GRĀMATVEDĪBA

Uz risku balstīta pieeja (angļ. valodā risk - based approach) ir noteikta Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 1. rekomendācijā un ir pamatnoteikums efektīvas iekšējās kontroles sistēmas (IKS) izveidošanai. Prakse rada, ka risku novērtējuma veikšanā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem, tostarp grāmatvežiem, ir daudz jautājumu un neskaidrības. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaudēs arī visbiežāk identificētie pārkāpumi saistīti ar risku novērtējuma neesamību vai to nekorekto veikšanu, norāda Mg. oec., Jeļena Marjasova, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste un SIA “RS ONE Consulting” valdes locekle, kurai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze korporatīvo finanšu jomā. Viņa arī konsultē NILLTPF novēršanas un sankciju risku pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu (IKS) jautājumos – IKS izveidošana, aktualizēšana, audits. Klientiem piemītošā riska novērtējums ir viens no pamatuzdevumiem, kuru jāizpilda klientu izpētes laikā. Tas ir priekšnoteikums tam, lai: a) pieņemtu lēmumu par klienta akceptēšanu vai neakceptēšanu; b) noteiktu turpmākās klienta izpētes un darījumu uzraudzības...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka vairākām iedzīvotāju kategorijām līdz šī gada 1.jūnijam obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija par 2019.gadu. Tas attiecas arī uz tiem iedzīvotājiem, kam saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā. Tā kā ārkārtējās situācijas dēļ VID nepieņem klientus klātienē, aicinām iesniegt deklarāciju elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, kas ir arī ērtāk un vienkāršāk. Līdz šī gada 1.jūnijam ieskaitot gada ienākumu deklarācija obligāti jāsniedz tiem iedzīvotājiem, kuri 2019.gadā: ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.); ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli; ir guvuši ar nodokli neapliekamos...

Šā gada 20. martā steidzamības kārtā Latvijas Republikas Saeimā tika izskatīts un pieņemts jauns likums «Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību», kas stājās spēkā jau 22. martā, un šā likuma 18. pants noteiktiem likumu subjektiem nosaka tiesības iesniegt gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu (ja tāds tiek sagatavots) vēlāk, nekā pašreiz ir noteikts termiņš atbilstošajos normatīvajos aktos. Ņemot vērā minēto faktu, grāmatveži, kuri kopā ar uzņēmuma vadību pašreiz strādā pie gada pārskata par 2019. pārskata gadu sagatavošanas, var nesasteigt savu darbu, bet vēlreiz cītīgi iziet cauri normatīvo aktu prasībām attiecībā uz gada pārskatu sagatavošanu, pārbaudi un iesniegšanu un sagatavot kvalitatīvu gada pārskatu. Tādēļ atgādinājumam iziesim cauri galvenajām normatīvo aktu prasībām, kas regulē gada pārskatu sagatavošanu, pārbaudi un iesniegšanu lielākajai daļai uzņēmumu jeb Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (turpmāk tekstā — GPKGPL) subjektiem, kā arī izskatīsim Covid–19 izraisītās krīzes ietekmi uz gada pārskatiem...

Jautājums: Kā piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumus, ja darbinieks mēneša laikā daļēji bija nodarbināts, bet pārējā laikā bijis dīkstāvē un saņēma dīkstāves pabalstu? Atbild MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE galvenā redaktore Ja darbiniekam par nostrādāto mēneša daļu tika aprēķināta darba samaksa, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteiktais neapliekamais minimums kā arī atvieglojumi, ja uz tiem ir tiesības, tiek piemēroti pilnā summā. Domājams, ka darba samaksa šādā gadījumā samazināsies. Tajā pašā mēnesī saņemtais dīkstāves pabalsts darba samaksu nepalielina, jo tam netiek piemēroti darbaspēka nodokļi. Savukārt mazākai summai “pienākas” lielāks minimums, tādējādi darbiniekam neveidosies iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parāds (drīzāk – IIN pārmaksa). Tomēr, ja pieļausim varbūtību, ka krīze pēc pāris mēnešiem beigsies vai darbiniekam paveiksies atrast darbu ar būtiski lielāku darba samaksu (vai tiks gūti citi iespaidīgi ieņēmumi), iepriekš noteiktā minimuma piemērošana nebūtu lietderīga, jo var izveidoties IIN parāds. Atvieglojumu piemērošana nerada šādu ietekmi, to var piemērot apmērā, kādu pieļauj aprēķinātā darba samaksa. Tas...

