Lai arī eksperti saka, ka pircēju noskaņojums lēnām uzlabojas, mazumtirdzniecības apgrozījums gan Latvijā, gan Igaunijā gada sākumā diemžēl turpināja samazināties. Un tā nav laba ziņa šo valstu ekonomikām. Nedaudz citādāka situācija ir Lietuvā, kur pircējiem, šķiet, ir lielāks optimisms un tirdzniecība sākusi lēnām atkopties. Taču tālāko attīstību prognozēt ir grūti, lai arī, nenoliedzami, visi cer uz labām ziņām gan pašmāju, gan arī citu valstu tirgos.
Lai arī eksperti saka, ka pircēju noskaņojums lēnām uzlabojas, mazumtirdzniecības apgrozījums gan Latvijā, gan Igaunijā gada sākumā diemžēl turpināja samazināties. Un tā nav laba ziņa šo valstu ekonomikām. Nedaudz citādāka situācija ir Lietuvā, kur pircējiem, šķiet, ir lielāks optimisms un tirdzniecība sākusi lēnām atkopties. Taču tālāko attīstību prognozēt ir grūti, lai arī, nenoliedzami, visi cer uz labām ziņām gan pašmāju, gan arī citu valstu tirgos.Tirdzniecība iekšējā tirgū ir būtiska, lai uzturētu ekonomisko aktivitāti un veicinātu jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi, jaunu uzņēmumu rašanos. Samazinoties mazumtirdzniecības apgrozījumam, samazinās gan ekonomiskā aktivitāte, gan arī nodokļu ieņēmumi, piemēram, no pievienotās vērtības nodokļa (PVN), un par to jau sāk uztraukties arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Tiesa, pēdējo gadu laikā pesimisms jeb drīzāk piesardzība iezagusies ne tikai patērētāju prātos. Arī pašiem tirgotājiem šis laiks nesis daudzus pārbaudījumus. Tā Covid–19 pandēmijā tika ierobežota tirdzniecība veikalos, taču šis laiks ļāva vismaz uzplaukt tirdzniecībai internetā (kas nu jau samazinās un daudzi veikalnieki interneta veikalu slēdz). Tad nāca Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā un strauji samazinājās energoresursu pieejamība un cēlās to cenas. Tālāk jau «pa ķēdīti» cēlās arī pārtikas un nepārtikas cenas, atstājot smagas sekas uz iedzīvotāju pirktspēju. Arī tirgotājiem tika pārmests, ka cenas tiek celtas pārlieku un nepamatoti, kas gan oficiāli neapstiprinājās. Tāpat sākās skaļas diskusijas par iespējamo lielveikalu slēgšanu brīvdienās. Tiesa, mainoties pie varas esošajiem politiķiem, izbeidzās arī vētrainās diskusijas par šādu iespējamību. Vēlāk jau sekoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmums celt procentu likmes, lai mazinātu cenu kāpumu, un atkal jau sava deva tika veikalniekiem — atkal bija pirktspējas kritums dārgo kredītu dēļ, un, protams, parādījās arī jautājums — vai un kad ieguldīt pašu veikalu attīstībā, jo naudas cena ir ļoti augsta.
Tiesa — «kritušo» šīs krīzes laikā veikalnieku vidū īsti neredz. Neviens tirdzniecības tīkls, kā arī centrs nav slēdzis savas durvis. Vēl vairāk — Igaunijā un Latvijā šajā laikā ienāca mazumtirdzniecības tīkls Lidl. Kā norāda Inguna Gulbe, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece, asociētā profesore: «Latvijā konkurencei šajā segmentā vajadzētu būt vēl lielākai. Kaimiņos tirgus ir piesātinātāks un izvēle lielāka.» Viņa norāda — jo vairāk tirgotāju, jo lielāka konkurence un cīņa par pircēju maciņu — rezultātā cenas veikalu plauktos ir zemākas. Lai arī par jaunu veikalu tīklu ienākšanu Latvijā gan pagaidām neko nedzird, tomēr tirgus pārmaiņas tāpat notiek.
