GRĀMATVEDĪBA

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 26. martā ir pieņemti un 28. martā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” , kas noteic kritērijus, pēc kuriem nosaka Covid-19 izraisītās krīzes skartos darba devējus un krīzes skartos nodokļu maksātājus. Tie nosaka arī kārtību, kādā piesakās dīkstāves pabalsta kompensēšanai un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem. Gan dīkstāves pabalstam, gan nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem ir tiesīgi pieteikties visi tie krīzes skartie darba devēji un nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, Covid-19 izplatības dēļ ir samazinājušies vismaz par 30 %. Tādu pašu atbalstu var saņemt arī tie darba devēji un nodokļu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, kā aizpildāms darba devēja ziņojums, ja darbinieks ir dīkstāvē ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 pandēmiju un viņam tiek izmaksāts dīkstāves pabalsts (pabalstu izmaksā VID darbiniekam uz viņa norādīto bankas kontu). 2020.gada 20.martā ir pieņemts likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, kurš paredz: ja krīzes skarto nozaru darba devējs nenodarbina darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve), darbiniekam tiek kompensēta atlīdzība līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts). Šādā gadījumā darba devējs var nepiemērot Darba likuma 74. pantu, kas paredz, ka darba devējam par dīkstāves periodu ir pienākums izmaksāt darbiniekam algu (likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 14. pants). Tikai tad, ja darbiniekam ir piešķirts dīkstāves pabalsts, darba devējam ir tiesības neievērot...

2019. gada 12. decembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Finanšu ministrijas izveidotās darba grupas ietvaros izstrādātais likumprojekts «Grāmatvedības likums». Jāatzīmē, ka likumprojektā iekļauts arī Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra sēdē atbalstītajā likumprojektā «Grozījumi likumā «Par grāmatvedību»» (prot. Nr.5, 8.§, TA–2359, VSS–692) paredzētais regulējums par ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas un publiska ārpakalpojumu grāmatvežu reģistra ieviešanu. Likumprojekts tika izskatīts un konceptuāli saskaņots tā izstrādei izveidotajā darba grupā, kuras sēdēs kā darba grupas locekļi vai kā pieaicināti eksperti piedalījās arī Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas*, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji. Turpinās darbs pie likumprojekta «Grāmatvedības likums» uzlabošanas pirms likumprojekta virzīšanas uz Ministru kabinetu. Notiek likumprojekta, anotācijas un izziņas par saņemtajiem iebildumiem saskaņošana. Ņemot vērā likumprojektā paredzētos pilnvarojumus, darba grupā ir strādāts pie Ministru kabineta noteikumu projektiem, ar kuriem tiks aizstāti saskaņā ar likumu «Par grāmatvedību» izdotie Ministru kabineta noteikumi. Jaunajos Ministru kabineta noteikumos, attiecīgi pārskatot un, ja...

Jau esam informējuši, ka 22. marta spēkā stājās likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, kura 18. pantā attiecībā uz gada pārskatu par 2019. gadu noteikts: gadu pārskatu atļauts iesniegt termiņā, kas par trim mēnešiem pārsniedz iepriekš minētos iesniegšanas termiņus. Vai šis regulējums attiecas pilnīgi uz visiem, kam jāiesniedz gada pārskati? Uz šo jautājumu atbildi varēs lasīt žurnāla BILANCE aprīļa numurā. Apskatīsim vienu no piemēriem, kas būs publicēts jaunākajā izdevumā, kuru vēl ir iespējams abonēt. Pastāvīgās pārstāvniecības ”FGH” 2019. pārskata gada, kuras pārskata gads ir kalendāra gads, sagatavotā bilance un peļņas vai zaudējumu aprēķins VID ir jāiesniedz līdz 2020. gada 30. aprīlim. Tā kā pastāvīgās pārstāvniecības nav Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjekti un sagatavo tikai bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu, tad šajā gadījumā pastāvīgajai pārstāvniecībai iesniegšanas termiņš nav pagarināts par trijiem mēnešiem un Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir jāiesniedz līdz...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no 25. marta ir uzsācis pieņemt darba devēju iesniegumus dīkstāves pabalstu saņemšanai saistībā ar Ministru kabineta 2020. gada 24. marta noteikumiem Nr. 152 “Noteikumi par dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kurus skar Covid-19 izplatība”, kas stājās spēkā 25. martā. Iesniegumu darba devējs gatavo un iesniedza VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, tāpēc VID ir sagatavojis īsu pamācību, kas soli pa solim palīdz pareizi aizpildīt nepieciešamo informāciju: Kā elektroniski iesniegt dokumentu “Iesniegums dīkstāves pabalstam” Tajā skaidrots, ka iesniegumu nav iespējams precizēt, tāpēc pirms dokumenta iesniegšanas VID lūdz pārbaudīt, vai sniegtā informācija ir pilnīga un korekta. VID arī norāda, ka iesnieguma forma VID EDS meklējama dokumentu sarakstā pie dokumentu grupas “Citi”. Pēc iesniegšanas jāpārbauda, vai dokumenta statuss ir nomainījies no “Iesniegts” uz “Pieņemts” un ir saņemta atbilde no Valsts ieņēmumu dienesta. Ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē, darbiniekam tiek maksāts dīkstāves pabalsts 75 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba...