Turpinājums. Raksta sākums publicēts Bilances 2020. gada Nr. 3 (459) Iepriekšējā rakstā tika aplūkota sviru pakāpju būtība un aprēķināšana un sniegts piemērs situācijā, kad tika izmantoti pozitīvi pieauguma tempi. Taču situācijas var būt dažādas, un arī sviru rezultātu vērtēšana tad būs atšķirīga. Šī raksta mērķis ir izskaidrot un ar piemēriem parādīt sviru pakāpju vērtēšanu kā pie pozitīviem, tā negatīviem aprēķinos izmantojamiem posteņu pieauguma tempiem — (Operatīvās sviras pakāpe (Degree of Operating Leverage, DOL), finanšu sviras pakāpe (Degree of Financial Leverage, DFL) un kombinētās sviras pakāpe (Degree of Combined Leverage, DCL) dažādās situācijās. Tā kā sviru pakāpju būtība un aprēķināšana ir izskatīta iepriekšējā rakstā, šoreiz par sviru līmeņu pakāpju aprēķināšanu un novērtēšanu pie dažādiem (pozitīviem un negatīviem) attiecīgo aprēķinu veikšanai izmantotajiem pieauguma tempiem (aprēķinos izmantojamie peļņas un zaudējumu aprēķina un EBIT rādītāja pieauguma tempi). Kā vērtēt? Pēc kāda kritērija vadīties, sviru pakāpes vērtējot? Faktiski vieglāk izprast sviru pakāpju novērtēšanu būtu tad, ja tiktu...

Darbinieks vēlas izmantot pilnu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu no 15. jūnija. Jautājums ir par atvaļinājuma un t.sk. 22. jūnija apmaksu, jo grāmatvede saka, ka šī diena ir jāatstrādā 13. jūnijā. Atbilde Darba likums nosaka: ja darba diena iekrīt starp brīvdienu un svētku dienu vai starp svētku dienu un brīvdienu, darba devējs ir tiesīgs noteikt šo dienu par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu izdod par nākamo gadu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam (Darba likuma 133. panta 4. daļa). Šogad tāda diena ir 22. jūnijs, un tā ir pārcelta uz 13. jūniju (Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija rīkojums Nr. 342). Citas organizācijas drīkst patstāvīgi pieņem vai nepieņemt šādu lēmumu. Arī darbinieki var vienoties ar darba devēju un...

Lūdzam atbildēt uz aptaujas jautājumu!

2020. gada 11. martā koronavīrusa uzliesmojumu Pasaules Veselības organizācija pasludināja par pandēmiju, atzīstot tā straujo izplatību visā pasaulē, un tas ir skāris vairāk nekā 150 valstis. Daudzu valstu valdības, tai skaitā Latvijas valdība, ieviesušas stingrus pasākumus vīrusa izplatības ierobežošanai, un daudzās jurisdikcijās, tai skaitā Latvijā, vīrusa izplatība ir samazināta, nosakot pašizolāciju vai karantīnu potenciālajiem vīrusa nēsātājiem, sociālās distancēšanās pasākumus visiem iedzīvotājiem, kontrolējot vai slēdzot valstu robežas un nosakot aizliegumus iebraukt un izbraukt no pilsētām, reģioniem vai pat valstīm. Šo notikumu ekonomiskā ietekme: traucēta uzņēmējdarbība; nozīmīgi traucējumi uzņēmumiem, jo īpaši tirdzniecības un transporta, ceļojumu un tūrisma, viesmīlības, izklaides, sporta un mazumtirdzniecības jomā; un ievērojams ekonomiskās nenoteiktības pieaugums, par ko liecina nestabilas aktīvu cenas un valūtas maiņas kursi, kā arī ievērojams ilgtermiņa procentu likmju kritums attīstītajās valstīs. Papildus iepriekš minētajam ievērojami kritušās naftas cenas, jo OPEC un Krievija savā 2020. gada marta sanāksmē nespēja vienoties par papildu ražošanas apjoma samazināšanu. Kopumā šie "pašreizējie notikumi...

Aprēķinot apdrošinātās personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu maternitātes pabalsta, paternitātes pabalsta, vecāku pabalsta, slimības pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēra noteikšanai, vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodā varētu neieskaitīt kalendāra dienas, par kurām persona saņēma dīkstāves pabalstu vai dīkstāves palīdzības pabalstu un vecāku pabalsta turpinājumu. To paredz Labklājības ministrijas rosinātais grozījums Ministru kabineta 1998.gada 28.jūlija noteikumos Nr.270 "Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība", ko paredzēts izskatīt 14. maija valdības sēdē. Šāds regulējums paredzēts, lai nesamazinātu pēc krīzes turpmāk piešķiramo pabalstu apmēru, jo citādi dīkstāves pabalsta, dīkstāves palīdzības pabalsta un vecāku pabalsta turpinājuma saņemšanas periods varētu ietekmēt personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinu. Tāpat jāņem vērā, ka par dīkstāvē esošas personu, kurai valsts izmaksā pabalstu, netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās (VSAOI) iemaksas.

Darba devējus sagaidījis kāds pārsteigums - Valsts ieņēmumu dienests (VID) mājaslapā norādījis, ka dīkstāvē esošie uzņēmēji dīkstāves pabalstam saviem darbiniekiem varēs pieteikties līdz pat šī gada 30. jūnijam, taču turpmāk dīkstāves pabalstam var pieteikties tikai par kārtējo mēnesi. Tas nozīmē, ka dīkstāves pabalstam par aprīli iesniegumu var iesniegt līdz 8. maijam, par maiju – līdz 30. maijam, bet par jūniju – līdz 30. jūnijam. To paredz 7. maijā valdības sēdē pieņemtie Ekonomikas ministrijas iesniegtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 269 Rīgā "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumos Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem"" Noteikumi stājušies spēkā sestdien, 9. maijā un tātad netika paredzēts nekāds pārejas posms par aprīli! Attiecīgi, ja kāds darba devējs nepaguva par aprīlī dīkstāvē esošajiem darbiniekiem iesniegt ziņas VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā, tad no pirmdienas, 11....

Normatīvie akti nosaka vispārīgas prasības elektronisko dokumentu pārvaldībā, bet tajos nav ietverts detalizēts skaidrojums par šo prasību praktisko izpildi. Kas ir elektroniskais dokuments un elektroniskais paraksts? Kā rakstīt datumu elektroniskajā dokumentu un vai tas jāraksta, ja dokuments parakstīts ar drošo elektronisko parakstu? Kā saglabāt saņemto dokumentu, ja nav elektronisko dokumentu pārvaldības sistēmas? Kā reģistrēt elektronisko dokumentu? Kā atbilstoši uzskaitīt un saglabāt elektronisko dokumentu? Ko darīt ar elektronisko pastu? Atbildes uz šiem un citiem ar elektronisko dokumentu izmantošanu saistītiem jautājumiem varēs saņemt 19. maijā rīkotā BILANCES AKADĒMIJAS tiešraides e-semināra “Elektroniskie dokumenti. E-paraksts” laikā. Skaidrojumus ar praktiskiem piemēriem sniegs Ilga Robežniece. Lektorei ir vairāk nekā 20 gadu pieredze dokumentu pārvaldībā un 18 gadu pieredze arhīvu pārvaldībā. Ieskatam sniedzam I.Robežnieces atbildi uz šādu jautājumu: Vai elektroniskajā dokumentā , kurš parakstīts ar drošo e- parakstu un laika zīmogu jāraksta datums? No kura brīža elektroniskais dokuments iegūst juridisku spēku? Kāda nozīme ir dokumenta datumam? Kā izdarīt atbilstoši...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti 6.maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par grāmatvedību”, kas paredz ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu. Plānots, ka ārpakalpojuma grāmatvežus licencēs Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tāpat plānots ieviest publisku ārpakalpojuma grāmatvežu reģistru, un tajā pakalpojuma saņēmējs varēs pārliecināties par attiecīgās personas tiesībām sniegt ārpakalpojuma grāmatveža pakalpojumus, teikts grozījumu anotācijā. Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju un pieredzi apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējā kontroles sistēma un licencēšanas pieteikums. Licenci plānots izsniegt uz pieciem gadiem, un to pēc tam varēs pārreģistrēt. Par licences saņemšanu paredzēta valsts nodeva 100 eiro apmērā. Uzņēmuma valdes locekļa vai darbinieka, kurš atbild par grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšanu, kvalifikācijai būs jāatbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai, ko apliecina attiecīgs izglītības dokuments grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā. Šai atbildīgajai personai būs nepieciešama vismaz trīs gadu pieredze grāmatvedības jomā, paredz likumprojekts. Tāpat, lai sniegtu grāmatvedības pakalpojumus ārpakalpojumā, personai būs jāreģistrē sava saimnieciskā darbība vai arī jāreģistrējas komercreģistrā. Paredzēts,...

Kopš ar COVID-19 pandēmijas izsludinātā ārkārtējā stāvokļa valstī daudziem uzņēmējiem radušies jautājumi par nodokļu nomaksu un iespējām pagarināt termiņu tās veikšanai. Piemēram, jautājums: Uzņēmumam šobrīd nav nodokļu parādi, bet pie nākamas deklarācijas iesniegšanas, ņemot vērā esošo situāciju, droši vien būs aktuāls jautājums par “nodokļu brīvdienām”. Kad un kādā veidā jāiesniedz iesniegums, ja piemēram nodokļu deklarācija iesniegšanas un maksāšanas termiņš ir 15. datums, tad iesniegums arī ir iesniedzams līdz 15. datumam? Un cik ātri VID izvērtēs iesniegumu par nodokļu samaksas termiņu pagarinājumu? Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā atbildē norāda, ka uzņēmumam jāiesniedz motivēts iesniegums VID elektroniski, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS) ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai īpašā krīzes regulējuma spēkā stāšanās dienas, proti, 2020. gada 22. marta - tātad ne vēlāk kā līdz 22 . maijam. Tas attiecas uz gadījumiem, ja uzņēmums atbilst krīzes skartā nodokļu maksātāja pazīmēm (Ministru kabineta 2020. gada 23. marta noteikumos Nr. 165...

Veidojot gada pārskatu, pārsniedzot likumā noteiktās pamatprasības, tas var veidoties apjomīgāks par to informāciju, ko iespējams pievienot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) gada pārskata pielikumā (piemēram, administrācijas izmaksu, ražošanas izmaksu vai peļņas un zaudējumu atšifrējumi, dažāda vēsturiskā informācija utt.). "Rodas jautājums - vai šo informāciju drīkst nepievienot gada pārskata pielikumam EDS? Varbūt drīkst pievienot šo informāciju atsevišķā pdf failā?" - jautā zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante Nelda Janoviča. Ministru kabineta noteikumos Nr. 558 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība" noteikts, ka "dokumenta norakstu izstrādā, pilnībā pārrakstot dokumenta oriģināla informāciju vai aizpildot īpašu noraksta veidlapu." Kā skaidro N. Janoviča, šo punktu iespējams pārprast - var saprast, ka, ja reiz noteikumos minēta īpaša veidlapa, tad, ja tāda ir piedāvāta (kā EDS sistēmā iesniedzot gada pārskatu), tas nozīmētu, ka tā atbilst norakstam - pat tad, ja veidlapā iesniedzamā informācija ir mazākā apjomā nekā oriģinālajā papīra vai elektroniskajā dokumentā (gada pārskatā). Tomēr, precizējot šo...

Gada pārskatu iesniegšanas termiņi ir noteikti Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. pantā, tātad lielākajai daļai uzņēmumu tas ir līdz 1. maijam, bet vidējai un lielai sabiedrībai, kā arī koncerna mātes sabiedrībai, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām, t.i., līdz 31. jūlijam. Šī gada 22. marta spēkā stājās likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību", kura 18. pantā attiecībā uz gada pārskatu par 2019. gadu noteikts: gada pārskatu atļauts iesniegt termiņā, kas par trim mēnešiem pārsniedz iepriekš minētos iesniegšanas termiņus. Arī biedrība vai nodibinājums ir tiesīgi iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu līdz 2020. gada 31. jūlijam (ja pārskata gads sakrīt ar kalendāra gadu). Tas pats attiecas uz reliģisko organizāciju, tā ir tiesīga iesniegt VID gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu līdz 2020. gada 31....