Labāk krāt un nevis tērēt
Šī gada sākumā, salīdzinot ar pērnā gada to pašu laiku, mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā samazinājās par 2%, savukārt Igaunijā — par 6,7%, kas ir visstraujākais kritums Eiropas Savienības valstu vidū. Tikai Lietuvā, pēc Eurostat datiem, mazumtirdzniecības apgrozījums nesamazinās gada griezumā, bet, salīdzinot janvāri ar decembri pat bija jūtams pieaugums — par 1,2%. Jāpiebilst, ka gan Latvijā, gan Igaunijā mēneša laikā atkal jau bija šļūciens lejup — attiecīgi par 0,8% un 2,6%. Un tam ir vairāki iemesli — gan objektīvi, gan emocionāli.
Lidl Latvija un Lidl Eesti Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja
Foto no Lidl Latvija arhīva
Pircēji sākuši iepirkties gudrāk — atzīst Dana Hasana, Lidl Latvija un Lidl Eesti Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja. «Mēs redzam, ka pēdējā gada laikā klienti pievērš lielāku uzmanību atlaides vai pazeminātas cenas klātbūtnei, lai arī inflācijas temps ir būtiski krities. Skaidrs, ka patērētāju noskaņojumu ietekmē viss izmaksu kāpums kopumā, tai skaitā gan komunālo maksājumu izmaksu lēciens, gan energoresursu cenu pieaugums. Pircējs ir cenas jutīgs, un konkurence ir ļoti asa,» uzsver D. Hasana.
Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš apskatā par Latvijas ekonomiku norāda, ka reālās algas joprojām ir zem 2022. gada augstākā punkta, un aptaujas rāda izteiktu vēlēšanos uzkrāt un piesardzību. «Aptaujas rāda iedzīvotāju nevēlēšanos tērēt lieliem pirkumiem, kā arī apņēmību palielināt uzkrājumus. Mazumtirdzniecības noskaņojums ir pasliktinājies kopš pagājušā gada maija un ir piecus punktus (100 punktu skalā) zem vēsturiski vidējā,» uzsver P. Strautiņš un norāda, ka straujais dzīves dārdzības kāpums 2021.–2022. gadā bijis traumatisks sabiedrībai, jo īpaši cilvēkiem ar salīdzinoši nelieliem ienākumiem. «Ir jāpaiet laikam, lai saprastu, ka krīze ir pāri, tāpat daudzām mājsaimniecībām ir nepieciešams atjaunot uzkrājumus,» uzsver ekonomists. Tomēr arī tālākā nākotnē iespējas paļauties uz patēriņu kā ekonomikas attīstības virzītāju būšot visai ierobežotas. «Sabiedrības novecošanās un apziņa par pensiju sistēmas finansiālajiem riskiem mudinās palielināt uzkrājumus. Nodokļu likmes nākotnē būs drīzāk augošas, gan iepriekš minētās sabiedrības novecošanās dēļ, gan tāpēc, ka aizsardzības izdevumiem visdrīzāk būs jābūt augstākā līmenī, nekā bija iepriekš,» skaidro P. Strautiņš.
Citadeles banka ekonomisti savā ekonomikas apskatā gan ir nedaudz optimistiskāki un ziņo, ka šobrīd esot pazīmes, kuras liecina, ka ienākumu pieaugums sāk pietuvoties jau jaunajiem cenu līmeņiem. Tā kā inflācija turpina samazināties visās Baltijas valstīs un visās valstīs turpinās arī atalgojuma palielinājums, tad ienākumu pieaugumam maciņos vajadzētu rezultēties arī ar mazumtirdzniecības apgrozījuma celšanos.
Taču kāda situācija ekonomikā varētu galu galā šogad izvērsties, nav līdz galam skaidrs. Eksperti gaida ECB procentlikmju samazinājumu, taču vienlaikus Baltijas valstu centrālās bankas pakāpeniski samazina savas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozes. Diemžēl karš Ukrainā ieilgst, un tas atstāj sekas gan uz valstu tēriņiem (vairāk naudas aiziet aizsardzībai un palīdzībai Ukrainai), gan iedzīvotāju pirkumiem, kuri lielus pirkumus turpina atlikt.
