Arī reliģiskās organizācijas ir Grāmatvedības likuma subjekti, un tām ir jākārto grāmatvedība. No 2022. gada 1. jūlija ir spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas, kā jākārto reliģisko organizāciju grāmatvedība un jāsastāda gada pārskats. 

Seminārā «Aktualitātes reliģisko organizāciju grāmatvedības uzskaitē un gada pārskatu sagatavošanā» Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Daina Kanale skaidroja grāmatvedības uzskaites vispārīgās prasības reliģiskajām organizācijām un to iestādēm, kā arī to, kā sagatavot un iesniegt VID gada pārskatus.

Normatīvais regulējums

Grāmatvedības likums stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī. Pakārtoti šim likumam ir izdoti Ministru kabineta (MK) 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi». Šie noteikumi papildus paskaidro grāmatvedības atsevišķu normu piemērošanu. 

Savukārt, sagatavojot gada pārskatu, kā arī kārtojot grāmatvedību, ir jāņem vērā MK 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 380 «Noteikumi par reliģisko organizāciju un to iestāžu gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā». Tie ir spēkā no 2022. gada 1. jūlija.

Ja reliģiskā organizācija ir izvēlējusies skaidrās naudas uzskaitē izmantot kases grāmatu, tad būs saistoši MK 2021. gada 14. septembra noteikumi Nr. 625 «Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai».

Reliģisko organizāciju likums savukārt regulē visu reliģisko organizāciju reģistrāciju, reorganizāciju un citus juridiskos jautājumus. Tām reliģiskajām organizācijām, kas ir ieguvušas arī sabiedriskā labuma statusu VID, ir saistošs Sabiedriskā labuma organizāciju likums.

Saistībā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu ir izdoti MK 2005. gada 4. janvāra noteikumi Nr. 11 «Noteikumi par sabiedriskā labuma organizāciju administratīvajiem izdevumiem» un MK 2010. gada 5. maija noteikumi Nr. 407 «Noteikumi par biedrības, nodibinājuma, reliģiskās organizācijas vai tās iestādes iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna veidlapas paraugu».

Grāmatvedības uzdevumi

Grāmatvedības uzskaites vispārīgās prasības izriet no iepriekš minētajiem grāmatvedības normatīvajiem aktiem. Grāmatvedības likuma 4. pants nosaka, ka grāmatvedības uzdevums ir nodrošināt uzņēmuma vadību ar grāmatvedības informāciju, kas nepieciešama saimnieciska rakstura lēmumu pieņemšanai. 

Grāmatvedības uzdevums ir nodrošināt finanšu pārskatu lietotājus ar patiesu un pilnīgu informāciju par reliģiskās organizācijas mantu, saistībām, finansiālo stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem un naudas plūsmu, kā arī veikt nodokļu aprēķināšanu un nodrošināt ieņēmumu un izdevumu norobežošanu pa pārskata periodiem. Reliģiskajā organizācijā par grāmatvedības kārtošanu un normu ievērošanu atbild organizācijas vadība, izpildinstitūcija.

Ieraksti grāmatvedībā

Grāmatvedības likuma 10. panta pirmā, otrā un trešā daļa nosaka, ka grāmatvedībā ierakstus izdara:

• divkāršā ieraksta sistēmā — darījuma iegrāmatošanai tiek izmantoti grāmatvedības konti;
• vienkāršā ieraksta sistēmā — ierakstus grāmatvedības reģistros izdara pēc naudas plūsmas principa.

Reliģiskajām organizācijām un to iestādēm ir tiesības kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā tad, ja apgrozījums divus iepriekšējos gadus pēc kārtas nepārsniedz 100 000 eiro pārskata gadā.

Ieraksti grāmatvedībā vienkāršā ieraksta sistēmā

MK noteikumos Nr. 380 papildus ir skaidrots, ko ņem vērā, nosakot apgrozījuma apmēru. Nosakot apgrozījuma apmēru (100 000 eiro), apgrozījumā neietver tādu vienu saimniecisko darījumu, kura rezultātā ir pārsniegs 100 000 eiro slieksnis (piemēram, nekustamā īpašuma atsavināšanu vai mantojuma saņemšanu; saņemto mērķa finansējumu no publiskā sektora).

Noteikumi Nr. 380 paredz, ka, kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, skaidrās un bezskaidrās naudas iemaksas un izmaksas reģistrē:

• naudas plūsmas uzskaites žurnālā vai
• divos atsevišķos žurnālos — kases grāmatā un kredītiestāžu kontu grāmatā, kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā.

