GRĀMATVEDĪBA

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka no 2020. gada 15. februāra līdz 1. aprīlim ieskaitot valsts amatpersonām ir pienākums VID iesniegt valsts amatpersonas kārtējā gada deklarāciju par 2019.gadu. Deklarācijas jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanas un aizpildīšanas kārtība ir noteikta likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – likums) un Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumos Nr.478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti”. Plašāka informācija par valsts amatpersonas amatiem, amatpersonas deklarāciju iesniegšanas kārtību un termiņiem, kā arī uzskatāms metodiskais un informatīvais materiāls (ar vizuālu pamācību) par deklarācijas iesniegšanu pieejams VID tīmekļvietnes sadaļā “Privātpersonām/Valsts amatpersonām”. VID vērš uzmanību, ka valsts amatpersonas deklarācijā ir punkts “Cita informācija”, kurā iespējams norādīt informāciju, kas pēc deklarācijas iesniedzēja ieskatiem sniedz pilnīgāku priekšstatu par mantiskā stāvokļa izmaiņām deklarēšanas periodā vai paskaidrot ar deklarētajām ziņām saistītas intereses vai citus apstākļus. Aizpildīto...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par 2020.gada 4.februārī pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 68 “Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 4.jūlija noteikumos Nr.397 “Noteikumi par starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti”” (turpmāk – noteikumi), kas stājas spēkā 2020.gada 7.februārī. Noteikumos veikti grozījumi, ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas. Noteikumos precizēti terminu skaidrojumi un papildināti starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatos par katru valsti (Country by Country report) (turpmāk – grupas pārskati) iekļautās informācijas lietošanas nosacījumi. Noteikumu 2.3. apakšpunktā precizēts termins “izslēgta starptautiska uzņēmumu grupa”. Līdz šim noteiktā robežvērtība starptautiskas uzņēmumu grupas atzīšanai par izslēgtu starptautisku uzņēmumu grupu bija – tās kopējie ieņēmumi nedrīkstēja pārsniegt 750 milj. euro. Turpmāk par robežvērtību var uzskatīt arī 750 milj. euro vai gandrīz līdzvērtīgu summu attiecīgajā valūtā. Par "gandrīz līdzvērtīgu summu attiecīgajā valūtā" uzskatāms ieņēmumu palielinājums, kas radies valūtas svārstību rezultātā, kuras notikušas pēc tam, kad grupas uzņēmuma – nerezidenta – valstī tika ieviests pienākums...

Drīzumā galīgajā lasījumā tiks pieņemti kārtējie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kuros formulēti jauni pienākumi noteiktām nodokļu maksātāju grupām. Likuma grozījumos noteikts, ka, iestājoties nodokļu normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem, nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par pārrobežu shēmām, kuras saistītas ar iespējami agresīvu nodokļu plānošanu tiešo nodokļu jomā. Kāpēc grozījumi tiek pieņemti? Ziņošanas pienākums noteikts ES Padomes direktīvā 2018/822, ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza direktīvu 2011/16/ES. Tajā noteikts, ka dalībvalstis, vēlākais, līdz 2019. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Direktīvā minētos noteikumus valstīm jāsāk piemērot no 2020. gada 1. jūlija. Līdz ar to Latvijai kā vienai no ES dalībvalstīm ir saistošas šīs direktīvas normas. Kā rakstīts likumprojekta anotācijā, kopš 2016. gada, kad tika publiskoti tā saucamie Panamas dokumenti, ir aktualizējies jautājums par nodokļu konsultantu, banku...

Pašlaik spēkā esošais likums «Par grāmatvedību» (turpmāk tekstā — likums) tika pieņemts pirms 28 gadiem 1992. gadā un stājās spēkā 1993. gada 1. janvārī. Laikam ritot, minētais likums ir piedzīvojis 19 grozījumu. Likuma izpildījums neatbilst mūsdienu juridiskajām prasībām. Likuma normas ir ļoti lakoniskas, bez satura, kas nepieciešams regulējuma piemērošanas skaidrībai. Tāpēc pēdējais laiks bija uzrakstīt jaunu grāmatvedības «jumta» likumu. Nu tas ir tapis. Likumprojektā no likuma «Par grā­matvedību» un Ministru kabineta (MK) 2003. gada 21. oktobra noteikumiem «Notei­ku­mi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju» ir pārņemtas tās normas, kuras nav zaudējušas aktualitāti. Pozitīvi vērtējams, ka likumprojektā no likuma un MK noteikumiem pārņemtās normas regulējuma piemērošanas skaidrībai ir uzrakstītas tā, lai to praktiskā piemērošana lietotājiem būtu viennozīmīgi saprotama. Jaunais grāmatvedības likums pēc satura ir apjomīgāks un kā «jumta» likums ietver visas svarīgākās grāmatvedības kārtošanas un organizēšanas jomas. Terminu skaidrojumi Likumprojekts sākas ar grāmatvedībā lietoto terminu skaidrojumu. Tas ir ļoti aktuāli, jo praksē nākas saskarties...

Remontu ietekme uz pamatlīdzekļu vērtību vai peļņu No uzskaites viedokļa daudzējādā ziņā joprojām līdz galam neatrisināta ir to investīciju uzskaite, kas saistās ar komercsabiedrības ražošanas un sociālās bāzes sistemātisku atjaunošanas un uzturēšanas ekspluatācijas kārtībā nodrošināšanu. Šo bāzi, kas lietderīgās lietošanas laikā nolietojas un zaudē savas sākotnējās tehniskās īpašības, morāli noveco, veido daudz dažādu sastāvdaļu, kuru atjaunošanu un uzturēšanu ekspluatācijas kārtībā uzskaitē atspoguļo kā remontus, iedalot tos saskaņā ar pastāvošo praksi: kapitālajā remontā un kārtējā remontā. Pēc būtības iekārtu un transporta līdzekļu kapitālais remonts ietver pilnu agregāta pārbūvi, bāzes un galveno korpusa daļu un mezglu maiņu, aizvietošanu vai maiņu visām nolietotām detaļām un mezgliem ar jauniem un moderniem; agregāta regulēšanu un pārbaudi. Ēku un būvju kapitālais remonts ir nolietoto detaļu un konstrukciju nomaiņa ar izturīgākām un modernākām, kas uzlabo objektu ekspluatācijas iespējas. Diemžēl grāmatvedības uzskaites normatīvie akti nenosaka kapitālā un kārtējā remonta noteikumus. Saskaņā ar pastāvošo praksi pie kārtējā remonta pieder periodisks remonts,...

Lai varētu veikt priekšnodokļa korekciju par zaudētiem parādiem, kreditoram līdz 1. martam jānosūta informācija debitoram par to, ka attiecīgais parāds šā likuma izpratnē tiek uzskatīts par zaudēto parādu. Tāpat jāatceras, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) vajadzībām var norakstīt parādu, kas nav vecāki par trim gadiem. Ja parāds nav lielāks par 430 eiro Pievienotās vērtības nodokļa likums (105.pants) paredz: ja preču piegādātāja vai pakalpojuma sniedzēja (kreditora) zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam (debitoram) bez nodokļa ir mazāka par 430 eiro, kreditoram ir tiesības valsts budžetā iemaksāto nodokļa summu samazināt par zaudētā parāda nodokļa summu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi: 1) par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem ir izrakstīts rēķins vai nodokļa rēķins; 2) parāds ir radies pēdējo triju taksācijas gadu laikā; 3) par veikto darījumu ir aprēķināts nodoklis, un tas ir norādīts attiecīgā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā; 4) zaudētā parāda summa ir norakstīta no...