Baltijā kapitāls nebēg, jauns klāt nenāk
Lai gan situācija kopumā Baltijā nav īsti stabila ne ģeopolitiski, ne arī diemžēl ekonomiski (divi gadi Baltijā tika aizvadīti ar strauju inflācijas kāpumu, kas bija skarbāks nekā daudās citās Eiropas valstīs), pašlaik var teikt, ka mazumtirdzniecībā strādājošie veikalnieki savas pozīcijas ir spējuši noturēt un «kritušo» jeb aizvērtu veikalu tikpat kā nav.
Tomēr nestabilā ģeopolitiskā situācija, kura kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā daudziem investoriem ar bažām liek skatīties uz Krievijas pierobežā esošajām valstīm, nozīmē, ka arī jaunu gribētāju iespiesties Baltijas mazumtirdzniecībā pašlaik nav. Tiesa, neviens no tiem uzņēmumiem, kas šeit jau ir ienācis, nedemonstrē nodomus pamest spēles laukumu. Kapitāla aizplūšana netiek novērota.
Izņēmums varētu būt Somijas Stockmann. Tā sāktā mazumtirdzniecības modeļa pārvērtēšana tomēr nav tik daudz saistīta ar ģeopolitisko situāciju, cik ar 160 gadu vecā uzņēmuma lēmumu izsvērt, cik dzīvotspējīga ir tā klasisko universālveikalu koncepcija mūsdienu pasaulē, kur arvien lielāku lomu spēlē daudzkanālu tirdzniecība. Uzņēmums pērn paziņoja, ka sācis pētīt stratēģiskās alternatīvas Stockmann universālveikalu biznesam. Pēdējā paziņojumā Helsinku biržai par grupas finanšu rezultātiem bija piebilde, ka izpēte joprojām turpinās.
Neraugoties uz apkārt valdošajām trauksmainajām tendencēm, izplešanos Baltijas valstīs ir noslēdzis Zviedrijas mājas preču tirdzniecības tīkls IKEA. Pēc tam, kad 2022. gada augustā IKEA veikals tika atvērts Tallinas pievārtē, IKEA ne tikai ar interneta tirdzniecību, bet arī fiziski ir pārstāvēts visās Baltijas valstīs.
Savukārt Vācijas Lidl, kurš pirmos veikalus Latvijā atvēra 2021. gadā un Igaunijā 2022. gadā, apņēmīgi turpināja plešanos un veidoja jaunas tirdzniecības vietas. Pašlaik Lidl veikali Latvijā ir 30, Igaunijā — 13, bet Lietuvā, kur Lidl sāka strādāt jau 2016. gadā, — 72 veikali.
Tik sekmīga ienākšana tirgū gan nav padevusies vēl vienam starptautiskam pārtikas mazumtirdzniecības tīklam — Nīderlandes SPAR — tas kopš starta 2022. gada augustā ir ticis pie 26 veikaliem Latvijā. Lai gan bija ziņas, ka SPAR vērtē atgriešanos Lietuvā, līdz šim tas nav noticis. Jāatgādina, ka SPAR veikali Baltijā bija arī agrāk, bet tie pēc SPAR partnera Baltic Food Holding bankrota 2002. gadā tika pārdoti citiem.
Pēc tam, kad Lietuvas Akropolis Group 2021. gada beigās pārņēma Rīgas tirdzniecības centru Alfa, nav notikuši arī lieli konkurējošo uzņēmumu pārņemšanas darījumi.
Tirgus līderi pagaidām vecie
Pagājušais gads mazumtirdzniecībā Baltijā tika pavadīts bez lieliem jaunumiem un apskatniekiem aizraujošākais, ko darīt, bija sekot tam, kā Latvijā un Igaunijā izplešas Lidl un lēst, cik daudz tas ir atņēmis līdzšinējiem tirgus līderiem.
