GRĀMATVEDĪBA

Muitas formalitāšu kārtošana Latvijā notiek tikai elektroniski. Muitas deklarācijas iesniedz un paraksta Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, kuras personas lietotāja identifikators un parole tiek uzskatīti par paraksta aizstājēju. Elektroniska muitas deklarācija tiek iesniegta Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) attiecīgajā funkcionalitātē (piemēram, importa deklarācija – Importa funkcionalitātē), informē Irēna Knoka, VID Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja. EMDAS gadījumā ir divas iespējas muitas deklarāciju sagatavošanā un iesniegšanā. Pirmā ir tā sauktā system-to-system saskarne, kad komersantam ir iespēja izstrādāt (vai iegādāties) savu programmatūru un iesūtīt muitas deklarāciju uz EMDAS pa tiešo no savas sistēmas. "Šāda sistēma ir labi piemērota lielajiem komersantiem, kuriem ir savas, labi izstrādātas grāmatvedības un uzskaites sistēmas. Savukārt mazajiem un vidējiem uzņēmējiem daudz ērtāk ir lietot tā saukto komersantu lietotāju saskarni, kad, pieslēdzoties EMDAS, katram ir iespējams pašam sagatavot un iesniegt muitas deklarāciju. Saskarnes izmantošana ir bez maksas, tomēr jārēķinās, ka muitas deklarācijas aizpildīšana prasa zināmas iemaņas un ir...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) Elektroniskajā Deklarēšanas sistēmā (EDS) ieviesis jaunu strukturētu dokumentu “Izziņa par tiesībām iegādāties iezīmētos (marķētos) naftas produktus juridiskām un fiziskām personām”. Izziņa par tiesībām iegādāties iezīmētos (marķētos) naftas produktus juridiskām un fiziskām personām dod tiesības iegādāties naftas produktus ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no nodokļa izmantošanai siltuma ieguvei apkurē vai siltuma enerģijas ieguvei produkcijas ražošanas (pārstrādes) tehnoloģiskajā procesā, vai elektroenerģijas ražošanai, vai izmantošanai kombinētajās iekārtās, kas ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju. Līdz šim iesniegums izziņas saņemšanai bija jāaizpilda manuāli, un kā pielikums kopā ar citiem dokumentiem jāiesniedz EDS. Tagad izziņu var iegūt, aizpildot elektronisko veidlapu. Turklāt, lai vienkāršotu iesnieguma sagatavošanu un nepieciešamā naftas produktu apjoma aprēķināšanu, elektroniskajā dokumentā jau ir iestrādāta aprēķina formula, līdz ar to, ievadot datus, nepieciešamais naftas produktu daudzums tiek aprēķināts automātiski. Papildu informācija ir atrodama VID interneta vietnes sadaļā Nodokļi / Akcīzes nodoklis / Informatīvie un metodiskie materiāli / “Speciālās atļaujas (licences) - izsniegšana...

Sākot ar 2021.gadu, nodokļa maksātājs elektroenerģijas nodokļa deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā līdz 20.datumam pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām, bet aprēķināto nodokli iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 23.datumam. Elektroenerģijas nodokļa (turpmāk – nodoklis) apmērs atkarīgs no patērētās elektroenerģijas apjoma, un tas ir fiksēts attiecībā pret vienu megavatstundu, informē Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā par elektroenerģijas nodokļa deklarācijas aizpildīšanas kārtību. Aizpildot deklarāciju, tajā summas norāda euro un elektroenerģijas daudzumu – megavatstundās ar precizitāti divas zīmes aiz komata. 1.piemērs Ja elektroenerģijas ražošanas mēnesī ir patērēts neliels elektroenerģijas daudzums – 0,002, tad deklarācijā ir jānorāda elektroenerģijas daudzums 0,00. Savukārt, ja daudzums ir 0,005, deklarācijā elektroenerģijas daudzums ir jānorāda 0,01. Nodokļa likme elektroenerģijai ir 1,01 euro par megavatstundu. Nodokļa likmi elektroenerģijai, ko piegādā personām ielu apgaismošanas pakalpojumu sniegšanai, aprēķina pēc likmes 0,00 europar megavatstundu. Deklarācija ir jāaizpilda un jāiesniedz arī par taksācijas periodu, kurā aprēķinātais nodoklis jeb valsts budžetā iemaksājamā nodokļa summa ir 0,00 euro. Deklarācijas...