Finanšu ministrija ir pabeigusi kārtējās pārbaudes (inspekcijas) zvērinātu revidentu praksēs par 2019. gadā sabiedriskas nozīmes struktūrām (SNS) sniegto revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroli. Pārbaudes (inspekcijas) veiktas, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa Regulas (ES) Nr.537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK, Revīzijas pakalpojumu likuma un Ministru kabineta 2017.gada 7.marta noteikumu Nr.136 “Noteikumi par revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudi un pilnvaroto pārstāvju kvalifikācijas prasībām” prasībām. Pārbaudēm (inspekcijām) tika atlasītas 8 zvērinātu revidentu prakses, kas ir sniegušas revīzijas pakalpojumus SNS par 2018.pārskata gadu, veicot pilna apjoma kārtējo pārbaudi (inspekciju) 7 zvērinātu revidentu praksēm un 1 zvērinātu revidentu praksē atsevišķa revīzijas uzdevuma līmenī, kopumā 12 revīzijas uzdevumiem (par 2018.gada pārskatu un/vai konsolidēto gada pārskatu revīzijām un/vai apvienoto gada un konsolidēto gada pārskatu vienā dokumentā). Pārbaudēs konstatētie trūkumi Ziņošanas prasību kompetentajai iestādei neievērošana. Atklātības ziņojumā norādīta nepilnīga kvalitātes kontroļu pārbaužu informācija. Atklātības...

Pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laikā bieži vien rodas situācijas, kad aktīva vērtība var neatbilst to patiesajai vērtībai. Šādos gadījumos normatīvie akti paredz pamatlīdzekļu pārvērtēšanu. Pārvērtēšana ir pamatlīdzekļa atkārtota novērtēšana, lai gūtu patiesu priekšstatu par to īsto vērtību, kam būtu jābūt aktīva tirgus vērtībai. Pamatlīdzekļu patiesā vērtība ir summa, kādu saņemtu, pārdodot aktīvu, vai maksātu, izpildot saistības parastā darījumā starp tirgus dalībniekiem minētā aktīva vai saistību novērtēšanas datumā. Kā metodoloģiski, tā praktiski pamatlīdzekļu pārvērtēšana ir visai sarežģīts un komplicēts process, sākot no lēmuma pieņemšanas par pārvērtēšanu, tās īstenošanas un beidzot ar atspoguļošanu grāmatvedības uzskaitē. Pārvērtēšanas nepieciešamību parasti izraisa situācija, kad uzskaites vērtība vairs neatbilst iespējamai tirgus vērtībai, kas izpaužas kā pamatlīdzekļu tirgus vērtības samazinājums vai palielinājums, kas nav radis atspoguļojumu grāmatvedības uzskaitē. Pamatlīdzekļu vērtības samazinājums var rasties, ja: aktīvs ir bojāts avārijas vai nolaidīgas ekspluatācijas dēļ; aktīvs ir priekšlaicīgi fiziski nolietots pastiprinātas ekspluatācijas rezultātā, kad noteiktās nolietojuma normas neatbilst faktiskajiem ekspluatācijas apstākļiem; aktīvs...

Veicot neatkarīgus auditus, kurus prasa Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (turpmāk — NILLTPFN likums), lai pārbaudītu iekšējās kontroles sistēmas atbilstību, bieži vien ir sastopamas situācijas, kad NILLTPFN likuma subjekta darbiniekiem grūtības sagādā klienta izpēte. Apmācību laikā arī tiek saņemti daudzi jautājumi, kas saistīti ar klienta identifikāciju, patiesā labuma guvēja noskaidrošanu, veicamo darbību secību un klienta lietas kārtošanu. Ar klienta izpēti saistītie jautājumi rodas ne vien atsevišķiem NILLTPFN likuma subjektiem, bet sektoram kopumā. To apliecina arī Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) pārbaudes, kurās VID arvien biežāk konstatē, ka «nav veikta un dokumentēta klienta identifikācija, nav noskaidrots klienta patiesais labuma guvējs un tā piederība politiski nozīmīgas personas statusam, nav veikta savlaicīga klienta izpēte», un par to piemēro soda sankcijas. Šajā rakstā tiek aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar klienta sākotnējo izpēti, kas jāveic nefinanšu sektora NILLTPFN likuma subjektiem. Klienta izpētes nepieciešamība un veicamie pasākumi Klienta izpēte un «Pazīsti...

Valdības 4. februārī izskatītā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"", kas paredz ieviest ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, anotācijā skaidroti vairāki jautājumi, kas grāmatvežu sabiedrībā līdz šim raisījuši neizpratni. Viens no būtiskākajiem: Kāpēc plānots licencēt tikai ārpakalpojumu, bet ne štata grāmatvežus? Likumprojekta autori (Finanšu ministrija) to pamato tādējādi, ka ārpakalpojumu grāmatvežu darbs radot lielākus riskus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas kontekstā. "Ārpakalpojuma grāmatveži kā subjekti (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskam pakļautas personu grupas) ir minēti gan NILLTPFN likumā, gan AML IV Direktīvā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849), gan Finanšu darbību darba grupas 40.rekomendācijās. Tādējādi var secināt, ka ārpakalpojuma grāmatvežiem piemīt lielāks noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks kā štata grāmatvežiem," skaidrots anotācijā. Līdz ar to papildu prasību izvirzīšana tikai ārpakalpojumu grāmatvežiem neesot uzskatāma par diskriminējošu prasību salīdzinājumā ar štata grāmatvežiem, jo tas "atbilst vispārpieņemtai praksei Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī." Interesanti, ka ārpakalpojumu grāmatvedības nozarei Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (šobrīd - Kontroles dienests)...

Ministru kabinets 4. februārī apstiprinājis likumprojektu "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"", kas paredz ieviest ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu un dažas citas ārpakalpojumu grāmatvežu darbības regulējuma izmaiņas. Noteikti precīzi pārejas periodi Grozījumi iegūs likumisku spēku pēc to pieņemšanas Saeimā (daļa no tiem - no šāgada 1. jūlija), taču to saglabās tikai neilgu laiku, jo jau no 2021. gada paredzēts stāties spēkā jaunajam Grāmatvedības likumam. Paredzams gan, ka jaunā likuma normas būs gandrīz identiskas spēkā esošā likuma grozījumiem - patlaban abos likumprojektos normas gandrīz sakrīt, lai gan esošā likuma grozījumu projektā ir dažas normas, kas pašlaik publiski pieejamajā jaunā likuma projekta versijā vēl nav atrodamas. Tas attiecas tieši uz papildinājumiem likuma pārejas noteikumos, kas paredz konkrētus pārejas perioda termiņus: "Ārpakalpojuma grāmatveži ir tiesīgi turpināt grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu bez licences ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. februārim. Ja ārpakalpojuma grāmatvedim nav atbilstošas profesionālās kvalifikācijas, bet ir atbilstoša pieredze, līdz 2024. gada 1. februārim viņa profesionālā kvalifikācija...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis skaidrojumu, kā iesniedzams un aizpildāms paziņojums VID par fiziskajai personai izmaksātajām summām. Atgādinām, ka visiem darba devējiem līdz 2020.gada 3. februārim ir jāiesniedz paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām (turpmāk – paziņojums) 2019. gadā, ja darba attiecības bijušas līdz 2019. gada 31. decembrim. Tāpat paziņojums iesniedzams, ja: ja personai izmaksāti ienākumi, kas saistīti ar tās saimniecisko darbību (piemēram, maksāts par kustamā vai nekustamā īpašuma iznomāšanu, izīrēšanu u.c.); ja personai izmaksāti ienākumi, kas nav atbrīvoti no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), bet no kuriem nodoklis izmaksas vietā nav jāietur (piemēram, ienākumi, ko saņem likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā u.c.); ja personai izmaksāti ar nodokli neapliekamie ienākumi (piemēram, izmaksātas stipendijas, apdrošināšanas atlīdzības u.c.). Gadījumi, kādos paziņojumu var negatavot Paziņojumu var neiesniegt, ja izmaksātā neapliekamo ienākumu summa ir mazāka par 300 eiro vai izmaksājot šādu veidu ienākumus: stipendijas, kuru apmērs nepārsniedz 100 eiro, no budžeta vai starptautisko izglītības vai sadarbības...

Aktualizēts 2019. gada sākumā žurnālā BILANCE publicēts raksts, lai, gatavojot pārskatu par 2019. gadu, tiktu izskaustas iespējamās nepilnības kontu plānos un grāmatvedības uzskaitē. Gada sākumā budžeta iestādēm vienmēr darbu ir daudz. 2019. gada notikumus jau vērtējam un grāmatojam atbilstoši Ministru kabineta (MK) 13.02.2018. noteikumiem Nr. 87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” (MK noteikumi Nr. 87)”. Darbi, kas bija veicami 2019. gada sākumā Ministrijām, centrālajām valsts iestādēm un pašvaldībām bija jāsāk pārskatīt un atjaunot grāmatvedības uzskaites kārtību atbilstoši jaunajam regulējumam, jo finanšu pārskatu konsolidācijā iesaistītās iestādes ievēro ministrijas, centrālās valsts iestādes vai pašvaldības vienoto grāmatvedības uzskaites kārtību un kontu plānu. Ministrija, centrālā valsts iestāde vai pašvaldība apstiprina jauno grāmatvedības kontu plānu vai veic grozījumus esošajā kontu plānā, ja tā ir ērtāk, lai uzskaitītu aktīvus un pasīvus, iespējamos aktīvus un iespējamos pasīvus, izmaiņas tajos un darījumus un kvalitatīvi sagatavotu pārskatus. Kontu plāna shēmu analītiskās uzskaites nodrošināšanai var papildināt ar papildu zīmēm. Tā kā arvien...

Tieslietu ministrijas pastāvīgā darba grupa dokumentu izstrādāšanas jautājumos sagatavojusi un publicējusi Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas vadlīnijas. Darba grupas sastāvā bija iekļauti arī pārstāvji no sastāvā ir pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts zemes dienesta, Valsts tiesu ekspertīžu biroja, Latvijas Nacionālā arhīva un Uzņēmumu reģistra. Vadlīnijās skaidrotas Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumos Nr. 558 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība" noteiktās prasības. Vadlīnijām nav saistoša rakstura, taču tās var tikt izmantotas kā palīglīdzeklis dokumentu izstrādāšanai un noformēšanai. Visas dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas obligātās prasības ir noteiktas normatīvajos aktos, tostarp Dokumentu juridiskā spēka likumā, Elektronisko dokumentu likumā, Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumos Nr.473 "Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām", Arhīvu likumā, Valsts valodas likumā, kā arī citos, jo jo atsevišķiem dokumentu veidiem var...

Saistībā ar viena dalībnieka sabiedrībām un holdinga sabiedrībām it bieži tiek uzdots jautājums, vai ir pienākumu maksāt atlīdzību valdes loceklim. Tādēļ varētu teikt, ka šis ir plaši apspriests temats ar mainīgām interpretācijām gadu gaitā. Jautājumu par valdes locekļa atlīdzību vienlaikus regulē vairāki normatīvie akti, piemēram, Komerclikums un nodokļu likumi, neiedziļinoties citos un speciālajos likumos. Komerclikuma 221. panta 8. daļa nosaka, ka valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim, savukārt atlīdzības apmērs tiek noteikts ar padomes (ja padomes nav – dalībnieka) lēmumu. Komerclikumā ir ietverts princips, ka valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, atstājot vietu pušu vienošanai par atlīdzības veidu (ikmēneša vai uz kapitālsabiedrības darbības rezultātiem balstītu) un tās apmēru. Iemesli, kāpēc kapitālsabiedrības valdes loceklim netiek noteikta atlīdzība, var būt dažādi, piemēram, valdes locekļa pienākumus pilda pats kapitālsabiedrības īpašnieks un iemesls valdes locekļa atalgojuma nemaksāšanai ir ekonomiska rakstura, proti, kapitālsabiedrības dalībnieks savus komercdarbības augļus saņem dividenžu...