GRĀMATVEDĪBA

Priekšlikumus par likumprojektu "Grāmatvedības likums" Finanšu ministrijai iesniegusi arī Latvijas Pilsoniskā alianse. Nevalstisko organizāciju (NVO) - biedrību un nodibinājumu - atzinums veidots, balstoties uz NVO pārstāvju ieteikumiem, kas apkopoti ikmēneša NVO tematisko tikšanās laikā 25. martā. LPA priekšlikumos norādījusi, ka būtu jānosaka slieksnis, līdz kuram grāmatvedību var vest pats organizācijas vadītājs (tāpat kā tas noteikts reliģisko organizāciju vadītājiem) - likumprojekta pašreizējā redakcijā netiek pieļauta situācija, ka grāmatvedības uzskaiti varētu veikt biedrības vai nodibinājuma izpildinstitūcijas vai pārvaldes institūcijas (valdes) loceklis, kā to paredz Biedrību un nodibinājumu likuma 43. panta otrā daļa. Tāpat LPA rosina iekļaut likumprojektā atrunu, ka biedrību un nodibinājumu grāmatvedību var vest brīvprātīgais, jo finansiālu apsvērumu dēļ nelielās biedrības un nodibināji nevar atļauties algot grāmatvedības jomas speciālistus - šāds likumprojekta papildinājums ļautu nelielajām biedrībām un nodibinājumiem piesaistīt kvalificētu grāmatvedības jomas speciālistu brīvprātīgā darba formā, kas, savukārt, ļaus sagatavot kvalitatīvus un normatīvo aktu prasībām atbilstošus pārskatus. LPA vērš uzmanību, ka likumprojekta “Grāmatvedības...

Tā kā gada pārskata sagatavošana, parakstīšana un iesniegšana rit pilnā sparā, ir pēdējais laiks apkopot visbiežāk sastopamās kļūdas gada pārskatu sagatavošanā un noformēšanā. Sagatavojot gada pārskatu, tam jāatbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam (turpmāk tekstā — GPKGPL) un šā likuma piemērošanas noteikumiem. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu (ja tāds ir) elektroniskā noraksta formu iesniedz atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 399 "Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu". Saskaņā ar GPKGPL visām komercsabiedrībām ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām (ja sabiedrības pārskata gads sakrīt ar kalendāra gadu, ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim) VID jāiesniedz dalībnieku (akcionāru) sapulces apstiprināts gada pārskats. Izņēmums ir: vidējas un lielas komercsabiedrības, kuras atbilst GPKGPL noteiktajiem kritērijiem; sabiedrības, kas ir koncerna mātes sabiedrības, kuras sagatavo konsolidēto gada...

Atkal ir pienācis laiks sagatavot gada ienākumu deklarāciju. Saimnieciskās darbības veicējiem deklarācijas iesniegšana ir obligāts pienākums, un atkarībā no apliekamā ienākuma apmēra deklarācijas iesniegšanas periods ir no 1. marta līdz 1. jūnijam vai no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam. Laika posmā no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam deklarāciju iesniedz, ja gada ienākums pārsniedzis 62 800 eiro. 2018. gada deklarācijas aizpildīšana saimnieciskās darbības veicējiem bija izaicinājums, jo ne visas likuma "Par IIN" normas varēja izpildīt, izmantojot deklarācijas veidlapas. Īpaši sarežģīta deklarācijas aizpildīšana izvērtās tiem, kas grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā. Kopš laika, kad gatavojām deklarāciju par 2018. gadu, MK noteikumos Nr. 662 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību" grozījumi nav bijuši, bet vairākas lietas tomēr VID EDS varētu būt uzlabotas. Saimnieciskās darbības ienākuma guvējiem paredzēti pielikumi D3 un D31. Krājumu uzskaite Gada noslēgumā ir jāveic inventarizācija. Attiecībā uz materiālajām vērtībām, nosakot krājumu atlikumu vērtību, atgādinu, ka pirktos krājumus novērtē...

