0,00 EUR

Grozā nav nevienas preces.

GRĀMATVEDĪBA Grāmatvedības likumprojekts precizēts un nodots Saeimai

Grāmatvedības likumprojekts precizēts un nodots Saeimai

Inese Helmane

Ministru kabinets 29. septembrī atbalstīja un nolēma virzīt izskatīšanai uz Saeimu Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grāmatvedības likums". Bilance vairākkārtīgi jau ir informējusi par 2019. gada 12. decembrī Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) starpinstitūciju saskaņošanai nodoto likumprojektu, bet šai rakstā apskatīts, kas būtiski mainījies pēc tā nodošanas valdībā un tālāk Saeimā. 7. oktobrī jaunais grāmatvedību regulējošais jumta likums nonāca pie likumdevēja, un 12. oktobrī Saeimas Prezidijs ierosināja to nodot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Plānots, ka to Saeimas deputāti izskatīts vēl šogad un jaunais likums stāsies spēkā no 2021. gada 1. janvāra.  Būs pārskatāms un pilnveidots regulējums…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas
Abonēt
*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Inese Helmane
Inese Helmane
Foto: Aivars Siliņš

Ministru kabinets 29. septembrī atbalstīja un nolēma virzīt izskatīšanai uz Saeimu Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grāmatvedības likums”. Bilance vairākkārtīgi jau ir informējusi par 2019. gada 12. decembrī Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) starpinstitūciju saskaņošanai nodoto likumprojektu, bet šai rakstā apskatīts, kas būtiski mainījies pēc tā nodošanas valdībā un tālāk Saeimā. 7. oktobrī jaunais grāmatvedību regulējošais jumta likums nonāca pie likumdevēja, un 12. oktobrī Saeimas Prezidijs ierosināja to nodot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Plānots, ka to Saeimas deputāti izskatīts vēl šogad un jaunais likums stāsies spēkā no 2021. gada 1. janvāra. 

Būs pārskatāms un pilnveidots regulējums

Kā zināms, pašreizējais likums “Par grāmatvedību” tika pieņemts 1992. gadā, stājās spēkā 1993. gada 1. janvārī un kopš tā spēkā stāšanās ir grozīts 19 reizes. Tas ir novecojis un vairs neatbilst reālajai situācijai, tāpēc tika nolemts sagatavot jaunu Grāmatvedības likumprojektu. 

Latvijas Republikas Grāmatvedības asociācijas (LRGA) valdes locekle Lilita Beķere norāda, ka asociācija Grāmatvedības likumprojektu vērtē pozitīvi. “Jaunais likumprojekts ir viegli pārskatāms. Tajā ir vairāku terminu skaidrojums, kas līdz šim nebija formulēts. Pašlaik spēkā esošajā likumā “Par grāmatvedību” nav norādīti grāmatvedības uzdevumi. Tie ir definēti jaunā likumprojekta 4. pantā. Grāmatvedības uzdevumi palīdz saprast, ka grāmatvedība nav jākārto Valsts ieņēmumu dienesta vajadzībām, bet gan darbojas kā paša uzņēmuma ilgtermiņa darbības plānošanas instruments.”

Likumprojekts “Grāmatvedības likums” izstrādāts, lai uzlabotu likumā “Par grāmatvedību” ietverto regulējumu, lai tas būtu atbilstošs juridiskās tehnikas prasībām, ietverot lietoto terminu skaidrojumu, likuma mērķi un darbības jomu, kā arī paredzot pārskatīt un pilnveidot uz likuma pamata izdotos Ministru kabineta noteikumus, un tādējādi nodrošinātu ērtāku grāmatvedību reglamentējošo prasību piemērošanu, norādīts Finanšu ministrijas izstrādātajā likumprojekta anotācijā.