Drīz saimnieciskās darbības veicējiem būs jādomā par gada ienākumu deklarācijas sagatavošanu. Līdz ar saimnieciskās darbības izdevumu apmēra ierobežojuma noteikšanu saimnieciskās darbības veicējiem gan 2018., gan 2019. gada deklarācijas sagatavošanas gaitā radās vairākas neskaidrības un neatbildēti jautājumi. Šogad Ministru kabineta noteikumos Nr. 662, kas nosaka deklarācijas veidlapas izskatu un tās aizpildīšanas kārtību, tika izdarīti vairāki grozījumi. Jaunajā redakcijā noteikumi piemērojami, sagatavojot gada deklarāciju par 2020. un turpmākajiem gadiem. Lai arī līdz deklarācijas iesniegšanas sākuma datumam laiks vēl ir, tomēr daļai saimnieciskās darbības veicēju ir svarīgi jau laikus saprast, ar kādiem nodokļu maksājumiem par 2020. gada ienākumu būs jārēķinās. Kas ir mainījies pielikumos? Apskatīsim, kas ir mainījies pielikumos, kas attiecas tieši uz saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī vērtēsim, vai jaunie grozījumi neskaidrības ir novērsuši. Saimnieciskās darbības ienākums tiek norādīts D3 vai D31 pielikumā — atkarībā no pašnodarbinātā izvēlētās grāmatvedības uzskaites sistēmas. MK noteikumu Nr. 662 sākotnējā redakcijā pielikumam D31 bija saglabāta veidlapas sadaļa,...

Klienta izpēte ir viens no primārajiem rīkiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju riska mazināšanai. Sākotnējās klienta izpētes ietvaros likuma subjekts identificē klientu, noskaidro klienta patieso labuma guvēju, iegūst informāciju par klienta saimniecisko darbību, darījuma attiecību mērķi un veic klienta riska novērtējumu. Ja novērtējuma rezultātā ir konstatēts paaugstināts risks, jāveic klienta padziļinātā izpēte. Neskatoties uz to, ka padziļinātās izpētes prasības tiek noteiktas NILLTPFN likumā un tiek skaidrotas uzraudzības un kontroles institūciju vadlīnijās, ārpakalpojuma grāmatvežiem un citiem likuma subjektiem ir daudz jautājumu tā praktiskajā veikšanā. Šī problēma ir saistīta gan ar sarežģītām un arvien pieaugošām prasībām, gan ar to, ka vienota pieeja visiem klientiem nav iespējama, jo padziļinātās izpētes darbību kopums jānosaka, izejot no konkrētā klienta riska profila. Rakstā aplūkotas padziļinātās izpētes ietvaros veicamās darbības un bieži sastopamās praktiskās situācijas. Starptautisko standartu un LV normatīvā regulējuma prasības Finanšu darījumu darba grupas (saīsināti FATF, no angļu valodas — Financial Action...

