GRĀMATVEDĪBA

Ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšana bija pirmais temats, ko savā prezentācijā žurnāla "Bilance" konferencē 27. novembrī akcentēja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Lai gan Saeima gala lēmumu šajā jautājumā vēl nav pieņēmusi, tomēr skaidrs, ka licencēšana tiks ieviesta - gan ne ar nākamā gada 1. janvāri, kā tika plānots sākotnēji, jo, kā atzina I. Jaunzeme, "tas būtu nesamērīgi". Grāmatvežu licencēšanas mērķis esot "celt pakalpojumu kvalitāti", kas rūpot "mums visiem, īpaši labajiem grāmatvežiem, kuriem blakus ir amata brāļi, kas godu nedara." "Tiem, kuri prot un var, licencēšana nav problēma. Tiem, kuri nevar un neprot - tā varētu būt problēma," sacīja VID ģenerāldirektore. "Ir svarīgi sakārtot grāmatvedības nozari, jo klients paļaujas uz grāmatvedi. Grāmatvedis ir kā uzņēmuma ģimenes loceklis," sacīja I. Jaunzeme, piebilstot, ka gadījumos, kad grāmatvedis šo uzticību neattaisno (piemēram, savlaicīgi nesniedzot kādu svarīgu informāciju), ir vilšanās. Tāpat esot jānosaka ierobežojumus attiecībā uz sodāmību par tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas arī ir svarīgi no...

Kopš šā gada 1. decembra Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieņem iesniegumus dīkstāves atbalsta saņemšanai. Daudziem grāmatvežiem jau radušies jautājumi, kāda informācija ir sniedzama un kā pareizi aizpildīt iesniegumu. Lai plašāk skaidrotu dīkstāves atbalsta saņemšanas iespējas uzņēmumiem par to dīkstāvē esošajiem darbiniekiem, kā arī algu subsīdijas saņemšanas iespējas tiem uzņēmumiem, kuru darbinieki valstī noteikto ierobežojumu dēļ strādā nepilnu darba laiku, VID šī gada 8. decembrī pl. 11.00 aicina piedalīties attālinātajā seminārā. VID norāda, ka elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sākumlapā zem izvēlnes “Mans saraksts” automātiski būs ievietots dokuments “Iesniegums atbalstam darbības turpināšanai COVID-19 izraisītās krīzes apstākļos”. Dokuments ir atrodams arī dokumentu sarakstā pie dokumentu grupas “Iesniegumi”. Jāņem vērā, ka pirms dokumenta iesniegšanas rūpīgi jāpārbauda, vai sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza, jo dokumenta precizēšana nav atļauta. Ja ir aizmirsts iekļaut kādu darba ņēmēju, ir atļauts iesniegt jaunu dokumentu par darba ņēmējiem, kuri nav iekļauti iesniegumā par norādīto taksācijas periodu. Kāda veida atbalstam pieteikties? Atgādinām,...

Ārpakalpojumu grāmatveži, būdami vieni no "vārtsargiem", kas var laikus pamanīt nelegāli iegūtu līdzekļu plūsmas, pēdējos gados finanšu nozares pārbūves procesā nonākuši ciešākā valsts iestāžu uzmanības lokā nekā uzņēmumu "štata" jeb iekšējie grāmatveži. Tieši viņiem uzdots veidot iekšējās kontroles sistēmas, ziņot par aizdomīgiem darījumiem, būs arī jāsertificējas. BDO Latvijas biroja grāmatvedības ārpakalpojumu nodaļas direktors Viesturs Briežkalns piekrita Bilancei dalīties ar savu personīgo pieredzi profesijā, stāstot ne tikai par ārpakalpojumu grāmatvežiem svarīgiem tematiem, bet arī grāmatvedības un nodokļu aktualitātēm kopumā. Nav noslēpums, ka vīrietis grāmatvedis ir ļoti reta parādība, vismaz Latvijā. Kā jūs izvēlējāties šo profesiju, un kā ir būt profesijā, kurā vairākums ir pretējā dzimuma pārstāvju? Grāmatvedis kā sieviešu amats — tā tas ir tikai Latvijā, varbūt Baltijā. Iespējams, tas ir postpadomju mantojums, bet ir daudzas Eiropas valstis, kur grāmatvedis ir tieši vīriešu amats. Arī savā kolektīvā cenšamies lauzt stereotipus, ka grāmatvedība ir tikai sieviešu darbs. Pieņemam darbā iespējami vairāk vīriešu, lai diversificētu...

Ministru kabineta sēdē 1. decembrī apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumos Nr.709 "Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos", kas paredz mainīt dīkstāves atbalsta piešķiršanas nosacījumos, atgriežoties pie Ekonomikas ministrijas sākotnējā piedāvājuma un būtiski paplašinot potenciālo atbalsta saņēmēju loku. Valdība lēma samazināt atbalsta saņemšanas kvalifikācijas kritēriju līdz 20% (līdzšinējais regulējums paredzēja 50%) apgrozījuma kritumam. Tas nozīmē, ka dīkstāves atbalsts būs pieejams uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par attiecīgo atbalsta mēnesi, salīdzinot ar 2020. gada augusta, septembra un oktobra mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros uzņēmums faktiski darbojies, samazinājušies ne mazāk kā par 20 procentiem. Tāpat nolemts palielināt dīkstāves atbalsta apmēru patenmaksātājiem līdz 400 eiro (līdzšinējais regulējums paredzēja 330 eiro). Tas nozīmē, ka patentmaksātāji, kuri nevar strādāt ieviesto drošības pasākumu dēļ, varēs saņemt dīkstāves atbalstu 400 eiro apmērā, ja atbalsta periodā ir spēkā esošs patents. Vienlaikus konstatēts, ka dīkstāves atbalsta...

Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu dēļ Ministru kabinets 2020. gada 24. novembrī pieņēma Ministru kabineta noteikumus Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos” un 2020. gada 10. novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos”, kas paredz atbalsta pasākumus darbinieku atlīdzību, kā arī pašnodarbināto un patentmaksātāju ienākumu kompensēšanai. Atbalsta izmaksu nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests (VID) un pieteikumus Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) var iesniegt, sākot no 1. decembra. No ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9. novembra, līdz nākamā gada 9. janvārim vai ilgāk, ja tiks pagarināta ārkārtējā situācija valstī, uzņēmējiem pieejams atbalsts to dīkstāvē esošajiem darbiniekiem, kā arī algas subsīdija tiem darbiniekiem, kas valstī noteikto ierobežojumu dēļ strādā nepilnu darba laiku. Savukārt pašnodarbinātajiem un patentmaksas maksātājiem būs pieejams atbalsts par dīkstāvi. Atbalstu par dīkstāvi var saņemt, darbojoties jebkurā nozarē, ja ienākumu kritums mēnesī,...

Ministru kabineta (MK) sēdē 1. decembrī ir izskatīti grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas izstrādāti atbilstoši Moneyval novērtējumam par Latvijas progresu tehnisko rekomendāciju izpildē un nodrošinātu atbilstību Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijām attiecībā uz likuma subjektu patiesā labuma guvēja atbilstības vērtēšanu. Ar grozījumiem paredzēts vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu un turpināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas riskos balstītas sistēmas pilnveidošanu. Par grozījumiem likumā vēl lems Saeima. Likumprojekts paredz nosacījumus sistēmiska un strukturēta risinājuma – kopīgā klienta izpētes rīka (shared KYC utility) izveidei. Kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar saviem klienta izpētes ietvaros iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas ietvara – kopīgajā klientu izpētes rīkā. Rīka darbības ietvaros varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju. Šobrīd kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir tiesības atzīt un pieņemt citas kredītiestādes vai finanšu iestādes veiktās klienta izpētes rezultātus un,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 30. novembrī oficiāli publicēts grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (vairāk par to lasiet šeit), kā arī 27. novembrī oficiāli publicēti: Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos” Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumi Nr. 710 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos”” Vairāk par abiem pēdējiem noteikumiem lasiet šeit. Jāņem vērā, ka, pretēji sākotnēji solītajam, ka atbalsts pienāksies tiem, kam Covid-19 krīzes dēļ ieņēmumi samazinājušies par 20 %, valdība tomēr lēma, ka atbalstam par dīkstāvi ir tiesīgi pieteikties darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi, salīdzinot ar mēneša vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, kuros uzņēmums faktiski darbojies, ir samazinājušies ne mazāk...

Ministru kabineta noteikumi Nr. 682 "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”", ko valdība pieņēma šī gada 17. novembrī un kas stāsies spēkā no 2021. gada 1. janvāra, paredz, ka 2021. gadā neapliekamo minimumu varēs piemērot iedzīvotāji, kuru gada ienākumi nepārsniegs 21 600 eiro jeb 1800 eiro mēnesī. Kā informatīvajā materiālā norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID), nav mainīts maksimālais gada neapliekamais minimums – arī 2021. gadā tas būs 3600 eiro gadā (300 eiro mēnesī). Apliekamo ienākumu apmērs, līdz kuram piemērojams maksimālais neapliekamais minimums, būs 6000 eiro gadā (500 eiro mēnesī). VID, prognozējot mēneša neapliekamo minimumu 2021. gadā, piemēros ienākumu pieauguma koeficientu 1,06 (2020. gadā piemēroja 1,09). Nav mainīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojums par apgādībā esošu personu. Tas arī 2021. gadā būs 250 eiro mēnesī.

Gadījumos, kad darbiniekam rodas finanšu grūtības, viņam ir tiesības vērsties arī pie darba devēja ar lūgumu sniegt finanšu palīdzību. Cik lielas naudas summas ir tiesīgs prasīt darbinieks, un vai darba devējam ir pienākums un tiesības finansiāli atbalstīt darbinieku? Kādas juridiskās un nodokļu nianses ir jāievēro darba devējam, slēdzot finanšu darījumus ar darbiniekiem? Ja darbiniekam ir nepieciešama finanšu palīdzība naudas izteiksmē, izskatīsim divu veidu atbalstus: aizdevums darbiniekam, kas nes labumu darba devējam, jo par aizdevumu ir jāmaksā procenti, bet nav īpaši labvēlīgs darbiniekam, jo rada papildu izdevumus; avansa maksājums uz darba samaksas rēķina. 1. Aizdevums darbiniekam Pirmkārt, ir jānoskaidro, vai darba devējam ir tiesības izsniegt darbiniekam aizdevumu, jo ar aizdevumu izsniegšanu Latvijas Republikā ir tiesības nodarboties kredītiestādēm (bankas) un kapitālsabiedrībām, kurām Latvijas Republikā ir izsniegta speciālā licence atbilstoši 29.03.2011. MK noteikumu Nr. 245 "Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai" 5. punkta prasībām. Kapitālsabiedrību saraksts ir pieejams Patērētāju tiesību aizsardzības...

Lai mazinātu administratīvo un finansiālo slogu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) piedāvā uzņēmējiem, kuri uz laiku vēlas pārtraukt kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas (turpmāk – kases aparāts) lietošanu, nokārtot formalitātes vienkāršotā kārtībā. Uzņēmumi, kas pieņēmuši lēmumu COVID-19 laikā pārtraukt kases aparāta lietošanu, nepieciešamības gadījumā var vērsties VID ar lūgumu reģistrēt kases aparāta lietošanas pārtraukšanu uz laiku vismaz uz 30 dienām, iesniegumā norādot konkrētās elektroniskās ierīces un iekārtas uzstādīšanas adresi, šasijas numuru un pievienojot pēdējā izdrukātā Z pārskata kopiju ar reģistrēto Grand total vērtību. VID, pamatojoties uz elektroniskās ierīces vai iekārtas lietotāja iesniegumu, veiks nepieciešamās darbības, lai VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) reģistrētu elektroniskās ierīces un iekārtas lietošanas pārtraukšanu uz laiku, kas ilgāks par 30 dienām. Savukārt brīdī, kad uzņēmums pieņems lēmumu atsākt kases aparāta lietošanu, pirms tā lietošanas atsākšanas lūgums sniegt informāciju VID nepieciešamo darbību veikšanai, iesniegumā norādot kases aparāta šasijas numuru un secīgo Z pārskatu ar reģistrēto Grand total...

Izvēloties 1000 eiro algu ”uz papīra”, kas ir tuvu vidējās algas apmēram valstī, 2020.gadā nodarbinātais ar darba algu 1000 eiro mēnesī ”uz papīra” saņem ”uz rokas” 729,14 eiro mēnesī, bet 2021.gadā – 752,92 eiro mēnesī jeb par 23,78 eiro vairāk nekā 2020. gadā - šādu piemēru min Finanšu ministrija, informējot par ieguvumiem pēc nodokļu izmaiņām, kas stāsies spēkā no 2021. gada. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) nākamgad paredzēts samazināt par vienu procentpunktu – noņemot attiecīgi 0,5% darba devēja likmei un 0,5% darba ņēmēja likmei. 2020. gadā VSAOI vispārējā likme bija 35,09%, no kuras darba devēja daļa veidoja 24,09% un darba ņēmēja daļa – 11%. Nākamgad VSAOI vispārējā likme tiek samazināta līdz 34,09%, no kuras darba devēja daļa ir 23,59% un darba ņēmēja daļa – 10,5%. Tāpat tiks paaugstināts ienākumu slieksnis, līdz kuram piemēro ar iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) neapliekamo minimumu. Patlaban tas ir 1200 eiro mēnesī, bet nākamajā gadā tas...