Precizēti termini

Salīdzinot ar pagājušā gada nogalē VSS izsludināto likumprojekta versiju, virzīšanai uz Saeimu ir izvērtēti 1. pantā lietotie termini “elektronisks apliecinājums (autorizācija)”, “grāmatvedības organizācijas dokumenti”, “manta”, “saimnieciskais darījums”, “saimnieciskā darījuma diena” un veikti attiecīgi precizējumi. Tā, piemēram, par saimniecisko darījumu uzskatāms jebkurš tiesisks darījums (Civillikuma izpratnē), kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma saistībās vai mantas stāvoklī. Pārmaiņas mantas stāvoklī ir mantas sastāva vai vērtības izmaiņa. Savukārt ar uzņēmuma mantu jāsaprot uzņēmuma saimnieciskajai darbībai vai mērķu īstenošanai izmantotie līdzekļi, tai skaitā nauda un naudas izteiksmē novērtējamas lietas — kustamas vai nekustamas ķermeniskas lietas (piemēram, zemes gabali, ēkas, transportlīdzekļi, preces) un bezķermeniskas lietas (piemēram, koncesijas, licences, finanšu instrumenti, aizdevumi un citi prasījumi), kurus uzņēmums norāda finanšu pārskata sastāvdaļas — bilances (ja tādu sagatavo) — aktīvā. Saimnieciskā darījuma diena ir jebkura diena, kurā faktiski notikušas pārmaiņas uzņēmuma saistībās vai mantas stāvoklī.

Vislielākie labojumi veikti termina “elektronisks apliecinājums” formulējumā — tas ir elektroniskā formā sagatavotajā attaisnojuma dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esības un sniegtās informācijas pareizības apstiprinājums grāmatvedības informācijas datorsistēmā vai citā informācijas sistēmā, kas veikts uzņēmuma vadītāja noteiktajā veidā un kurš saskaņā ar normatīvajiem aktiem fizisko personu elektroniskās identifikācijas jomā ļauj identificēt konkrētu personu apliecinājuma devēju. 

Elektronisks apliecinājums var būt, piemēram:

  1. datorsistēmā izveidoti piekļuves kontroles noteikumi dokumentam, saskaņā ar kuriem piekļuve iespējama, tikai reģistrējoties ar konkrētu lietotājvārdu vai paroli,
  2. dokumentam pievienotas datnes — pielikumi ar noteikta satura informāciju,
  3. secīgu darbību kopuma veikšana lietvedības sistēmā.

Likuma mērķis un darbības joma

Pēc Tieslietu ministrijas ierosinājuma precizēta likumprojekta 2. panta redakcija un izslēgts likumprojekta 3. pants “Likuma darbības joma”. Tā vietā 2. pants nu saucas “Likuma mērķis un darbības joma”.

Redakcijā, kas nodota Saeimā, 2. pantā norādīts, ka likuma mērķis ir veicināt patiesa un skaidra priekšstata nodrošināšanu par uzņēmumu finansiālo stāvokli.

Likums nosaka grāmatvedības jomas vispārīgos un tiesiskos pamatus, likuma subjektu tiesības, pienākumus un atbildību, grāmatvedības uzdevumus, grāmatvedības kārtošanu reglamentējošās prasības un institūciju kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā.

VSS izsludinātā likumprojekta 4. pants “Likuma subjekti” un 5. pants “Grāmatvedības uzdevumi” precizētajā likumprojektā ir attiecīgi 3. un 4. pants. Kā likuma subjekti 4. pantā iekļautas arī Latvijas Republikā reģistrētās Eiropas ekonomisko interešu grupas, Eiropas kooperatīvās sabiedrības, Eiropas komercsabiedrības, Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi.

Savukārt no 5. panta svītrots otrais punkts: īstenot grāmatvedības kontroli par finanšu uzskaites precizitāti, ticamības nodrošināšanu un uzņēmuma īpašumā vai lietojumā esošās mantas saglabāšanu.

Grāmatvedības kontrole

Precizētais likumprojekts papildināts ar jaunu 5. pantu “Grāmatvedības kontrole”.

Noteikts, ka grāmatvedības kontrole ir pasākumi, kurus veic, lai kontrolētu uzņēmuma finanšu uzskaites precizitāti un ticamību, uzņēmuma mantas saglabāšanu un nodokļu aprēķināšanas pareizību, kā arī lai pārliecinātos, vai grāmatvedības sniegtā informācija ir patiesa, salīdzināma, savlaicīga, nozīmīga, saprotama un pilnīga.

Uzņēmuma grāmatvedības kontroles sistēma ir uzņēmuma vadītāja noteikto kontroles pasākumu kopums, kuru īstenojot tiek nodrošināta grāmatvedības uzdevumu izpilde.

