0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIBaltijas valstu ekonomikā klusums pēc (pirms) vētras

Baltijas valstu ekonomikā klusums pēc (pirms) vētras

Aiga Pelane, "Latvijas Radio" speciāli "Bilancei"

Baltijas valstu ekonomikā klusums pēc (pirms) vētras
Ilustrācija: © Lustre – stock.adobe.com

Latvija Baltijas ekonomikā: kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?Lai arī izteikt ekonomiskās prognozes ir teju kā zīlēt kafijas biezumos, patlaban vairāki eksperti gan saka — Baltijas valstu tautsaimniecībās šogad atsāksies izaugsme, un tā visām trijām valstīm ir ļoti laba ziņa. Tiesa, ik pa laikam prognozes tiek precizētas un diemžēl ne uz optimistisko pusi. Tā, piemēram, Eiropas Komisijas (EK) februāra vidū izteiktās prognozes liecina: Lietuvas ekonomika šogad varētu augt visstraujāk — par 2,1%, Latvijas ekonomikas pieaugums varētu būt par 1,7%, savukārt Igaunijai vajadzēs samierināties ar visai pieticīgu izaugsmi — 0,6%. 

«Paļāvība uz izaugsmes atsākšanos šogad balstās uz pieņēmumu, ka nebūs jaunu globālu mega avāriju. Šis pieņēmums var izrādīties nepamatots. Taču prognozes ir jābalsta uz mēreniem scenārijiem, un ņemt vērā visus iedomājamos un neiedomājamos ekstrēmos notikumus nav iespējams. Tas nenozīmē, ka prognozes ir pārāk optimistiskas, jo vienmēr kaut kas var notikt arī labāk nekā plānots. Piemēram, var beigties karš Ukrainā,» tā pašreizējo prognozēšanu visai ekstremālos apstākļos skaidro bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš. 

Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists
Foto: Ģirts Raģelis

Gada pirmajos mēnešos parasti ir pieejami statistikas dati par pagājušā gada pēdējo ceturksni un gadu kopumā, kas ekspertiem tad arī ļauj izteikt jau daudz precīzākas prognozes vismaz raugoties uz tuvākajiem mēnešiem. Eksperti atzīst — diemžēl arī šis gads iezīmējas ar ļoti lielu nenoteiktību — karš Ukrainā turpinās, ļoti neskaidra situācija Tuvajos Austrumos un problēmas ar Suecas kanāla šķērsošanu, kas ārda starptautiskās preču piegādes ķēdes. Tāpat tuvojas ASV prezidenta vēlēšanas, kas var rezultēties ar visai neprognozējama prezidenta nākšanu pie varas. Tas savukārt var radīt sekas drošībai un samazināt investīciju vides pievilcību Baltijas valstīs. Nav arī skaidrības, kas notiks ar Ķīnas ekonomiku un kā tās nedienas var ietekmēt pārējo pasauli, tai skaitā arī mūs. Un, protams, Baltijas valstis vistiešāk ietekmē arī notikumi pašu tuvāko valstu ekonomikās vai galvenajos eksporta tirgos, tādos kā, piemēram, Zviedrija, Somija, Polija, arī Vācija un Lielbritānija. 

Prognozes gada sākumā

Vairākums prognožu paredz, ka Latvijā un Lietuvā IKP šogad augs, taču Igaunijas prognozes ir pesimistiskākas — no tā, ka pieaugums, lai arī neliels, tomēr būs, līdz tam, ka recesija ieilgs. «IKP pieaugums, cik nu tā būs, galvenokārt balstīsies uz iekšējo tirgu. Būs jestrs reālo algu kāpums — algas naudas izteiksmē visdrīzāk augs par 7–8%, kas apvienojumā ar gandrīz nekādu inflāciju Latvijā un Lietuvā un mērenu inflāciju Igaunijā jūtami saldinās pirktspēju. Igaunija nedaudz atšķirsies tāpēc, ka tur gadu mijā paaugstināja pievienotās vērtības nodokli,» uzsver ekonomists. Tāpat labas ziņas esot gaidāmas investīciju jomā, galvenokārt pateicoties Eiropas Savienības (ES) fondiem — gan «parastajiem», gan pandēmijas seku pārvarēšanas fondam jeb Atveseļošanās fonda naudai. «Uz gada beigām varētu parādīties labvēlīga procentu likmju krituma ietekme uz privātajām investīcijām,» uzskata P. Strautiņš. 

Un kādas tad kopumā ir prognozes? Šai ziņā gan jāmin, ka to ir daudz un dažādu, taču visas mīņājas ap vieniem un tiem pašiem skaitļiem. EK prognozē, ka straujākā ekonomikas izaugsme Baltijas valstīs šogad būs Lietuvā, valsts IKP pieaugs par 2,1%. Un tas būs vairāk nekā vidēji ES valstīs un eirozonā. Savukārt 2025. gadā Lietuvas IKP varētu palielināsies par 3%. Inflācija Lietuvā šogad un nākamgad lēsta 2,4% apmērā. 

Latvijas IKP šogad saskaņā ar EK prognozēm palielināsies par 1,7%. Tā gan ir sliktāka prognoze par EK novembrī paredzēto, kad tika sagaidīts, ka Latvijas IKP pieaugums 2024. gadā būtu 2,4%. Jāpiebilst, ka Finanšu ministrija februāra vidū Latvijas izaugsmi vērtē vēl pieticīgāk — pieaugums šogad tikai par 1,4%. Taču nākamgad jau varētu sasniegt 2,9%. Salīdzinoši — EK prognoze tomēr ir zemāka — 2,7%. Latvijā šogad tiek prognozēta samērā strauja inflācijas samazināšanās — līdz 2,2%, kas būs zem ES vidējā inflācijas līmeņa — 3%. 

Savukārt attiecībā uz Igauniju EK sagaida, ka šogad IKP pieaugs vien par 0,6%, taču nākamgad apsteigs pat Lietuvas izaugsmes tempus — tiek prognozēts, ka Igaunijas ekonomika strauji atkopsies un augs par 3,2%. EK vērtējumā, inflācija Igaunijā šogad veidos 3,2%, bet 2025. gadā tā samazināsies līdz 1,9%.

Nav gan tā, ka Igaunijai šogad būtu arī zemākās izaugsmes prognozes ES. Visas ES ekonomikas «motoram» — Vācijai — EK šogad prognozē vien 0,3% izaugsmi, bet tepat blakus esošajai Zviedrijai — 0,2% IKP pieaugumu. Jāpiebilst, ka ES kopējā IKP kāpuma prognoze šim gadam arī ir samazināta no iepriekš lēstajiem 1,3% līdz 0,9%, bet eirozonas — no 1,2% līdz 0,8%. 

EK atzīst, ka jau 2022. gada nogalē ES ekonomika bija zaudējusi dinamiku, un kopš tā laika ekonomiskā aktivitāte ir stagnējusi, ņemot vērā iedzīvotāju pirktspējas kritumu, ārējā pieprasījuma samazināšanos, monetārās politikas izmaiņas un fiskālā atbalsta daļēju atcelšanu 2023. gadā. Tāpēc ES ekonomika 2024. gadu iesākusi vājāka, nekā gaidīts iepriekš. Taču kopš rudens prognožu publiskošanas novērojamas arī pozitīvas tendences, jo sevišķi attiecībā uz inflāciju. 

Tiesa, lielāko Baltijā strādājošo komercbanku prognozes Igaunijas ekonomikai ir vēl nesaudzīgākas par EK izteiktajām. 

Swedbank Igaunijā šogad sagaida IKP kritumu par 0,3% pretstatā iepriekš prognozētajam 0,7% kāpumam. Lietuvas IKP prognozes šim gadam palielināta no 1,2% līdz 1,8%. Swedbank Latvijā šogad prognozē iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 1,4%. 

Visai līdzīgas prognozes izteiktas SEB bankas jaunākajā ekonomikas apskatā Nordic Outlook. SEB analītiķi prognozē, ka Igaunijas IKP šogad samazināsies par 0,5% pretstatā iepriekš prognozētajam pieaugumam par 0,4%, Lietuvas ekonomika varētu palielināties par 1,5%. Savukārt, Latvijas IKP pieauguma prognoze šim gadam samazināta no 2,2% līdz 2%. 

Ja ģeopolitiskā situācija šī gada laikā pasaulē kopumā stabilizēsies un netiks piedzīvotas jaunas nelaimes vai dabas katastrofas, protams, ir cerības sagaidīt straujāku ekonomikas izaugsmi ja ne šogad, tad vismaz jau 2025. gadā. Kā norāda ekonomists P. Strautiņš: «Galvenie optimisma enerģijas avoti — karš Ukrainā nevar turpināties mūžīgi, kādā brīdī var spilgti «izšaut» ekonomikas strukturālo pārvērtību rezultātu salūts.» Viņš arī uzsver — lai arī patlaban dominē tēzes par stagnāciju, tomēr eksporta produktu portfelis arī mainoties diezgan strauji, un tā ir pozitīva tendence. 

Igaunijā pesimisms

Detalizētie dati par Igaunijas IKP 2023. gadā ir gaidāmi martā, bet ātrā novērtējuma dati liecina, ka ceturtajā ceturksnī mūsu ziemeļu kaimiņu ekonomika sarukusi par aptuveni 3%, kas nozīmē kritumu gadā kopumā par vairāk nekā 3%. 

Igaunijas centrālās bankas eksperti norāda, ka pagājušais gads Igaunijas tautsaimniecībai izrādījies grūtāks, nekā gaidīts, un recesija bijusi ilgāka, nekā iepriekš prognozēts. Tāpat uzņēmumu iespējas pārdot preces un pakalpojumus iekšzemes tirgū ierobežojusi iedzīvotāju nedrošība par nākotni, un iedzīvotāji drīzāk naudu ir uzkrājuši, nevis tērējuši. Savukārt noietu ārējos tirgos kavēja sliktāki rezultāti galvenajos eksporta tirgos. Nenoteiktie apstākļi un augstākas procentu likmes arī nav veicinājušas jaunu ieguldījumu piesaisti.

Ekonomikas lejupslīdes ietekme arvien spēcīgāk skar arī Igaunijas darba tirgu. Līdz šim uzņēmumi centušies izvairīties no darbavietu samazināšanas, tāpēc, neraugoties uz gandrīz divus gadus ilgušo lejupslīdi, kopējā nodarbinātība saglabājusies augstā līmenī, atzīst Igaunijas centrālās bankas eksperti. Tomēr produktivitātes kritums signalizē par nepietiekamu darbinieku izmantošanu, un pesimistiskākas tuvākās nākotnes prognozes nozīmē arī bezdarba pieaugumu, kas 2024. gadā varētu sasniegt pēdējā laikā augstāko līmeni — 9%. Jāpiebilst, ka Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fonda dati liecina — janvāra beigās jau reģistrētā bezdarba līmenis Igaunijā sasniedza 8,3%, un tas ir nedaudz augstāks nekā decembra beigās. 

Tomēr ne visi ir pesimisti. Swedbank Estonia galvenais ekonomists Tonu Mertsina uzsver, ka kopumā 2024. gadā Igaunijas tirdzniecības partnervalstu IKP un importa pieaugums būs spēcīgāks nekā pērn, un tas palīdzēs atkopties arī Igaunijas ekonomikai. «Tam vajadzētu ļaut jau drīzumā Igaunijas uzņēmumiem eksportēt vairāk. Arī inflācijas palēnināšanās un procentu likmju samazināšanās varētu sniegt atvieglojumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Lai gan gaidāms, ka Eiropas Centrālā banka drīzumā sāks samazināt procentu likmes, īstermiņā monetārā politika joprojām būs ierobežojoša un sāks atbalstīt ekonomisko izaugsmi tikai gada beigās un nākamgad,» prognozē ekonomists.

Lietuvā cerīgāka aina 

Arī Lietuvā detalizētie dati par 2023. gada IKP būs pieejami martā, bet ātrais novērtējums liecina, ka pērn IKP Latvijas dienvidu kaimiņos sarucis par 0,3%. Taču jau šogad lietuvieši paredz pietiekami cerīgu nākotni — vismaz uz kopējā Eiropas fona. Tomēr arī pārlieku liels optimisms Lietuvā nevalda. 

«Valsts ekonomika pēdējos gados ir izturējusi spēcīgos kara triecienus, kā arī iepriekš pandēmijas radītās sekas, un ir izvairījusies no ievērojamākas lejupslīdes. Taču tuvākajā laikā joprojām nebūs vērojama tik spēcīga izaugsme kā pirms pandēmijas. Tautsaimniecībai ir potenciāls augt straujāk, taču atgriešanos pie normālākas izaugsmes kavē lēnā iekšzemes un ārējā pieprasījuma atjaunošanās,» saka Lietuvas centrālās bankas valdes priekšsēdētājs Gedimins Šimkus.

Arī Lietuvas Finanšu ministrija ir cerīga par tālāko ekonomikas attīstību. Finanšu ministre Gintare Skaiste norāda: «Lietuvas ekonomika ir pārvarējusi pagājušā gada izaicinājumus un šogad atgriezīsies uz izaugsmes ceļa. Tā kā inflācijas maksimums ir aiz muguras un algu pieaugums turpināsies samērā straujā tempā, 2024. gadā mājsaimniecību pirktspēja nostiprināsies, kas veicinās iekšzemes patēriņu.»

Latvijā skumīgi

Lai arī ekonomikas izaugsmes dati nav īpaši spoži, bet — lai vai kā — tomēr joprojām pozitīvi, diemžēl pasliktinās uzņēmēju viedoklis par uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Par to liecina Biznesa augstskolas Turība veiktā pētījuma «Turības biznesa indekss» rezultāti. Pērn negatīvu vērtējumu par uzņēmējdarbības vidi Latvijā pauduši 61% uzņēmēju, savukārt kā labu vai ļoti labu to atzinuši 39% uzņēmēju. Visoptimistiskāk uzņēmējdarbības vidi vērtē lielie uzņēmumi. 

Salīdzinot ar 2022. gadu, pērn viskrasāk sarucis uzņēmēju vērtējums par finanšu pieejamību, administratīvo slogu, darbaspēka pieejamību un valdības ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstību. Tie ir galvenie faktori, kas var negatīvi ietekmēt tālāko kopējo makroekonomisko ainu Latvijā. 

Agnese Puķe, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste
Agnese Puķe, Latvijas Bankas ekonomiste
Foto no Latvijas Bankas arhīva

Ja palūkojamies uz darba tirgu Latvijā, līdz šim uzņēmēji satraucās, ka darba tirgus pārkarst un darbiniekus grūti atrast, taču ekonomisti uzsver, ka situācija var arī mainīties uz otru pusi un var pieaugt arī bezdarbs. «Līdz šim Latvijā un arī Eiropā, neraugoties uz vājāku ekonomisko attīstību, darba tirgus saglabājās salīdzinoši stabils. Nevar izslēgt, ka negatīvas norises darba tirgū vēl nav pilnā mērā atbalsojušās, uzņēmumiem cenšoties saglabāt darba vietas un noturēt labākos darbiniekus, cerībā uz izaugsmes atjaunošanos tuvākajā laikā. Kādā brīdī vadzis tomēr var lūzt,» pieļauj Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe.

Tāpat arī problēmas joprojām ir ārējos tirgos. Ja skatāmies no Latvijas eksporta pozīcijām — visapjomīgāk eksports varētu augt virzienā uz Lietuvu, kuras ekonomikai pērnais gads bija nelāgs un kuras attīstības prognozes šim gadam ir tomēr labvēlīgākas. «Pozitīvs pienesums eksportam varētu būt arī uz Vāciju, Dāniju, Lielbritāniju, Poliju un ASV. Mūsu eksportētājiem svarīgajā Igaunijas tirgū diemžēl nezīmējas pieprasījuma pieaugums — Igaunijā jau pērnā gada 1.–3. ceturksnī bija vērojams vislielākais IKP kritums (par 3,7%), un situācijas uzlabošanās arī šogad nesolās strauja,» saka A. Puķe.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas galvenais ekonomists
Dainis Gašpuitis, SEB bankas galvenais ekonomists
Foto: Artis Robalds

Arī SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka cerēt uz lielām pozitīvām pārmaiņām jau tuvākā nākotnē ir visai grūti: «Ģeopolitiskās realitātes ir piespiedušas uzsākt būtisku ekonomisko procesu pārskatīšanu un maiņu. Tas skar gan eksporta tirgu pārorientēšanu, piegādes ķēžu pārskatīšana, gan enerģijas tirgus un avotu attīstību, alternatīvu izveidi. Pa vidu vēl ir neprognozējamie klimata radītie izaicinājumi, Ukrainas karš, populisma atdzimšana un sociālā viļņošanās. Vāja apjausma par nepieciešamību mazināt ekonomisko atkarību Eiropā bija jau iepriekš, taču īsta pamošanās aizsākās kovida laikā, bet tik un tā esam tikai sākuma posmā.» Ekonomists uzskata, ka tieši šo iemeslu dēļ pat mērena izaugsme šogad būs panākums.

Turklāt D. Gašpuitis norāda, ka jāņem vērā vēl kāds būtisks aspekts, kas ietekmē gan patēriņu, gan arī investīciju piesaisti Latvijai — tā ir drošības situācija. Ar to ir jārēķinās ne tikai Latvijai, bet visam reģionam. Diemžēl, ja nebūs stabilitātes un drošības, investīciju potenciāls netiks pilnībā izmantots. Tāpēc svarīgi būtu laikus un mērķtiecīgi vismaz izmantot ES fondu sniegtās iespējas. Ja notiek šo investīciju kavēšanās vai aizture, tas draud arī ar lēnāku Latvijas izaugsmi. 

Jāpiebilst, ka Finanšu ministrija valdībai ir iesniegusi ziņojumu, kurā aplēsts, ka vēl šogad no dažādiem Eiropas fondiem Latvija varētu neizmantot līdz pat pusmiljardam eiro. 

Turklāt valdība šogad beidzot varētu izstrādāt arī jaunas nodokļu politikas vadlīnijas. Jāatgādina, ka darbs pie tām sākās jau pagājušajā gadā, bet, mainoties valdībām, nekas no jau izstrādā netika virzīts uz priekšu. Kāds būs šī gada risinājums, vai beidzot tiks mazināti darbaspēka nodokļi — aizvien nav skaidrs. 

Projektu «Latvija Baltijas ekonomikā: kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Baltijas valstu ekonomikā klusums pēc (pirms) vētras» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2023

Publicēts žurnāla “Bilance” 2024. gada marta (507.) numurā.

Jums arī varētu interesēt…

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Baltijas valstu ekonomikā klusums pēc (pirms) vētras
Ilustrācija: © Lustre – stock.adobe.com

Latvija Baltijas ekonomikā: kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?Lai arī izteikt ekonomiskās prognozes ir teju kā zīlēt kafijas biezumos, patlaban vairāki eksperti gan saka — Baltijas valstu tautsaimniecībās šogad atsāksies izaugsme, un tā visām trijām valstīm ir ļoti laba ziņa. Tiesa, ik pa laikam prognozes tiek precizētas un diemžēl ne uz optimistisko pusi. Tā, piemēram, Eiropas Komisijas (EK) februāra vidū izteiktās prognozes liecina: Lietuvas ekonomika šogad varētu augt visstraujāk — par 2,1%, Latvijas ekonomikas pieaugums varētu būt par 1,7%, savukārt Igaunijai vajadzēs samierināties ar visai pieticīgu izaugsmi — 0,6%. 

«Paļāvība uz izaugsmes atsākšanos šogad balstās uz pieņēmumu, ka nebūs jaunu globālu mega avāriju. Šis pieņēmums var izrādīties nepamatots. Taču prognozes ir jābalsta uz mēreniem scenārijiem, un ņemt vērā visus iedomājamos un neiedomājamos ekstrēmos notikumus nav iespējams. Tas nenozīmē, ka prognozes ir pārāk optimistiskas, jo vienmēr kaut kas var notikt arī labāk nekā plānots. Piemēram, var beigties karš Ukrainā,» tā pašreizējo prognozēšanu visai ekstremālos apstākļos skaidro bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš. 

Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists
Foto: Ģirts Raģelis

Gada pirmajos mēnešos parasti ir pieejami statistikas dati par pagājušā gada pēdējo ceturksni un gadu kopumā, kas ekspertiem tad arī ļauj izteikt jau daudz precīzākas prognozes vismaz raugoties uz tuvākajiem mēnešiem. Eksperti atzīst — diemžēl arī šis gads iezīmējas ar ļoti lielu nenoteiktību — karš Ukrainā turpinās, ļoti neskaidra situācija Tuvajos Austrumos un problēmas ar Suecas kanāla šķērsošanu, kas ārda starptautiskās preču piegādes ķēdes. Tāpat tuvojas ASV prezidenta vēlēšanas, kas var rezultēties ar visai neprognozējama prezidenta nākšanu pie varas. Tas savukārt var radīt sekas drošībai un samazināt investīciju vides pievilcību Baltijas valstīs. Nav arī skaidrības, kas notiks ar Ķīnas ekonomiku un kā tās nedienas var ietekmēt pārējo pasauli, tai skaitā arī mūs. Un, protams, Baltijas valstis vistiešāk ietekmē arī notikumi pašu tuvāko valstu ekonomikās vai galvenajos eksporta tirgos, tādos kā, piemēram, Zviedrija, Somija, Polija, arī Vācija un Lielbritānija. 

Prognozes gada sākumā

Vairākums prognožu paredz, ka Latvijā un Lietuvā IKP šogad augs, taču Igaunijas prognozes ir pesimistiskākas — no tā, ka pieaugums, lai arī neliels, tomēr būs, līdz tam, ka recesija ieilgs. «IKP pieaugums, cik nu tā būs, galvenokārt balstīsies uz iekšējo tirgu. Būs jestrs reālo algu kāpums — algas naudas izteiksmē visdrīzāk augs par 7–8%, kas apvienojumā ar gandrīz nekādu inflāciju Latvijā un Lietuvā un mērenu inflāciju Igaunijā jūtami saldinās pirktspēju. Igaunija nedaudz atšķirsies tāpēc, ka tur gadu mijā paaugstināja pievienotās vērtības nodokli,» uzsver ekonomists. Tāpat labas ziņas esot gaidāmas investīciju jomā, galvenokārt pateicoties Eiropas Savienības (ES) fondiem — gan «parastajiem», gan pandēmijas seku pārvarēšanas fondam jeb Atveseļošanās fonda naudai. «Uz gada beigām varētu parādīties labvēlīga procentu likmju krituma ietekme uz privātajām investīcijām,» uzskata P. Strautiņš. 

Un kādas tad kopumā ir prognozes? Šai ziņā gan jāmin, ka to ir daudz un dažādu, taču visas mīņājas ap vieniem un tiem pašiem skaitļiem. EK prognozē, ka straujākā ekonomikas izaugsme Baltijas valstīs šogad būs Lietuvā, valsts IKP pieaugs par 2,1%. Un tas būs vairāk nekā vidēji ES valstīs un eirozonā. Savukārt 2025. gadā Lietuvas IKP varētu palielināsies par 3%. Inflācija Lietuvā šogad un nākamgad lēsta 2,4% apmērā. 

Latvijas IKP šogad saskaņā ar EK prognozēm palielināsies par 1,7%. Tā gan ir sliktāka prognoze par EK novembrī paredzēto, kad tika sagaidīts, ka Latvijas IKP pieaugums 2024. gadā būtu 2,4%. Jāpiebilst, ka Finanšu ministrija februāra vidū Latvijas izaugsmi vērtē vēl pieticīgāk — pieaugums šogad tikai par 1,4%. Taču nākamgad jau varētu sasniegt 2,9%. Salīdzinoši — EK prognoze tomēr ir zemāka — 2,7%. Latvijā šogad tiek prognozēta samērā strauja inflācijas samazināšanās — līdz 2,2%, kas būs zem ES vidējā inflācijas līmeņa — 3%. 

Savukārt attiecībā uz Igauniju EK sagaida, ka šogad IKP pieaugs vien par 0,6%, taču nākamgad apsteigs pat Lietuvas izaugsmes tempus — tiek prognozēts, ka Igaunijas ekonomika strauji atkopsies un augs par 3,2%. EK vērtējumā, inflācija Igaunijā šogad veidos 3,2%, bet 2025. gadā tā samazināsies līdz 1,9%.

Nav gan tā, ka Igaunijai šogad būtu arī zemākās izaugsmes prognozes ES. Visas ES ekonomikas «motoram» — Vācijai — EK šogad prognozē vien 0,3% izaugsmi, bet tepat blakus esošajai Zviedrijai — 0,2% IKP pieaugumu. Jāpiebilst, ka ES kopējā IKP kāpuma prognoze šim gadam arī ir samazināta no iepriekš lēstajiem 1,3% līdz 0,9%, bet eirozonas — no 1,2% līdz 0,8%. 

EK atzīst, ka jau 2022. gada nogalē ES ekonomika bija zaudējusi dinamiku, un kopš tā laika ekonomiskā aktivitāte ir stagnējusi, ņemot vērā iedzīvotāju pirktspējas kritumu, ārējā pieprasījuma samazināšanos, monetārās politikas izmaiņas un fiskālā atbalsta daļēju atcelšanu 2023. gadā. Tāpēc ES ekonomika 2024. gadu iesākusi vājāka, nekā gaidīts iepriekš. Taču kopš rudens prognožu publiskošanas novērojamas arī pozitīvas tendences, jo sevišķi attiecībā uz inflāciju. 

Tiesa, lielāko Baltijā strādājošo komercbanku prognozes Igaunijas ekonomikai ir vēl nesaudzīgākas par EK izteiktajām. 

Swedbank Igaunijā šogad sagaida IKP kritumu par 0,3% pretstatā iepriekš prognozētajam 0,7% kāpumam. Lietuvas IKP prognozes šim gadam palielināta no 1,2% līdz 1,8%. Swedbank Latvijā šogad prognozē iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 1,4%. 

Visai līdzīgas prognozes izteiktas SEB bankas jaunākajā ekonomikas apskatā Nordic Outlook. SEB analītiķi prognozē, ka Igaunijas IKP šogad samazināsies par 0,5% pretstatā iepriekš prognozētajam pieaugumam par 0,4%, Lietuvas ekonomika varētu palielināties par 1,5%. Savukārt, Latvijas IKP pieauguma prognoze šim gadam samazināta no 2,2% līdz 2%. 

Ja ģeopolitiskā situācija šī gada laikā pasaulē kopumā stabilizēsies un netiks piedzīvotas jaunas nelaimes vai dabas katastrofas, protams, ir cerības sagaidīt straujāku ekonomikas izaugsmi ja ne šogad, tad vismaz jau 2025. gadā. Kā norāda ekonomists P. Strautiņš: «Galvenie optimisma enerģijas avoti — karš Ukrainā nevar turpināties mūžīgi, kādā brīdī var spilgti «izšaut» ekonomikas strukturālo pārvērtību rezultātu salūts.» Viņš arī uzsver — lai arī patlaban dominē tēzes par stagnāciju, tomēr eksporta produktu portfelis arī mainoties diezgan strauji, un tā ir pozitīva tendence. 

Igaunijā pesimisms

Detalizētie dati par Igaunijas IKP 2023. gadā ir gaidāmi martā, bet ātrā novērtējuma dati liecina, ka ceturtajā ceturksnī mūsu ziemeļu kaimiņu ekonomika sarukusi par aptuveni 3%, kas nozīmē kritumu gadā kopumā par vairāk nekā 3%. 

Igaunijas centrālās bankas eksperti norāda, ka pagājušais gads Igaunijas tautsaimniecībai izrādījies grūtāks, nekā gaidīts, un recesija bijusi ilgāka, nekā iepriekš prognozēts. Tāpat uzņēmumu iespējas pārdot preces un pakalpojumus iekšzemes tirgū ierobežojusi iedzīvotāju nedrošība par nākotni, un iedzīvotāji drīzāk naudu ir uzkrājuši, nevis tērējuši. Savukārt noietu ārējos tirgos kavēja sliktāki rezultāti galvenajos eksporta tirgos. Nenoteiktie apstākļi un augstākas procentu likmes arī nav veicinājušas jaunu ieguldījumu piesaisti.

Ekonomikas lejupslīdes ietekme arvien spēcīgāk skar arī Igaunijas darba tirgu. Līdz šim uzņēmumi centušies izvairīties no darbavietu samazināšanas, tāpēc, neraugoties uz gandrīz divus gadus ilgušo lejupslīdi, kopējā nodarbinātība saglabājusies augstā līmenī, atzīst Igaunijas centrālās bankas eksperti. Tomēr produktivitātes kritums signalizē par nepietiekamu darbinieku izmantošanu, un pesimistiskākas tuvākās nākotnes prognozes nozīmē arī bezdarba pieaugumu, kas 2024. gadā varētu sasniegt pēdējā laikā augstāko līmeni — 9%. Jāpiebilst, ka Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fonda dati liecina — janvāra beigās jau reģistrētā bezdarba līmenis Igaunijā sasniedza 8,3%, un tas ir nedaudz augstāks nekā decembra beigās. 

Tomēr ne visi ir pesimisti. Swedbank Estonia galvenais ekonomists Tonu Mertsina uzsver, ka kopumā 2024. gadā Igaunijas tirdzniecības partnervalstu IKP un importa pieaugums būs spēcīgāks nekā pērn, un tas palīdzēs atkopties arī Igaunijas ekonomikai. «Tam vajadzētu ļaut jau drīzumā Igaunijas uzņēmumiem eksportēt vairāk. Arī inflācijas palēnināšanās un procentu likmju samazināšanās varētu sniegt atvieglojumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Lai gan gaidāms, ka Eiropas Centrālā banka drīzumā sāks samazināt procentu likmes, īstermiņā monetārā politika joprojām būs ierobežojoša un sāks atbalstīt ekonomisko izaugsmi tikai gada beigās un nākamgad,» prognozē ekonomists.

Lietuvā cerīgāka aina 

Arī Lietuvā detalizētie dati par 2023. gada IKP būs pieejami martā, bet ātrais novērtējums liecina, ka pērn IKP Latvijas dienvidu kaimiņos sarucis par 0,3%. Taču jau šogad lietuvieši paredz pietiekami cerīgu nākotni — vismaz uz kopējā Eiropas fona. Tomēr arī pārlieku liels optimisms Lietuvā nevalda. 

«Valsts ekonomika pēdējos gados ir izturējusi spēcīgos kara triecienus, kā arī iepriekš pandēmijas radītās sekas, un ir izvairījusies no ievērojamākas lejupslīdes. Taču tuvākajā laikā joprojām nebūs vērojama tik spēcīga izaugsme kā pirms pandēmijas. Tautsaimniecībai ir potenciāls augt straujāk, taču atgriešanos pie normālākas izaugsmes kavē lēnā iekšzemes un ārējā pieprasījuma atjaunošanās,» saka Lietuvas centrālās bankas valdes priekšsēdētājs Gedimins Šimkus.

Arī Lietuvas Finanšu ministrija ir cerīga par tālāko ekonomikas attīstību. Finanšu ministre Gintare Skaiste norāda: «Lietuvas ekonomika ir pārvarējusi pagājušā gada izaicinājumus un šogad atgriezīsies uz izaugsmes ceļa. Tā kā inflācijas maksimums ir aiz muguras un algu pieaugums turpināsies samērā straujā tempā, 2024. gadā mājsaimniecību pirktspēja nostiprināsies, kas veicinās iekšzemes patēriņu.»

Latvijā skumīgi

Lai arī ekonomikas izaugsmes dati nav īpaši spoži, bet — lai vai kā — tomēr joprojām pozitīvi, diemžēl pasliktinās uzņēmēju viedoklis par uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Par to liecina Biznesa augstskolas Turība veiktā pētījuma «Turības biznesa indekss» rezultāti. Pērn negatīvu vērtējumu par uzņēmējdarbības vidi Latvijā pauduši 61% uzņēmēju, savukārt kā labu vai ļoti labu to atzinuši 39% uzņēmēju. Visoptimistiskāk uzņēmējdarbības vidi vērtē lielie uzņēmumi. 

Salīdzinot ar 2022. gadu, pērn viskrasāk sarucis uzņēmēju vērtējums par finanšu pieejamību, administratīvo slogu, darbaspēka pieejamību un valdības ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstību. Tie ir galvenie faktori, kas var negatīvi ietekmēt tālāko kopējo makroekonomisko ainu Latvijā. 

Agnese Puķe, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste
Agnese Puķe, Latvijas Bankas ekonomiste
Foto no Latvijas Bankas arhīva

Ja palūkojamies uz darba tirgu Latvijā, līdz šim uzņēmēji satraucās, ka darba tirgus pārkarst un darbiniekus grūti atrast, taču ekonomisti uzsver, ka situācija var arī mainīties uz otru pusi un var pieaugt arī bezdarbs. «Līdz šim Latvijā un arī Eiropā, neraugoties uz vājāku ekonomisko attīstību, darba tirgus saglabājās salīdzinoši stabils. Nevar izslēgt, ka negatīvas norises darba tirgū vēl nav pilnā mērā atbalsojušās, uzņēmumiem cenšoties saglabāt darba vietas un noturēt labākos darbiniekus, cerībā uz izaugsmes atjaunošanos tuvākajā laikā. Kādā brīdī vadzis tomēr var lūzt,» pieļauj Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe.

Tāpat arī problēmas joprojām ir ārējos tirgos. Ja skatāmies no Latvijas eksporta pozīcijām — visapjomīgāk eksports varētu augt virzienā uz Lietuvu, kuras ekonomikai pērnais gads bija nelāgs un kuras attīstības prognozes šim gadam ir tomēr labvēlīgākas. «Pozitīvs pienesums eksportam varētu būt arī uz Vāciju, Dāniju, Lielbritāniju, Poliju un ASV. Mūsu eksportētājiem svarīgajā Igaunijas tirgū diemžēl nezīmējas pieprasījuma pieaugums — Igaunijā jau pērnā gada 1.–3. ceturksnī bija vērojams vislielākais IKP kritums (par 3,7%), un situācijas uzlabošanās arī šogad nesolās strauja,» saka A. Puķe.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas galvenais ekonomists
Dainis Gašpuitis, SEB bankas galvenais ekonomists
Foto: Artis Robalds

Arī SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka cerēt uz lielām pozitīvām pārmaiņām jau tuvākā nākotnē ir visai grūti: «Ģeopolitiskās realitātes ir piespiedušas uzsākt būtisku ekonomisko procesu pārskatīšanu un maiņu. Tas skar gan eksporta tirgu pārorientēšanu, piegādes ķēžu pārskatīšana, gan enerģijas tirgus un avotu attīstību, alternatīvu izveidi. Pa vidu vēl ir neprognozējamie klimata radītie izaicinājumi, Ukrainas karš, populisma atdzimšana un sociālā viļņošanās. Vāja apjausma par nepieciešamību mazināt ekonomisko atkarību Eiropā bija jau iepriekš, taču īsta pamošanās aizsākās kovida laikā, bet tik un tā esam tikai sākuma posmā.» Ekonomists uzskata, ka tieši šo iemeslu dēļ pat mērena izaugsme šogad būs panākums.

Turklāt D. Gašpuitis norāda, ka jāņem vērā vēl kāds būtisks aspekts, kas ietekmē gan patēriņu, gan arī investīciju piesaisti Latvijai — tā ir drošības situācija. Ar to ir jārēķinās ne tikai Latvijai, bet visam reģionam. Diemžēl, ja nebūs stabilitātes un drošības, investīciju potenciāls netiks pilnībā izmantots. Tāpēc svarīgi būtu laikus un mērķtiecīgi vismaz izmantot ES fondu sniegtās iespējas. Ja notiek šo investīciju kavēšanās vai aizture, tas draud arī ar lēnāku Latvijas izaugsmi. 

Jāpiebilst, ka Finanšu ministrija valdībai ir iesniegusi ziņojumu, kurā aplēsts, ka vēl šogad no dažādiem Eiropas fondiem Latvija varētu neizmantot līdz pat pusmiljardam eiro. 

Turklāt valdība šogad beidzot varētu izstrādāt arī jaunas nodokļu politikas vadlīnijas. Jāatgādina, ka darbs pie tām sākās jau pagājušajā gadā, bet, mainoties valdībām, nekas no jau izstrādā netika virzīts uz priekšu. Kāds būs šī gada risinājums, vai beidzot tiks mazināti darbaspēka nodokļi — aizvien nav skaidrs. 

Projektu «Latvija Baltijas ekonomikā: kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Baltijas valstu ekonomikā klusums pēc (pirms) vētras» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2023

Publicēts žurnāla “Bilance” 2024. gada marta (507.) numurā.

Jums arī varētu interesēt...