GRĀMATVEDĪBA

Jaunajā Grāmatvedības likumā, kas varētu stāties spēkā šāgada 1. jūlijā vai 2022. gada 1. janvārī, salīdzinājumā ar pašreizējo likumu, ieviestas un papildinātas arī vairākas normas, kas saistītas ar grāmatvedības elektronisku kārtošanu. Par to 9. decembrī, uzņēmumu "Jumis Pro" un "CostPocket" organizētā seminārā informēja Arta Priede, Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja. Saskaņā ar gaidāmo jauno Grāmatvedības likumu, visi grāmatvedības dokumenti varēs tikt sagatavoti elektroniskā formā, uzglabāti elektroniskā formā un līdzšinējie papīra dokumenti varēs tikt pārvērsti elektroniskā formā. "Izvēle, kādā formā - papīra vai elektroniskā - kārtot grāmatvedības dokumentus, ir atkarīga tikai no uzņēmuma vadītāja," sacīja A. Priede. Jaunajā likumā definēts arī "elektroniska apliecinājuma" jēdziens - tas ir elektroniskā formā sagatavotajā attaisnojuma dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esības un sniegtās informācijas pareizības apstiprinājums grāmatvedības informācijas sistēmā vai citā informācijas sistēmā, kas veikts uzņēmuma vadītāja noteiktajā veidā un kurš saskaņā ar normatīvajiem aktiem fizisko personu elektroniskās identifikācijas jomā...

Jautājums: Kā zināt un būt drošam, ka vienotajā nodokļu kontā ieskaitītā naudas summa patiešām segs nepieciešamos nodokļu un nodevu maksājumus? Atbild* Sandija Novicka, zvērinātu advokātu biroja COBALT partnere, zvērināta advokāte. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, kā vienotajā nodokļu kontā iemaksātās naudas summa tiks sadalīta. Tas tiks darīts rindas kārtībā pēc FIFO principa - pirmais iekšā, pirmais ārā (first in – first out). Tātad vispirms vienotajā nodokļu kontā iemaksātā nauda tiks novirzīta vecākās nodokļu saistības segšanai – tai, kura rindā bijusi pirmā. Bet ir paredzēti daudzi izņēmumi, tai skaitā arī par maksājumiem atbilstoši noteiktam identifikatoram. Tie varētu būt ļoti specifiski gadījumi, piemēram, maksājumi saistībā par akcīzes nodokļa markām. Šie izņēmuma gadījumi, kad varēs veikt maksājumu atbilstoši noteiktajam identifikatoram un summu novirzīt tikai konkrēti šim nodoklim, ir noteikti Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 661 “Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību...

"Lai gan normatīvais regulējums pieļauj elektronisko dokumentu izmantošanu (ja uzņēmuma vadītājs nosaka to izmantošanas kārtību), vairumā gadījumu uzņēmumi attaisnojuma dokumentus joprojām drukā, uzglabā mapēs," novērojusi Dina Kucina, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas Metodikas nodaļas vadītāja. Par attaisnojuma dokumentu grāmatvedības kārtošanu elektroniski viņa informēja 9. decembrī, uzņēmumu "Jumis Pro" un "CostPocket" organizētā seminārā. Paraksts Kā zināms, ierakstus grāmatvedības reģistros atļauts veikt, tikai pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem. Obligātie attaisnojuma dokumenta rekvizīti noteikti likuma "Par grāmatvedību" 7. pantā un viens no tiem ir paraksts, kas elektroniska attaisnojuma dokumenta gadījumā būtu drošs elektroniskais paraksts vai elektroniskais paraksts, ja puses par to vienojušās rakstveidā (šāda vienošanās parakstāma uz papīra vai ar drošu elektronisko parakstu). Paraksts uz attaisnojuma dokumenta var nebūt uz tad, ja: darījumu pamato cits dokuments (piemēram, līgums) attaisnojuma dokuments ir apliecināts vadītāja noteiktā kārtībā bankas konta izraksts, kas apliecināts vadītāja noteiktā kārtībā bankas maksājuma uzdevums, kas apliecināts vadītāja noteiktā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis "Vadlīnijas par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai", kurās skaidro Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumu Nr.676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” (MK noteikumi Nr.676) piemērošanu. Atgādinām, ka patlaban spēkā esošais normatīvais regulējums paredz, ka Covid-19 krīzes skartie nodokļu maksātāji, kas ārkārtējās situācijas laikā – no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 11. janvārim – piedzīvo apgrozāmo līdzekļu plūsmas kritumu, var vērsties VID un saņemt grantu (atbalstu) apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Atbalsts pieejams par laikposmu no 2020. gada 1. novembra līdz 2020. gada 31. decembrim (atbalsta periods) vienu reizi par vienu mēnesi (2020. gada novembri vai decembri). To piešķir 30% apmērā no deklarētās bruto darba samaksas 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) daļas kopsummas. Tātad atbalstam var pieteikties tikai tāda persona, kas veic saimniecisko darbību, ir reģistrējusies...

Finanšu ministrija vērš uzmanību uz sekojošām izmaiņām grāmatvedības un revīzijas politikā, kas spēkā no šā gada 1. janvāra: piemērojama prasība, ka zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai ne retāk kā reizi gadā ir jāpārbauda un jānovērtē savas prakses iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas darbība. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 75 "Zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību darba organizācijas noteikumi". ar VID administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem saistītās prasījumu un saistību summas uzņēmums inventarizēs, salīdzinot uzņēmuma datus ar VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) pieejamiem datiem;

Kā 2021. gadā jāveic maksājumi par trešo personu, piemēram, meitas uzņēmumu? Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, ka, ieviešot vienoto nodokļu kontu un veicot maksājumu par trešo personu, obligāti jānorāda šī informācija bankas maksājuma uzdevuma papildu laukā “Gala maksātājs”. Šajā laukā jānorāda nodokļu maksātāja nosaukums un reģistrācijas numurs vai personas kods. Ja šis lauks nav aizpildīts, maksājums tiek piesaistīts maksājuma veicējam. VID vērš uzmanību, ka tad, ja gala maksātāja lauks netiek aizpildīts un maksājums tiek attiecināts uz paša maksātāja nodokļu parādiem, šo iemaksu vairs nevar atgūt vai novirzīt un ir jāveic vēl viens maksājums. Kurā kontā ir jāieskaita nodokļu maksājums, kuram 2020. gadā ir piešķirts termiņa pagarinājums, bet maksājuma termiņš ir 2021. gads? Termiņa pagarinājumu līgumos noteiktie maksājumi, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, ir jāmaksā vienotajā nodokļu kontā. Tos var veikt kopā ar citiem maksājamiem nodokļiem vienā summā. Maksājuma uzdevumā vairs nav jānorāda tam piešķirtais identifikators. Šie maksājumi tiek segti atbilstoši Ministru...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis jaunu informatīvo materiālu, kas palīdzēs aizpildīt Darba devēja ziņojumu, ja saņem atbalstu par dīkstāvi vai atbalstu algu subsīdijai, kas piešķirts par laiku no 2020. gada 9. novembra. Ikmēneša darba devēja ziņojumā (turpmāk – DDZ) deklarē: 4. ailē – par pārskata mēnesi aprēķināto algu neatkarīgi no tā, vai aprēķinātā alga ir izmaksāta; 5. ailē – no 4. ailē deklarētās algas aprēķinātās kopējās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – VSAOI), summējot darba ņēmēja VSAOI daļu un darba devēja VSAOI daļu; 8. ailē – pārskata mēnesī ieturēto algas nodokli (turpmāk – IIN) no pārskata mēnesī izmaksātās darba algas neatkarīgi no tā, par kuru mēnesi alga aprēķināta. Ar 2021. gadu mainās DDZ aizpildīšanas kārtība, tādēļ pārejas periodā ir noteikta speciāla kārtība 2020. decembra DDZ aizpildīšanai. Decembra DDZ sarakstā “Par personām, kuras nav obligāti sociāli apdrošināmas” aizpilda 1., 2., 3., 8. aili un 8. ailē norāda 2021. gada janvārī ieturēto IIN,...

No 2021. gada janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie nodokļi būs iemaksājami vienotajā nodokļu kontā. VID skaidro, kā šīs veiktās nodokļu samaksas turpmāk uzrādāmas grāmatvedībā. Grāmatvedība vienkāršā ieraksta sistēmā Persona, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāja, saimnieciskās darbības ieņēmumus un ar to gūšanu saistītos izdevumus reģistrē (ieraksta) grāmatvedības reģistrā “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls”. Žurnāla paraugs ir noteikts Ministru kabineta 2007. gada 20. marta noteikumu Nr. 188 “Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā” 1. pielikumā. Kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, ieņēmumus uzskaita pēc kases principa – ieņēmumus tad, kad tie ir saņemti, bet izdevumus – tad, kad tie ir izdarīti. Grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā Atspoguļojot grāmatvedībā nodokļa aprēķināšanu un samaksu, jāievēro finanšu pārskatu sagatavošanas vispārīgie principi: bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda pēc uzkrāšanas principa, proti,...

Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr.786 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem”, kas stājas spēkā no 2021. gada 1. janvāra, paredz šādu zemāk tabulā lasāmu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (obligāto iemaksu likme) sadalījumu. Salīdzinot ar iepriekš spēkā esošajiem noteikumiem, par vienu procentpunktu ir samazināta obligāto iemaksu likme. Kopējā likme, ja darbinieks ir apdrošināms visiem veidiem, ir 34,09 %, t.sk. darba devēja likmi samazina par 0,5 procentpunktiem jeb no 24,09 % uz 23,59 % un darba ņēmēja likmi par 0,5 procentpunktiem jeb no 11 % uz 10,5 %. No 2021. gada 1. jūlija obligāto iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie no ienākumiem, kas ir mazāki par minimālo algu, līdzšinējo 5 % vietā ir 10 %. No 2021. gada 1. jūlija ieviestas minimālās obligātās iemaksas. Minimālais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir trīs Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas – 1500 eiro. Tas...

Līdz ar vienotā nodokļa konta ieviešanu deklarāciju iesniegšanas termiņš mainās tikai dažām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu deklarācijām - tām, kurām tas līdz šim bija pēc 20. datuma. Līdz ar to, piemēram, elektroenerģijas nodokļa deklarācijai mainās no mēneša 25. datuma uz 20. datumu, savukārt pārskatam par aprēķināto izložu un azartspēļu nodokli mainās iesniegšanas periods - ja līdz šim šo deklarāciju vajadzēja iesniegt reizi ceturksnī, tad no 2021. gada 1. janvāra pārskati par aprēķināto izložu un azartspēļu nodokli jādeklarē līdz katra mēneša 15. datumam. Darba devēja ziņojumiem, kuriem līdz šim bija katram nodokļu maksātājam individuāli paziņots datumus no 2021. gada 1. janvāra visiem būs vienāds iesniegšanas termiņš – līdz mēneša 17. datumam. Atgādinām, ka, sākot ar 2021. gada 1. janvāri visiem maksājumiem vienotajā nodokļa kontā ir noteikts vienots gala maksāšanas termiņš - 23. datums. Tas dod iespēju visus nodokļus samaksāt ar vienu maksājuma uzdevumu, bet, protams, var maksāt arī vairākas reizes -...

Ministru kabineta (MK) 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 759 “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumos Nr. 537 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā"", kas stājās spēkā 2020. gada 23. decembrī, noteic kārtību, kādā ārvalstu subjektam, kurš pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā reģistrējis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu maksātāju reģistrā, ir pienākums sniegt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem (PLG). Saskaņā ar Saeimas 2019. gada 13. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā un likuma 18.2 panta pirmo un septīto daļu juridiskā persona, tai skaitā personālsabiedrība, kas reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (UR) vestajos publiskajos reģistros, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas iesniedz UR pieteikumu informācijas par PLG reģistrācijai vai šajā informācijā veikto izmaiņu reģistrācijai, norādot šā likuma 18.1 panta ceturtajā daļā noteikto informāciju. Ārvalsts subjekts šā panta prasības izpilda, iesniedzot informāciju UR...

Izmaiņas darba ņēmējiem No 2021. gada mainās algas nodokļu, proti, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšana obligāto iemaksu likmes. Mainās arī minimālās darba algas apmērs – nākamgad tā būs 500 eiro, bet neapliekamo minimumu piemēros nodokļu maksātājiem, kuru gada ienākumi nepārsniegs 21 600 eiro jeb 1800 eiro mēnesī. Joprojām ir spēkā diferencētais neapliekamais minimums un IIN progresīvā likme, kas atkarīga no personas kopējiem ienākumiem gada laikā. Tāpēc tie iedzīvotāji, kam ienākumi bijuši mainīgi un atšķirsies no 2020. gada ienākumiem, bet 2021. gadā vidējie mēneša ienākumi sasniegs 1800 eiro, elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā var veikt atzīmi “Nepiemērot prognozēto mēneša neapliekamo minimumu”, lai neveidotos IIN parāds. Sākot no 2021. gada tiem iedzīvotājiem, kam par iepriekšējo gadu veidosies IIN starpība, kas jāpiemaksā budžetā, tā tiks aprēķināta automātiski saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju, neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir iesniedzis gada ienākumu deklarāciju. Izmaiņas mikrouzņēmumu darbiniekiem Svarīgi, ka izmaiņas attiecībā uz mikrouzņēmuma darbiniekiem...

Kas ir iekšējā kontrole? Kontrole — darbība, kas sniedz pārliecību, ka tiek darīts tas, kas iecerēts, un tiks sasniegts tas, kas plānots. Iekšējā kontrole — process, kurā organizācija regulē tās darbību, lai efektīvi un produktīvi izpildītu savu misiju un sasniegtu mērķus. Iekšējās kontroles sistēma (IKS) — risku vadības, kontroles un pārvaldības pasākumu kopums, kura uzdevums ir nodrošināt organizācijas: mērķu sasniegšanu, efektīvu darbību, aktīvu aizsardzību, pārskatu ticamību, darbības atbilstību tiesību aktiem. Iestāžu vadītāji organizē iestādes funkcijas pildīšanu un atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu, tajā skaitā pārvalda iestādes finanšu, personāla un citus resursus, kā arī izveido iestādes iekšējās kontroles sistēmu, uzrauga un uzlabo to un ir atbildīgi par līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem. Par iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu atbildīgs ir iestādes vadītājs. Iestādes vadītājs nodrošina un ir atbildīgs par grāmatvedības kontroles sistēmas izstrādi, ieviešanu un uzturēšanu, sistemātiski veicot tās efektivitātes pārbaudi. Struktūrvienību vadītāji...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis uzziņu par nodokļa maksātāja tiesībām uzziņas pieprasījuma iesniedzēja (turpmāk - iesniedzējs) aprakstītajā tiesiskajā situācijā. Piedāvājam iepazīties ar uzziņā apskatīto jautājumu saīsinātā formā. Saskaņā ar nomas līgumu iesniedzējs no SIA F nomā telpas, maksājot iznomātājam ikmēneša nomas maksu, apsaimniekošanas maksu, kā arī komunālos maksājumus. Iesniedzējs saimniecisko darbību minētajās telpās neveic, negūst tur ienākumus no pakalpojumu sniegšanas vai preču pārdošanas. Saskaņā ar apakšnomas līgumu iesniedzējs minētās telpas ir nodevis apakšnomā SIA M, apakšnomniekam piemērojot ikmēneša nomas maksu un izrakstot rēķinus par apsaimniekošanas maksu un komunālajiem maksājumiem. Būtībā iesniedzējs darbojas kā starpnieks un neveic jebkādu citu saimniecisko darbību. Iesniedzējam ir reģistrēts darbības veids - sava vai nomāta nekustamā īpašuma iznomāšana. Iesniedzēja valde sastāv no viena valdes locekļa, kurš saņem atalgojumu bruto 2 585.00 EUR uzņēmumā, kas ir saistīts ar SIA M. Iesniedzējs ir viens (ar 60%) no patiesajiem labuma guvējiem arī SIA M. Iesniedzēja grāmatvedību kārto ar ārpakalpojuma sniedzēja...

Turpmāk arī ārvalstu komersantiem, reģistrējot Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nerezidenta pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā, būs pienākums sniegt VID informāciju par patiesajiem labuma guvējiem. To paredz valdības 17. decembrī pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 22.septembra noteikumos Nr.537 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā". Vienlaikus pieņemtie grozījumi nozīmē, ka jau reģistrētajiem šādiem komersantiem jau līdz šāgada beigām informācija par patiesajiem labuma guvējiem (PLG) jāiesniedz VID, jo, saskaņā ar jaunpieņemtajiem noteikumiem, arī uz tiem tagad attiecas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārejas noteikumu 48. punkts. Reģistrējot pārstāvniecību, informācija par PLG tiks sniegta, aizpildot pieteikumu nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā reģistrācijai (noteikumu Nr.537 2.pielikumā redzamā “Nodokļu maksātāja (cita subjekta) reģistrācijas lapa”). Informācija būs jāsniedz uzreiz, reģistrācijas brīdī, iesniedzot pieteikumu. Ja informācija netiks sniegta, tas būs pamats reģistrācijas atteikumam. Savukārt jau reģistrētam komersantam, gadījumā, ja PLG mainīsies, aktualizētā informācija būs jāsniedz, aizpildot pieteikumu par informācijas...