0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIPamatlīdzekļu uzskaite pašnodarbinātajiem vienkāršajā grāmatvedībā

Pamatlīdzekļu uzskaite pašnodarbinātajiem vienkāršajā grāmatvedībā

Linda Puriņa, sertificēta nodokļu konsultante, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja

Vienkāršās grāmatvedības kārtotājiem pamatlīdzekļu uzskaite ir salīdzinoši viegla — atšķirībā no divkāršās grāmatvedības kārtotājiem, kuriem vairākas lietas pamatlīdzekļu uzskaitē ir jāizdomā pašiem, šeit praktiski viss ir reglamentēts likumā un Ministru kabineta (MK) noteikumos. Attiecībā uz pamatlīdzekļu uzskaiti pašnodarbinātajiem likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» nosaka: no kādas vērtības atzīstami pamatlīdzekļi,  izmantojamās nolietojuma aprēķināšanas metodes,  specifiskus nosacījumus attiecībā uz pamatlīdzekļiem, kas saimnieciskajā darbībā tiek izmantoti daļēji.  Ar pašnodarbināto pamatlīdzekļu uzskaiti svarīgākie jautājumi ir noteikti…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Pamatlīdzekļu uzskaite pašnodarbinātajiem vienkāršajā grāmatvedībā
Ilustrācija: © doomu — stock.adobe.com

Vienkāršās grāmatvedības kārtotājiem pamatlīdzekļu uzskaite ir salīdzinoši viegla — atšķirībā no divkāršās grāmatvedības kārtotājiem, kuriem vairākas lietas pamatlīdzekļu uzskaitē ir jāizdomā pašiem, šeit praktiski viss ir reglamentēts likumā un Ministru kabineta (MK) noteikumos.

Linda Puriņa, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības eksperte
Linda Puriņa,
SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības eksperte
Foto: Aivars Siliņš

Attiecībā uz pamatlīdzekļu uzskaiti pašnodarbinātajiem likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» nosaka:

  1. no kādas vērtības atzīstami pamatlīdzekļi, 
  2. izmantojamās nolietojuma aprēķināšanas metodes, 
  3. specifiskus nosacījumus attiecībā uz pamatlīdzekļiem, kas saimnieciskajā darbībā tiek izmantoti daļēji. 

Ar pašnodarbināto pamatlīdzekļu uzskaiti svarīgākie jautājumi ir noteikti likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 11.5 pantā, MK 2022. gada 31. maija noteikumos Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā» un MK 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība». Pieņemu, ka daļa pašnodarbināto un arī grāmatvežu nemaz nav pamanījuši, ka arī MK noteikumi Nr. 899 nosaka vairākas būtiskas lietas saistībā ar pamatlīdzekļu uzskaiti, tai skaitā, pamatlīdzekļu uzskaites veidlapas. Protams, būtu loģiski, ja visi pašnodarbinātā grāmatvedības uzskaites jautājumi būtu ietverti noteikumos Nr. 322.

Ko uzskaita pamatlīdzekļu sastāvā?

Par pamatlīdzekļiem uzskata nekustamas mantas uzskaites vienības (piemēram, zemesgabals, ēka, būve, ilggadīgie stādījumi) un kustamas mantas uzskaites vienības, kuru derīgās lietošanas laiks ir ilgāks par gadu un sākotnējā vērtība lielāka par 1000 eiro (piemēram, iekārta vai tās aprīkojums, tehnika, mašīna vai inventārs, transportlīdzeklis, dators, kopētājs). Vērtības kritērijs 1000 eiro apmērā tika noteikts no 2018. gada 1. janvāra. Pirms tam vērtības kritērijs bija 427 eiro. 