Paredzēts, ka grāmatvedības kontroles pasākumu veidus noteiks Ministru kabinets.

Vispārīgās grāmatvedības kārtošanas prasības

Uz Saeimu atbalstītajam likumprojekta variantam būtiski precizēts 6. pants, kas nosaka vispārīgās grāmatvedības kārtošanas prasības. Likumprojektā ir svītrots pirmās daļas teikums, ka grāmatvedībā reģistrējami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi. Tas ir nomainīts pret daudz detalizētāku skaidrojumu, kas ir grāmatvedības kārtošana. Likumprojektā noteikts, ka tas ir ciklisks process, kas ietver vairākus secīgus grāmatvedības darba posmus, kurus veicot iegūst finanšu pārskatus vai informāciju nodokļu aprēķināšanai par attiecīgo pārskata periodu (mēnesi, ceturksni vai gadu). Pilns grāmatvedības cikls attiecas uz pārskata gadu, un tajā ir šādi galvenie posmi:

  1. grāmatvedības kontu atvēršana;
  2. uzņēmuma saimniecisko darījumu analīze un reģistrēšana grāmatvedības reģistros (turpmāk arī — iegrāmatošana);
  3. grāmatvedības kontu atlikumu aprēķināšana;
  4. grāmatvedības kontu apgrozījumu un atlikumu pārskata sagatavošana;
  5. koriģējošo un slēguma ierakstu iegrāmatošana;
  6. finanšu pārskatu sagatavošana un nodokļu aprēķināšana.

Pilnīgi no jauna ir uzrakstīta šī panta 5., 6., un 7. daļa:

(5) Ja grāmatvedību kārto elektroniski, izmantojot grāmatvedības datorprogrammu vai grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūru, tad grāmatvedības dokumentus datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā attēlo cilvēklasāmā formātā un nodrošina iespēju veidot šo dokumentu atvasinājumus papīra formā (izdrukas).

(6) Cilvēklasāms formāts ir elektronisks datu attēlošanas veids, ko fiziska persona var izmantot kā informāciju bez jebkādas papildu apstrādes.

(7) Ministru kabinets nosaka:

  1. grāmatvedības organizācijas dokumentu izstrādāšanas noteikumus; 
  2. grāmatvedības datorprogrammu un grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūras lietošanas prasības.

Kuri var kārtot vienkāršā ieraksta sistēmā

Likumprojekta otrās nodaļas “Grāmatvedības reģistri un attaisnojuma dokumenti” 8. panta nosaukums precizētajā redakcijā ir “Grāmatvedības reģistru kārtošanas vispārīgie noteikumi” (iepriekš — nosacījumi). Mainīta arī šī panta 4. daļas redakcija, kurā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka:

  1. grāmatvedības reģistru kārtošanas prasības;
  2. kārtību, kādā labo vai papildina ierakstus grāmatvedības reģistros un attaisnojuma dokumentos;
  3. prasības preču piegādes dokumentiem un to reģistrēšanai.

10. pants “Grāmatvedības reģistru kārtošana divkāršā un vienkāršā ieraksta sistēmā” papildināts ar punktu, ka grāmatvedības reģistrus atļauts kārtot vienkāršā ieraksta sistēmā arī biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem divus iepriekšējos pārskata gadus pēc kārtas nepārsniedz 40 000 eiro. Tas pats attiecas arī uz reliģiskajām organizācijām un to iestādēm, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem divus iepriekšējos pārskata gadus pēc kārtas nepārsniedz 100 000 eiro (iepriekš 40 000 eiro). Kārtību, kādā šīs personas kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, nosaka Ministru kabinets.

Attaisnojuma dokumenti

Atkārtoti izvērtējot, precizēta likumprojekta 11. panta “Attaisnojuma dokumenti” piektās daļas redakcija un septītajā daļā paredzētie pilnvarojumi Ministru kabinetam. 