Latvijā dominējošie tirdzniecības tīkli joprojām ir Rimi un Maxima, kam tagad Top3 ir pievienojies Lidl. Seko Mego, Top! un Elvi. Lietuvā dominējoši lielākais mazumtirdzniecības tīkls ir Maxima, kam seko IKI, Lidl, Norfa un Rimi. Savukārt Igaunijā lielākais apgrozījums ir Selver. Bez arī Latvijā ierastajiem Maxima un Rimi veikaliem Igaunijā plašs tīkls ir arī Coop un Prisma.
Lai arī pagaidām tirgus līderi ir vecie un šķiet, ka nekas viņus nevar pastumt malā, situācija nebūt nav tik viennozīmīga.
Kā norāda Lidl Latvija un Lidl Eesti pārstāve D. Hasana — Latvijā Lidl tirgus daļa veido jau ap 8–10%. «Pavisam nesen Konkurences padomes ziņojums apstiprināja jau iepriekš izskanējušo, ka Lidl ienākšana Latvijā sakustināja pārtikas mazumtirdzniecības nozari un radīja tajā nopietnāku konkurenci. Ja iepriekš Latvijā bija vērojama augsta tirgus koncentrācija, tad no 2022. gada, kad Latvijas tirgū paplašinājās Lidl, tirgus koncentrācija būtiski samazinājās līdz vidēji koncentrētam tirgum,» uzsver D. Hasana.
Stāstot par situāciju Igaunijā, veikala tīkla pārstāve atklāj: «Igaunijā mums tirgus daļa ir ap 5%. Igaunijas tirgus ir vēl piesātinātāks nekā Latvijā, un arī mazāks, kas attiecīgi ietekmē konkurenci un cīņu par savu klientu. Tas, ko novērojam — Igaunijā ir vēl sarežģītāks laiks mazumtirdzniecībai, un pēdējā gada laikā vairākas mazumtirdzniecības ķēdes arī slēdz atsevišķus veikalus. Lidl, kas Igaunijas tirgū ienāca tikai pirms diviem gadiem, nav slēdzis nevienu veikalu, tieši pretēji — pēdējā gada laikā atvērti divi jauni veikali, ir plāni par nākamajiem jaunajiem veikaliem.» Turklāt arī Latvijā esot plāns tuvākajos gados veikalu skaitu pat dubultot.
Tirdzniecības platību celtniecība neapstāsies
Nekustamo īpašumu kompānijas Ober Haus pārskatā par Baltijas valstu nekustamo īpašumu tirgu atzīts, ka pašreizējos ekonomiskajos un ģeopolitiskajos apstākļos tirdzniecības centru pārvaldnieki lielākoties ir nodarbojušies ar esošo ēku remontu un labiekārtošanu, nevis ar jauniem projektiem. Pērn pa vienam apjomīgākam tirdzniecības parkam ir atklāts vien Viļņā un Tallinā.
Tā Viļņā pagājušajā gadā durvis vēra jauns tirdzniecības parks Una. Atšķirībā no ierastajiem tirdzniecības centriem Una darbojas pēc principa, ka tajā atrodas lielāka izmēra veikali un katram ir atsevišķa ieeja no ārpuses.
Savukārt Tallinā līdzīgi kā Rīgā, IKEA radītā pircēju plūsma ir kļuvusi par magnētu arī citiem tirgotājiem. Tā Tallinas pievārtē blakus IKEA pērn augustā durvis vēra tirdzniecības parks Kurna Park.
Nekustamo īpašumu kompānija CBRE Baltics norāda, ka tieši tirdzniecības parki — kādi ir Una Viļņā un Kurna Park pie Tallinas — pašlaik ir jaunā tendence, kas parādās Baltijas valstīs. Savukārt lielākie izaicinājumi pašlaik ir veikaliem tā saucamajās iepirkšanās ielās, jo pircēju uzvedība mainās.
Tikmēr attīstītāji nav atmetuši plānus par jauniem ambicioziem projektiem. Tiesa, pagaidām nav skaidrs, vai to īstenošanas plānos nesekos nobīdes. Tāpat ir redzams, ka ambiciozākie projekti varētu tapt Viļņā, bet Tallina uz kādu laiku ar jauniem lielveikaliem varētu iepauzēt.
Tas arī nav liels pārsteigums, jo Ober Haus dati liecina, ka Tallinā pašlaik tirdzniecības centru tirdzniecības platība uz vienu pilsētas iedzīvotāju ir vislielākā Baltijā — 1,54 m2. Daudz ar 1,4 m2 uz vienu iedzīvotāju neatpaliek Rīga, bet Viļņā iepirkšanās centru tirdzniecības platība uz vienu iedzīvotāju ir 0,89 m2.
Viļņā ir saņemtas būvatļaujas tirdzniecības un sporta centra būvniecībai Kalnēnu apkaimē. Šis projekts arī iezīmē jau labu laiku redzamo tendenci, ka ar vieniem pašiem veikaliem apmeklētāju piesaistei ir par maz. Jaunajā projektā bez jau tradicionālajām iepirkšanās un izklaides vietām ir iecerēts gan peldbaseins, gan privātais bērnudārzs.
Taču ar pašu apjomīgāko ieceri Baltijā ir nākusi klājā Akropolis Group, kas Viļņas Vilkpēdes apkaimē vēlas apbūvēt kādreizējās rūpnīcas Velga teritoriju, izveidojot 10 hektārus plašu iepirkšanās, pakalpojumu un izklaides kvartālu Akropolis Vingis, kurā būs arī biznesa un konferenču centrs. Pagaidām gan nav paziņots, kad apjomīgā iecere sāks īstenoties. Sākumā tika plānots, ka celtniecība sāksies jau 2023. gada otrajā pusē, bet tas nav noticis.
Jaunumi ir gaidāmi arī Rīgā. Tas pats uzņēmums VPH, kurš izveidoja tirdzniecības parku Una Viļņā, kādreizējā Rīgas piena kombināts teritorijā Valmieras ielā plāno attīstīt multifunkcionālu centru Fabrika. Taps jauns 20 000 m2 komplekss ar tirdzniecības, biroja, sporta, nelielas ražošanas un rekreācijas centriem. Plānots, ka jaunais multifunkcionālais tirdzniecības parks durvis apmeklētājiem vērs 2024. gada beigās. Tiesa, pagaidām nekādi lieli darbi šajā teritorijā vēl nav novēroti. Zinātāji saka, ka bijusi aizķeršanās ar dažādu papīru sakārtošanu. Jāpiebilst, ka tieši lielā birokrātija būvniecībā kavē daudzu projektu attīstību, uz to nereti norāda uzņēmēji.
Tikmēr mazumtirgotājs Rimi Latvia par astoņiem miljoniem eiro no Linstow Baltic ir iegādājies zemi Brīvības gatvē blakus tirdzniecības centram Akropole Alfa. Uzņēmumā to skaidroja kā stratēģisku lēmumu. Te jāatgādina, ka Alfā atrodas lielākais Rimi veikals, bet jaunais Alfas īpašnieks Akropolis Group ietilpst Lietuvas holdingā Vilniaus prekyba, kurā ir arī mazumtirdzniecības kompāniju tīkls Maxima grupe. Lai gan Rimi nomas līgums Alfā ir līdz 2034. gadam, acīmredzot, uzņēmums grib nodrošināties pret pārsteigumiem.
Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses vadītājs Ints Dālderis uzsver, ka Latvijā tie tirdzniecības centri, kurus bija plānots attīstīt līdz 2020. gadam, ir pabeigti. «Esošajos tirdzniecības centros tagad notiek nelielas pārbūves vai paplašināšanās. Tie investori, kas šeit ir strādājuši un kas ir no tuvākajām valstīm vai reģiona, turpina strādāt, taču tie, kas nāca no tālākām valstīm, šobrīd iepauzē, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un mūsu atrašanos vietu. Viņi nepārzina tik labi situāciju mūsu reģionā,» saka I. Dālderis. Gan arī vienlaikus piebilstot, ka attīstība turpinās.
Projektu «Latvija Baltijas ekonomikā: kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Kas neļauj atkopties mazumtirdzniecībai?» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2023
Publicēts žurnāla “Bilance” 2024. gada aprīļa (508.) numurā.
