GRĀMATVEDĪBA

Viens no grāmatvežu bieži uzdotiem neskaidrajiem jautājumiem ir - kādos gadījumos gada pārskatam nepieciešama zvērināta revidenta revīzija vai ierobežotā pārbaude, atzīmē Nelda Janoviča, zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante. Šos jautājumus regulē Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 91. un 92. pants. Pārbaude no revīzijas pēc būtības atšķiras ar to, ka, sakarā ar mazāku pārbaudāmās informācijas daudzumu, datu iegūšanai pārsvarā pietiek ar intervijām, skaidro eksperte. "Ierobežotajā pārbaudē revidents vispirms sāk ar sarunu, noskaidro riska zonas. Piemēram, ja uzņēmuma bilancē ir ļoti būtisks postenis "krājumi", tad ierobežotajā pārbaudē revidentam ir pieļaujams pārliecināties par izpratnes esamību, plūsmas organizācijas un uzskaites pareizību tikai pārrunājot, iepazīstoties ar dokumentiem un apskatot noliktavu, bez inventarizācijas uzsākšanas. Savukārt revīzija neļauj aprobežoties ar šādām mazajām procedūrām. Tāpēc ierobežotās pārbaudes aizņem mazāk laika un izmaksā mazāk nekā revīzijas," saka N. Janoviča. Likums nosaka, ka gada pārskata revīzija obligāti nepieciešama: vidējām sabiedrībām lielām sabiedrībām sabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū...

2019. gada izskaņā grāmatvedības nozares profesionāļi varēja publiski iepazīties ar jaunā likumprojekta «Grāmatvedības likums» saturu un tam pievienoto anotāciju, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī. Jauno gadu profesionālie grāmatveži ir iesākuši ar diskusijām par izstrādāto jauno likumprojektu un gaidot pašreiz izstrādē esošos uz šī likumprojekta pamata izdodamos Ministru kabineta (turpmāk tekstā — MK) noteikumus. Šajā rakstā ne tik daudz par likumprojekta būtību, bet galvenokārt par iemesliem un to sekām, kas, visticamāk, raisa tik karstas diskusijas. Likumprojekta mērķis Sāksim ar likumprojekta mērķi: «Likumprojekts izstrādāts, lai izpildītu valdības rīkojumā doto uzdevumu un normu skaidrībai uzlabotu grāmatvedības jomas «jumta» likumā ietverto grāmatvedības jomas regulējumu, lai tas būtu atbilstošs juridiskās tehnikas prasībām, lai būtu novērsti pašlaik konstatētie trūkumi un nepilnības, kas apgrūtina tā piemērošanu, un būtu nodrošināta ērtāka grāmatvedību reglamentējošo prasību piemērošana» (no anotācijas). Ikviena grāmatvedības jomā kompetenta persona likumu «Par grāmatvedību» pārzina no A līdz Z, savukārt jaunais likumprojekts izraisa zināmas bailes un diskomfortu,...

Kārtējo reizi precizējot Darba likuma (DL) normas, tiek pievērsta uzmanība vidējās izpeļņas noteikšanai. Kā zināms, DL šai tēmai ir veltīts 75. pants. Diemžēl arī šoreiz nav pamanīts, ka panta pirmā daļa iesaka vidējo izpeļņu rēķināt no algas, piemaksām un prēmijām, toties visās pārējās daļās noteikts veikt aprēķinu no «darba samaksas». Pēdējais termins saskaņā ar likuma 59. pantu ir ievērojami plašāks nekā 1. daļā minētie panta trīs elementi. Nav ņemta vērā arī sen zināmā problēma ar prēmiju iekļaušanu vidējā izpeļņā. Protams, DL neregulē prēmēšanas kārtību, tomēr, ja pēdējos sešos mēnešos darbinieks gandrīz visu laiku bijis attaisnotajā prombūtnē (piemēram, slimojis), bet tieši šajā laikā bija izmaksāta gada prēmija, vidējā izpeļņa kļūst vienkārši fantastiska! Tādu to veido likumā esošais algoritms (summa ir, dienu — gandrīz nav). Risinājums šādai netaisnībai attiecībā pret darba devēju joprojām nav piedāvāts. Topošajos Darba likuma grozījumos (saskaņā ar prognozi — stāsies spēkā 30. jūlijā) dienas vidējās izpeļņas noteikumos, kas minēti 75....

