GRĀMATVEDĪBA

Saeima ceturtdien, 18.februārī, pirmajā lasījumā pieņēma nodokļu un nodevu likuma grozījumus, kas paredz pretendentiem publiskajos iepirkumos noteikt stingrākas prasības nodokļu nomaksas jomā. Likumprojekts paredz, ka publiskajos iepirkumos nevarēs piedalīties arī pretendenti, kuri noteiktā termiņā nebūs iesnieguši nodokļu deklarācijas. Informācija Valsts ieņēmumu dienesta neiesniegto nodokļu deklarāciju publiskajā datu bāzē tiek publicēta, ja noteiktais nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņš ir pārkāpts vairāk nekā par 15 dienām. Patlaban noteikts, ka pasūtītājs no dalības iepirkuma procedūrā izslēdz kandidātu vai pretendentu, ja ir konstatēts, ka kandidātam pieteikumu un pretendentam piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ir nodokļu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro. Šobrīd iepirkumos nodokļu maksātājam, kurš noteiktā termiņā nav iesniedzis nodokļu deklarācijas, izsniedz tādu pat izziņu par nodokļu parādu neesamību, kā nodokļu maksātājam, kurš ir iesniedzis visas nodokļu deklarācijas un kuram nav nodokļu parādu. Grozījumi rosināti, lai...

No šāgada 1. jūlija mikrouzņēmumos darbinieki vairs nebūs nodarbināmi tāpat kā līdz šim, maksājot par tiem mikrouzņēmuma nodokli. No 2021. gada 30. jūnija visi mikrouzņēmumu darbinieki zaudēs šo statusu un ar nākamo dienu (1. jūliju) kļūs par darba ņēmējiem, par kuriem valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek maksātas vispārējā kārtībā, atgādina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Tas nozīmē, ka mikrouzņēmuma vadītājam ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ziņas, ka tā darbinieki ar 30. jūniju zaudē mikrouzņēmuma darbinieka statusu un iegūst "parasta" darba ņēmēja statusu. Tāpat par šiem darbiniekiem mikrouzņēmumam VID turpmāk jāsniedz arī darba devēja ziņojumi kā par darbiniekiem vispārējā nodokļu režīmā, skaidro VSAA Anita Jakseboga. Mikrouzņēmuma īpašnieks pats par sevi var turpināt maksāt mikrouzņēmuma nodokli un iesniegt mikrouzņēmuma nodokļa deklarāciju VID Elektroniskās Deklarēšanas sistēmā. ! Svarīgi, ka turpmāk mikrouzņēmuma nodokļa deklarācijā būs jānorāda ceturkšņa apgrozījums pa mēnešiem. Informācija izskanēja Valsts ieņēmumu dienesta organizētā tiešsaistes seminārā “Kā turpmāk strādāt ar valsts sociālās apdrošināšanas...

Kā informē Finanšu ministrija, darba grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, ko vada finanšu ministrs, 11. februārī izskatīts priekšlikums arī šogad pagarināt gada pārskata iesniegšanas termiņu vismaz par diviem mēnešiem, ņemot vērā, ka Covid-19 infekcijas uzliesmojums turpinās. Sākoties Covid-19 pandēmijai, 2020. gadā tika pieņemts lēmums, kas paredzēja gada pārskata iesniegšanas termiņa pagarināšanu par trim mēnešiem Gada pārskatu un konsolidēto gadu pārskata likuma (GPKGPL) subjektiem, kā arī līdz 2020. gada 31. jūlijam biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām. Iespēju izmantoja vairāk nekā puse mazo uzņēmumu un gandrīz trešdaļa vidējo un lielo uzņēmumu. Pie finanšu ministrijas vērsusies arī Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA), kura regulāri saņem savu biedru – gan grāmatvežu, kuri veic algotu darbu, gan arī grāmatvežu, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus), kā arī citu Latvijas grāmatvežu, revidentu un citu finanšu speciālistu viedokļus un lūgumus pagarināt to gada pārskatu iesniegšanas termiņus, kuri tiek sagatavoti par gadu, kas noslēdzas 2020. gada 31. decembrī. Šajā sakarā asociācija pauž...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uz 10. februāri aktualizējis metodisko materiālu par valsts atbalsta uzrādīšana grāmatvedībā saistībā ar Covid-19, skaidrojot arī par darbinieku dīkstāves fakta uzrādīšana grāmatvedībā. Kritērijus un kārtību atbalsta par dīkstāvi sniegšanai nodokļu maksātājiem – darba devējiem – to darbinieku atlīdzības kompensēšanai nosaka Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos”. Par atbalstu uzskata atbalstu dīkstāvē esošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai, ko izmaksā darbiniekiem, kuri netiek nodarbināti, par laikposmu no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam, bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā tiesību aktos noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Atbalstam par dīkstāvi ir tiesīgi pieteikties darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi, salīdzinot ar mēneša vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, kuros uzņēmums...

No 15. februāra līdz 1.aprīlim ieskaitot valsts amatpersonām ir pienākums Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegt valsts amatpersonas kārtējo gada deklarāciju par 2020.gadu. Deklarācijas jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai kārtējā gada deklarācija par 2020.gadu jāiesniedz 57 684 valsts amatpersonām. Valsts amatpersonas deklarāciju, tāpat kā citus VID iesniedzamus dokumentus, iespējams iesniegt EDS, autorizējoties ar internetbankas rekvizītiem, eID, eParakstu vai “eParaksts mobile”. Tādējādi, ja ir nozaudēts VID piešķirtais EDS identifikators un parole, to vairs nav nepieciešams atjaunot. Lai atvieglotu deklarācijas aizpildīšanu, ir pilnveidota EDS dokumenta ievadforma un tie deklarācijas punkti, par kuriem informācija jau ir VID rīcībā, aizpildās automātiski. Savukārt valsts amatpersonai ir pienākums VID atlasīto informāciju pārbaudīt un, ja nepieciešams, precizēt un papildināt. VID arī norādījis, ka ir aktualizēts VID metodiskais materiāls “Valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība”. Tajā aktualizēta 50.lpp. saistībā ar februārī izsludinātajiem grozījumiem likumā "Par interešu konflikta...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uz 10. februāri aktualizējis metodisko materiālu par valsts atbalsta uzrādīšana grāmatvedībā saistībā ar Covid-19, skaidrojot arī par algu subsīdijas uzrādīšana grāmatvedībā. Kritērijus un kārtību atbalsta sniegšanai nodokļu maksātājiem – darba devējiem – to darbinieku atlīdzības kompensēšanai nosaka Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos”. Par atbalstu uzskata atbalstu nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai (turpmāk – atbalsts algu subsīdijai), ko izmaksā darbiniekiem par laikposmu no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam, bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā tiesību aktos noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Darbiniekam atbalstu algu subsīdijai nosaka 50 % apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par laikposmu no 2020. gada 1. augusta līdz 31. oktobrim, bet ne vairāk kā 500 eiro kalendāra mēnesī. Atbalstu nosaka,...

Covid-19 krīzes skartie nodokļu maksātāji (turpmāk – uzņēmumi), kas ārkārtējās situācijas laikā – no 2020. gada 9. novembra līdz ārkārtējās situācijas beigām – piedzīvo apgrozāmo līdzekļu plūsmas kritumu, var vērsties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un saņemt grantu (turpmāk – atbalsts) apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. To paredz Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 676). VID sniedzis atbildes uz jautājumiem par atbalstu uz 10. februāri, ņemot vērā šajos noteikumos veiktos grozījumus (MK 2021. gada 12. janvāra noteikumi Nr. 27 un 2021.gada 14. janvāra noteikumi Nr. 31). Atgādinām, ka atbalsts pieejams par laikposmu no 2020.gada 1.novembra līdz 2021. gada 31. maijam (turpmāk – atbalsta periods) par katru mēnesi. Atbalstam var pieteikties jebkurš VID reģistrēts saimnieciskās darbības subjekts (neatkarīgi no tā juridiskās formas), kas maksājis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – VSAOI), tai skaitā komersants, pašnodarbināta...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uz 10. februāri aktualizējis metodisko materiālu par valsts atbalsta uzrādīšana grāmatvedībā saistībā ar Covid-19. Tajā, piemēram, skaidrots, kā iegrāmatojams grants – valsts atbalsts, ko piešķir Covid-19 krīzes skartam uzņēmumam apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, lai pārvarētu Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni. Kritēriji un kārtība valsts atbalsta (granta) piešķiršanai Covid-19 krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai ir noteikti Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”. Atbalsts pieejams par laikposmu no 2020. gada 1. novembra līdz 2021. gada 31. maijam. Par 2021.gadu atbalstu (grantu) nosaka 60 % apmērā no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi līdz 2021. gada 31. maijam, bet ne vairāk kā 100 000 eiro un ne vairāk kā 800 000 eiro saistītu personu grupai (kamēr nav stāju';sies spēkā 4. februāra grozījumi, kur šī summa palielināta - redakcijas...

Noskaidrojot visas nianses, liekas, ka tagad skaidrojums būs saprotams un vairs grūtības neradīs. Izmantošu veco pārbaudīto metodi: grāmatojumus "lidmašīnās", nosaucot kontus mazliet savādāk nekā VID skaidrojumā. Aprēķinā izmantotās summas ir noteiktas VID skaidrojuma vēstulē (piemērs par subsīdijām algām). Operācijas pēc kārtas: 1 aprēķināta bruto alga — 1320,00; 2 no algas ieturēti nodokļi — 380,16 (VSAOI un IIN); 3 iegrāmatota informācija par saņemto subsīdiju — 366,67; 4 noteikta darba devēja izmaksājamās algas daļa — 573,17. 5610 (alga) "Pārējie kreditori" 7210 (izmaksas) "Algas" 5720,24,25 (IIN, VSAOI) 2620 S= xx S= yy S = zz 1320,00 1 1 1320,00 380,16 2 380,16 2 366,67 3 366,67 3 573,17 4 573,17 4 S = 0 S = S = Pirmkārt, nebija skaidrs, vai drīkst darbiniekam aprēķināt parasti saņemamo algu, ja viņš bija nodarbināts nepilnu darba laiku. VID skaidrojums, ka darba devējs aprēķina darbiniekam "bruto algu", nav korekts, jo alga par nepilnu darba laiku varētu būt...

Pārstāvot revīzijas nozari Latvijā, bieži praksē nākas novērot, ka daudzi uzņēmumi cenšas izpildīt termiņa prasības gada pārskata iesniegšanai, bet ne vienmēr tas izdotas, un iemesli ir ļoti dažādi. Būtu nepareizi apgalvot, ka galvenais iemesls ir nesavlaicīgs darbs ar gada pārskata sagatavošanu. Vērtēju, ka 2020. gada pavasaris un vasara bija unikāla pieredze Latvijai un Latvijas uzņēmējiem, un tā mums var kalpot kā noderīga mācība. Grāmatvežiem, finanšu vadītājiem un uzņēmumu vadītājiem, kas visbiežāk sagatavo gada pārskatu, tika dots papildu laiks, lai to sagatavotu, jo valstī bija izsludināts ārkārtējais stāvoklis. Bet vai esošā situācija tagad ir uzskatāma par ikdienišķu un normālu situāciju, lai laikus un kvalitatīvi sagatavotu gada pārskatu par 2020. gadu? Vai visiem uzņēmumiem Latvijā bija iespēja un līdzekļi pilnībā pārveidot procesu, kā tiks gatavots 2020. gada pārskats? Turpinot Bilances 2021. gada janvāra numurā (2021. g. Nr. 1 (469)) aizsākto tēmu rakstā "Aktualitātes grāmatvedības aplēšu novērtējumā", vēlos tomēr norādīt, ka 2020. gada finanšu pārskata...

Likumdevējs noteicis, ka autoratlīdzību saņēmējiem par 2021. gada otro pusgadu būs iesniedzama īpašā autoratlīdzības saņēmēja deklarācija, kuru vajadzēs iesniegt līdz 2022. gada 28. februārim. Šīs deklarācijas būs jāiesniedz trijos gadījumos: ja autordarba pasūtītājs nebūs samaksājis nodokļus par izmaksātajām autoratlīdzībām ja autoratlīdzības izmaksājuši vairāki pasūtītāji ja autoratlīdzības ienākums gūts ārvalstīs Autoratlīdzības saņēmēja deklarācijas sagatave būs pieejama Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (deklarācijā jau būs ielasīti dati no autoratlīdzības izmaksātāju nākamajā mēnesī pēc izmaksas iesniegtajiem ziņojumiem). Ja autors deklarāciju neiesniegs, tad VID 2022. gada 5. martā aprēķinās nodokli no sev zināmajiem datiem un paziņos to autoram EDS, vienlaikus ar šo paziņošanu uzskatot, ka deklarācija ir iesniegta. Aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli autoram būs jāsamaksā līdz 2022. gada 23. jūnijam. Jāatceras, ka iedzīvotāju gada ienākumu deklarācija nav tas pats, kas īpašā autoratlīdzības saņēmēja deklarācija. 2021. gada otrā pusgada autoratlīdzību deklarācijā norādītajiem ienākumiem netiek piemērots progresīvais IIN (t.i., tie netiek ieskaitīti kopējā ienākumu "katlā"), taču tiem...

Jautājums: Vai jālabo janvārī iesniegtā atskaite par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis par novembri un decembri sasummēts un iesniedzot norādīts atskaites 8.ailē? Atbildi sniedz Marija Radzjušonoka, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes galvenā nodokļu inspektore: Ja ienākums par novembri un decembri ir izmaksāti decembrī, tad iesniegto darba devēja ziņojumu nav jālabo. Savukārt, ja ienākums par novembri ir izmaksāts decembrī, bet decembra ienākumi janvārī, tad iesniegto darba devēja ziņojumu būtu jāprecizē. No janvārī izmaksātajiem ienākumiem iedzīvotāju ienākuma nodokli deklarē atsevišķi - sarakstā “Par personām, kuras nav obligāti sociāli apdrošināmas”. Atbilde uz jautājumu izskanēja Valsts ieņēmumu dienesta organizētā tiešsaistes seminārā "Algas nodokļu aprēķins 2021. gadā".

Saeima ceturtdien, 4.februārī, konceptuāli – pirmajā lasījumā - atbalstīja jauna Grāmatvedības likuma projektu, ar ko plānots aizstāt līdzšinējo likumu “Par grāmatvedību”, kurš ir spēkā kopš 1993.gada. Jauns likuma projekts izstrādāts, lai normatīvais regulējums grāmatvedības jomā atbilstu juridiskās tehnikas prasībām, ietverot likumā lietoto terminu plašāku skaidrojumu, likuma mērķi un darbības jomu, kā arī pilnveidotu tam pakārtotos Ministru kabineta noteikumus, teikts likumprojekta anotācijā. Jauns regulējums arī nepieciešams, ņemot vērā informācijas tehnoloģiju attīstību un grāmatvedības datorprogrammu un informācijas datorsistēmu programmatūras attīstību un arvien plašāku to pielietojumu uzņēmumu grāmatvedībā. Tāpat būtiski, ka mūsdienās ir mainījusies grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanas, aprites un glabāšanas, kā arī grāmatvedības reģistru kārtošanas un finanšu pārskatu sagatavošanas prakse, teikts projekta anotācijā. Paredzēts, ka likums noteiks grāmatvedības jomas vispārīgos un tiesiskos pamatus, likuma subjektus, to tiesības, pienākumus un atbildību, grāmatvedības uzdevumus, prasības grāmatvedības kārtošanai un institūciju kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā. Ar likumprojektu paredzēts pilnveidot un paplašināt pastāvošo regulējumu grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanai un...

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības eksperte Linda Puriņa žurnāla "Bilance" konferencē iepazīstināja ar vienkāršās grāmatvedības kārtošanas pamatprincipiem, priekšrocībām un trūkumiem. Vienkāršā grāmatvedība atļauta individuālajiem komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums iepriekšējā pārskata gadā nav pārsnieguši 300 000 eiro, kā arī fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību un biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām, reliģiskajām organizācijām, kuru apgrozījums gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 40 000 eiro. Vienkāršās grāmatvedības kārtošana ir izvēles norma, un katram pašam jāizšķiras, vai tā piemērota viņa situācijai. Vienkāršajā grāmatvedībā ieņēmumus un izdevumus reģistrē uzskaites žurnālā (pēc naudas plūsmas principa), taču to atļauts nesagatavot, ja visi darījumi notiek bezskaidrā naudā. Tiem vienkāršās grāmatvedības kārtotājiem, kuri ir arī PVN maksātāji, papildus jāiekārto arī PVN uzskaites žurnāls, kur darījumus parasti uzskaita pēc uzkrājuma principa (lai arī likums pieļauj iespēju uzskaitīt pēc naudas plūsmas principa). Vienkāršās grāmatvedības priekšrocības ir tādas, ka tai nepieciešamajiem grāmatvedības reģistriem...

Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas amatpersonas kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju šī gada 10. janvārī aizturēja kādu Polijas Republikas pilsoni. Aizturētā pienākumos ietilpa tehniski apkalpot virtuālās valūtas pārdošanas un pirkšanas iekārtas Latvijā un Igaunijā. Izmeklēšanas laikā izņemtas trīs šādas iekārtas un skaidra nauda 97 000 eiro apmērā. Kriminālprocesā šobrīd turpinās izmeklēšana. Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas lietvedībā atrodas kriminālprocess, kas tika uzsākts 2020. gada 27. novembrī un tiek izmeklēts pēc Krimināllikuma 195. panta trešajā daļā paredzētajām noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm – par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvietojot Rīgas tirdzniecības centros divas virtuālās valūtas pārdošanas un pirkšanas iekārtas, ar kuru palīdzību tika nodrošināti pakalpojumi virtuālās valūtas pakalpojumi, neievērojot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk NILL likums) noteiktās prasības. Pakalpojuma sniedzējs piedāvāja pirkt un pārdot virtuālo valūtu, nepildot pienākumu veikt klientu izpēti, kas viņam kā subjektam noteikts saskaņā ar NILL...