0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIGrāmatvedības uzskaite dzīvokļu īpašnieku biedrībās

Grāmatvedības uzskaite dzīvokļu īpašnieku biedrībās

Aivars Droiskis, Mg.sci.oec., grāmatvedības eksperts, finanšu konsultants, Latvijas Republikas Ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijas valdes loceklis

Biedrību dibināšanu, to reģistrāciju un darbību regulē 2003. gada 30. oktobrī pieņemtais Biedrību un nodibinājumu likums. Pamatojoties uz šī likuma normām, arvien biežāk tiek dibinātas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kurām savukārt ir saistošs arī 2010. gada 28. oktobra Dzīvokļa īpašuma likums un 2009. gada 4. jūnija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums. Savukārt grāmatvedības uzskaites kārtošanai biedrībās, sākot ar…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu, nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī


ABONĒT

Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai
 Esi abonents?

Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Grāmatvedības uzskaite dzīvokļu īpašnieku biedrībās
Foto: © Mitchell Luo – www.pexels.com
Aivars Droiskis, grāmatvedības eksperts, finanšu konsultants, Latvijas Republikas Ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijas valdes loceklis, SIA Gamma AD (ārpakalpojuma grāmatvedis, licence AGL0000008) valdes loceklis, atbildīgais grāmatvedis
Aivars Droiskis, Mg.sci.oec.,
grāmatvedības eksperts, finanšu konsultants, Latvijas Republikas Ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijas valdes loceklis, SIA Gamma AD (ārpakalpojuma grāmatvedis, licence AGL0000008)
valdes loceklis, atbildīgais grāmatvedis, SIA Juridiskā koledža grāmatvedības profesionālo studiju kursu vieslektors

Biedrību dibināšanu, to reģistrāciju un darbību regulē 2003. gada 30. oktobrī pieņemtais Biedrību un nodibinājumu likums. Pamatojoties uz šī likuma normām, arvien biežāk tiek dibinātas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kurām savukārt ir saistošs arī 2010. gada 28. oktobra Dzīvokļa īpašuma likums un 2009. gada 4. jūnija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums. Savukārt grāmatvedības uzskaites kārtošanai biedrībās, sākot ar 2022. gada 1. jūliju, ir piemērojami 2022. gada 14. jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr. 439 «Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā», turpmāk — MK noteikumi.

Grāmatvedības uzskaitē jāievēro arī vispārējo tiesību aktu normas:

MK noteikumi nosaka kārtību, kādā biedrība kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, biedrības gada pārskatu struktūru, apjomu un saturu, kā arī pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību. 

Vispārējā gadījumā biedrība grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, bet biedrībai, kas atbilst attiecīgiem apgrozījuma (ieņēmumu) kritērijiem, ir tiesības izvēlēties grāmatvedību kārtot vienkāršā ieraksta sistēmā. 

Ir mainīts apgrozījuma kritērijs, atbilstoši kuram biedrība grāmatvedību drīkst kārtot vienkāršā ieraksta sistēmā, tas ir — ja biedrības apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem divos iepriekšējos pārskata gados pēc kārtas nepārsniedz 100 000 eiro.

Autors iesaka dzīvokļu īpašnieku biedrībai tomēr izvēlēties divkāršā ieraksta sistēmu, jo grāmatvedības uzskaite dzīvokļu biedrībās ir salīdzinoši komplicēta un tajā ir dažādas nianses atšķirībā no parastas biedrības grāmatvedības uzskaites.

Kas jāsaprot ar apgrozījumu (ieņēmumiem) no saimnieciskajiem darījumiem dzīvokļu īpašnieku biedrībā? Visbiežāk tieši šis ir grāmatvežu klupšanas akmens. Proti, dzīvokļu īpašnieku biedrības saimnieciskie darījumi (ieņēmumi) ir apsaimniekošanas maksa, kas tiek aprēķināta katram kalendāra gadam, sastādot attiecīgi apsaimniekošanas maksas ieņēmumu un izdevumu tāmi, ko apstiprina dzīvokļu īpašumu kopība. 

