Darījums

Latvijas uzņēmums (saimnieciskā darbība ir lietotu automašīnu tirdzniecība) no Vācijas reģistrēta nodokļa maksātāja iegādājās lietotu automašīnu tās tālākai realizācijai. Par automašīnas pārdošanu pārdevējs ir izrakstījis rēķinu. Automašīnas pārdevējs rēķinā norādījis atsauci «Margin scheme — second hand goods» un piemērojis īpašo PVN režīmu. Pārdevējs sniedz uzņēmumam arī šīs pašas automašīnas transporta pakalpojumu (no Vācijas uz Latviju), par to izrakstot atsevišķu rēķinu bez iepriekš minētās atsauces un piemērojot PVN 0% likmi darījumiem ES.

Ja saskaņā ar PVN likuma 138. panta 12. daļu pārdošanas vērtībā ieskaitāma ir gan preces vērtība, gan transportēšanas izmaksas un saskaņā ar PVN likuma 138. panta 14. daļu iepirkuma vērtībā ir ieskaitāma preces vērtība un transportēšanas izmaksas, vai iepriekš minētajā situācijā, kad lietotas automašīnas pārdevējs pārdotās automašīnas transporta pakalpojumiem ir izrakstījis rēķinu bez atsauces par īpašo PVN režīmu, uzņēmumam ir tiesības šīs transportēšanas izmaksas iekļaut iepirkuma vērtībā, tādējādi pie automašīnas pārdošanas samazinot ar PVN apliekamo vērtību? Vai tomēr automašīnas pārdevējam transportēšanas izmaksas bija jāuzrāda vienā rēķinā ar automašīnas cenu un abiem darījumiem jāpiemēro īpašais PVN režīms?

Atbilde

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk — likums) 138. panta četrpadsmito daļu šā panta desmitajā daļā minētā iepirkuma vērtība ir visa atlīdzība, ko tirgotājs ir samaksājis vai samaksās pārdevējam (..) par preču piegādi, ieskaitot ar darījumu tieši saistītās subsīdijas, nodokļus, nodevas un citus maksājumus, kā arī papildu maksājumus (piemēram, starpniecības atlīdzību, iesaiņošanas, transporta un apdrošināšanas izmaksas). 

Atbilstoši direktīvas 2006/112/EK 312. pantā sniegtajam definīciju skaidrojumam: 

1. “pārdošanas cena” ir viss, kas pieder pie atlīdzības, ko tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, ir saņēmis vai saņems no pircēja vai trešās personas, tostarp ar darījumu tieši saistītās subsīdijas, nodokļi, nodevas un maksājumi, kā arī papildu izdevumi, piemēram, komisijas maksa, iesaiņošanas, transportēšanas un apdrošināšanas maksa, ko tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, iekasē no pircēja, izņemot 79. pantā paredzētās summas;
2. “iepirkuma cena” ir viss, kas pieder pie 1. punktā definētās atlīdzības, kuru piegādātājs ir ieguvis vai iegūs no tirgotāja, kas ir nodokļa maksātājs.

Ņemot vērā minēto, nosakot ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā darījuma vērtību (peļņas daļu) lietotas automašīnas turpmākai piegādei, kas tiks veikta saskaņā ar likuma 138. pantu, pārdošanas vērtība ir samazināma par šīs automašīnas iepirkuma vērtību, proti, par maksājuma summu, kura ir veikta pārdevējam.

Aicinām iepazīties ar VID metodisko materiālu par īpašā pievienotās vērtības nodokļa režīma piemērošanu lietotiem automobiļiem, kas pieejams — https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/pvn_lietotu_auto_tirdzniecibai._2020_pdf.pdf.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada decembra (468.) numurā.