Žurnāls Bilance marta sākumā aicināja uz tikšanos piecas zinošas un aktīvas grāmatvedības ekspertes (Bilances rakstu autores) — Itu Bekerti, Andu Ziemeli, Lindu Puriņu, Lailu Kelmeri un Marinu Ķeri, lai kopā ar žurnāla galveno redaktori Maiju Grebenko, žurnāla Bilances Juridiskie Padomi galveno redaktori Vinetu Vizuli un portāla BilancePLZ redaktoru Ikaru Kubliņu pārrunātu nozares galvenos problēmjautājumus — citiem vārdiem, noskaidrotu, kas grāmatvedības profesionāļus uztrauc visvairāk. Sarunas laikā tika nosauktas vairākas lietas, no kurām liela daļa saistīta tieši ar valsts iestāžu politiku, attieksmi un praktisko rīcību grāmatvežiem svarīgos jautājumos. Sazinājāmies arī ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai gūtu iestādes skaidrojumu par uzdotajiem jautājumiem un viedokli par izteiktajiem pārmetumiem. Profesijas prestižs — zems, tomēr no grāmatveža sagaida daudz Viena no pirmajām lietām, kas sarunā tika uzsvērta, — pēdējos gados katastrofāli krities grāmatveža profesijas prestižs, kas jau arī pirms tam nav bijis īpaši augsts. Grāmatvežu ieskatā tam piepalīdzējis arī Valsts ieņēmumu dienests, visur deklarējot, cik nekvalitatīvi ir grāmatvedības...

Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, kad pietiekami daudziem iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, iesniedzot iedzīvotāju gada ienākuma deklarācijas, nācās atskārst, ka tie ir valstij parādā noteiktu nodokļu summu, kas jāatmaksā, šogad neapliekamā minimuma aprēķinā ieviesti daži "knifi", kam būtu jāveicina, lai nākamgad šādu situāciju skaits būtu mazāks. Vienlaikus savas korekcijas neapliekamā minimuma piemērošanā ievieš arī neparastā un iepriekš neparedzētā situācija ar uzņēmumu dīkstāvi. Par šiem aspektiem "Bilances Akadēmijas" seminārā "Aktualitātes grāmatvežiem krīzes apstākļos" 8. aprīlī stāstīja Maija Grebenko, žurnāla "Bilance" galvenā redaktore. Neapliekamo minimumu mākslīgi samazina Neapliekamā mininuma aprēķināšanā, kā nosaka likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 12. pants, tiek ņemti vērā personas visi gada ieņēmumi, izņemot vienīgi: IIN likuma 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā patentmaksu ienākumu, par kuru maksā mikrouzņēmumu nodokli 2020. gadā maksimālais neapliekamais minimums no iepriekšējiem 250 eiro mēnesī palielināts līdz 300 eiro (tiek piemērots ienākumiem līdz 500 eiro mēnesī, pēc tam pakāpeniski samazinās līdz nullei...

Jautājums: Vai drīkst nemaksāt nodokļus no 2020. gada marta darba algas? Kurā brīdī var pieteikties VID uz atvieglojumiem? Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz atbildi, ka aprēķinātie nodokļi no darba algas par martu ir jāmaksā. Taču, ja ir grūtībās laikus samaksāt nodokļus, var lūgt sadalīt vai atlikt nodokļu maksājumus uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, kā arī piešķirt termiņa pagarinājumu. VID atgādina: ja nodokļu maksātājam patlaban ir grūtības savlaicīgi un pilnā apmērā samaksāt nodokļus, tad valsts piedāvā sekojošus nodokļu nomaksas veidus jau esošā nodokļu regulējuma – likuma “Par nodokļiem un nodevām” ietvaros. Tas paredz, ka nepārvaramas varas rezultātā jebkurš nodokļu maksātājs, iesniedzot motivētu iesniegumu, var lūgt nodokļu administrāciju sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nokavēto nodokļu maksājumu nomaksu. Priekšrocības ir sekojošas: netiek aprēķināta kavējuma nauda, kā arī informācija par uzņēmuma nodokļu parādu netiek iekļauta VID publiskojamo datu bāzē. VID vērš uzmanību, ka atslēgas vārds ir “motivēts...