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums:

6. pants Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības

(1) Dzīvojamās mājas pārvaldīšana ietver:
  1. obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības;
  2. citas pārvaldīšanas darbības.
(2) Obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir šādas: [..] 2) pārvaldīšanas darba plānošana, organizēšana un pārraudzība, tajā skaitā:
  1. pārvaldīšanas darba plāna, tajā skaitā uzturēšanai nepieciešamo pasākumu plāna, sagatavošana,
  2. attiecīgā gada budžeta projekta sagatavošana,
  3. finanšu uzskaites organizēšana.

Attiecībā uz pārvaldīšanas izdevumu struktūru šajā likumā noteikts:

7. pants Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi (turpmāk — pārvaldīšanas izdevumi) ir maksājumi par:
  1. dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu, kas ietver šā likuma 6. panta otrajā daļā minētajām obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām nepieciešamos izdevumus (turpmāk — obligātie izdevumi) un šā likuma 6. panta trešajā daļā minētajām pārvaldīšanas darbībām paredzētos izdevumus (turpmāk — citi ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistīti izdevumi), ja uzdotās pārvaldīšanas darbības nodrošina pārvaldnieks kā pakalpojuma sniedzējs, kā arī atlīdzība par pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā;
  2. tādiem obligātajiem izdevumiem un citiem ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītiem izdevumiem, kurus pārvaldnieks saņem kā pilnvarotā persona, nekļūstot par pakalpojumu sniedzēju.

Saistībā ar apsaimniekošanas maksu Dzīvokļa īpašuma likumā sniegts skaidrojums:

13. pants Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu segšana

(1) Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. (2) Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz:
  1. kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas;
  2. pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu;
  3. pasākumiem, kuru rezultātā tiek veicināta vides pieejamības prasību izpilde.

Šajā likuma pantā minētie maksājumi nepārprotami ir dzīvokļu īpašnieku biedrības ieņēmumi.

Ja pārskata gadā šādi ieņēmumi pārsniedz izdevumus, atbilstoši MK noteikumiem pārsniegums tiek ieskaitīts rezerves fondā:

45. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas biedrība ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem ieskaita rezerves fondā, kas paredzēts ierobežotai lietošanai — dzīvojamās mājas uzturēšanas vai uzlabošanas un attīstīšanas darbiem (piemēram, dzīvojamās mājas nākotnes remontiem). Šo rezerves fondu var pārdalīt ierobežotai lietošanai paredzētajos fondos — mērķfondos — katrai konkrētai apsaimniekotai dzīvojamai mājai atsevišķi, pamatojoties uz katras konkrētās apsaimniekotās dzīvojamās mājas pārvaldes institūcijas — dzīvokļu īpašnieku kopības — lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā.

Dzīvokļa īpašuma likums paredz arī veidot uzkrājumu (dzīvojamās mājas remontu) fondu.

Likuma 53. pantā noteikts:

(21) Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram veic uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos naudas maksājumus uzkrājumu fondā šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai. Pieņemot minēto lēmumu, dzīvokļu īpašnieku kopība izvērtē dokumentus, kas pamato attiecīgo darbību veikšanu un to izmaksas.

Savukārt šie maksājumi nav dzīvokļu īpašnieku biedrības ieņēmumi, jo no šiem maksājumiem tiek veidots speciāls uzkrājumu fonds, kas ir dzīvokļu īpašnieku manta — likuma 15.2 panta otrās daļas 1) punkts. Šī fonda līdzekļi var tikt izmantoti tikai saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu — likuma (22) daļa:

(22) Šā panta 2.1 daļā minēto naudas maksājumu veikšanas un izmantošanas kārtību nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība.

Dzīvokļu īpašnieku kopības jēdziens un kompetence skaidroti Dzīvokļa īpašuma likuma III nodaļā.

Ieņēmumu un izdevumu pārskatā šos maksājumus neiekļauj. Bilancē šādus maksājumus iekļauj pasīva sadaļā, rindā ´Naudas maksājumi uzkrājumu fondāª. 