2019. gada izskaņā grāmatvedības nozares profesionāļi varēja publiski iepazīties ar jaunā likumprojekta «Grāmatvedības likums» saturu un tam pievienoto anotāciju, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī. Jauno gadu profesionālie grāmatveži ir iesākuši ar diskusijām par izstrādāto jauno likumprojektu un gaidot pašreiz izstrādē esošos uz šī likumprojekta pamata izdodamos Ministru kabineta (turpmāk tekstā — MK) noteikumus. Šajā rakstā ne tik daudz par likumprojekta būtību, bet galvenokārt par iemesliem un to sekām, kas, visticamāk, raisa tik karstas diskusijas. Likumprojekta mērķis Sāksim ar likumprojekta mērķi: «Likumprojekts izstrādāts, lai izpildītu valdības rīkojumā doto uzdevumu un normu skaidrībai uzlabotu grāmatvedības jomas «jumta» likumā ietverto grāmatvedības jomas regulējumu, lai tas būtu atbilstošs juridiskās tehnikas prasībām, lai būtu novērsti pašlaik konstatētie trūkumi un nepilnības, kas apgrūtina tā piemērošanu, un būtu nodrošināta ērtāka grāmatvedību reglamentējošo prasību piemērošana» (no anotācijas). Ikviena grāmatvedības jomā kompetenta persona likumu «Par grāmatvedību» pārzina no A līdz Z, savukārt jaunais likumprojekts izraisa zināmas bailes un diskomfortu,...

Gada pārskatu iesniegšanas gala termiņa pārcelšana līdz 31. jūlijam nozīmē, ka būs vairāk laika sagatavoties kvalitatīva gada pārskata iesniegšanai. Lai palīdzētu to izdarīt, piedāvājam iepazīties ar ekspertu padomiem, kā izvairīties no kļūdām pārskatu aizpildīšanā. Zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante Nelda Janoviča informē par kļūmēm, kas mēdz gadīties, uzrādot saistības. Viena veida saistības ir uzkrājumi, otra veida - parastās saistības (norēķini ar pircējiem) un trešā veida - uzkrātās saistības. Svarīgi visus šos saistību veidus profesionāli atšķirt, saka N. Janoviča. Uzkrājumi ir radušies no iepriekšējo gadu notikumiem - tie ir izdevumi, kas var rasties nākotnē. Te pieskaitāmi, piemēram, ražotāja garantijas remonti, kam būtu jāveido uzkrājums (tā lielums būtu atkarīgs no iepriekšējo gadu pieredzes). Tāpat šajā sadaļā var būt tiesvedību izdevumi, auditu uzrēķini. Savukārt, piemēram, pamatlīdzekļu nolietojums, bilances aktīva postenis "Krājumi" un šaubīgie debitori neesot ieliekami uzkrājumu sadaļā, jo pēc ekonomiskās būtības tie visi ir aktīvu vērtības samazinājumi. "Tas ir ļoti skaidri jāsaprot!" uzsver N....

Sakarā ar pandēmijas radīto krīzes situāciju valstī, Saeimā 20. martā pieņemtais likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", kas stājās spēkā 22. martā, paredz izmaiņas juridisko personu dalībnieku sapulču, kā arī Gada pārskatu iesniegšanas un apstiprināšanas regulējumā. Likums noteic, ka sabiedrība, uz kuru attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, ir tiesīga gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2019. pārskata gadu iesniegt termiņā, kas par trim mēnešiem pārsniedz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. panta pirmajā daļā noteikto iesniegšanas termiņu. Attiecīgi, ja gala termiņš Gada pārskata iesniegšanai bija 30. aprīlis, tad patlaban tas ir 2020. gada 31. jūlijs. Savukārt biedrība vai nodibinājums, kas pārsniedz Biedrību un nodibinājumu likuma 52. panta trešajā daļā noteikto termiņu un 102. pantā noteikto, ir tiesīga iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu līdz 2020. gada 31. jūlijam....

