Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaužu pirmā viļņa grāmatvežiem atkal rūp to darbības atbilstība Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām, jo tas būs viens no licencēšanas pamatnoteikumiem.

Starptautisko standartu prasība

Var rasties priekšstats, ka grāmatvežu licencēšana ir finanšu sektora kapitālā remonta turpinājums nefinanšu sektorā, ko Ministru kabinets uzsāka šā gada sākumā, un šie procesi ir tieši Latvijas inovācija. Tā gluži nav, jo profesionālo pakalpojumu sniedzēju, tostarp ārpakalpojumu grāmatvežu, licencēšanas nepieciešamība jau no 2012. gada ir noteikta starpvaldību organizācijas Finanšu darījumu darba grupas (saīsināti FATF, no angļu valodas — Financial Action Task Force) rekomendācijās, kuras uzskata par pasaules standartu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

FATF rekomendācijas un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2015/849 nosaka valsts pienākumu nodrošināt ne tikai efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas novēršanas likuma (NILLTPFNL) subjektu uzraudzību, bet arī to licencēšanas sistēmu. Licencēšanas primārais mērķis ir nodrošināt, ka grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem ir atbilstoša reputācija un to darbība atbilst likuma prasībām. Cits licencēšanas mērķis ir ārpakalpojumu grāmatvežu, kuri ir NILLTPFNL subjekti, faktiskā skaita noteikšana.

Saskaņā ar pieejamiem datiem 2018. gada 31. decembrī Valsts ieņēmuma dienesta (VID) uzraudzībā bija 7282 ārpakalpojumu grāmatveži. Nav izslēgts, ka ne visi ārpakalpojumu grāmatveži līdz šim reģistrējās kā NILLTPFNL subjekti. Licencēšanas procesā šis skaitlis tiks precizēts, kas ir svarīgi, lai valsts mērogā pareizi novērtētu nozares noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas riskus un noteiktu pasākumus šo risku samazināšanai.

Licencēšanas noteikumi

Ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu plānots ieviest no 2020. gada 1. janvāra un to uzticēt VID. Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus likumā «Par grāmatvedību». Anotācijā likumprojektam, kas vēl jāapstiprina Saeimā, minēts, ka «tas ir izstrādāts, lai regulētu grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju darbības tiesiskos pamatus un nodrošinātu šo personu profesionālas darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu un sekmētu stabilu, kvalitatīvu un uzticamu grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu».

Licencēšanas procedūra paredz, ka kopā ar izglītības un profesionālas kvalifikācijas prasībām tiks izvērtētas arī grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja darbības, tā īpašnieku un vadības atbilstība NILLTPFNL prasībām.

Saskaņā ar NILLTPFNL prasībām grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējam ir pienākums veikt savai darbībai un klientiem piemītošo risku novērtējumu un, pamatojoties uz šo novērtējumu, izveidot iekšējās kontroles sistēmu. Iekšējās kontroles sistēmas mērķis ir novērst iespēju, ka uzņēmums tiks iesaistīts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, terorisma un proliferācijas finansēšanā vai starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanā.

Iekšējās kontroles sistēmas pamatelementi:

• politikas, procedūras un kontrole;
• darbinieku atbilstība un funkcijas;
• personāla apmācība;
• neatkarīgs audits.

Iekšējās kontroles sistēma regulē klientu izpēti un to darījumu uzraudzību, neparastu un aizdomīgu darījumu atklāšanas un ziņošanas kārtību Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), kā arī citas likumā noteiktas darbības. Iekšējās kontroles sistēmai nedrīkst būt formāli uzrakstītas procedūras vai aizpildītās klientu anketas. Tai jāatbilst uzņēmuma darbības specifikai, klientu bāzei un jābūt reāli funkcionējošai. Visiem uzņēmuma darbiniekiem, pildot ikdienas darba pienākumus, jāizpilda attiecīgas prasības.

Grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmuma īpašnieku un vadības atbilstība ir jaunums, kas tiks ieviests licencēšanas procesā. Saskaņā ar likumprojektu: «Par ārpakalpojumu grāmatvedi aizliegts būt tādai fiziskajai personai, kura ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tautsaimniecībā un kura nav reabilitēta vai kurai nav noņemta vai dzēsta sodāmība. Šāda fiziskā persona nedrīkst ieņemt vadošus amatus vai būt par patieso labuma guvēju grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmumā.» Uzņēmumu īpašnieku un vadības reputācijas atbilstība būs VID uzmanības centrā arī pēc licences saņemšanas.

Iekšējās kontroles sistēmai, kuru licencēšanas procesā izvērtēs VID, jābūt aktualizētai atbilstoši spēkā esošajam regulējumam NILLTPFN un sankciju jomā. Tāpēc, gatavojoties licencēšanai, jāņem vērā izmaiņas tiesību aktos, aktuālākās no tām ir apskatītas turpmāk.

Tiesību aktu izmaiņas

Šā gada vasarā spēkā stājās NILLTPFNL un Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likuma grozījumi. Abu likumu grozījumi nosaka jaunas prasības ārpakalpojumu grāmatvežiem un citiem nefinanšu sektora uzņēmumiem, dažos jautājumos gandrīz izlīdzinot finanšu un nefinanšu sektora likuma subjektu pienākumus.

Atbildīgie darbinieki

NILLTPFNL jaunā redakcija nosaka prasības attiecībā uz darbiniekiem, kas ir atbildīgi par likuma izpildi un paredz, ka uzņēmumam jānodrošina atbilstošā procedūra, kādā tiek izvērtēta pretendenta atbilstība atbildīgā darbinieka amatam, tostarp jāpārbauda šīs personas sniegtās informācijas patiesums. Visiem likuma subjektiem ir pienākums izstrādāt atbildīgo darbinieku novērtēšanas politiku, pilnvaru un pienākumu sadali un kārtību, kādā tiek nodrošināta atbildīgā darbinieka darbības uzraudzība. Līdz šim šāda prasība bija tikai kredītiestādēm un maksājumu iestādēm.

Šī likuma prasība varētu būt izaicinoša nelieliem likuma subjektiem, kuriem ir viens valdes loceklis, kurš vienlaikus arī ir atbildīgais darbinieks. Var pieņemt, ka risinājums šādās situācijās ir neatkarīgs audits, kuru paredz likums un kas pārbauda iekšējas kontroles sistēmas, tostarp atbildīgā darbinieka darbības, atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Klienta padziļināta izpēte

Būtiski paplašināts un konkretizēts klienta padziļinātās izpētes obligāto procedūru kopums. Likuma subjektam tagad ir pienākums iegūt un izvērtēt papildinformāciju par klientu un tā patieso labuma guvēju, par darījuma attiecību paredzamo būtību, par klienta un tā patiesā labuma guvēja līdzekļu izcelsmi un citu likumā noteikto informāciju.

Jāatzīmē, ka tagad, lai uzsāktu vai turpinātu darījuma attiecības ar paaugstināta riska klientu, jāsaņem augstākās vadības piekrišana, bet darījuma attiecību laikā jāpalielina piemēroto kontroļu skaits un biežums.

Likuma jaunā redakcija paredz tiesības uzraudzības institūcijām, tostarp VID, attiecībā uz tās uzraugāmajiem subjektiem paplašināt klientu kategorijas, kurām veicama padziļināta izpēte, kā arī noteikt padziļinātās izpētes minimālo apjomu un prasības. Iepriekš šādas tiesības bija tikai Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

Ziņošana par aizdomīgiem darījumiem

NILLTPFNL subjektam ir pienākums nekavējoties ziņot FID par katru aizdomīgu darījumu. Likuma jaunā redakcija paredz, ka jāziņo arī par tādiem gadījumiem, kad bijis pietiekams pamats konstatēt aizdomīgu darījumu, bet nepietiekamas uzmanības vai nolaidības dēļ ziņošanas pienākums nav veikts.

Paplašināts ziņojuma par aizdomīgu darījumu saturs. Tagad FID jāsniedz ne tikai klienta identifikācijas dati, darījuma apraksts un pamatojums, kāpēc likuma subjekts uzskata darījumu par aizdomīgu, bet arī klienta izpētes dokumentu kopijas un informācija par visiem klienta veiktajiem un saņemtajiem maksājumiem, ciktāl tas attiecas uz ziņojumu.