Līdzīgi kā biedra naudas, ziedojumu un citus līdzīgu maksājumu summas arī attiecībā uz šiem maksājumiem gada pārskatā iekļauj tikai tās summas, kas faktiski samaksātas (saņemtas). Ja pārskata gadā uzkrājuma fonda līdzekļi ir tikuši izlietoti, bilances sadaļā, rindā ´Naudas maksājumi uzkrājumu fondāª, iekļauj tikai šī fonda līdzekļu atlikumu pārskata gada beigās. Piezīme: Pirms MK noteikumu Nr. 439 pieņemšanas šīs bilances rindas nosaukums bija ´115 Maksājumi dzīvojamās mājas nākotnes remontiemª.

MK noteikumu norma:

53. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas biedrība par konkrēto apsaimniekoto dzīvojamo māju no dzīvojamās mājas īpašniekiem saņemtos naudas maksājumus uzkrājumu fondā, kas noteikts Dzīvokļa īpašuma likumā, par turpmākajos periodos veicamajiem dzīvojamās mājas uzturēšanas vai uzlabošanas un attīstīšanas darbiem, obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai (piemēram, remontam, atjaunošanai, pārbūvei) grāmatvedībā uzskaita atsevišķi no ilgtermiņa un īstermiņa kreditoriem. Šādus no dzīvojamās mājas īpašniekiem saņemtos maksājumus dzīvojamo māju pārvaldīšanas biedrība norāda atsevišķā bilances postenī «Naudas maksājumi uzkrājumu fondā».

Dzīvokļu īpašnieku biedrības ieņēmumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma izpratnē nav maksa par komunālajiem pakalpojumiem, kurus sniedz citi piegādātāji (piemēram, Rīgas siltums, Rīgas ūdens, Latvenergo u.c.). Šos maksājumus var dēvēt par tranzīta maksājumiem, jo to kopējai summai jāatbilst komunālo pakalpojumu summai, kas iekļauta rēķinos dzīvokļu īpašniekiem. 

MK noteikumos norādīts:

55. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas biedrība pārskaitīšanai dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam (piemēram, maksa par apkuri, elektroenerģiju, ūdens piegādi) saņemtās maksājumu summas ieņēmumu un izdevumu pārskatā neiekļauj.

Nav noslēpums, ka dzīvokļu īpašnieki (debitori) mēdz arī savlaicīgi neapmaksāt izrakstītos rēķinus par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, tādējādi arī paliekot parādā tās summas, kas iekļaujamas dzīvojamās mājas nākotnes remontu fondā.

Tādējādi veidojas situācija, ka bilances datumā atbilstoši izrakstītajiem rēķiniem ir noteikta kopējā debitoru summa, taču kredīta (bilances pasīvā) summas ir jākoriģē, lai gada pārskats sniegtu skaidru un patiesu priekšstatu un lai tas atbilstu normatīvo aktu prasībām.

Kā zināms, bilance tieši tāpēc saucas par bilanci, ka abas sadaļas (aktīvs un pasīvs) ir vienādas. Līdz ar to par nesaņemtajiem maksājumiem uzkrājumu fondā bilances datumā jākoriģē arī aktīva sadaļa — debitoru summa.

Lai būtu vieglāk saprast, kā minētās nianses ņemt vērā, sagatavojot gada pārskatu, autors sniedz grāmatojumu (kontējumu) paraugus. Vienlaikus autors uzsver, ka biedrības grāmatvedības politikā ir jādokumentē visas veicamās darbības, sagatavojot gada pārskatu, kurš sniegs skaidru un patiesu priekšstatu par biedrības bilances aktīviem un pasīviem. Protams, ieņēmumu un izdevumu pārskats un bilance jāsastāda saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. 

Kā zināms, metodisko norādījumu šajā jomā pagaidām nav, tāpēc dzīvokļu īpašnieku biedrību grāmatvežiem patstāvīgi jāizstrādā grāmatvedības politika tā, lai gada pārskats visos būtiskos aspektos sniegtu skaidru un patiesu priekšstatu par biedrības aktīviem un pasīviem un lai grāmatvedības uzskaite atbilstu normatīvo aktu prasībām.

Nepareiza grāmatvedības uzskaite šajā jomā var izraisīt dažādas sekas, piemēram, nepieciešamību reģistrēties par pievienotās vērtības nodokļa maksātāju, ja ieņēmumu un izdevumu pārskata ieņēmumu sadaļā tiek norādītas neatbilstošas summas. 