Laikā, kad sācies gada pārskatu iesniegšanas periods - vairums komersantiem pārskats jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim, portālā BilancePLZ informējam par tipiskākajām kļūdām, kuras nodokļu maksātāji mēdz pieļaut, aizpildot un iesniedzot gada pārskatus. Konsultāciju portāla lasītājiem sniedz Dina Kucina, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore. Iepriekšējo pārskatu kļūdu labošana Likums neparedz iespēju uzņēmumiem precizēt jau iesniegtos gada pārskatus, līdz ar to, ja grāmatvedis atrod būtisku kļūdu par kādu no iepriekšējiem pārskata periodiem, šī kļūda ir jālabo nākamajā iesniedzamajā gada pārskatā, labojot posteņu atlikumus bilancē pārskata gada sākumā. Ja būtiskas kļūdas nav tikušas atklātas, skaitļiem iepriekšējā gada pārskata beigās un nākamā gada pārskata sākumā vajadzētu sakrist, bet atrastu būtisko kļūdu gadījumā jaunā gada pārskata sākumā tiks ierakstīti aktualizētie skaitļi (EDS ir tehniska iespēja to izdarīt). Protams, šī nesakritība noteikti jāpamato gada pārskata pielikumā, turklāt nevis tikai īsi un formāli (“atradu šādu kļūdu”), bet...

Gada pārskatā un tā pielikumā iesniedzamās informācijas apjoms ir atkarīgs no komercsabiedrības izmēra. Mazām komercsabiedrībām jāiesniedz bilance un peļņas/zaudējumu aprēķins, savukārt vidējām un lielām komercsabiedrībām papildus jāiesniedz arī naudas plūsmas pārskats un pašu kapitāla izmaiņu pārskats. "Sastādot gada pārskatu, vienmēr jāsaprot, cik lielas komercsabiedrības gada pārskats tas ir," uzsver Nelda Janoviča, zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5. panta 6. daļa nosaka, ka sabiedrības, kas divus pārskata gadus pēc kārtas nepārsniedz divas no noteikto kritēriju robežvērtībām (tās izlasāmas šā paša panta 2., 3., un 4. daļā), iegūst tiesības iesniegt pārskatā minimālo informācijas apjomu. Savukārt, ja divus pārskata gadus pēc kārtas noteiktās robežvērtības tiek pārsniegtas, tad sabiedrība šīs tiesības zaudē. Tātad, lai izvērtētu, kāds informācijas apjoms sniedzams pārskatā, uzņēmuma darbības apjoms jāskatās vairāku gadu kontekstā - pirmkārt, lai atvieglotos nosacījumus piemērotu, ir jāpārliecinās, ka darbības rādītāji likumā noteiktos kritērijus nepārsniedza vismaz divus gadus pēc kārtas, un tieši...

Laikā, kad sācies gada pārskatu iesniegšanas periods (komersantiem pārskats jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim), portālā BilancePLZ būs iespēja vairākos turpinājumos lasīt par dažām no tipiskākajām kļūdām, kuras nodokļu maksātāji mēdz pieļaut, aizpildot un iesniedzot gada pārskatus. Konsultāciju portāla lasītājiem sniedz Dina Kucina, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore. Galvenā šobrīd aktuālā kļūdu grupa saistīta ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasību, ka noteiktos gadījumos gada pārskatu ir jāpārbauda zvērinātam revidentam. “Ar šo prasību ir saistītas liela daļa neskaidrību šogad iesniegtajos gada pārskatos - nodokļu maksātāji bieži vien rada šīs kļūdas aiz neuzmanības," informē D. Kucina. Informācija par zvērinātu revidentu Pirmkārt, sadaļā “Iesniedzamā informācija” gada pārskata sākumdaļā tiek automātiski piedāvātas vairākas opcijas, kas pēc noklusējuma ir atķeksētas - to vidū arī opcija “Informācija par zvērinātu revidentu”. Ja lietotājs šo ķeksi neizņem ārā, sistēma saprot, ka uzņēmums iesniegs arī revidenta ziņojumu,...

