Lai palīdzētu pārvarēt Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni, krīzes skartajiem uzņēmumiem bija pieejams valsts atbalsts – grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai. Šim atbalstam Valsts ieņēmumu dienestā (VID) varēja pieteikties par laiku no 2020. gada 1. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam. Sākot ar 2021. gada maiju, atbalstu nepiešķīra uzņēmumiem, kas darbojas noteiktās nozarēs, kuras mazāk bija atkarīgas no valsts noteiktajiem ierobežojumiem. Šādu atbalstu paredz Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”.
Vēršam uzmanību, ka šo noteikumu 23.1 punkts paredz: ja atbalsts netiek izlietots līdz 2021. gada 31. jūlijam vai divu mēnešu laikā no VID lēmuma pieņemšanas, neizlietoto atbalsta daļu uzņēmums atmaksā VID.
Par atbalsta piešķiršanas brīdi tiek uzskatīta diena, kurā VID pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu. Vienlaikus pagarināts VID lēmuma pieņemšanas termiņš līdz 30. novembrim.
Tas nozīmē, ka, ja lēmums par atbalsta piešķiršanu pieņemts, piemēram, 30. jūnijā, tad valsts atbalsts ir izlietojams divu mēnešu laikā no VID lēmuma pieņemšanas jeb līdz 30. augustam. Ja atbalsts piešķirts 1. augustā – tad izlietojumam jābūt līdz pabeigtam līdz 1. oktobrim u.tml.
Tiem, uzņēmumiem, kuri laikus saņēmuši grantu, svarīgi pārliecināties, vai tas iztērēts atbilstoši noteikumiem un norādītajā termiņā.
Attiecīgi granta izlietošana paredzēta tādai saimnieciskās darbības izmaksu segšanai, kas vērsta uz uzņēmuma nepārtrauktas darbības turpināšanu un likviditātes problēmu risināšanai. VID publicējis informatīvo materiālu “Apgrozāmo līdzekļu atbalsta Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai pieļaujamais izmantojums”, kurā teikts, ka piešķirto atbalstu ir aizliegts izmantot:
• ieguldījumu veikšanai (t.sk. pamatlīdzekļos, kas netiek izmantoti uzņēmuma primārās darbības nodrošināšanā, luksusa preču iegādei, uzkrājumu veidošanai cēlmetālos, un citu vērtību iegādei, kas ir uzskatāmi par likvīdiem ieguldījumu objektiem);
• ieguldījumu veikšanai nekustamajā un ieguldījuma īpašumos;
• aizdevumu izsniegšanai;
• aizdevuma saistību segšanai, ko izdevis komersanta dalībnieks, amatpersona, saistīta persona;
• atbalstu nedrīkst izmantot sadalei dividendēs;
• atbalstu nedrīkst attiecināt uz uzņēmuma jau iepriekš veiktajiem maksājumiem;
• atbalstu nedrīkst izlietot nākamo periodu maksājumu veikšanai, piemēram, veikt līzinga un kredīta maksājumus par nākamo periodu;
• ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumu segšanai, kas nav tieši attiecināmi uz uzņēmuma darbību.
Taču uzņēmums var, piemēram, veikt ieguldījumus nemateriālos ieguldījumos, ja tie nepieciešami Covid-19 krīzes laikā saimnieciskās darbības nepārtrauktībai. Atbilstošs pamatojuma piemērs: krīzes skartajam uzņēmumam atbalsta periodā ir beigusies datorprogrammas licence, kas nepieciešama saimnieciskās darbības nodrošināšanai, šādā gadījumā licences iegāde ir attiecināma. Vai, piemēram, ražošanas uzņēmumam nepieciešams nodrošināt darbību epidemioloģiskās situācijas apstākļos tiek ierīkota gaisa kvalitātes monitoringa sistēma, uzlabota ventilācija, ierīkoti darbinieku darba telpu atdaloši aizslietņi.
Nav arī noteikts ierobežojums maksājumu, tai skaitā valsts noteikto obligāto maksājumu veikšanai. Nodokļu nomaksa veicama atbilstoši ienākošajiem maksājumu termiņiem (nevis priekšlaicīgi).
Jāņem vērā, ka uz granta izlietošanu var attiecināt izmaksas, kuras bijušas par periodu, sākot no 2020. gada 6. novembra!
Sniedzot atbildes uz uzņēmēju un grāmatvežu jautājumiem, VID norādījis, ka gadījumā, ja uzņēmumam bija uzkrāti līdzekļi pirms Covid-19 pandēmijas (nesadalītā peļņa), kas bija paredzēti investīcijām attīstībā un šie līdzekļi tika izlietoti, lai segtu apgrozāmo līdzekļu plūsmas kritumu, kas bija saistīts ar valstī ieviestajiem ierobežojumiem, tad uzņēmums ir tiesīgs attiecināt saņemto grantu uz no nesadalītās peļņas segtajiem izdevumiem, bet ne vairāk kā faktiski segto izmaksu apmērā. Vienlaikus uzņēmumam jānodrošina visu saistīto izdevumu izsekojamību un pārskatāmību, attiecīgi nodrošinot nepieciešamo dokumentu kopumu, kas apliecinātu veikto izmaksu, apmaksu saistību ar strukturālām izmaiņām uzņēmuma darbībā, piemēram, rīkojumus par noteiktu preču, pakalpojumu vai izdevumu segšanu, kā arī maksājumus pamatojošos dokumentus (rēķinus, kvītis, u.tml.) un to izsekojamību. Dokumentus jāuzglabā atbilstoši vispārpieņemtajām grāmatvedības normām likumā “Par grāmatvedību” un citu saistošo Ministru kabineta noteikumu ietvaros. Atbalsta pēcuzraudzības periodā ieteicams nodalīt visu ar atbalsta saņemšanu saistīto dokumentāciju. VID norādījis, ka atbalsta saņēmējam nav jāgatavo atskaites, taču ir jānodrošina visas informācijas par granta līdzekļu izmantojumu uzskaiti un uzglabāšanu turpmākos 10 gadus. Rekomendēts savlaicīgi uzņēmuma grāmatvedībā nodalīt ar atbalsta izmantojumu veikto darbību informāciju atsevišķā plūsmā vai izvēlēties funkcionāli racionālāko pieeju šādu darbību identificēšanai.
Tāpat atgādinām, ka uzņēmējiem saņemtais grants uzrādāms peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī “Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi”. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ir tāda pati kārtība attiecībā uz atbalsta (granta) iegrāmatošanu. Tā kā šī summa tiek iekļauta mikrouzņēmuma apgrozījumā, no tās aprēķināms mikrouzņēmumu nodoklis. Aprēķinot saimnieciskās darbības ieņēmumu kritumu, neņem vērā iepriekš saņemto atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.
Granta summa neveido ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamu objektu. Tātad to neietver UIN bāzē un neapliek ar nodokli.
Ja vienā periodā tiek saņemti dažāda veida atbalsti, tos nevar izmantot vienādām attiecināmām izmaksām. Piemēram, ja saņemts valsts atbalsts algu kompensēšanai tūrisma vai eksporta nozarē, tad tajā mēnesī saņemto atbalstu apgrozāmo līdzekļu krituma kompensēšanai nevar izmantot algu izmaksai.