1. tabulā piemēru veidā dotas operācijas laika periodā, ieskaitot ieteicamos kontējumus. Ir nodalīti saimnieciskās darbības kreditori no kreditoriem, kuri sniedz komunālos pakalpojumus. Ņemot vērā, ka tranzīta maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem nav biedrības ieņēmumi (izdevumi), šo maksājumu uzskaitei izmantoti 8. kontu grupas konti.

1. tabula Operācijas periodā

Summa Debets Kredīts
Konts Nosaukums Konts Nosaukums

Izrakstīti rēķini dzīvokļu īpašniekiem:

Kopā, tajā skaitā: 97 500        
apsaimniekošanas maksa 22 500 2310 Norēķini ar debitoriem 6110 Ieņēmumi no apsaimniekošanas maksas
ūdens apgāde 2400 2310 Norēķini ar debitoriem 8111 Tranzīta maksājumi – ūdens apgāde
siltumenerģija 36 000 2310 Norēķini ar debitoriem 8112 Tranzīta maksājumi –siltumenerģija
atkritumu apsaimniekošana 12 000 2310 Norēķini ar debitoriem 8113 Tranzīta maksājumi –atkritumu apsaimniekošana
elektrība koplietošanas telpās 600 2310 Norēķini ar debitoriem 8114 Tranzīta maksājumi – elektrība koplietošanas telpās
uzkrājumi mājas nākotnes remontiem 24 000 2310 Norēķini ar debitoriem 62101 Uzkrājumi mājas nākotnes remontiem (aprēķināti)

Saņemti rēķini:

dažādi piegādātāji (apsaimniekošanas izdevumi) 22 000 7110 Apsaimniekošanas izdevumi 5310 Norēķini ar kreditoriem (apsaimniekošana)
ūdens apgāde 2400 8211 Tranzīta maksājumi – ūdens apgāde 5320 Norēķini ar kreditoriem (komunālie pakalpojumi)
siltumenerģija 36 000 8212 Tranzīta maksājumi –siltumenerģija 5320 Norēķini ar kreditoriem (komunālie pakalpojumi)
atkritumu apsaimniekošana 12 000 8213 Tranzīta maksājumi – atkritumu apsaimniekošana 5320 Norēķini ar kreditoriem (komunālie pakalpojumi)
elektrība koplietošanas telpās 600 8214 Tranzīta maksājumi – elektrība koplietošanas telpās 5320 Norēķini ar kreditoriem (komunālie pakalpojumi)
Kopā par komunālajiem pakalpojumiem 51 000        

Saņemti maksājumi no iedzīvotājiem:

Kopā, tajā skaitā: 89 500        
apsaimniekošanas maksa 20 000 2620 Norēķinu konts bankā 2310 Norēķini ar debitoriem
komunālie pakalpojumi 48 500 2620 Norēķinu konts bankā 2310 Norēķini ar debitoriem
uzkrājumi mājas nākotnes remontiem 21 000 2620 Norēķinu konts bankā 2310 Norēķini ar debitoriem

Apmaksāti rēķini:

dažādi piegādātāji (apsaimniekošanas izdevumi) 15 500 5310 Norēķini ar kreditoriem (apsaimniekošana) 2620 Norēķinu konts bankā

Apmaksāti rēķini:

ūdens apgāde 2200 5320 Norēķini ar kreditoriem (komunālie pakalpojumi) 2620 Norēķinu konts bankā
siltumenerģija 34 000 5320 Norēķini ar kreditoriem (komunālie pakalpojumi) 2620 Norēķinu konts bankā
atkritumu apsaimniekošana 11 500 5320 Norēķini ar kreditoriem (komunālie pakalpojumi) 2620 Norēķinu konts bankā
elektrība koplietošanas telpās 450 5320 Norēķini ar kreditoriem (komunālie pakalpojumi) 2620 Norēķinu konts bankā

2. tabulā piemēru veidā doti saldo atlikumi visos kontos pirms to slēgšanas. Kā redzams piemērā, tranzīta kontos summas ir vienādas, jo šajā jomā biedrība nevar pelnīt un nevar ciest zaudējumus. Šie maksājumi ir apsaimniekotāja kā pilnvarnieka uzdevums — tos iekasēt un pārskaitīt pakalpojuma sniedzējam. 