Iegādājoties pamatlīdzekli, saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā šo darījumu norāda 23. ailē «Izdevumi, kas nav attiecināmi uz nodokļu aprēķināšanu». Ja pamatlīdzeklis tiek nomāts ar izpirkuma tiesībām, tad samaksātie nomas maksājumi žurnālā jāsadala, procentu maksājumus norādot 19., 20. vai 21. ailē (atkarībā no tā, vai iegādātais pamatlīdzeklis tiek izmantots lauksaimnieciskajai vai citai saimnieciskajai darbībai), bet pamatsummas maksājumus — 23. ailē kā izdevumus. Ja pamatlīdzeklis tiek nomāts bez izpirkuma tiesībām, tad nomas maksa ir kārtējā gada izdevumi un jānorāda attiecīgi žurnāla 19., 20. vai 21. ailē. Ja nomātais pamatlīdzeklis saimnieciskajā darbībā tiek izmantots daļēji, tad finanšu nomas gadījumā procenti, bet operatīvās nomas gadījumā nomas maksa, jāsadala starp attiecīgi 19., 20. vai 21. aili un 22. aili. 22. ailē norāda to izdevumu daļu, kas nav attiecināma uz saimniecisko darbību.

Pamatlīdzekļu iegādes izdevumu norādīšana žurnāla 23. ailē nozīmē to, ka iegādes brīdī pamatlīdzekļu vērtība netiek iekļauta saimnieciskās darbības izdevumos. Pamatlīdzekļa iegādes vērtība izdevumos tiks iekļauta pakāpeniski vairāku gadu laikā — aprēķinot nolietojumu.

Ne vienmēr pašnodarbinātā iegādātais pamatlīdzeklis tiek izmantots tikai saimnieciskajai darbībai. Šajā gadījumā likums nosaka — ja pamatlīdzekļi saimnieciskajā darbībā tiek izmantoti daļēji, to nolietojumu aprēķina proporcionāli attiecīgā pamatlīdzekļa izmantošanai saimnieciskajā darbībā. Ja minēto proporciju nevar objektīvi noteikt un tā netiek dokumentāri pamatota, saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj 50% no aprēķinātā pamatlīdzekļa nolietojuma. Attiecībā uz ēkām ir paredzēts, ka nolietojumu aprēķina proporcionāli saimnieciskajā darbībā izmantotās daļas platības īpatsvaram ēkas (tās daļas) kopējā platībā. Vieglajiem automobiļiem ir papildu nosacījums, ka nolietojumu saimnieciskās darbības izdevumos ietver proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru skaitam, bet ne vairāk par 70%. Ja par automobili tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN) vai arī tiek piemērots atbrīvojums no UVTN, tad nolietojumu saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj pilnā apmērā. Arī attiecībā uz daļēji saimnieciskajā darbībā izmantoto pamatlīdzekļu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksām ir noteikti ierobežojumi. Ja saimnieciskās darbības veikšanai izmanto telpas vai mantu, kura tiek izmantota arī personīgajam patēriņam, saimnieciskās darbības izmaksās var ieskaitīt tikai to ar šo telpas vai mantas izmantošanu saistīto izdevumu daļu, kas attiecas uz saimniecisko darbību, ja iespējams objektīvi noteikt šādu proporciju un to dokumentāri pamatot. Ja minēto proporciju nevar objektīvi noteikt un dokumentāri pamatot, saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj 70% no attiecīgajiem saimnieciskās darbības izdevumiem. Vieglajiem auto ekspluatācijas izmaksas (arī izdevumus par degvielu) izdevumos ietver proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru skaitam, pamatojoties uz detalizēti izstrādātiem maršrutiem, bet ne vairāk kā par 70%. Ja nav atbilstoši noformētu attaisnojuma dokumentu, izdevumos ietver ne vairāk par 50% no faktiskajām izmaksām. Ja par auto tiek maksāts UVTN vai arī piemērots atbrīvojums no UVTN, tad vienīgais ierobežojums, kas jāņem vērā, ir tas, ka degvielas iegādes izdevumus saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar nodokļa maksātāja noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk nekā par 20%. Kopumā likumdevējs šo ir aprakstījis diezgan sarežģīti, vai ne? Galvenais, kam jāpievērš uzmanība — cik procentuāli saimnieciskās darbības izdevumos drīkst ietvert nolietojumu un cik — ekspluatācijas izdevumus.