Vēršam uzmanību, ka oktobrī Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis vai no jauna sagatavojis vairākus informatīvos un metodiskos materiālus: "Lauksaimniecības produkcijas tirdzniecība tirgū un ielu tirdzniecības vietā" "Darba devēja ziņojuma par 2020. gada decembri aizpildīšanas kārtība" "Darba devēja ziņojuma aizpildīšana sākot ar 2021.gadu" “Skaidras naudas lietošanas ierobežojumi” "Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana publisku personu un privātpersonu, kuras pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, darījumiem" “Elektroenerģijas nodoklis” "Personāla noma un nodokļu pārskati"

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis informatīvo materiālu par darba devēja ziņojuma aizpildīšanu par 2021. gada janvāri. Ar 2021. gada 1. janvāri visiem darba devējiem ir noteikts jauns darba devēja ziņojuma iesniegšanas termiņš – līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša 17. datumam. Mainās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarēšanas princips – turpmāk darba devēja ziņojumā par pārskata mēnesi deklarēs IIN, kas jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā darba devēja ziņojuma iesniegšanas mēnesī. Ar 2021. gada 1. janvāri ir noteikti jauni algas nodokļa samaksas termiņi: IIN maksā vienotajā nodokļu kontā: līdz ienākuma izmaksas mēneša 23. datumam; līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumam, ja aprēķina un izmaksā darba samaksu pēc 17. datuma gadījumos, kad: izbeigtas darba tiesiskās attiecības; izmaksāta samaksa par atvaļinājuma laiku un darba samaksa par laiku, kas nostrādāts līdz atvaļinājumam; darba samaksa par kalendāra mēnesi tiek aprēķināta un izmaksāta tā paša kalendāra mēneša laikā. Sākot ar 2021. gadu, darba devēja ziņojumā: nav jānorāda darba...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka no 2021. gada mainās darba devēja ziņojumu aizpildīšanas kārtība, un tādēļ pārejas periodā – 2020. gada decembra darba devēja ziņojumam – ir noteikta speciāla – atšķirīga aizpildīšanas kārtība. Darba devēja ziņojums par 2020. gada decembri: iesniedz līdz 2021. gada 17. janvārim; izbeigtas darba tiesiskās attiecības; Speciālā kārtība piemērojama tikai darba devēja ziņojumam par 2020. gada decembri un nav attiecināma uz ziņojumu aizpildīšanu par citiem mēnešiem. Sociālās iemaksas deklarē tāpat kā iepriekš, bet mainās iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarēšana. 1. piemērs 2020. gada 11. decembrī izmaksā algu Jānim Bērziņam par 2020. gada novembri; algu par 2020. gada decembri izmaksā 2021. gada 8. janvārī; līdz 2021. gada 17. janvārim darba devējs iesniedz ziņojumu par 2020. gada decembri (redakcijā, kas spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim), norāda darba ņēmēju atbilstoši tā apdrošināšanas veidam, aizpilda darba ienākumu izmaksas datumu (11. decembris), 8. ailē norāda 2020. gada decembrī ieturēto algas nodokli no...

Lai mazinātu administratīvo slogu, no 2021. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajiem valsts budžeta maksājumiem būs jauns konts – vienotais nodokļu konts -, kas aizstās līdzšinējos nodokļu kontus. Lai panāktu, ka visas deklarācijas tiek iesniegtas pirms nodokļa samaksas termiņa, vairākām no tām ir noteikti jauni deklarēšanas termiņi – elektroenerģijas nodoklim, izložu un azartspēļu nodoklim un darba devēja ziņojuma iesniegšanai. Lai nodrošinātu iespēju visus nodokļus samaksāt, noformējot tikai vienu bankas maksājuma uzdevumu, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, ir mainīti regulāro nodokļu maksājumu termiņi uz 23. datumu. Vienotajā kontā iemaksātā naudas summa tiks sadalīta nodokļu maksātāja saistību segšanai pa nodokļu veidiem, ievērojot FIFO principu. Vienlaikus ar vienoto kontu VID administrēto valsts ieņēmumu uzskaitē tiks ieviests uzkrāšanas princips, tā nodokļu uzskaiti padarot vienādu gan valsts, gan nodokļu maksātāju grāmatvedībā. Kādus nodokļus maksāt vienotajā nodokļu kontā Nodokļi un nodevas, kas maksājami vienotajā nodokļu kontā, noteikti likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.1 panta piektajā...