Kredītiestāžu kontu grāmatas vietā bezskaidras naudas darījumu reģistrācijai var izmantot maksājumu kontu pārskatu datus.

MK noteikumu Nr. 380 1. pielikumā ir sniegts skaidrās un bezskaidrās naudas iemaksu un izmaksu naudas plūsmas uzskaites žurnāla paraugs.

Jauns pamatlīdzekļu atzīšanas kritērijs

Tām reliģiskajām organizācijām, kurām ir tiesības kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, ilgtermiņa iegādes izdevumus noraksta uzreiz izdevumos pārskata gadā. Tas nozīmē, ka ilgtermiņa ieguldījumiem netiek rēķināts nolietojums. Šī norma ir spēkā, kad pārskatu gatavos par 2023. gadu. 

MK noteikumi Nr. 380 arī noteic jaunu pamatlīdzekļu atzīšanas kritēriju, t.i., ja kustamai vai nekustamai lietai kalpošanas laiks ir vairāk nekā viens gads un iegādes vērtība pārsniedz 1000 eiro.

Noteikumi paredz, ka var iekārtot attiecīgus grāmatvedības reģistrus, brīvi izvēloties reģistru veidu (piemēram, žurnāls, kartīte), kuros elektroniski vai ar ierakstiem papīra reģistrā tiek uzkrāta un pēc konkrētām pazīmēm grupēta (sistematizēta) attaisnojuma dokumentos ietvertā informācija par saimnieciskajiem darījumiem, piemēram, materiālu, preču un citu krājumu uzskaites reģistru, kurā norāda vismaz materiālās vērtības nosaukumu un daudzumu; debitoru uzskaites reģistru un kreditoru uzskaites reģistru u. c.

Ja ir palikuši pamatlīdzekļi uzskaitē no iepriekšējiem gadiem, tad šo pamatlīdzekļu vērtības var norakstīt uz izdevumiem, iekļaujot izdevumu pārskatā kā citus izdevumus.

Attaisnojuma dokumenti

Grāmatvedībā visus ierakstus izdara, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ietver informāciju par saimniecisko darījumu un satur obligātos rekvizītus, ko nosaka Grāmatvedības likums. 

Likums paredz divu veidu attaisnojuma dokumentus — ārējās un iekšējās izcelsmes. Pirmie būs tie attaisnojamie dokumenti, kurus reliģiskā organizācijas saņem no citiem uzņēmumiem par precēm vai pakalpojumiem. Tas būs arī reliģiskās organizācijas sagatavots attaisnojuma dokuments, kuru izsniegs citam darījumu partnerim. Pārējie attaisnojamie dokumenti ir iekšējās izcelsmes dokumenti.

Saskaņā ar Grāmatvedības likumu prioritārs ir ārējās izcelsmes attaisnojuma dokuments. Ja nav ārējo attaisnojuma dokumentu, tad reliģiskā organizācija pati izstrādā savus iekšējos attaisnojuma dokumentus. 

Kas ir jāietver attaisnojuma dokumentā

Attaisnojuma dokumentā ir jāietver obligātie rekvizīti, ko nosaka Grāmatvedības likums. Tie ir:

• dokumenta veida nosaukums;
• datums;
• numurs;
• ziņas par dokumenta autoru (tas, kas ir izdevis dokumentu);
• ziņas par darījuma dalībnieku (tas, kuram ir adresēts dokuments);
• darījuma apraksts un vērtība naudas izteiksmē (eiro; darījuma aprakstā norāda pamatojumu (preču piegāde (pārdošana) u.tml.);
• atsevišķiem attaisnojuma dokumentu veidiem — arī citi normatīvajos aktos noteiktie obligātie rekvizīti.

Vērtības mēru var izrakstīt citā ārvalsts valūtā, bet ierakstiem grāmatvedības reģistros norādītās summas naudas izteiksmē ir jāpārrēķina eiro.

Kā iegrāmato attaisnojuma dokumentus 

Grāmatvedības likums nosaka, ka attaisnojuma dokumentu iegrāmato pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā attaisnojuma dokuments ir saņemts vai izsniegts (nosūtīts). Šī prasība attiecas uz tiem, kuri grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā.

Ja grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā: ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā ceturkšņa beigām, kurā attiecīgais attaisnojuma dokuments ir saņemts vai izsniegts (nosūtīts).

Jebkurā gadījumā — vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā — visiem attaisnojuma dokumentiem, kas attiecas uz konkrēto pārskata gadu, ir jābūt iegrāmatotiem līdz gada pārskata parakstīšanai.

Attaisnojuma dokumentu glabāšana

Reliģiskās organizācijas vadītājam ir tiesības izvēlēties dokumenta nosaukumu un tā sagatavošanas veidu — papīra vai elektroniskas formas dokuments. Jāatceras, ka neatkarīgi no dokumenta veida, tiem ir vienāds glabāšanas laiks.

Ja dokuments ir sagatavots papīra formā, tas ir glabājams Latvijā, bet, ja elektroniskā formā, — tad var glabāt arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā.

Jebkurus grāmatvedības dokumentus var izmantot tikai ar uzņēmuma vadītāja atļauju.

Grāmatvedības likums nosaka dažādus dokumentu glabāšanas termiņus. Gada pārskati ir jāglabā līdz reliģiskās organizācijas likvidācijai vai reorganizācijai. Savukārt grāmatvedības reģistri, inventarizācijas akti u.c. ir jāglabā desmit gadus.

Visilgākais termiņš ir noteikts attaisnojuma dokumentiem, kas saistās ar personālu, piemēram, rīkojumi par pieņemšanu darbā vai atlaišanu no darba, algu saraksti u.c. Attaisnojuma dokumenti par atvaļinājumiem ir jāglabā desmit gadus no dienas, kad izbeigtas darba tiesiskās attiecības.

Dokumenti, kas ir sagatavoti līdz 1999. gada 1. janvārim, ir jāglabā 75 gadus, tie, kas pēc šī termiņa, — desmit gadus.

Ja pārvērš elektroniskā formātā

Grāmatvedības likums pieļauj, ka ir tiesības oriģinālo dokumentu pārvērst elektroniskā formātā, tos glabāt, bet papīra dokumentus iznīcināt. Taču ir prasības, kas ir jāņem vērā, ja pieņem lēmumu par papīra dokumentu iznīcināšanu.

Viens no nosacījumiem: ja dokuments ir pārvērsts elektroniskā formātā, saturs ir jāsaglabā vismaz piecus gadus. Ir jānodrošina satura lasīšana datora/citas elektroniskas ierīces ekrānā cilvēklasāmā formātā. Ja nepieciešams, ir jānodrošina, ka dokumentu var izdrukāt. Elektroniska formāta dokumentiem ir jānodrošina aizsardzība pret izmaiņām vai iznīcināšanu.

Kārtību, kādā papīra dokumenti tiek pārvērsti elektroniskā formātā un pēc tam iznīcināti, nosaka reliģiskās organizācijas vadītājs. 

Persona, kura ir tiesīga kārtot grāmatvedību

Uzņēmumā grāmatvedības kārtošanu veic grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedis. Grāmatvedību pats var kārtot reliģiskās organizācijas vai tās iestādes vadītājs, ja reliģiskajā organizācijā vai tās iestādē grāmatvedība tiek kārtota vienkāršā ieraksta sistēmā.

Normatīvi prasa izstrādāt grāmatvedības organizācijas dokumentus tām reliģiskajām organizācijām, kas kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā. Tos izstrādā, apstiprina un arī aktualizē reliģiskās organizācijas vadība, izpildinstitūcija.

Ko ietver grāmatvedības organizācijas dokumenti? Tajos būtu jānosaka, kādi grāmatvedības reģistri tiks kārtoti, kādā — elektroniskā vai papīra — formātā tiks glabāti dokumenti. Grāmatvedības organizācijas dokumentos var noteikt kārtību, kā sagatavo attaisnojuma dokumentus u.c.

No grāmatvedības organizācijas dokumentu izstrādāšanas un izdošanas atbrīvota reliģiskā organizācija un tās iestāde, ja grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā.

Gada pārskati

Gada pārskata sagatavošana un iesniegšana VID ir noteikta MK 2022. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 380 «Noteikumi par reliģisko organizāciju un to iestāžu gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā». Tie nosaka gada pārskata apjomu. Gada pārskata apjoms un sastāvs būs atkarīgs no tā, kādā ierakstā tiek kārtota grāmatvedība. 

Reliģiskās organizācijas, kas kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, iesniedz VID bilances (2. pielikums), ieņēmumu un izdevumu pārskatu (3. pielikums), ziedojumu un dāvinājumu pārskatu (4. pielikums), paskaidrojuma un vadības ziņojumu (7. pielikums).

