Vēršam uzmanību, ka 20. martā stājās spēkā Saeimā 2024. gada 22. februārī pieņemtie Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā. Tie attiecas arī uz grāmatvedības kārtošanu, jo likumā 52. pants "Biedrības gada pārskats" ir publicēts jaunā redakcijā, ņemot vērā, ka iepriekš likumā bija atsauce uz nu jau vairāk nekā divus gadus spēku zaudējušo likumu "Par grāmatvedību". Patlaban likuma 52. panta redakcija ir šāda:

• (1) Pēc pārskata gada beigām valde saskaņā ar Grāmatvedības likumu un citiem normatīvajiem aktiem grāmatvedības kārtošanas un pārskatu sagatavošanas jomā sagatavo biedrības gada pārskatu.
• (2) Biedrības gada pārskatu pārbauda saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcija vai zvērināts revidents. Biedrības biedriem ir tiesības iepazīties ar gada pārskatu.
• (3) Katru gadu ne vēlāk kā līdz 31. martam biedrība gada pārskatu normatīvajos aktos par pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu noteiktajā kārtībā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam. Ministru kabinets nosaka, kādos gadījumos kopā ar gada pārskatu iesniedzams saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas vai zvērināta revidenta ziņojums.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, kritēriji, kādos gadījumos kopā ar gada pārskatu iesniedzams saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas ziņojums vai zvērināta revidenta ziņojums, tiks iekļauti MK noteikumos. Viens no kritērijiem varētu būt biedrības un nodibinājuma apgrozījumu (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem apmērs (piemēram, ja pārskata gādā ieņēmumi nav bijuši vai arī, ja ieņēmumi pārskata gada laikā nepārsniedz konkrētu summu). Tāpat šāda prasība varētu tikt noteikta konkrēta veida (pēc darbības jomas) biedrībai vai nodibinājumam, piemēram, dzīvokļu īpašnieku biedrībai.

Būs iespējama vienkāršotā likvidācija

Paredzot biedrību un nodibinājumu likvidāciju ar Uzņēmumu reģistra (UR) vai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu, tiks nodrošināta lielāka nevalstisko organizāciju (NVO) sektora caurskatāmība, ņemot vērā, ka "čaulas juridiskās personas" var tikt izmantotas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, uz 2021. gada 1. novembri bija 4414 biedrības, kurām nav iesniegts gada pārskats par 2020., 2019. un 2018. gadu. Savukārt nodibinājumi tādi bija 404. Biedrības, kurām nav reģistrēta neviena pārstāvēt tiesīgā persona, - 343, bet nodibinājumi – 21.

Likuma grozījumi paredz, ka UR vai VID vienkāršotā veidā likvidēt tās biedrības un nodibinājumus, kuri ir reģistrēti UR, bet praktiski savu darbību ilgstoši neveic un pienākumus nepilda. Ar UR lēmumu biedrības un nodibinājumi tiks izslēgti no biedrību un nodibinājumu reģistra gadījumos, ja biedrības vai nodibinājuma valdei ilgāk par diviem gadiem nav pārstāvības tiesību un sešu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas, biedrība vai nodibinājums nav novērsis norādīto trūkumu vai arī biedrība vai nodibinājums nav sasniedzams tā juridiskajā adresē un sešu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsis norādīto trūkumu.

Savukārt, pamatojoties uz VID lēmumu, biedrību vai nodibinājumu no biedrību un nodibinājuma reģistra varēs izslēgt, ja biedrība vai nodibinājums trīs mēnešu laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas nav iesniedzis gada pārskatu un kopš pārkāpuma izdarīšanas ir pagājuši vismaz divi gadi.

Viens no veidiem kā biedrība vai nodibinājums tiks informēts būs oficiālā elektroniskā adrese, ņemot vērā, ka atbilstoši Oficiālās elektroniskās adreses likumam oficiālās elektroniskās adreses izmantošana biedrībām un nodibinājumiem no 2023. gada 1. janvāra ir obligāta. Savukārt attiecībā uz gada pārskatu iesniegšanu, norādāms, ka atbilstoši Grāmatvedības likuma 42. pantam par gada pārskata neiesniegšanu noteiktajos termiņos vai normatīvajiem aktiem neatbilstoša gada pārskata iesniegšanu VID piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz četrsimt naudas soda vienībām (2000 eiro). UR un VID attiecīgais lēmums būs apstrīdams un pārsūdzams.

Ja neviena biedrības vai nodibinājuma likvidācijā ieinteresētā persona nesniegs UR pieteikumu par likvidatora iecelšanu un biedrībai vai nodibinājumam nebūs pasludināts maksātnespējas process, biedrības vai nodibinājuma likvidācija nenotiks, un UR pieņem lēmumu par biedrības vai nodibinājuma izslēgšanu no biedrību un nodibinājumu reģistra. Ja neviena ieinteresētā persona nebūs pieteikusies UR, un biedrība tiks izslēgta no biedrību un nodibinājumu reģistra, biedrības manta, kas palikusi, piekritīs valstij.

Šāda "vienkāršotā" likvidācijas kārtība attieksies arī uz arodbiedrībām, bet šāds regulējums netiks piemērots attiecībā uz politiskajām partijām.

Ja pēc ieinteresētās personas lūguma tiks iecelts likvidators, viņš rīkosies saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumā ietverto regulējumu. Grozījumi paredz, ka likvidatoram rakstveidā būs jāapliecina piekrišana būt par konkrētās biedrības vai nodibinājuma likvidatoru.

Jauna klasificēšanas kārtība

Ar grozījumiem likumā ieviests 12.¹ pants "Biedrību un nodibinājumu klasifikācija", kas paredz, ka biedrības un nodibinājumi tiks klasificēti atbilstoši to darbības jomai, bet šo klasifikāciju izstrādās Ministru kabinets (MK), nosakot arī darbības jomas pieteikšanas un maiņas kārtību. Līdz ar to 2024. gada 1. jūlijā spēku zaudēs MK 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 779 "Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumi".

Paredzēts, ka jaundibināmās biedrības un nodibinājumi darbības jomu norādīs, iesniedzot Uzņēmumu reģistram (UR) pieteikumu par biedrības vai nodibinājuma ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā. Savukārt esošās biedrības un nodibinājumi darbības jomu pirmreizēji norādīs, iesniedzot gada pārskatus VID EDS. Tas attieksies arī uz tām biedrībām un nodibinājumiem, kuri jau ir norādījuši savu darbības jomu atbilstoši MK noteikumiem Nr. 779 un ir ierakstīta biedrību un nodibinājumu reģistrā. Šis pienākums attieksies, iesniedzot gada pārskatu par 2024. gadu.

Tieslietu ministrija publiskajai apspriešanai jau bija iesniegusi Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumus, tostarp arī jauno biedrību un nodibinājumu klasifikatoru. Projektā ir iekļautas 20 darbības jomas, kā arī darbības joma "citur neklasificēta darbības joma", un tās vairs nav saistītas ar Saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (NACE). Darbības jomas ir izstrādātas, lai tās atbilstu arī FATF 8. rekomendācijā norādītajām bezpeļņas organizāciju darbības jomām.

Balsot varēs arī attālināti

Likums arī papildināts ar 37.¹ pantu ^"Attālinātā dalība un balsošana biedru sapulcē". Grozījumi paredz, ka par biedru sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem biedram ir tiesības balsot rakstveidā (arī izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus) pirms biedru sapulces, savu balsojumu nosūtot biedrībai ne vēlāk kā dienu pirms biedru sapulces norises dienas.  Tāpat biedram ir tiesības piedalīties un balsot biedru sapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Abos gadījumos valde nosaka biedru identifikācijas un šo tiesību izmantošanas kārtību. Balsošanā un identifikācijā jāņem vērā arī statūtos noteiktais, lai nerastos pretrunas.

Ja biedrs, kurš balsojis pirms biedru sapulces, tomēr pārdomā, viņš drīkst balsot biedru sapulcē klātienē vai izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Tādā gadījumā pirms biedru sapulces nodotā balss ir anulējama.  Valdei jāsastāda to biedru sarakstu, kuri balsojuši pirms biedru sapulces, un pirms balsojuma jāiepazīstina ar to biedru sapulces dalībnieki.

Likumā veikti arī citi grozījumi.