Samazināts arī termiņš, kurā pēc FID rakstveida pieprasījuma, ja tajā norādīta steidzamība, likuma subjektam jāsniedz tā rīcībā esošā informācija un dokumenti. Tad viss ir jāiesniedz trīs darba dienu laikā.

Informācijas pieejamība

NILLTPFNL prasību izpildei nepieciešamās informācijas pieejamība no Latvijas Republikas informācijas sistēmām tagad ir nodrošināta visiem NILLTPFNL subjektiem.

Likums nosaka tiesības visiem NILLTPFNL subjektiem bez maksas saņemt no Uzņēmumu reģistra ierakstus un ziņas par dalībniekiem un patiesajiem labuma guvējiem, kā arī glabāt un apstrādāt šo informāciju. Šīs normas ieviešanas datums, kā norāda Uzņēmumu reģistrs, ir atkarīgs no 2020. gada valsts budžeta apstiprināšanas, proti, vai tiks rasts finansējums, lai nodrošinātu datu bezmaksas saņemšanu.

Likums paredz iespēju par maksu saņemt ierakstus un ziņas no VID reģistriem, Sodu reģistra, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra un Iedzīvotāju reģistra. Līdz šim tiesības saņemt informāciju no minētajām sistēmām bija kredītiestādēm un apdrošināšanas komersantiem. Bezmaksas informācijas sniegšanu visiem NILLTPFNL subjektiem likumdevējs plāno ieviest 2021. gadā.

Sākot ar 2019. gada 1. novembri, VID sniegs informāciju par Latvijas Republikas politiski nozīmīgajām personām, to laulāto, vecākiem, bērniem, brāļiem vai māsām. Ministru kabinets noteiks tās informācijas apjomu, kuru likuma subjekts var saņemt no VID politiski nozīmīgu personu datubāzes, kā arī šādas informācijas pieprasīšanas, izsniegšanas un glabāšanas kārtību.

Gatavojoties licencēšanai

Gatavojoties licencēšanai, ir nepieciešams pārbaudīt iekšējās kontroles sistēmas atbilstību spēkā esošajam regulējumam. Iespējams, ir vajadzīga risku novērtējuma aktualizēšana. Būtu ieteicams arī apsvērt iespēju veikt, kā to paredz likums, neatkarīgu auditu, lai pārbaudītu iekšējas kontroles sistēmas atbilstību normatīvo aktu prasībām un novērtētu tās darbības efektivitāti.

Pārbaudot iekšējās kontroles sistēmu, jāpievērš uzmanība atbildīgo darbinieku novērtēšanas politikai un to darbības uzraudzībai, klientu izpētes un to darījumu uzraudzības procedūru izpildei. Iespējams, ir vajadzīga klientu bāzes pārbaude, lai pārliecinātos, ka visiem paaugstināta riska klientiem tiek veikta padziļinātā izpēte.

Attiecībā uz klientu izpētes dokumentāciju būtu lietderīgi pārbaudīt, ka visas likumā noteiktās prasības un iekšējas procedūras ir izpildītas. Jāatceras, ka tagad NILLTPFNL nosaka visiem likuma subjektiem pienākumu izgatavot to dokumentu kopijas, uz kuru pamata veikta klienta identifikācija.

Licencēšanas procesā tiks izvērtēti visi iekšējās kontroles sistēmas elementi. Viens no tiem ir darbinieku apmācība, kas nodrošina, ka darbinieki atbilstoši to kompetences līmenim pārzina riskus, normatīvo regulējumu un iekšējās politikas un procedūras. Saskaņā ar likuma prasībām uzņēmumam jāveic regulāra darbinieku apmācība, tāpēc būtu ieteicams pārbaudīt darbinieku apmācības plāna izpildi un, ja nepieciešams, organizēt kārtējās apmācības.

Jāpatur prātā, ka līdz šā gada beigām NILLTPFNL tiks grozīts vismaz vēl vienu reizi un šie grozījumi būs jāievieš iekšējās kontroles sistēmā.