Informējam, ka 26. novembrī ooficiāli ir publicēti Ministru kabineta 2020. gada 17. novembra noteikumi Nr. 682 “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 676 "Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”, kas paredz no 2021. gada paaugstināt apliekamā ienākuma apmēru, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu. Noteikumi stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. Gada apliekamā ienākuma apmērs, virs kura patlaban nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu ir 14 400 eiro (1 200 eiro mēnesī). No 2021. gada paredzēts, ka gada apliekamā ienākuma apmērs tiks noteikts līdz 21 600 eiro (1 800 eiro mēnesī), virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu. Vairāk lasiet: Diferencēto neapliekamo minimumu nepiemēros pēc 1800 eiro

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par preču piegādes dokumentu parakstīšanu Covid-19 ārkārtējās situācijas spēkā esības laikā. Informatīvā materiāla mērķis ir sniegt atbalstu nodokļu maksātājiem, lai nodrošinātu bezkontakta sūtījumu piegādes un nodošanas procesu iekšzemē, vienlaikus nosakot pieļaujamo tiesisko rīcību grāmatvedību reglamentējošo normatīvo aktu piemērošanā. Likuma “Par grāmatvedību” subjekts (turpmāk – uzņēmums)1 ārkārtējās situācijas periodā kā apliecinājumu sūtījuma piegādes un nodošanas procesam var izmantot arī citu apliecinājuma veidu, nevis tikai pašrocīgu parakstu. Spēkā esošās grāmatvedības kārtošanas un organizācijas prasības uzņēmumam nosaka, lai apliecinātu pārdoto preču izcelsmi un preču piederību preču izsniegšanas un saņemšanas vietā, ir jānodrošina, ka preču piegādes dokumentā ir ietverti obligāti norādāmie rekvizīti2, t.sk. preču izsniegšanas vietā – preču nosūtītāja (izsniedzēja) paraksts un preču saņemšanas vietā – preču saņēmēja paraksts.3 Lai mazinātu koronavīrusa (Covid-19) infekcijas straujo izplatību sabiedrībā, ir stingri noteikti epidemioloģiskās drošības pasākumi. Viens no vispārējiem epidemioloģiskās drošības pamatprincipiem ir distancēšanās. Uzskatām, ka ārkārtējās situācijas laikā piesardzības pasākumi ir...

Vienīgais firmas īpašnieks vēlas kapitalizēt savai firmai izsniegtā bezprocentu aizdevuma daļu. Vai ir vērts to darīt? Kādas problēmas un kādi nodokļi var rasties tā rezultātā (piemēram, pārdodot firmu)? Atbilde Firmas parāda kreditoram kapitalizācija ir SIA vai AS pamata kapitāla palielināšanas veids. Uzņēmumu reģistrs uzmana parādu kapitalizācijas procedūru, pieprasot ekspertīzes veikšanu, kapitāla palielināšanas procedūras pārbaudi. Uzņēmumu reģistrs uztur vērtētāju, ekspertu sarakstu, kuri pārbauda katra darījuma un ieguldāmā īpašuma vērtības atbilstību Latvijas likumdošanas normām. Ienākuma nodokļa rašanās risks, kapitalizējot parādu, var veidoties, bet tā varētu arī nebūt. Viss atkarīgs no tā, kādā veidā šis aizdevums radās un vai aiz formālā beznodokļu darījuma (kapitalizācija) neslēpjas cits reāls darījums, kas būtu novedis pie nodokļa piemērošanas kādam no darījuma dalībniekiem. Šajā gadījumā Civillikuma 1439. pants nosaka, ka spēkā ir nevis formālais darījums, bet faktiskais, kas slēpjas aiz formāla darījuma. Piemēram, pārbaudot noformētos dokumentus par dalībnieka parāda rašanos, eksperts konstatēja, ka parāds radās darījuma rezultātā: dalībnieks (fiziska persona)...

Latvijas uzņēmums SIA "A" 2020. gadā saņēma no Latvijas meitas uzņēmuma SIA "B" dividendes 50 000 eiro apmērā, par kurām tika samaksāts UIN pēc jaunās kārtības. SIA "A" šīs dividendes uzreiz arī izmaksāja tālāk dalībniekiem. SIA "A" ir nesadalītā peļņa līdz 31.12.2017. 200 000 eiro apmērā. Kā atspoguļot šo dividenžu izmaksu EDS sistēmā, un kā jāgrāmato šādas dividendes? Atbilde Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) 6. panta 1. un 2. daļu nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru tādā apjomā, kādā nodokļa maksātājs taksācijas periodā ir saņēmis dividendes no dividenžu izmaksātāja, kurš tā rezidences valstī ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, vai tādas dividendes, no kurām to izmaksas valstī ir ieturēts nodoklis, izņemot dividendes, kas saņemtas no juridiskās personas, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās. Ja taksācijas periodā saņemto šā panta pirmajā daļā minēto dividenžu apjoms ir...