Noteikts, ka par ārēju attaisnojuma dokumentu var uzskatīt arī ar elektronisko datu pārraides kanālu starpniecību saņemto papīra formas attaisnojuma dokumenta atvasinājumu elektroniskā formā, šī atvasinājuma vai elektroniskā formā sagatavota attaisnojuma dokumenta atvasinājumu papīra formā (izdruku), ja attiecīgajā attaisnojuma dokumenta atvasinājumā minētā saimnieciskā darījuma esamību apliecina par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību dokumenta saņēmēja (uzņēmuma) atbildīgā persona uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā. Dokumenta atvasinājuma saņēmēja (uzņēmuma) atbildīgā persona uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā ir tiesīga pieprasīt attaisnojuma dokumenta atvasinājuma izsniedzējam uzrādīt dokumenta oriģinālu, ja ir nepieciešams pārliecināties par dokumenta atvasinājuma pareizību vai par dokumenta oriģināla juridisko spēku.

Paredzēts, ka valdība noteiks attaisnojuma dokumentu noformēšanas kārtību un prasības attaisnojuma dokumentiem, kurus sagatavo attiecībā uz precēm, citām materiālajām vērtībām un pakalpojumiem, kā arī saistībā ar skaidras vai bezskaidras naudas avansa izlietojumu vai darbinieku izdevumu atlīdzināšanu.

Iegrāmatošanas termiņš

Likumprojekta 13. pants “Attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanas termiņš” paredz, ka ārējie un iekšējie attaisnojuma dokumenti par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem iegrāmatojami pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā attaisnojuma dokuments ir saņemts vai izsniegts (nosūtīts), un obligāti ne vēlāk kā līdz tā finanšu pārskata parakstīšanas datumam, kuru sagatavo par šo pārskata periodu. 

Precizētā likumprojekta 13. panta 3. daļa ir papildināta ar nosacījumu, ka šā panta pirmajā daļā noteiktais ārējo un iekšējo attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanas termiņš neattiecas arī uz šā likuma 10. panta trešās daļas 2. punktā minētajām biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām, kā arī uz šā likuma 10. panta trešās daļas 3. punktā minētajām reliģiskajām organizācijām un to iestādēm. Minētās personas, ciktāl tas nav pretrunā ar tiem saistošām nodokļus reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, var ārējos un iekšējos attaisnojuma dokumentus iegrāmatot ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā ceturkšņa beigām, kurā attiecīgais attaisnojuma dokuments ir saņemts vai izsniegts (nosūtīts), un obligāti ne vēlāk kā līdz gada pārskata vai finanšu pārskata sastāvdaļas, kuru sagatavo par attiecīgo pārskata periodu, parakstīšanas datumam.

Kuri var nekārtot kases grāmatu

14. panta “Īpaši noteikumi par skaidras naudas uzskaiti” 3. daļa nomainīta ar regulējumu, kas var nekārtot kases grāmatu. Tie ir:

  1. individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību un kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, ja minētās personas kases ieņēmumus un kases izdevumus reģistrē saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā vai ieņēmumu uzskaites reģistrā; 
  2. uzņēmumi, kuri skaidras naudas ieņēmumus reģistrē, izmantojot nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas, un saskaņā ar uzņēmuma vadītāja noteikto kārtību darbdienas laikā saņemto skaidru naudu iemaksā maksājumu pakalpojumu sniedzēja (Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē) atvērtā uzņēmuma kontā;
  3. biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības, kā arī reliģiskās organizācijas un to iestādes, ja minētās personas kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā un kases ieņēmumus un kases izdevumus reģistrē naudas plūsmas uzskaites žurnālā.

Grāmatvedības dokumentu glabāšanas laiks

28. pantā “Grāmatvedības dokumentu glabāšanas laiks” papildināts 3. punkts. Tas nosaka, ka grāmatvedības dokumentu minimālais glabāšanas laiks attaisnojuma dokumentiem ne tikai par darba samaksu, bet arī par darbiniekiem aprēķināto samaksu par piešķirtā atvaļinājuma laiku un neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšanu, atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku u.tml. ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem, kuru datums ir agrāks par 1999. gada 1. janvāri, ir 75 gadi. 