Turpinājums. Raksta sākums publicēts Bilances 2020. gada Nr. 3 (459) Piemērojot īpašo PVN piemērošanas režīmu, ar nodokli apliek starpību starp pārdošanas vērtību (naudas summu), ko tirgotājs ir saņēmis par pircējam piegādātajām lietotām mantām, un iepirkuma vērtību, samazinot šo starpību par aprēķinātā nodokļa vērtību. Pārdošanas vērtība ir visa atlīdzība, ko tirgotājs ir saņēmis vai saņems no pircēja vai trešās personas par preču piegādi, ieskaitot ar darījumu tieši saistītās subsīdijas, nodokļus, nodevas un citus maksājumus, kā arī papildu maksājumus (piemēram, starpniecības atlīdzību, iesaiņošanas, transporta un apdrošināšanas izmaksas). Iepirkuma vērtība ir visa atlīdzība, ko tirgotājs ir samaksājis vai samaksās pārdevējam par preču piegādi, ieskaitot ar darījumu tieši saistītās subsīdijas, nodokļus, nodevas un citus maksājumus, kā arī papildu maksājumus (piemēram, starpniecības atlīdzību, iesaiņošanas, transporta un apdrošināšanas izmaksas). (PVN likuma 138. panta 12. un 14. punkts) Piemērs Latvijā reģistrēta PVN maksātāja SIA XXX iegādājas no fiziskās personas Latvijā lietotu transportlīdzekli par 5000 EUR. Transportlīdzeklis tiek pārdots par...

Kārtība, kādā Latvijā reģistrēts PVN maksātājs ir tiesīgs veikt aprēķinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) korekciju par zaudētajiem parādiem, ir noteikta Pievienotās vērtības nodokļa likuma(turpmāk — PVN likums) 105. pantā (Priekšnodokļa korekcija zaudētiem parādiem). Jāatzīmē, ka nosacījumi PVN korekcijai par zaudētajiem parādiem un zaudēto parādu norakstīšanai attaisnotajos izdevumos uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) mērķiem nav vienādi, par UIN likumā ietvertajiem nosacījumiem vairāk lasiet nākošajā publikācijā. Lai varētu veikt korekciju par pakalpojumu vai preču piegādi, kas nav samaksāta, nodokļa maksātājam (turpmāk — pārdevējs) ir jāievēro virkne nosacījumu, kas ir atšķirīgi gadījumos, ja zaudētais parāds vienam pircējam ir mazāks vai lielāks par 430 eiro (neskaitot PVN). Nosacījumi korekcijas veikšanai Ja viena pakalpojumu vai preču saņēmēja parāds nepārsniedz 430 eiro, neskaitot PVN, budžetā iemaksāto nodokļa summu par šiem darījumiem var samazināt, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi: par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem ir izrakstīts rēķins vai nodokļa rēķins; parāds ir radies pēdējo triju taksācijas gadu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Preču piegādes dokumentu parakstīšana Covid-19 ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā", kas sniedz atbalstu nodokļu maksātājiem, lai nodrošinātu bezkontakta sūtījumu piegādes un nodošanas procesu iekšzemē, vienlaikus nosakot pieļaujamo tiesisko rīcību grāmatvedību reglamentējošo normatīvo aktu piemērošanā. Likuma"Par grāmatvedīb subjekts (turpmāk – uzņēmums)1 ārkārtējās situācijas periodā kā apliecinājumu sūtījuma piegādes un nodošanas procesam var izmantot arī citu apliecinājuma veidu, nevis tikai pašrocīgu parakstu. Spēkā esošās grāmatvedības kārtošanas un organizācijas prasības uzņēmumam nosaka, lai apliecinātu pārdoto preču izcelsmi un preču piederību preču izsniegšanas un saņemšanas vietā, ir jānodrošina, ka preču piegādes dokumentā ir ietverti obligāti norādāmie rekvizīti2, t.sk. preču izsniegšanas vietā – preču nosūtītāja (izsniedzēja) paraksts un preču saņemšanas vietā – preču saņēmēja paraksts.3 Šobrīd ir stingri noteikti atsevišķi gadījumi, kad fiziskajām personām ir obligāti jāizvairās no kontakta ar piegādātāju.4 VID uzskata, ka šāda prasība attiecināma arī uz uzņēmumiem saistībā ar piegādēm. VID informē, ka periodā, kamēr valsts teritorijā...

Ņemot vērā Eiropas Komisijas rekomendācijas, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde sniedz atbalstu uzņēmējiem un informē par darbībām ar precēm, kurām piemērota muitas procedūra – pagaidu ievešana un kurām Covid-19 seku dēļ rodas vai var rasties problēmas ievērot muitas iestādes noteikto procedūras slēgšanas termiņu. Gadījumos, kad pagaidu ievešanas procedūru nevar pabeigt muitas iestādes noteiktajā termiņā saskaņā ar ārkārtējiem apstākļiem, ko radījusi Covid-19 pandēmija, muitas iestāde pēc pamatota atļaujas turētāja iesnieguma saņemšanas var atļaujas slēgšanas termiņu pagarināt arī tad, ja tas pārsniedz maksimāli noteiktos 24 mēnešus. Šajā gadījumā: vienkāršotā kārtībā izsniegtajai atļaujai – VID Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS) jāiesniedz pieteikums grozījumu izdarīšanai muitas deklarācijā (atļaujā), pievienojot atļaujas turētāja iesniegumu, kurā norādīts vēlamais muitas procedūras slēgšanas termiņš un pamatojums slēgšanas termiņa pagarināšanai, kas tieši saistīts ar Covid-19 pandēmijas radītajiem īpašajiem apstākļiem; vispārējā kārtībā izsniegtajai atļaujai – Eiropas Komisijas Muitas lēmumu pārvaldības sistēmā jāpiesaka grozījumi atļaujā, norādot vēlamo slēgšanas termiņu (mēnešos) un pamatojumu...

Izlaižot brīvā apgrozībā no trešajām valstīm ievestas preces, kas paredzētas Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku novēršanai, tām var tikt piemērots atbrīvojums no muitas maksājumiem saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, 74.-80.pantā noteikto kārtību, kas paredz turpmāk minēto. Atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem piemēro precēm, ko ieved valsts organizācijas, citas labdarības vai filantropiskas organizācijas, kuras apstiprinājušas kompetentās iestādes, ja tās paredzēts a) par brīvu izdalīt tiem, kas cietuši nelaimē, kura piemeklējusi vienas vai vairāku dalībvalstu teritoriju; vai b) par brīvu nodot šādā nelaimē cietušo rīcībā, paturot tās minēto organizāciju īpašumā. Atbrīvojumu var piemērot arī precēm, kuras ieved glābšanas dienests savas darbības nodrošināšanai. Atbrīvojuma piemērošanai nepieciešams Eiropas Komisijas (EK) lēmums, bet kamēr tas nav saņemts, dalībvalstis var ļaut ievest preces, atliekot par tām nodokļus, ja ievedēja organizācija uzņemas šos nodokļus samaksāt atbrīvojuma nepiešķiršanas gadījumā. Atbrīvojumu piešķir tikai organizācijām, kuru grāmatvedības ieraksti ļauj kompetentajām iestādēm uzraudzīt to...

Žurnāls “Bilance” marta sākumā aicināja uz tikšanos grāmatvedības ekspertus, lai pārrunātu nozares galvenos problēmjautājumus - citiem vārdiem, noskaidrotu, kas ir tas, kas grāmatvedības profesionāļus uztrauc visvairāk. Sarunas laikā tika nosauktas vairākas lietas, no kurām liela daļa saistīta tieši ar valsts iestāžu politiku, attieksmi un praktisko rīcību grāmatvežiem svarīgos jautājumos. Sazinājāmies arī ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), lai gūtu iestādes skaidrojumu uz uzdotajiem jautājumiem un viedokli par izteiktajiem pārmetumiem. Sarunas emocionālākie brīži bija tie, kuros tika skarts jautājums par valsts iestāžu attieksmi pret grāmatvedības profesijas pārstāvjiem. Grāmatvežu - sarunas dalībnieku - kopējā izjūta bija tāda, ka valsts šīs profesijas pārstāvjus neciena (sarunā tika lietots apzīmējums “valstiskā necieņa pret grāmatvežiem”). Necieņas attieksmi grāmatveži izjūtot arī kā uzņēmumu pārstāvji. Kopumā to varētu raksturot kā nemitīgu aizdomīgumu, ikvienu uzņēmumu uzskatot par potenciālu krāpnieku. Piemēram, neesot saprotams, kāpēc uzņēmumam, kurš iekļauts VID Padziļinātās sadarbības programmas “Bronzas līmenī”, pienāk paziņojums, kurā vienlaikus ar apsveikumu tiek arī gari un...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis materiālu par to, kas jāņem vērā, sniedzot VID informāciju par veiktajiem maksājumiem nerezidentiem - juridiskām personām. Vispārējie nosacījumi Attiecībā uz maksājumiem, kuri tiek izmaksāti nerezidentiem, ir piemērojama īpaša kārtība, kādā ienākumu izmaksātājs sniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam. Nodokļu maksātājs, kuram 2019., 2020. gadā utt. ir bijušas izmaksas nerezidentiem – juridiskām personām - informāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā, aizpildot EDS Uzņēmumu ienākuma nodokļa pārskatu par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā (turpmāk – pārskats). Pārskatā norāda nerezidentam faktiski izmaksātās summas un to sniedz katru gadu. Par maksājumiem, no kuriem uzņēmumu ienākuma nodoklis ir ieturams izmaksas brīdī Par maksājumiem, no kuriem bija jāietur uzņēmumu ienākuma nodoklis izmaksas brīdī (t.i., atlīdzība par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem; atlīdzība par Latvijā esoša nekustamā īpašuma izīrēšanu, iznomāšanu vai atsavināšanu; maksājumi personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās) informācija ir iesniedzama gada laikā, kad veikts attiecīgais...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 26. martā ir pieņemti un 28. martā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” , kas noteic kritērijus, pēc kuriem nosaka Covid-19 izraisītās krīzes skartos darba devējus un krīzes skartos nodokļu maksātājus. Tie nosaka arī kārtību, kādā piesakās dīkstāves pabalsta kompensēšanai un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem. Gan dīkstāves pabalstam, gan nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem ir tiesīgi pieteikties visi tie krīzes skartie darba devēji un nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, Covid-19 izplatības dēļ ir samazinājušies vismaz par 30 %. Tādu pašu atbalstu var saņemt arī tie darba devēji un nodokļu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, kā aizpildāms darba devēja ziņojums, ja darbinieks ir dīkstāvē ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 pandēmiju un viņam tiek izmaksāts dīkstāves pabalsts (pabalstu izmaksā VID darbiniekam uz viņa norādīto bankas kontu). 2020.gada 20.martā ir pieņemts likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, kurš paredz: ja krīzes skarto nozaru darba devējs nenodarbina darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve), darbiniekam tiek kompensēta atlīdzība līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts). Šādā gadījumā darba devējs var nepiemērot Darba likuma 74. pantu, kas paredz, ka darba devējam par dīkstāves periodu ir pienākums izmaksāt darbiniekam algu (likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 14. pants). Tikai tad, ja darbiniekam ir piešķirts dīkstāves pabalsts, darba devējam ir tiesības neievērot...