Pamatlīdzekļu uzskaitē izmantojamās veidlapas

Pamatlīdzekļu uzskaitei izmantojamās veidlapas ir noteiktas MK 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība». Katram pamatlīdzeklim jāsagatavo nolietojuma aprēķins, kā arī gada beigās jāsagatavo «Pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanas aprēķina kopsavilkums».

Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķinā norāda informāciju par nodokļu maksātāju, pamatlīdzekļa nosaukumu, izvēlēto nolietojuma aprēķināšanas metodi, datumu, kad pamatlīdzekli uzsāk izmantot saimnieciskajā darbībā un kad izbeidz. Pēc izvēles var norādīt arī citu informāciju, piemēram, informāciju par to, ka pamatlīdzeklis iegādāts, izmantojot kāda projekta līdzekļus, vai arī informāciju par to, cik lielā apmērā attiecīgais pamatlīdzeklis tiek izmantots saimnieciskajā darbībā.

Taksācijas periods Sākotnējā vērtība Vērtības izmaiņas Vērtība, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu Taksācijas perioda nolietojums  Uzkrātais nolietojums Atlikusī vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas
palieli-nāšanās «+» samazi-nāšanās «–»
1 2 3 4 5 6 7 8
               
               

No prakses ieteikums arī tiem pamatlīdzekļiem, kas saimnieciskajā darbībā tiek izmantoti daļēji, pamatlīdzekļu uzskaites veidlapā norādīt pilno iegādes vērtību un tikai aprēķināto nolietojumu saimnieciskās darbības izdevumos iekļaut proporcionāli tam, cik pamatlīdzeklis izmantots saimnieciskajā darbībā. Jo gadu gaitā pamatlīdzekļa izmantošanas proporcija var mainīties. Tātad pamatlīdzekļa uzskaites veidlapā šajā gadījumā 6. ailē norāda divas summas (par gadu aprēķināto un saimnieciskās darbības izdevumos ietverto) vai arī, ja veidlapu sagatavo datorā, tad pievieno atsevišķu aili šim nolūkam.

Par taksācijas gadu tiek sagatavots kopsavilkums, kurā norāda informāciju par aprēķināto nolietojumu visiem pamatlīdzekļiem un nemateriālajiem ieguldījumiem kopā.

Pamatlīdzekļi Koriģētā vērtība  Vērtību kopsumma, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu Taksācijas perioda nolietojums Uzkrātais nolietojums Atlikusī vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas
1 2 3 4 5 6
Ēkas, būves, ilggadīgie stādījumi          
Dzelzceļa ritošais sastāvs un tehnoloģiskās iekārtas, jūras un upju flotes transportlīdzekļi, flotes un ostu tehnoloģiskās iekārtas, enerģētiskās iekārtas          
Skaitļošanas iekārtas un to aprīkojums, tai skaitā drukas ierīces, informācijas sistēmas, datoru programmprodukti un datu uzkrāšanas iekārtas, sakaru līdzekļi, kopētāji un to aprīkojums          
Pārējie pamatlīdzekļi          
KOPĀ          
Nemateriālie ieguldījumi X        
PAVISAM          

Pamatlīdzekļu nolietojuma rēķināšana

Uz saimnieciskās darbības izdevumiem pamatlīdzekļa iegādes izdevumi tiek attiecināti pakāpeniski — atbilstoši likuma «Par IIN» 11.5 pantā noteiktajām nolietojuma aprēķināšanas likmēm un metodēm. 

Operatīvajā nomā esošam pamatlīdzeklim nolietojums netiek rēķināts un saimnieciskās darbības izdevumos tiek ietverta samaksātā nomas maksa. Nolietojums netiek aprēķināts un norakstīts reprezentatīviem automobiļiem, kas par tādiem uzskatāmi «UIN likuma» izpratnē (iegādes vērtība pārsniedz 75 000 eiro). Nolietojums netiek rēķināts arī zemei. Zemes iegādi izdevumos noraksta tikai tad, kad zemes gabals tiek atsavināts (piemēram, pārdots). 