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA) nosūtījusi vēstuli Finanšu ministrijai, kurā lūdz skaidrot Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 33. panta piemērošanu. Konkrētais likuma pants paredz, ka, ja pamatlīdzekļa vērtība ir augstāka par tā iegādes izmaksām vai novērtējumu iepriekšējā gada bilancē, to var pārvērtēt atbilstoši augstākai vērtībai (ja paredzams, ka vērtības paaugstinājums būs ilgstošs). Pārvērtējuma rezultātā radušos starpību iekļauj attiecīgajā bilances aktīva postenī, kurā norādīts pārvērtētais pamatlīdzekļu objekts, un bilances pasīva postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" iedaļā "Pašu kapitāls". Likums arī nosaka, ka "ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervē neiekļauj summu, kuras apmērā pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums pilnībā vai daļēji kompensē tā paša pamatlīdzekļu objekta vērtības samazinājuma korekcijas, kas iepriekšējos pārskata gados bija ietvertas peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā izmaksas. Šo summu ietver peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā ieņēmumus tajā pārskata gadā, kurā konstatēts pamatlīdzekļu objekta vērtības pieaugums." LRGA vēstulē ministrijai raksta - daži grāmatvedības profesionāļi uzskatot, ka pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā radies...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka saistībā ar tehniskiem darbiem, no 09.10.2020 plkst.00:00 līdz 11.10.2020 plkst.23:59 VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) nebūs pieejami vairāki dokumenti. Šajā nedēļas nogalē – piektdien, sestdien un svētdien nebūs pieejami šādi EDS dokumenti: Iesniegums mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa pārtraukšanai; Iesniegums mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanai; Nodokļu maksātāja (fiziskas personas) reģistrācija; Iesniegums Valsts ieņēmumu dienestam par reģistrāciju patentmaksas veikšanai; Iesniegums struktūrvienības reģistrācijai. Citu EDS dokumentu pieejamība minētajā laika posmā netiks traucēta. Lai nodrošinātu pāreju uz VID administrēto nodokļu nomaksu Vienotajā nodokļu kontā un valsts budžeta uzskaitē ieviestu uzkrāšanas principu, patlaban notiek darbs pie pilnībā jaunas VID maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas izstrādes un ieviešanas, kas aizstās tās VID informāciju sistēmas, kas ir morāli un tehniski novecojušas. Lai klienti saņemtu kvalitatīvus elektroniskos pakalpojumus, pāreja uz maksājumu uzskaites informācijas sistēmu notiek pakāpeniski, taču pārejas periodā visiem VID sistēmu lietotājiem ir jārēķinās ar nelielām neērtībām.

Jautājums: Fiziskā persona pārdevusi savu personisko mantu (gleznu) juridiskajai personai. Vai šādā gadījumā ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli? Kādus pārskatus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā? Atbildi sagatavoja Valsts ieņēmumu dienests. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamajā ienākumā neietver un ar nodokli neapliek ienākumu no personiskā īpašuma (fiziskajai personai piederošām, personiskai lietošanai paredzētām kustamām lietām – mēbelēm, apģērba un citām kustamām lietām) atsavināšanas. Ja fiziskā persona pārdod personisko mantu, fiziskā persona iesniedz pircējam – juridiskajai personai – izziņu, kurā apliecina, ka šīs lietas pārdošana nav saistīta ar saimniecisko darbību (Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 3. pielikumu). Ienākuma izmaksātājs – komersants –, izmaksājot fiziskajai personai ar nodokli neapliekamus ienākumus, līdz pēctaksācijas gada 1. februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā paziņojumu (Ministru kabineta 2008.gada 25. augusta noteikumu Nr.677 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem” 2. pielikumu ), tajā norādot, ka izmaksāti ienākumi no personiskā īpašuma atsavināšanas,...

Lai sniegtu atbalstu pašvaldībām apvienošanās procesā un piedāvātu risinājumus pasākumiem, kas jāveic no jauna izveidotajām pašvaldībām uzreiz pēc darbības uzsākšanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi rokasgrāmatu “Metodika 2021.gada apvienoto pašvaldību darbības uzsākšanai”. Saskaņā ar Saeimas lēmumu apvienotās pašvaldības uzsāks darbu pēc pašvaldību domes pirmās sēdes 2021. gada 1. jūlijā. Rokasgrāmatā ietvertas arī vadlīnijas grāmatvedības un lietvedības darba organizācijai, tai skaitā arī attālinātai lietvedībai. Novada pašvaldības iestādes, kuras tiek finansētas no pašvaldības budžeta, pašvaldību aģentūras grāmatvedības uzskaiti organizē saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību", likumu "Par budžetu un finanšu vadību", likumu "Par pašvaldību budžetiem", Ministru kabineta normatīvajiem aktiem, Finanšu ministrijas un Valsts kases izdotajām instrukcijām. Novada pašvaldības grāmatvedības struktūras apstiprināšana Saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” novada pašvaldības pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi novada pašvaldības darījumi finanšu, mantas, saistību jomā (turpmāk – darījumi), kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas novada pašvaldības finanšu, mantas, saistību stāvoklī....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir uzsācis darbu, lai izstrādātu grozījumus Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām””.1 Grozījumi nepieciešami, jo no 2021. gada 1. jūlija atbilstoši izmaiņām ES līmeņa regulējumā un attiecīgi arī paredzētajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā paplašinās esošais īpašā PVN piemērošanas režīma MOSS piemērošanas tvērums. No nākamā gada 1. jūlija PVN maksātājiem atkarībā no viņu darījumu specifikas būs jāreģistrējas vienā no trim PVN maksāšanas režīmiem: ārpussavienības režīmā, Eiropas Savienības režīmā vai importa režīmā. Atkarībā no izvēlētā režīma PVN maksātājiem būs jāiesniedz PVN deklarācija - ziņojums par veiktajām preču piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem. PVN deklarācijā – ziņojumā norādāmā informācija ir svarīga, lai varētu notikt vienota un pareiza informācijas apmaiņa starp ES dalībvalstīm par veiktajiem darījumiem un varētu noteiktu katrā ES dalībvalstī maksājamo PVN summu. VID aicina uzņēmumus un nevalstiskās organizācijas, kā arī ikvienu interesentu līdz 14. oktobrim rakstiski sniegt savu viedokli...

Saeimas sēdes 1. oktobra darba kārtībā ir iekļauts likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā", ko plāno skatīt jau 2. lasījumā. Iepriekšējā likumprojekta apspriešanas gaitā radās nesaskaņas starp Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju (LZRA) un Tieslietu ministriju saistībā ar zvērināta revidenta profesionālās darbības neatkarību un konfidencialitātes prasībām. Likumprojektā bija paredzēts izmainīt normas, kas attiecas uz pienākumu revidentam atklāt informāciju par klientiem pēc izmeklējošo iestāžu prasības. Sandra Vilcāne, LZRA valdes priekšsēdētāja, jau iepriekš intervijā žurnālam BILANCE, pauda, ka, ja tiks pieņemti likuma grozījumi, jebkura tiesībsargājošā iestāde, kura būs uzsākusi izmeklēšanas procesu pret revidenta klientu, bez tiesas nolēmuma varēs vērsties pie zvērināta revidenta vai izsaukt to uz nopratināšanu, bet, ja būs nepieciešami papildu pierādījumi, var tikt izņemti zvērinātu revidentu ar klientu saistītie darba dokumenti, noklausītas to sarunas un kontrolēta veiktā sarakste ar klientiem. Attiecīgi pirms likumprojekta 2. lasījuma Tieslietu ministrija sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru sagatavoja savu viedokli attiecībā par Revīzijas pakalpojumu likuma 25.panta otrās daļas 3. un 4.punktā...