28. pants papildināts ar jaunu 4. punktu, lai atsevišķi paredzētu glabāšanas laika ilgumu tiem attaisnojuma dokumentiem, kuros norādīta samaksa par piešķirtā atvaļinājuma laiku un neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšanu. Šā panta 3. punktā minētajiem attaisnojuma dokumentiem, kuru datums ir 1999. gada 1. janvāris vai vēlāks, ja tie ietver darbiniekiem aprēķināto darba samaksu, atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku u.tml. ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem, kā arī samaksu par piešķirtā atvaļinājuma laiku un neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšanu ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem, grāmatvedības dokumentu minimālais glabāšanas laiks ir 10 gadi no darba tiesisko attiecību izbeigšanas dienas ar konkrēto uzņēmumu kā darba devēju.

Kurš grāmatvedību var kārtot pats

Precizētajā likumprojektā 30. pants, kurā sākotnēji tika noteikta Ministru kabineta kompetence, ir aizstāts ar Finanšu ministrijas kompetenci grāmatvedības jomā.

34. pants “Grāmatvedis un ārpakalpojuma grāmatvedis” papildināts ar punktu, ka, ja ārpakalpojuma grāmatvedis ir komersants, šā punkta “a” apakšpunktā minētās kvalifikācijas prasības attiecas uz komercsabiedrības valdes locekli vai individuālo komersantu, vai komersanta darbinieku, kurš atbild par grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšanu (turpmāk — atbildīgais ārpakalpojuma grāmatvedis).

Papildus jau iepriekš 35. pantā noteiktajām sfērām, kurās uzņēmuma vadītājs ir tiesīgs grāmatvedību kārtot pats, pants papildināts ar 6. un 7. daļu, kas paredz — grāmatvedību pats var kārtot biedrības, nodibinājuma izpildinstitūcijas vai pārvaldes institūcijas (valdes) loceklis, kā arī administrators, kurš, pildot Maksātnespējas likuma prasības, juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā organizē parādnieka grāmatvedības uzskaiti.

Ārpakalpojuma grāmatveži

37. pants papildināts ar nosacījumu, ka par ārpakalpojuma grāmatvedi aizliegts būt arī personai, kurai pēdējā gada laikā ir anulēta ārpakalpojuma grāmatveža licence par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma vai Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pārkāpumiem. 

Precizētajā likumprojektā būtiski papildināts 38. pants “Ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšana”, nosakot, ka par ārpakalpojuma grāmatveža licences izsniegšanu vai pārreģistrāciju maksājama valsts nodeva 100 eiro apmērā. Iepriekš bija noteiks, ka licences apmēru un maksāšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.

38. pants ir papildināts ar 4. daļu, kas uzskaita Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamo informāciju un dokumentus personai, kas vēlas uzsākt grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanu vai pārreģistrēt licenci.

Likumprojekta 38. pantā arī noteikts, kādos gadījumos Valsts ieņēmumu dienests aptur vai anulē licenci un izslēdz ārpakalpojuma grāmatvedi no reģistra.

Pārejas noteikumi

Pārejas noteikumi papildināti ar nosacījumu, ka ārpakalpojuma grāmatveži ir tiesīgi turpināt grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu bez licences ne ilgāk kā līdz 2023. gada 1. februārim. Ja ārpakalpojuma grāmatvedim (fiziskajai personai) vai atbildīgajam ārpakalpojuma grāmatvedim nav šā likuma 34. panta otrās daļas 2. punkta “a” apakšpunktā noteiktajām prasībām atbilstošas profesionālās kvalifikācijas, bet ir atbilstoša pieredze grāmatvedības jomā, līdz 2025. gada 1. februārim viņa faktiskā profesionālā kvalifikācija var tikt atzīta par atbildīgajam ārpakalpojuma grāmatvedim atbilstošu profesionālo kvalifikāciju, ja viņš ir uzsācis vai turpina minētajām profesionālās kvalifikācijas prasībām atbilstošas studijas un katru gadu līdz 15. oktobrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju sekmīgu turpināšanu. 

Ja atbildīgajam ārpakalpojuma grāmatvedim ir tiesības uz vecuma pensiju vai līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai atlikuši seši gadi vai mazāk un viņam ir atbilstoša pieredze grāmatvedības jomā, tad ne ilgāk kā līdz 2027. gada 1. februārim komersants vai pašnodarbinātā persona var saņemt ārpakalpojuma grāmatveža licenci arī bez atbildīgajam ārpakalpojuma grāmatvedim atbilstošas profesionālās kvalifikācijas iegūšanas.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada novembra (467.) numurā

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: