GRĀMATVEDĪBA

Grāmatvedības nozare jau labu laiku ir jauna likuma gaidās — saskaņā ar Finanšu ministrijas pēdējo informāciju tam plānots stāties spēkā mazliet vairāk nekā pēc gada — 2022. gada 1. janvārī. Jaunais likums ietvers ne tikai strukturālas, bet arī saturiskas un praktiskas izmaiņas — par svarīgāko, kam grāmatvežiem jāpievērš uzmanība gaidāmajā regulējumā, Finanšu ministrija informēja īpašā tiešsaistes seminārā 20. novembrī. Par jaunā Grāmatvedības likumprojekta galvenajām atšķirībām no pašreizējā regulējuma seminārā informēja Finanšu ministrijas (FM) Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede. Taču līdz ar jauno grāmatvedības likumu tiks izdoti arī jauni Ministru kabineta noteikumi, kas detalizēti regulēs jaunā likuma piemērošanu. Darba grupā esot izstrādāti divi Ministru kabineta noteikumu projekti — "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" un "Noteikumi par skaidras naudas uzskaiti uzņēmuma kasē". Par tajos plānoto informēja FM Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vecākā eksperte Dina Šaknere. Galvenās vadlīnijas Jaunajā Grāmatvedības likumā galvenais uzsvars tikšot likts uz elektronisku grāmatvedības...

Kopš Covid-19 krīzes sākuma arvien masveidīgāka kļuvusi strādāšana attālināti (no mājām), kas savukārt aktualizējis jautājumu par darbinieka izdevumu (piemēram, internets, elektrība) kompensēšanu no darba devēja puses. Finanšu ministrija radusi risinājumu, lai šādas kompensācijas netiktu apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Norma par darbinieka izdevumiem, kurus attālināta darba gadījumā sedz darba devējs, iekļauta 2020. gada 27. novembra grozījumos likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", to paredz likuma Pārejas noteikumu 159. un 160. punkts. Izmaiņas likumā stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. Kā žurnāla BILANCE konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” informēja Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos, no 2021. gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliek ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs. Noteikts, ka šī kompensācija var būt līdz 30 eiro mēnesī. Pagaidām regulējums par attālinātā darba izdevumu kompensāciju noteikts terminētam periodam - 2021. gadam, taču esot...

Katrs gads grāmatvežu (it īpaši) skatījumā ir atšķirīgs no iepriekšējiem. Tomēr 2021. gads ir unikāls vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt (īpaši māņticīgajiem), tas vairs nav garais gads. Svētku dienas (kopā ar pirmssvētku dienām) pārbīdījās nedēļas ietvaros, un tas prasīja papildu uzmanību aprēķinos. Palielinājās minimālā mēneša alga (500 eiro), kas ietekmēs arī minimālo stundas tarifa likmi, vienlaikus veikti grozījumi prognozējamā neapliekamā minimuma noteikšanas noteikumos. Diemžēl šogad Labklājības ministrijas (LM) mājaslapā vairs nav atrodamas tabulas ar minimālās stundas tarifa likmes aprēķinu dažādiem nodarbinātības veidiem (par to — turpmāk). Un, ja ar to vēl par maz, atgādinu, ka veikti būtiski grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN) un likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (VSA). Savukārt pēdējo divu likumu grozījumi ir saistīti gan ar vienkāršiem darba ņēmējiem, gan ar mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbiniekiem (un īpašnieku), gan ar autoratlīdzības saņēmējiem, gan ar pašnodarbinātajām personām. Vēl viens dokuments, kas būs aktuāls algas grāmatvedim, ir Ministru kabineta (MK) noteikumi par...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildes uz neskaidrākajiem jautājumiem saistībā ar pieteikumu iesniegšanu, pieprasot valsts atbalstu Covid-19 krīzē cietušajiem uzņēmumiem. Ko nozīmē atsaukt iesniegumu, ja ir jāizlabo iesniegums, kādā veidā? Iesniegumu var atsaukt, iesniedzot elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) attiecīgu lūgumu brīvā formā. Taču jāņem vērā, ka atkārtotu atbalsta iesniegumu varēs iesniegt tikai pēc tam, kad VID darbinieks būs saņēmis atsaukumu (ja nepieciešams, sazinājies ar iesnieguma iesniedzēju), veicis attiecīgas darbības sistēmā un informējisnodokļu maksātāju par to, ka iesniegums atsaukts un var iesniegt jaunu iesniegumu. Ja iesniegums atsaukts līdz 15. decembrim, vai varēšu un kā iesniegt iesniegumu par novembri? Iesniegumu par novembri var atsaukt līdz 15.12.2020. plkst. 17:00 un jaunu iesniegumu jāiesniedz līdz 15.12.2020. plkst. 24:00. Kā aprēķināt vidējo darba algu augustā – oktobrī, ja septembrī darba ņēmējam bija slimības lapa? Vidējo bruto darba samaksu aprēķina par tiem mēnešiem, kuros darbinieks faktiski strādājis. Darbnespējas lapas A laikposmu ietver vidējās darba algas aprēķinā, jo darba...

Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 709) paredz pie noteiktiem nosacījumiem izmaksāt dīkstāves pabalstu arī pašnodarbinātām personām, tostarp autoratlīdzību saņēmējiem, un patentmaksātājiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis atbildes uz neskaidrākajiem jautājumiem par šo atbalsta veidu. Vai pašnodarbinātai personai, kura saimniecisko darbu uzsākusi pēc 2020. gada 1. novembra, ir tiesības saņemt atbalstu par dīkstāvi? VID piešķir atbalstu tikai tādai pašnodarbinātai personai, kura saimniecisko darbību uzsākusi līdz 2020. gada 1. novembrim. Vai saimnieciskās darbības veicējiem ir noteikts minimālais atbalsta par dīkstāvi apmērs? Atbalsts par dīkstāvi pašnodarbinātai personai vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā ir noteikts ne mazāk kā 330 eiro un ne vairāk kā 1000 eiro par kalendāra mēnesi. Atbalstu par dīkstāvi nosaka proporcionāli dīkstāves periodam. Vai atbalsts par dīkstāvi var būt mazāks kā 330 eiro? Atbalstu par dīkstāvi nosaka proporcionāli dienām, kad pašnodarbinātā...

Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 709) paredz pie noteiktiem nosacījumiem izmaksāt dīkstāves pabalstu Covid-19 pandēmijas krīzē skarto darba devēja darbiniekiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis atbildes uz neskaidrākajiem jautājumiem par šo atbalsta veidu. Vai, esot darba attiecībās ar krīzes skarto uzņēmumu (uzņēmums nestrādā un darbiniekiem noformēts bezalgas atvaļinājums), var saņemt atbalstu par dīkstāvi? Atbilstoši Darba likuma 74. panta otrajai daļai dīkstāve ir situācija, kad darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. No minētā izriet, ka ar dīkstāvi jāsaprot situācija, kad darbinieks ir gatavs veikt darba pienākumus, bet darba devējs tādu vai citādu apsvērumu dēļ to nenodrošina vai nespēj nodrošināt ar darbu. Ja darbinieki atrodas bezalgas atvaļinājumā, tas nozīmē, ka viņi nav gatavi veikt darba pienākumus, un tādējādi darba devējs nevar pieteikt tos atbalsta...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) izveidots jauns risinājums, kas ievērojami vienkāršo rezidenta apliecības saņemšanas procesu un saīsina laiku, kas līdz šim bija jāpatērē apliecības iegūšanai. Risinājums nodrošina, ka Latvijas rezidenta apliecības varēs sagatavot paši nodokļu maksātāji un trešā puse – pārbaudīt to autentiskumu. Līdz šim iesniegumu par rezidenta apliecības apstiprināšanu un sagatavotās rezidenta apliecības, nodokļu maksātāji iesniedza klātienē vai nosūtīja pa pastu. Apliecību autentiskumu VID apstiprināja ar parakstu un zīmogu. Tagad Latvijas rezidenta apliecību var iegūt attālināti, veicot vien trīs “klikšķus” EDS. Nodrošinot datu konfidencialitāti, sagatavotajai rezidenta apliecībai automātiski tiek pievienots unikāls QR kods un izziņas kods ar kuru palīdzību rezidenta apliecības autentiskumu var pārbaudīt EDS. Zinot rezidenta apliecībai automātiski piešķirto izziņas kodu un nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru, var pārliecināties, ka apliecība nav viltota. Rezidenta apliecība nepieciešama, lai nodokļu maksātājs – fiziska vai juridiska persona, varētu piemērot nodokļu konvencijā noteiktos nodokļu atvieglojumus, vienkāršoti sakot, lai veicot starpvalstu...

Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumi Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid –19 krīzes apstākļos” (turpmāk – MK noteikumi Nr.675) paredz noteikt līdz šim nebijušu atbalsta veidu - atbalstu algu subsīdijai darba devēja darbiniekiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis atbildes uz neskaidrākajiem jautājumiem par šo atbalsta veidu. Vai visiem darba devējiem ir tiesības pieteikties saņemt atbalstu algu subsīdijai? Atbalstam ir tiesīgi pieteikties darba devēji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto 2020. gada atbalsta mēnesi salīdzinot ar 2020. gada augusta, septembra, oktobra mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros uzņēmums faktiski darbojies, samazinājušies ne mazāk kā par 20 procentiem. Vai atbalstu algu subsīdijai varēs saņemt visi darba devēja darbinieki, kuri nodarbināti nepilnu darba laiku laikposmā no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 9. janvārim? Atbalstu varēs saņemt tikai tie darbinieki, kuru konkrētajā atbalsta mēnesī nostrādātais darba laiks būs mazāks nekā līdz ārkārtējās situācijas izsludināšanai vidēji nostrādātais darba laiks par...

Finanšu ministrijas izstrādātie un Saeimā 27. novembrī otrajā steidzamajā lasījumā apstiprinātie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz veikt izmaiņas līdzšinējā autoratlīdzības saņēmējam piemērotajā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanas režīmā. Līdz 2021. gada 30. jūnijam autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) saņēmējiem paredzēts saglabāt līdzšinējo nodokļu maksāšanas kārtību. Savukārt pēc šī termiņa, atkarībā no taksācijas gada, IIN izmaiņas tiks piemērotas sekojoši. No 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim Ja autoratlīdzību izmaksās ienākuma izmaksātājs, kas ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija (piemēram, AKKA/LAA), tad ienākuma izmaksātājs, taksācijas gada laikā ieturēs IIN nodokli 20% apmērā, piemērojot nosacīto izdevumu normu – 25% vai 50% apmērā (atkarībā no autora darba vai izpildītāja veida) no ieņēmumiem. Ja kopējie ienākumi taksācijas gada laikā pārsniegs 20 004 eiro, tiks piemērota progresīvā IIN likme (ienākumam no 20 004 eiro līdz 62 800 eiro – 23%, bet ienākuma daļai, kas pārsniedz 62 800 eiro – 31%), kas tiek aprēķināta rezumējošā kārtībā, autoratlīdzības saņēmējam...

Jautājums: Vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko pašnodarbinātais maksā par sevi gada laikā, iekļaujamas ceturkšņa izdevumos vai tikai gada ienākumu deklarācijā? Atbildi sniedz Linda Puriņa, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības eksperte: Lai korekti sagatavotu gada ienākumu deklarāciju, pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) ir uzskaitāmas saimnieciskās darbības izdevumos; tie ir izdevumi, kas atskaitāmi pilnā apmērā. Problēmas ar pašnodarbinātā VSAOI iekļaušanu izmaksā sākas tad, kad rēķina iemaksu objektu pašnodarbinātā VSAOI aprēķināšanai; tad gan, pēc Valsts ieņēmumu dienesta skaidrotā, pašnodarbinātā VSAOI ir no izdevumiem jāatņem. T.i., tad, kad nosaka pašnodarbinātā VSAOI iemaksu objektu, no ieņēmumiem atņem saimnieciskās darbības izmaksas, bet pieskaita pašnodarbinātā VSAOI summu, kas attiecīgajā mēnesī bija iekļauta saimnieciskās darbības izdevumos. Vairāk skaidrojumu par aktuāliem nodokļu un grāmatvedības jautājumiem no L. Puriņas un citiem ekspertiem iespējams gūt, noskatoties žurnāla BILANCE 27. novembra konferenci “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi”.

Kalendāru iespējams lejuplādēt PDF formātā: Darbalaika kalendars 2021.

Ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšana bija pirmais temats, ko savā prezentācijā žurnāla "Bilance" konferencē 27. novembrī akcentēja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Lai gan Saeima gala lēmumu šajā jautājumā vēl nav pieņēmusi, tomēr skaidrs, ka licencēšana tiks ieviesta - gan ne ar nākamā gada 1. janvāri, kā tika plānots sākotnēji, jo, kā atzina I. Jaunzeme, "tas būtu nesamērīgi". Grāmatvežu licencēšanas mērķis esot "celt pakalpojumu kvalitāti", kas rūpot "mums visiem, īpaši labajiem grāmatvežiem, kuriem blakus ir amata brāļi, kas godu nedara." "Tiem, kuri prot un var, licencēšana nav problēma. Tiem, kuri nevar un neprot - tā varētu būt problēma," sacīja VID ģenerāldirektore. "Ir svarīgi sakārtot grāmatvedības nozari, jo klients paļaujas uz grāmatvedi. Grāmatvedis ir kā uzņēmuma ģimenes loceklis," sacīja I. Jaunzeme, piebilstot, ka gadījumos, kad grāmatvedis šo uzticību neattaisno (piemēram, savlaicīgi nesniedzot kādu svarīgu informāciju), ir vilšanās. Tāpat esot jānosaka ierobežojumus attiecībā uz sodāmību par tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas arī ir svarīgi no...

Kopš šā gada 1. decembra Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieņem iesniegumus dīkstāves atbalsta saņemšanai. Daudziem grāmatvežiem jau radušies jautājumi, kāda informācija ir sniedzama un kā pareizi aizpildīt iesniegumu. Lai plašāk skaidrotu dīkstāves atbalsta saņemšanas iespējas uzņēmumiem par to dīkstāvē esošajiem darbiniekiem, kā arī algu subsīdijas saņemšanas iespējas tiem uzņēmumiem, kuru darbinieki valstī noteikto ierobežojumu dēļ strādā nepilnu darba laiku, VID šī gada 8. decembrī pl. 11.00 aicina piedalīties attālinātajā seminārā. VID norāda, ka elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sākumlapā zem izvēlnes “Mans saraksts” automātiski būs ievietots dokuments “Iesniegums atbalstam darbības turpināšanai COVID-19 izraisītās krīzes apstākļos”. Dokuments ir atrodams arī dokumentu sarakstā pie dokumentu grupas “Iesniegumi”. Jāņem vērā, ka pirms dokumenta iesniegšanas rūpīgi jāpārbauda, vai sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza, jo dokumenta precizēšana nav atļauta. Ja ir aizmirsts iekļaut kādu darba ņēmēju, ir atļauts iesniegt jaunu dokumentu par darba ņēmējiem, kuri nav iekļauti iesniegumā par norādīto taksācijas periodu. Kāda veida atbalstam pieteikties? Atgādinām,...

Ārpakalpojumu grāmatveži, būdami vieni no "vārtsargiem", kas var laikus pamanīt nelegāli iegūtu līdzekļu plūsmas, pēdējos gados finanšu nozares pārbūves procesā nonākuši ciešākā valsts iestāžu uzmanības lokā nekā uzņēmumu "štata" jeb iekšējie grāmatveži. Tieši viņiem uzdots veidot iekšējās kontroles sistēmas, ziņot par aizdomīgiem darījumiem, būs arī jāsertificējas. BDO Latvijas biroja grāmatvedības ārpakalpojumu nodaļas direktors Viesturs Briežkalns piekrita Bilancei dalīties ar savu personīgo pieredzi profesijā, stāstot ne tikai par ārpakalpojumu grāmatvežiem svarīgiem tematiem, bet arī grāmatvedības un nodokļu aktualitātēm kopumā. Nav noslēpums, ka vīrietis grāmatvedis ir ļoti reta parādība, vismaz Latvijā. Kā jūs izvēlējāties šo profesiju, un kā ir būt profesijā, kurā vairākums ir pretējā dzimuma pārstāvju? Grāmatvedis kā sieviešu amats — tā tas ir tikai Latvijā, varbūt Baltijā. Iespējams, tas ir postpadomju mantojums, bet ir daudzas Eiropas valstis, kur grāmatvedis ir tieši vīriešu amats. Arī savā kolektīvā cenšamies lauzt stereotipus, ka grāmatvedība ir tikai sieviešu darbs. Pieņemam darbā iespējami vairāk vīriešu, lai diversificētu...

Ministru kabineta sēdē 1. decembrī apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumos Nr.709 "Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos", kas paredz mainīt dīkstāves atbalsta piešķiršanas nosacījumos, atgriežoties pie Ekonomikas ministrijas sākotnējā piedāvājuma un būtiski paplašinot potenciālo atbalsta saņēmēju loku. Valdība lēma samazināt atbalsta saņemšanas kvalifikācijas kritēriju līdz 20% (līdzšinējais regulējums paredzēja 50%) apgrozījuma kritumam. Tas nozīmē, ka dīkstāves atbalsts būs pieejams uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par attiecīgo atbalsta mēnesi, salīdzinot ar 2020. gada augusta, septembra un oktobra mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros uzņēmums faktiski darbojies, samazinājušies ne mazāk kā par 20 procentiem. Tāpat nolemts palielināt dīkstāves atbalsta apmēru patenmaksātājiem līdz 400 eiro (līdzšinējais regulējums paredzēja 330 eiro). Tas nozīmē, ka patentmaksātāji, kuri nevar strādāt ieviesto drošības pasākumu dēļ, varēs saņemt dīkstāves atbalstu 400 eiro apmērā, ja atbalsta periodā ir spēkā esošs patents. Vienlaikus konstatēts, ka dīkstāves atbalsta...