Turpinot iepriekš rakstīto par dokumentu, kas budžeta iestādēm jāpievieno gada pārskatiem (Bilance Nr. 2 (458), 2020. gads), lai apliecinātu gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu. Kad jāsāk lietot praksē MK noteiktais, tad arī rodas jautājumi. Šajā rakstā vairāk par to, kā varētu skaidrot un labāk izprast apliecinājumā noteikto kritēriju — finanšu pārskatā sniegtā informācija par visiem iestādes plāniem, kas varētu būtiski mainīt aktīvu un pasīvu uzskaites vērtību vai klasifikāciju finanšu pārskatos. Apliecinājuma forma noteikta ar MK 19.06.2019. noteikumu Nr. 344 «Gada pārskata sagatavošanas kārtība» (turpmāk — MK noteikumi) 7. pielikumu. Apliecinājums nav tikai par grāmatvedības uzskaiti, tas ietver arī apgalvojumus par kontroles pasākumiem finanšu vadības, grāmatvedības un iekšējās kontroles jomā. Ar iestādes vadītāja ziņu būtu jāizveido tāda iekšējās kontroles sistēma, lai, sagatavojot apliecinājumu, varētu sniegt atbildes uz tajā ietvertajiem apgalvojumiem. Kritērijs — finanšu pārskatā sniegtā informācija par visiem iestā­des plāniem, kas varētu būtiski mainīt aktīvu un pasīvu uzskaites vērtību vai klasifikāciju finanšu pārskatos...

Gada pārskatu iesniegšanas gala termiņš saistībā ar COVID-19 pandēmijas izraisīto ārkārtas situāciju un iespējamām problēmām sarīkot akcionāru vai kapitāldaļu dalībnieku sapulces to apstiprināšanai varētu tikt pārcelts līdz 31. jūlijam, tomēr allaž vērtīgi iepazīties ar ekspertu padomiem, kā izvairīties no kļūdām pārskatu aizpildīšanā. Zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante Nelda Janoviča informē par vairākām raksturīgām kļūdām gada pārskatu bilances posteņu aizpildīšanā. Pamatlīdzekļu nolietojums Lai grāmatvedība negatīvi neietekmētu bilanci, jāseko līdzi, lai pamatlīdzekļiem netiek noteikts pārāk mazs nolietojuma periods, atgādina eksperte. "Var būt situācijas, kad pamatlīdzekļiem ir jāpārskata nolietojuma periods. Nenorakstiet pamatlīdzekļus par ātru! Nenorādiet pamatlīdzeklim trīs gadu kalpošanas termiņu, ja, loģiski spriežot, tas var kalpot piecus gadus. Ja pamatlīdzekļa vērtība ir 100 000 eiro, tad trīs gadi nozīmē 33,3 tūkstošus gadā. Tas samazina bilances peļņu. Padomājiet par to, lai grāmatvedība negatīvi neietekmētu bilanci! Grāmatvedībai galu galā jāsniedz patiess un objektīvs priekšstats. Nolietojuma normas var pārskatīt arī par iepriekšējiem periodiem," vērš uzmanību N. Janoviča....

Finanšu ministrija informē, ka paredzēts nodrošināt iespēju visiem uzņēmumiem pagarināt gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņu vismaz līdz 31.jūlijam. Šāds priekšlikums iekļauts 17. marta valdības sēdē izskatītajā ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par risinājumiem COVID-19 seku pārvarēšanai sociālajā un uzņēmējdarbības jomā". Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektiem šobrīd noteikts, ka gada pārskats VID jāiesniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, tas ir līdz 1.maijam, savukārt tādas sabiedrības, kuras ir lielas, sabiedrības gada pārskatus var iesniegt ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām, tas ir līdz 31.jūlijam. Valdība arī nolēma veicināt naudas līdzekļu atgriešanu uzņēmējiem, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, atmaksā apstiprināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summu visiem nodokļu maksātajiem 30 dienu laikā pēc PVN deklarācijas iesniegšanas termiņa, tās neuzkrājot līdz taksācijas gada beigām, nosakot, ka tas stājas spēkā 2020. gada 1. aprīlī....

Svarīgākās atskaites, kas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājiem sniedzamas Valsts ieņēmumu dienestam, ir UIN deklarācijas un gada pārskati. Gada pārskatu iesniegšanā sācies pats karstākais «ražas laiks», jo uzņēmumiem tas jāizdara līdz 30. aprīlim. Savukārt deklarāciju iesniegšana ir aktuāla par katru mēnesi, kad vien notikuši ar UIN apliekami darījumi (pat ja daudzi uzņēmumi iesniedz tikai taksācijas perioda pēdējā mēneša deklarāciju, ko tie, kam taksācijas gads beidzas līdz ar decembri, iesniedz līdz 20. janvārim). Kādas ir biežāk pieļautās kļūdas, EDS sistēmā iesniedzot UIN deklarācijas un gada pārskatus, un kā izvairīties no uzkāpšanas uz šiem «grābekļiem», kas bieži nozīmē lieku laika un darba (labi, ja ne naudas) patēriņu? Konsultāciju žurnāla Bilance lasītājiem sniedz trīs Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas — Dina Kucina, Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore, Inita Ābele, Nodokļu pārvaldes Juridisko personu deklarāciju uzskaites daļas Pirmās nodaļas vadītāja, un Līga Malteniece, Nodokļu pārvaldes Juridisko personu deklarāciju uzskaites daļas Pirmās...