Jautājums: kādi dokumenti jāgatavo, lai uzskaitītu degvielas patēriņu, ja uzņēmums maksā nodokļus par vieglo automašīnu? Kas tādā gadījumā ir saimnieciskie un nesaimnieciskie izdevumi, vai jāraksta maršruts katru dienu un nobrauktie kilometri, vai pietiek ar odometra rādījumu mēneša sākumā un beigās un iegādāto degvielu? Atbildi sagatavoja Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8.panta otrās daļas 14.punktu pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visus izdevumus, kas tieši nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, tai skaitā patērētās degvielas izmaksas, kas pārsniedz šā panta piektās daļas 5.punktā noteiktos limitus. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8.panta piektās daļas 5.punktā noteikts, ka neatkarīgi no šajā pantā minētā ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi ir izdevumi par transportlīdzekļa (izņemot reprezentatīvo automobili) degvielu neatkarīgi no tā, vai attiecīgais transportlīdzeklis ir izmantots tikai saimnieciskajā darbībā, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar transportlīdzeklim noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka martā sācies trīs mēnešu periods - līdz 1. jūnijam, kurā iesniedzamas deklarācijas par 2019. gada ienākumiem. Atsevišķām nodokļu maksātāju kategorijām tās jāiesniedz obligāti, taču tiem, kuri to vēlas darīt brīvprātīgi – attaisnoto izdevumu atgūšanai, ir atvēlēts vairāk nekā trīs gadus ilgs periods. Lai šis process noritētu iespējami ērti un raiti, VID aicina iesniegt deklarāciju elektroniski Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), jo tajā automātiski būs iekļauti visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinātas ar nodokļiem saistītās summas. Obligāti 2019. gada deklarācija līdz 1. jūnijam (ja personas kopējie 2019. gada ienākumi pārsnieguši 62 800 eiro - līdz 1. jūlijam) jāsniedz tiem iedzīvotājiem, kuriem: saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā; tiek veikta saimnieciskā darbība, piemēram, izīrēts nekustamais īpašums vai gūti ienākumi no profesionālās darbības; ienākumi ir gūti ārvalstīs, tajā skaitā jūrniekiem, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos...

Jauns gads, jauns iesākums, un arī likumdevējs ir strādājis, lai ar jaunā gada pirmo dienu budžeta iestādēm samazinātu administratīvo slogu izdevumu uzskaites nodrošināšanai atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. Tātad — no š.g. 1. janvāra stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 27.12.2005. noteikumos Nr. 1031 «Noteikumi par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām» (turpmāk — MK noteikumi). Grozījumi ir būtiski, un to mērķis ir pilnveidot budžeta izdevumu klasifikāciju un nodrošināt, ka pēc ekonomiskās būtības līdzvērtīgi izdevumi tiktu attiecināti uz vienu kodu, tādējādi novēršot interpretācijas iespējas un atvieglojot klasifikācijas piemērošanu. Kāpēc nepieciešams izdevumus ne tikai uzskaitīt, kā tas ir nepieciešams grāmatvedības uzskaites nodrošināšanai un pārskatu sagatavošanai, bet vēl arī iedalīt atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām ekonomiskajām kategorijām? Grāmatvedības uzskaite arī nodrošina izdevumu novērtēšanu, klasificēšanu un sniedz finanšu informāciju analīzes nolūkiem. Nepieciešamība izdevumus klasificēt atbilstoši MK noteikumiem izriet no Likuma par budžetu un finanšu vadību. Budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Budžets ir valdības finansiālās darbības...

Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu visām komercsabiedrībām ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām (tātad, ja sabiedrības pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu, ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim) Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz dalībnieku (akcionāru) sapulces apstiprināts gada pārskats, atgādina zvērinātu advokātu biroja SORAINEN Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte Eva Berlaus un vecākā juriste Zane Paeglīte. Izņēmums ir: vidējas un lielas komercsabiedrības, kuras, atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem kritērijiem, un sabiedrības, kas ir koncerna mātes sabiedrības, kuras sagatavo konsolidēto gada pārskatu, kurām gada pārskats un konsolidētais gada pārskats (ja tāds tiek gatavots) ir jāiesniedz VID septiņu mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Papildus gada pārskatam un revidenta atzinumam par gada pārskatu (tām sabiedrībām, kas sasniedz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktos kritērijus, kā arī sabiedrībām, kuru statūtos vai...

Ja uzņēmuma vadība vēlas uzlabot saimnieciskās darbības efektivitāti, jāņem vērā, ka absolūtie skaitļi (sasniegtie ekonomiskie rādītāji) neparāda visu ainu un nesniedz visu informāciju atbilstošo lēmumu pieņemšanai. Ir jārēķina un jāvērtē šo posteņu pieauguma tempi, kas izskaidros viena rādītāja pieauguma ietekmi uz kāda cita rādītāja pieaugumu vai samazinājumu. Gadījumos, ja uzņēmums vēlas paplašināt darbību un palielināt apgrozījumu, visticamāk, palielināsies arī izmaksas, kas nepieciešamas uzņēmuma darbības paplašināšanai. Bet var rasties jautājums: kurš postenis (vai posteņi) šajā gadījumā pieaug straujāk. Aprēķinos parasti izmanto iepriekšējā pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņus, tas ir, tiek veikta šo posteņu pieauguma tempu salīdzināšana, dalot viena posteņa pieauguma tempu ar cita posteņa pieauguma tempu. Šādi ir iespējams noteikt, kurš no aprēķinā izmantotajiem posteņiem ir pieaudzis straujāk pārskata periodā. Šāda pieauguma tempu salīdzināšana ļauj arī secināt par uzņēmuma finansiālā rezultāta – peļņas palielināšanās iespējām. Par to ir šis raksts. 1. Operatīvā, finanšu un kombinētā svira — kādēļ šī informācija ir...

BILANCES AKADĒMIJĀ veikts semināra "Aktuālais un svarīgais – 2019. gada uzņēmumu ienākuma nodoklis un 2019. gada pārskats" video ieraksts. E-semināra laikā lektore Nelda Janoviča, zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante informēja par aktuālāko 2019. gada pārskata iesniegšanas kārtībā EDS un MK noteikumos Nr. 399 „Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu”. Seminārā tika demonstrēti pārskata aizpildīšanas paraugi un sniegti ieteikumi, praktiskas situācijas tika apskatītas VID uzziņu kontekstā un revidenta darba praksē. Tāpat seminārā tika padziļinātas un paplašinātas prasmes saimniecisko situāciju izpratnē, likumu lasīšanas un piemērošanas praksē, grāmatvedības un nodokļu uzskaitē, pareizas nodokļu un finanšu uzskaites nodrošināšanai. Semināra gaitā varēja arī atsvaidzināt zināšanas par jauno UIN deklarāciju, par gada pēdējā deklarācijā uzrādāmo informāciju, izskatītas VID uzziņās paustās atziņas, t. sk. padziļināta izpratne par personāla ilgtspējas izdevumiem, uzkrājumiem, aizdevumiem, šaubīgiem debitoriem, aktīvu vērtības izmaiņām un to ietekmi uz UIN deklarāciju u. c. aktuālais. Skaidrojumus un dažādus praktiskus darba rīkus...

Īstenojot samērīgu un pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas politiku, šā gada 1. martā mainās akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli” 2020. gada 1. martā tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot raudzētos dzērienus līdz 6 tilpumprocentiem (ieskaitot)). Iespējamā ietekme uz alkoholisko dzērienu cenām mazumtirdzniecībā (akcīze un PVN): Alus (5% 0,5 l) + 0,01 euro (ieskaitot PVN); Vīns (0,75 l)+ 0,05 euro (ieskaitot PVN); Degvīns (40% 0,5 l) + 0,19 euro (ieskaitot PVN). VID vērš uzmanību, ka alkoholisko dzērienu apritē iesaistītajiem tirgotājiem jāveic alkoholisko dzērienu inventarizācija, normatīvajos aktos noteiktajā termiņā jāiesniedz VID akcīzes nodokļa starpības aprēķins un jāsamaksā akcīzes nodokļa starpība par krājumā esošajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Svarīgi atcerēties, ka gadījumā, ja uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē uz 2019.gada 31.jūliju tika fiksēti pārējie (spirtotie) alkoholisko dzērienu krājumi un ja tie līdz inventarizācijas veikšanai 2020.gada 1.martā nav iztirgoti (nodrošinot šīs informācijas izsekojamību), akcīzes nodokļa starpības...

Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumi Nr. 408 “Noteikumi par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem”, kas stājās spēkā 2019. gada 17. decembrī, paredz atteikties no ziņojumiem par neparastiem darījumiem un ieviest pienākumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem sniegt ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem. Jaunajos noteikumos Nr.408 svītrota sadaļa par neparasta darījuma pazīmēm, kā arī ir precizētas noteikumu pielikumā pievienotās veidlapas ar likuma subjekta ziņojumā iekļaujamās informācijas apjomu (informācija par klienta kontu, līdzekļu atlikumu, klienta ekonomisko darbību, patieso labuma guvēju, klienta grupu, klienta piesaistītāju, klienta īpašniekiem un ziņojumā iekļauto personu saistību ar politiski nozīmīgu personu). Ziņojumam tiek pievienoti klienta izpētes dokumenti un klienta darījumu izpētes dokumenti. Tāpat ziņojuma veidlapā paredzēti lauki informācijas norādīšanai par iespējamo noziedzīgo nodarījumu un konstatētajām darbībām, kas raksturo attiecīgo tipoloģiju. Ziņojuma veidlapas papildu lauki par klienta izpētes informāciju aizpildāmi tikai par ziņojuma iesniedzēja klientu. Ziņojumā ietverami visi savstarpēji saistīti...

Saeima 2020. gada 20. februāra sēdē trešajā, galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka naudas sodus uzņēmumiem un finanšu iestādēm par noteikta veida informācijas neiesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam. Soda naudas apmēri pielīdzināti Igaunijai Grozījumos noteikta soda nauda līdz 1% no nodokļu maksātāja gada apgrozījuma (ieņēmumiem) attiecīgajā pārskata periodā, bet ne vairāk kā 3 200 euro, ja nodokļu maksātājs nav iesniedzis starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti nodokļu normatīvajos aktos noteiktā termiņā vai nav ievērojis starptautiskas uzņēmumu grupas pārskata par katru valsti normatīvajos aktos paredzētās sagatavošanas un iesniegšanas kārtību. Kā skaidrots grozījumu anotācijā, maksimālais soda naudas līmenis ir tuvu Igaunijā noteiktam. Tas ir vērā ņemams, jo starptautiskas uzņēmumu grupas pašas izvēlas, kurš, piemēram, meitas uzņēmums sniegs pārskatu, un lai tādējādi nebūtu situācija, ka Latvijā neievērot normatīvo regulējumu attiecībā uz pārskatiem būtu izdevīgāk. Salīdzinājumā ar citām valstīm – Slovākijā par pārskata neiesniegšanu noteikts sods līdz 10 000 euro, bet...