas piemērošanu. Šis mērķis tiek sasniegts: pārstrukturizējot un samazinot ieņēmumu klasifikācijas kodu skaitu, lai nodrošinātu, ka pēc ekonomiskās būtības līdzvērtīgi ieņēmumi tiktu attiecināti uz vienu kodu, tādējādi novēršot interpretācijas iespējas un atvieglojot klasifikācijas piemērošanu, kā arī mazinot kļūdu iespējamību uzskaitē; precizējot klasifikācijas kodu nosaukumus un skaidrojumus, ņemot vērā izmaiņas normatīvajos aktos. Šiem grozījumiem kopumā būtu jāveicina, ka klasifikācijas lietotājiem tās izmantošana būs atvieglota, kā arī samazinātos kļūdaini veikto maksājumu...

Valdība 17. decembrī pieņēmusi Ministru kabineta noteikumus Nr. 806 Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām"". Izmaiņas saistībā ar PVN pārmaksas atmaksu Viena no izmaiņām noteikumos saistīta ar grozījumiem PVN pārmaksas atmaksu kārtībā, ar ko Valsts ieņēmumu dienestam (VID) noteikts pienākums veikt regulāru apstiprinātās PVN pārmaksas atmaksu par taksācijas periodu. Līdz ar to reģistrētam PVN maksātājam MK noteikumu Nr.40 1.pielikumā “Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija” vairs nebūs jāaizpilda sadaļa “Informācija par pārmaksāto PVN summu par iekšzemē veiktiem darījumiem, par kuriem nodokli maksā preču vai pakalpojumu saņēmējs” un sadaļa “Pieprasījums par pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas atmaksu”. Tāpēc šīs sadaļas svītrotas no MK noteikumiem. Reģistrētiem PVN maksātājiem saglabāta prasība norādīt kontu, uz kuru pārskaitīt PVN pārmaksu, taču vairs nav noteikts, ka šim kontam jābūt atvērtam tieši kredītiestādē. Tas nozīmē, ka PVN pārmaksu atmaksas tiks veiktas ne tikai uz kredītiestādes kontiem, bet arī uz kontiem, kas atvērti, piemēram,...

Sakarā ar to, ka Covid–19 uzliesmojums vēršas plašumā, ir grūti novērtēt pandēmijas un valstī ieviesto ierobežojumu ietekmes uz uzņēmējdarbību un ekonomiku apjomu un ilgumu. Šie bezprecedenta apstākļi, kā arī nenoteiktība sagādā uzņēmumiem grūtības, sagatavojot starpperiodu un gada finanšu pārskatus. Katram uzņēmumam, sagatavojot finanšu pārskatus, būs jāpārskata pandēmijas novērtējums — kā tā ietekmēja konkrētu uzņēmumu pārskata datumā, kā mainījās nozīmīgie spriedumi un aplēses, uz ko attiecas lielāka nenoteiktība nekā parasti. Šajā rakstā apskatītas grāmatvedības uzskaites prasības, kas jāņem vērā, sagatavojot finanšu pārskatus par 2020. gadu. Protams, apskatīto jautājumu piemērojamība būs atkarīga no katra uzņēmuma faktiskajiem apstākļiem. Aktīvu vērtības samazināšanās JAUTĀJUMI PAŠPĀRBAUDEI Vai bilances datumā pastāv aktīvu vērtības samazināšanās pazīmes, un vai tika veikta aktīvu vērtības samazināšanas pārbaude? Attiecībā uz nefinanšu aktīviem (piemēram, nemateriāliem aktīviem, pamatlīdzekļiem) uzņēmumam ir jānovērtē aktīvu atgūstamība, un šim novērtējumam jābūt balstītam uz nosacījumiem un vērtības samazināšanās pazīmēm, kas pastāv bilances datumā. Ja kādi notikumi vai apstākļu maiņa liecina, ka...