Zvērinātu advokātu birojs Sorainen prezentēja savu redzējumu par šogad svarīgākajām juridiskajām aktualitātēm biznesa un nodokļu jomā. Turpinājums. Sākumu rakstam lasīt šeit. OECD pieprasa stingrāk izvērtēt uzņēmumu atbildību pārrobežu korupcijas lietās Korupcija ir kļuvusi par valsts mēroga problēmu, neaprobežojoties tikai ar vietējo līmeni. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākajā ziņojumā kritizēta Latvijā īstenotā cīņa pret pārrobežu kukuļošanu un izteiktas 44 rekomendācijas prasību izpildei. Paredzamas būtiskas reformas, kas var būt vērstas pret juridiskajām personām, kas iesaistītas korupcijā, seminārā informēja Sorainen vadošā partnere, zvērināta advokāte Viktorija Jarkina. OECD secinājis, ka notiesāšanas līmenis Latvijā ir daudz zemāks par reālo finanšu noziegumu apmēru valstī (naudas atmazgāšana, kukuļošana un nodokļu mahinācijas). Līdz ar to, kā konstatē OECD, Latvijā nepietiekami strādā un nav pilnībā ieviests soda neizbēgamības princips pār juridiskām un fiziskām personām, kas iesaistītas ārvalstu amatpersonu kukuļošanas shēmās. Interesanti, ka OECD rekomendācijās pat konstatētas neatbilstības Latvijas normatīvajā regulējumā — kukuļošanas definīcijas neatbilstība Pretkukuļošanas konvencijas mērķiem un definīcijai....

Zvērinātu advokātu birojs Sorainen janvārī prezentēja savu redzējumu par šogad svarīgākajām juridiskajām aktualitātēm biznesa un nodokļu jomā, starp kurām ir gan nodokļu tematika (Valsts ieņēmumu dienesta un nodokļu maksātāju sadarbība), gan augstākas prasības uzņēmumu atbildībai pārrobežu korupcijas gadījumos (tai skaitā nodokļu izkrāpšanas lietās) u.c. Brīvprātīga papildu nodokļu nomaksa pēc uzņēmuma iniciatīvas saskaras ar normatīviem šķēršļiem Kopš pērnā gada Latvijā nodokļu jomā vērojama jauna, interesanta tendence — vairāki uzņēmumi iekšējo auditu rezultātā atklājuši iepriekšējos gados nesamaksātus nodokļus un paši vērsušies Valsts ieņēmumu dienestā (VID), lai parādus atlīdzinātu. Taču, izrādās, valsts normatīvais regulējums nemaz nav gatavs šādai uzņēmēju pretimnākšanai, seminārā informēja Sorainen partneris un zvērināts advokāts Jānis Taukačs. Pagātnes kļūdu labošanas gadījumā ir runa par brīvprātīgu nodokļu papildu samaksu tad, ja uzņēmums vai tā akcionāri ir konstatējuši kļūdu iepriekš veiktajā nodokļu nomaksā. «Pagājušajā gadā parādījās tendence, kad arvien vairāk uzņēmumu brīvprātīgi vēlējās samaksāt nodokļus saistībā ar problemātiku, ko paši bija atklājuši. Kopējais šādu...

Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 vīrusa dēļ, Valsts ieņēmumu dienests (VID) no šī gada 13. marta līdz 2020. gada 14.aprīlim visā Latvijā pārtrauc klientu apkalpošanu klātienē un atceļ visus ieplānotos publiskos pasākumus. Tas nozīmē, ka, sākot no 13. marta līdz 14. aprīlim, VID nesniegs klātienes pakalpojumus nedz VID klientu apkalpošanas centros, nedz vienotajos valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centros. Iedzīvotāji visus VID pakalpojumus var saņemt elektroniski, VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā, kā arī zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000 vai arī uzdodot savu jautājumu rakstiski VID EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Tāpat norādītajā laika periodā nenotiks iepriekš plānotie VID bezmaksas semināri, dažāda veida plašākā lokā plānotās sanāksmes un tikšanās u.c. publiskās aktivitātes. VID aicina sekot līdzi aktuālajai informācijai par valstī izsludināto ārkārtējo situāciju un noteiktajiem piesardzības pasākumiem. Savukārt par aktuālo informāciju par VID pakalpojumu pieejamību informēsim VID tīmekļvietnē www.vid.gov.lv un sociālajās platformās. Tāpat VID informē, ka jābūt piesardzīgiem, saņemot uzaicinājumu...