Ja grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, VID ir jāiesniedz ieņēmumu un izdevumu pārskats (3. pielikums), ziedojumu un dāvinājumu pārskats (4. pielikums) un vadības ziņojums (7. pielikums).

Pamatlīdzekļu iegādes izdevumi

Bilance ir jāsagatavo eiro, summas ir jānoapaļo veselos skaitļos. Bilance sastāv no divām daļām — bilances aktīvs (atspoguļosies reliģiskās organizācijas manta) un bilances pasīvs (reliģiskās organizācijas līdzekļu avoti).

Aktīvi ir ilgtermiņa ieguldījumi un apgrozāmie līdzekļi. Pamatlīdzeklis ir kustama vai nekustama lieta, kuras vērtība ir pārsniegusi 1000 eiro un kalpošanas laiks ir lielāks par vienu gadu.

Atšķirībā no reliģiskajām organizācijām, kuras grāmatvedību kārto vienkāršā sistēmā, tās, kas to kārto divkāršā ieraksta sistēmā, pamatlīdzekļu iegādes izdevumus nenoraksta uzreiz izdevumos. Tos uzskaita pamatlīdzekļu sastāvā, un iegādes vērtība tiek amortizēta, katru gadu tiek rēķināts pamatlīdzekļu nolietojums, kuru nosaka ar noteiktu kalpošanas laiku gados. Nolietojums ir jāiekļauj ieņēmumu — izdevumu pārskatā, bet pamatlīdzekļi bilancē parādās atlikušajā vērtībā. Vienīgais pamatlīdzeklis, kuram nolietojumu nerēķina, ir zeme, un tas bilancē būs iegādes vērtībā.

Jauni posteņi

Sākot no 2023. gada pārskatā ir izveidots jauns postenis — pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas. Šajā postenī uzkrāj tās summas, kas ir līdz pamatlīdzekļu izveidošanai vai nekustamā īpašuma nodošanai ekspluatācijā. 

No 2023. gada pārskatā ilgtermiņā ieguldījumu sastāvā ir iekļauts vēl viens jauns postenis — kapitālieguldījumi kultūras pieminekļos. Vai šādu posteni iekļaut bilancē, to noteiks reliģiskās organizācijas izpildinstitūcija. Arī šiem ieguldījumiem var noteikt norakstīšanas periodu, un šīs izmaksas norakstīsies ieņēmumu — izdevumu pārskata daļā. 

Ilgtermiņu finanšu ieguldījumu sastāvā ir izveidots vēl viens jauns postenis — nākamo periodu izmaksas. Šāds postenis ir arī apgrozāmo līdzekļu sastāvā. Šie jaunie posteņi parādīsies gada pārskatā, sākot ar 2023. gadu. 

Nākamo periodu izmaksu būtība ir tāda, ka tās tiek izdarītas pārskata gadā, piemēram, tās būs veiktas 2023. gadā, bet izmaksas attieksies vai nu uz 2024. gadu, vai uz 2025. gadu. 

Bilances pasīvu daļa

Bilances pasīvu daļā rezerves fonds ir nosacīti sadalīts divās daļās: 

• iepriekšējo gadu rezerves fonds;
• pārskata gada rezerves fonds.

Pasīvā ir divi jauni posteņi, kas tiek ieviesti pārskatā no 2023. gada: ilgtermiņa kreditoru sastāvā ir nākamo periodu ieņēmumi, un tāds pats postenis ir īstermiņa kreditoru sastāvā. 

Šajā postenī būs jānorāda tās summas, kas ir saņemtas no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības fondiem tieši ilgtermiņa ieguldījumu izveidošanai. Ja šāds finansējums ir saņemts, tas ir jānorāda vai nu ilgtermiņa kreditoru sastāvā, vai īstermiņa kreditoru sastāvā, un nākamo periodu ieņēmumi iekļausies ieņēmumos proporcionāli pārskata gadā aprēķinātam ilgtermiņa ieguldījuma nolietojumam. 

VID vērš uzmanību uz to, ka bilancēm aktīva un pasīva summām ir jāsakrīt, un bilancē ir jānorāda salīdzināmā informācija par iepriekšējo pārskata gadu. 

Ieņēmumu un izdevumu pārskats

Ja bilance bija saistoša tikai tiem, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, tad ieņēmumu un izdevumu pārskats ir saistošs visām reliģiskajām organizācijām neatkarīgi no grāmatvedības kārtošanas veida.

Ieņēmumu un izdevumu pārskatu veido:

• saņemtie ziedojumi un dāvinājumi;
• saņemtie mantojumi;
• ieņēmumi no reliģiskās darbības (par šāda posteņa izveidi lemj organizācijas izpildinstitūcija);
• ieņēmumi no saimnieciskās darbības (piemēram, telpu noma);
• saņemtās dotācijas un subsīdijas;
• no ES fondiem, Eiropas Ekonomikas zonas fondiem un citiem ārvalstu fondiem saņemtais finansējums;
• citi ieņēmumi.

Šo septiņu ieņēmumu grupa veido ieņēmumu kopsummu, kuru atspoguļo ieņēmumu un izdevumu pārskatā.

Izdevumu daļa

Ieņēmumu un izdevumu pārskata otra daļa ir izdevumi. Jauns postenis ir tas, ka ilgtermiņa ieguldījumos ir iekļaujamas ilgtermiņa ieguldījumu iegādes izmaksas. Tas attiecas tikai uz reliģiskajām organizācijām, kuras grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā.

Savukārt tām organizācijām, kas grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, ieņēmumu un izdevumu pārskatā būs iekļauts tikai pamatlīdzekļu nolietojums vai nemateriālo ieguldījumu nolietojums. 

Ja reliģiskajām organizācijām ir piešķirts sabiedriskā labuma statuss, tad ir prasība ieņēmumu un izdevumu pārskatā atsevišķi izdalīt tos izdevumus, ko ir paredzēts izmantot saimnieciskās darbības veikšanai. 

Aprēķinātā ieņēmumu un izdevumu starpība pārcelsies uz bilances rezerves fondu.

Ziedojumu un dāvinājumu pārskats

Visām reliģiskajām organizācijām ir jāgatavo ziedojumu un dāvinājumu pārskats. Ja to sagatavo par 2023. pārskata gadu, ziedojumu un dāvinājumu atlikumā gada sākumā ir jānorāda, cik atlikumā ir skaidras naudas ziedojumi, cik tie ir saņemti bezskaidrā naudā un kāda ir saņemtā mantisko ziedojumu dāvinājuma vērtība. 

Ziedojumu un dāvinājumu atlikumā papildu ir arī jānorāda, cik ir vispārīgie ziedojumi (neierobežotai lietošanai), tajā skaitā anonīmi ziedojumi un dāvinājumi, kā arī, cik ir mērķziedojumi (noteiktiem mērķiem). Normatīvi neprasa šos ziedojumus un dāvinājumus norādīt skaidrā vai bezskaidrā naudā, bet gan kopējo summu.

Sākot no 2023. gada, pārskata gada ziedojumu un dāvinājumu kopsummā ir jānorāda, cik ir saņemts:

• skaidrā naudā, t. sk., skaidrā naudā saņemtie ziedojumi un dāvinājumi, kas pārskata gadā ieskaitīti maksājumu kontā;
• bezskaidrā naudā;
• mantisks ziedojums vai dāvinājums (naudas izteiksmē).

Pārskatā ir arī jānorāda, no kā ir saņemti vispārīgie ziedojumi un mērķziedojumi.

Ziedojumu un dāvinājumu pārskatā ir jānorāda arī vispārīgo ziedojumu un mērķziedojumu izlietojums.

Sagatavojot ziedojumu un dāvinājumu pārskatu par 2023. gadu, ir jānorāda atlikuma kopsumma, tajā skaitā:

• skaidra nauda;
• bezskaidra nauda;
• mantisko ziedojumu un dāvinājumu atlikums.

Sīkāk arī ir jāsadala, cik no šīs kopsummas veido vispārīgie ziedojumi un mērķziedojumi.

Var iesniegt papīra formā

Gada pārskatu pārbauda revīzijas komisija Reliģisko organizāciju likuma izpratnē. Revīzijas komisija sagatavo ziņojumu brīvā formā. To paraksta vadība (vadības institūcija) un grāmatvedis (ārpakalpojuma grāmatvedis).

Gada pārskatu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā iesniedz ne vēlāk kā līdz nākamā gada 31. martam.

Reliģiskā organizācija, kurai nav piešķirts sabiedriskā labuma statuss, gada pārskatu var iesniegt arī papīra formā.

Inese Helmane

Publicēts žurnāla “Bilance” 2024. gada janvāra (505.) numurā.