Nolietojuma aprēķinam nodokļa maksātājs izvēlas vienu no metodēm:

  • degresīvā metode — nolietojumu rēķina saskaņā ar procentos noteikto nolietojuma likmi; 
  • lineārā metode — nolietojumu rēķina atbilstoši pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laikam gados.

Pašnodarbinātajam visiem saviem pamatlīdzekļiem ir jāizvēlas viena no metodēm, un šo metodi piemēro vismaz 10 gadus.

Likumā «Par IIN» ir noteikti šādi nosacījumi pamatlīdzekļu sadalījumam pa grupām:

Pamatlīdzekļu grupa Nolietojuma likme degresīvajai metodei, procentos Lietošanas laiks lineārajai metodei, gadi
Ēkas, būves, ilggadīgie stādījumi 5 35
Dzelzceļa ritošais sastāvs un tehnoloģiskās iekārtas, jūras un upju flotes transportlīdzekļi, flotes un ostu tehnoloģiskās iekārtas, enerģētiskās iekārtas 10 10
Skaitļošanas iekārtas un to aprīkojums, t.sk. drukas ierīces, informāciju sistēmas, datoru programmprodukti un datu uzkrāšanas iekārtas, sakaru līdzekļi, kopētāji un to aprīkojums 35 3
Pārējie pamatlīdzekļi 20 5
 

Ar degresīvo metodi nolietojumu aprēķina pēc tabulā noteiktās likmes par visu kalendāro gadu. Ar lineāro metodi pamatlīdzekļa sākotnējā vērtība tiek izdalīta ar tabulā norādīto gadu skaitu. Tātad nav paredzēts, ka nolietojumu rēķinātu pa mēnešiem — atkarībā no tā, kad pamatlīdzeklis gada laikā ir iegādāts. Kaut vai pamatlīdzeklis iegādāts taksācijas gada decembrī, nolietojums aprēķināms par visu gadu. 

Vienīgais gadījums, kad nolietojums gada laikā būtu jārēķina pa mēnešiem, ir tad, ja pašnodarbinātais saimniecisko darbību taksācijas gada laikā ir uzsācis vai izbeidzis. Ja, piemēram, saimnieciskā darbība tiek uzsākta jūlijā un tiek iegādāts pamatlīdzeklis par 5000 eiro, kuram lietošanas laiks ir 5 gadi, tad nolietojuma aprēķins pirmajā saimnieciskās darbības veikšanas gadā šim pamatlīdzeklim būs 5000 eiro / 5 = 1000 eiro. Tā kā saimnieciskā darbība veikta 6 mēnešus, tad nolietojuma summai piemēro koeficientu 6 / 12 = 0,5 un nolietojuma summa saimnieciskās darbības izdevumos par pirmo darbības gadu būs 1000 eiro x 0,5 = 500 eiro.

Tomēr šobrīd praktiski apsvērumu dēļ daļa pašnodarbināto nolietojumu rēķina pa mēnešiem arī citos gadījumos. Un tas ir saistīts ar to, lai precīzi noteiktu mēneša ienākumu pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķināšanai.

Nolietojums tiek rēķināts katram pamatlīdzeklim atsevišķi. Ja pamatlīdzekļa atlikusī vērtība pēc nolietojuma atskaitīšanas taksācijas perioda beigās nepārsniedz 75 eiro, pamatlīdzeklis pilnībā tiek izslēgts no pamatlīdzekļu uzskaites reģistriem un tam tiek pārtraukts rēķināt nolietojumu.

Vēl viens jautājums saistībā ar pamatlīdzekļu uzskaiti pašnodarbinātajiem ir par to, rādīt vai nerādīt ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā aprēķināto nolietojumu. Šajā gadījumā pašnodarbinātajam ir izvēles brīvība — tikai jāatceras viena būtiska lieta — ja nolietojums gada laikā ir reģistrēts žurnālā, to nenorāda saimnieciskās darbības izdevumu precizēšanas tabulā.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2024. gada marta (507.) numurā.

Lasiet arī: