Virtuālās valūtas pārdošana (atsavināšana) ir maiņas darījums, kā rezultātā tiek iegūta oficiāla valūta, lieta (samaksa naturālā izteiksmē) vai citi pakalpojumi. Tiek izšķirti divi dažādi ienākumu veidi, kas saistīti ar virtuālās valūtas pārdošanu, tāpēc tiem piemērojami dažādi nodokļu režīmi: ienākums no kapitāla pieauguma, kad tiek pārdota virtuālā valūta, kuras iegūšana nav saistīta ar saimniecisko darbību, un ienākums no saimnieciskās darbības, kad virtuālo valūtu pārdod saimnieciskās darbības ietvaros – to ģenerē vai saņem kā atlīdzību. Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā skaidro, kā piemēro nodokļus virtuālās valūtas ienākumam no kapitāla pieauguma.

Ienākums no kapitāla pieauguma

Kapitāla pieaugums = virtuālās valūtas atsavināšanas cena – iegādes vērtība

Virtuālās valūtas iegādes vērtībā – tāpat kā attiecībā uz citiem kapitāla aktīviem – tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tās iegūšanu: valsts nodeva lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, komisijas nauda un citi līdzīgi izdevumi. Virtuālās valūtas iegādes vērtībā tiek iekļauti arī samaksātie procentu maksājumi par kredītu tās iegādei, ja dokumentāri apliecināta informācija ļauj identificēt kredīta un virtuālās valūtas iegādes saistību.

Ja nav iespējams noteikt virtuālās valūtas sākotnējo iegādes vērtību, par tās iegādes vērtību uzskata 0.

Ienākumam no virtuālās valūtas pārdošanas, ja tas kvalificējams kā ienākums no kapitāla pieauguma, piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa 20 % likmi.

Ja virtuālā valūta iegūta uz dāvinājuma līguma pamata, par tās iegādes vērtību uzskata attiecīgi dāvinājuma līgumā norādītās konkrētās virtuālās valūtas vērtību, kas nav lielāka par virtuālās valūtas atsavināšanas cenu.

Piemēri

1) Liene par 3000 eiro pārdeva kriptovalūtu “B”, kas iegūta dāvanā no brāļa. Dāvinājuma līgumā norādīts kriptovalūtas veids, daudzums un tās vērtība dāvinājuma datumā – 2100 eiro. Ar nodokli apliekamais ienākums ir 900 eiro (3000 – 2100).

2) Sabīne par 3000 eiro pārdod kriptovalūtu “B”, kas iegūta pirms gada kā dāvana dzimšanas dienā no drauga. Dāvinājuma līgumā norādīts kriptovalūtas veids, daudzums un tās vērtība dāvinājuma datumā – 2000 eiro. Ar nodokli apliekamais ienākums par ienākumu no kriptovalūtas pārdošanas ir 1000 eiro (3000 – 2000), bet papildus veidojas apliekams ienākums 575 eiro (2000 – 1425) par dāvinājuma saņemšanu no personas, ar kuru nesaista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē.

Ja virtuālā valūta iegūta mantojuma ceļā, par tās iegādes vērtību uzskata attiecīgi mantojuma masā ietilpstošās norādītās konkrētās virtuālās valūtas vērtību.

3) Leons par 1500 eiro pārdod kriptovalūtu “C”, kas iegūta mantojumā. Mantojuma apliecībā norādīta šīs kriptovalūtas vērtība – 1600 eiro. Kriptovalūtas pārdošanas rezultātā nav gūts ienākums – kriptovalūta pārdota ar 100 eiro (1500 – 1600) zaudējumiem, tāpēc ar nodokli apliekamais ienākums neveidojas. 

Ienākumi un izdevumi ārvalstu valūtā tiek pārrēķināti eiro saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas publicēto eiro atsauces kursu, kas bija spēkā attiecībā pret eiro ienākuma gūšanas vai izdevumu izdarīšanas dienas sākumā.

Ja tiek pārdota tikai daļa no nopirktās virtuālās valūtas (viens iegādes darījums vai vienāda iegādes vērtība), tad izdevumus un ienākumu nosaka proporcionāli pārdotajam daudzumam.

4) Pēteris veic šādas secīgas darbības: 1) nopērk 0,5 kriptovalūtas “A” par 850 eiro; 2) samaina 0,5 kriptovalūtas “A” pret 2 kriptovalūtām “B”; 3) pārdod 1 kriptovalūtu “B” par 950 eiro. Tādējādi šo darbību rezultātā Pēteris sākotnējo 850 eiro vietā ir ieguvis vienu kriptovalūtu “B” un 950 eiro. Nodokļa aprēķināšanai atbilstoši proporcijai tiek uzskatīts, ka 950 eiro ir gūti no puses no 0,5 kriptovalūtām “A” (tātad no 0,25 kriptovalūtām “A”), jo 3. darījumā ir pārdota puse no kriptovalūtām “B” (viena no divām iegūtajām kriptovalūtām “B”). Tādējādi ienākums no kapitāla pieauguma 3. darījuma brīdī ir 525,00 eiro (950 – (0,5 x 850)), bet nodoklis ir 105,00 eiro (0,20 x 525,00).

Ja virtuālā valūta ir iegādāta par dažādām cenām un pārdota par daļām, tad kapitāla pieauguma noteikšanai var izmantot metodi “pirmais iekšā – pirmais ārā” (FIFO) vai vidējo svērto cenu metodi. Izvēloties kādu no minētajām metodēm, to turpina izmantot vismaz 10 gadus.

5) Marta veic šādas secīgas darbības: 1) nopērk 1 kriptovalūtu “A” par 1000 eiro; 2) nopērk 1 kriptovalūtu “B” par 900 eiro; 3) nopērk 0,5 kriptovalūtas “C” par 400 eiro; 4) samaina 1 kriptovalūtu “B” pret 1 kriptovalūtu “A”; 5) samaina 0,5 kriptovalūtas “C” pret 0,5 kriptovalūtām “A”; 6) pārdod (konvertē) 2 kriptovalūtas “A” par 2300 eiro. 

Ja Marta uzskaita savus kriptovalūtas krājumus pēc FIFO krājumu uzskaites metodes, tad 6. darījuma brīdī pārdotas ir divas no tajā brīdī krājumos esošajām 2,5 kriptovalūtām “A”. No tām viena kriptovalūta “A”, kas nopirkta par 1000 eiro, viena kriptovalūta “A”, kuras iegādes vērtība ir 900 eiro (viena kriptovalūta “B”, kas pirkta par 900 eiro un vēlāk samainīta pret vienu kriptovalūtu “A”), un 0,5 kriptovalūtas “A”, kuru iegādes vērtība ir 400 eiro (0,5 kriptovalūtas “C”, kas nopirktas par 400 eiro un vēlāk samainītas pret 0,5 kriptovalūtām “A”). Tādējādi ir pārdota viena kriptovalūta “A”, kuras iegādes vērtība ir 1000 eiro, un viena kriptovalūta “A”, kuras iegādes vērtība ir 900 eiro. Atbilstoši minētajam ienākums no kapitāla pieauguma 6. darbības brīdī ir 400 eiro (2300 eiro pārdošanas cena – 1900 eiro iegādes vērtība).

Lasiet arī:

• Pamatlīdzekļu uzskaite pašnodarbinātajiem vienkāršajā grāmatvedībā
• Periodiskās inventarizācijas uzskaites metodes nianses krājumu uzskaitē un nodokļu aprēķināšanā