2. tabula Saldo atlikumi bilances datumā

Debets Kredīts
Summa Konts Nosaukums Summa Konts Nosaukums
8000 2310 Norēķini ar debitoriem 6500 5310 Norēķini ar kreditoriem (apsaimniekošana)
25 850 2620 Norēķinu konts bankā 2850 5320 Norēķini ar kreditoriem (komunālie pakalpojumi)
22 000 7110 Apsaimniekošanas izdevumi 22 500 6110 Ieņēmumi no apsaimniekošanas maksas
      24 000 62101 Uzkrājumi mājas nākotnes remontiem (aprēķināti)
2400 8211 Tranzīta maksājumi – ūdens apgāde 2400 8111 Tranzīta maksājumi – ūdens apgāde
36 000 8212 Tranzīta maksājumi – siltumenerģija 36 000 8112 Tranzīta maksājumi – siltumenerģija
12 000 8213 Tranzīta maksājumi – atkritumu apsaimniekošana 12 000 8113 Tranzīta maksājumi – atkritumu apsaimniekošana
600 8214 Tranzīta maksājumi – elektrība koplietošanas telpās 600 8114 Tranzīta maksājumi – elektrība koplietošanas telpās
106 850     106 850    

3. tabulā dots paraugs ieteicamajam kontu slēgumam pirms bilances sagatavošanas. Piemērā parādīts, kādi konti jāslēdz, lai izpildītu normatīvo aktu prasības — gada pārskatā iekļaut tikai faktiski saņemtos maksājumus uzkrājumu veidā dzīvojamās mājas nākotnes remontiem. No virsgrāmatas uz ārpusbilances saistībām tiek pārcelta aprēķināto uzkrājumu summa, kas faktiski pārskata periodā netika samaksāta.

3. tabula Kontu slēgumi pirms gada pārskata sastādīšanas

Debets Kredīts
Summa Konts Nosaukums Summa Konts Nosaukums
2400 8111 Tranzīta maksājumi – ūdens apgāde 2400 8211 Tranzīta maksājumi – ūdens apgāde
36 000 8112 Tranzīta maksājumi – siltumenerģija 36 000 8212 Tranzīta maksājumi – siltumenerģija
12 000 8113 Tranzīta maksājumi – atkritumu apsaimniekošana 12 000 8213 Tranzīta maksājumi – atkritumu apsaimniekošana
600 8114 Tranzīta maksājumi – elektrība koplietošanas telpās 600 8214 Tranzīta maksājumi – elektrība koplietošanas telpās
21 000 62101 Uzkrājumi mājas nākotnes remontiem (aprēķināti) 21 000 6210 Uzkrājumi mājas nākotnes remontiem (faktiski samaksāti)
22 500 6110 Ieņēmumi no apsaimniekošanas maksas 22 500 3410 Pārskata gada fonds
22 000 3410 Pārskata gada fonds 22 000 7110 Apsaimniekošanas izdevumi
3000 62101 Uzkrājumi mājas nākotnes remontiem (aprēķināti) 3000 2310 Norēķini ar debitoriem

Ārpusbilances saistības

3000 9210 Norēķini ar debitoriem 3000 9220 Uzkrājumi mājas nākotnes remontiem (aprēķināti)
119 500     119 500    

4. tabulā doti dati, kas iekļaujami bilancē.

4. tabula Bilance

Aktīvs Pasīvs
Summa Rinda Nosaukums Summa Rinda Nosaukums
5000 120 Debitori 500 45 Pārskata gada fonds
25 850 140 Nauda 9350 110 Kreditori
      21 000 115 Naudas maksājumi uzkrājumu fondā
30 850     30 850    

5. tabulā doti dati, kas iekļaujami ieņēmumu un izdevumu pārskatā (IIP).

5. tabula Ieņēmumu un izdevumu pārskats (IIP)

Rinda Nosaukums Summa
50 Ieņēmumi no saimnieciskās darbības 22 500
140 Citi izdevumi 22 000
170 Ieņēmumu un izdevumu starpība 500

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada oktobra (490.) numurā.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: