Runājot par fiziskās personas gūto ienākumu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, jāteic, ka apliek visu, izņemot tos ienākumus, kas minēti likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ("Par IIN") 9. pantā kā neapliekamie ienākumi. Līdz ar to grāmatvedim, iegrāmatojot jebkādas izmaksas fiziskajai personai, jāvērtē, kāda veida ienākums tas ir un kādas ziņas un kad jāsniedz par attiecīgajām izmaksām.

Šajā rakstā apskatīti dažādi izmaksu veidi, sagrupējot tos atkarībā no tā, kas ir ienākuma saņēmējs — darbinieks, dalībnieks, valdes loceklis vai jebkura cita fiziska persona. Protams, ir izmaksas, kuras var būt visām iepriekš nosauktajām saņēmēju grupām, tāpēc aplūkoti biežāk sastopamie izmaksu veidi attiecībā pret katru kategoriju.

1. Izmaksas darbiniekiem

Apliekamie ienākumi

Darba samaksa

Likuma "Par IIN" 8. panta 2. daļa nosaka, ka pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, tiek pieskaitīta darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi, ko darbinieks saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata. Algas nodokli aprēķina, ietur un iemaksā budžetā darba devējs. Algas nodoklis iemaksājams vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēneša vai līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumam.

Algas nodokļa likme, kas jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma: 

• 20% — mēneša ienākumam līdz 1667 eiro;
• 23% — mēneša ienākumam, kas pārsniedz 1667 eiro.

Ja darbinieks ienākuma izmaksātājam nav iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu, gūtajam ienākumam tiek piemērota nodokļa likme 23% apmērā.

Slimības pabalsts

Ja slims pats darbinieks, tad par pirmajām 10 kalendāra dienām tiek izsniegta lapa A, un tā jāapmaksā darba devējam, turpinājumu — B lapu apmaksā VSAA. Slimības naudas aprēķina kārtību nosaka likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 36. panta 1. daļa: 

• par otro un trešo dienu 75% no vidējās izpeļņas;
• no ceturtās līdz desmitajai dienai 80% no vidējās izpeļņas.

Slimības nauda tiek izmaksāta par tām dienām, kad darbiniekam bija jābūt darbā, savukārt slimības pabalsts — par kalendāra dienām.

Atvaļinājuma nauda

Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Atvaļinājuma laikā darbiniekam jāmaksā par tajā laikā esošām šā darbinieka darba dienām vai darba stundām, proti, par tām dienām vai stundām, kad darbinieks būtu strādājis, ja tam nebūtu atvaļinājuma.

Kompensācija par neizmantotu atvaļinājumu

Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis. Darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

Neapliekamie ienākumi

Izdevumi Darba aizsardzības likuma normu izpildei

MK noteikumu Nr. 899 18.² 1. punkts nosaka, ka ienākumi, par kuriem nav jāmaksā algas nodoklis, ir darba devēja segtie izdevumi, kas nepieciešami Darba aizsardzības likuma 15., 22. un 25. pantā noteikto darba aizsardzības prasību izpildei.

Izdevumi veselības pārbaužu veikšanai, kā arī par analīzēm laboratorijā ir saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību (gan par darbinieku, kuru nosūtīja darba devējs, gan par darbinieku, kurš veica analīzes pēc savas iniciatīvas) un neveido ar algas nodokli apliekamu objektu. Darba devējs izmaksā kompensāciju darbiniekam, pamatojoties uz kases čeku vai kvīti, kuru darbinieks iesniedzis darba devējam. Darbiniekam nav tiesību šo pašu izdevumu attiecināt uz saviem attaisnotajiem izdevumiem par ārstniecību, aizpildot gada ienākuma deklarāciju (GID), vai iesniegt apdrošināšanas kompānijai.

Darba devējam jānodrošina obligātā veselības pārbaude tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgi darba vides faktori un kuriem darbā ir īpaši apstākļi. Veselības pārbaudes veikšanas kārtību, veselībai kaitīgos darba vides faktorus un darbu īpašos apstākļos uzskaitījumu nosaka 10.03.2009. MK noteikumi Nr. 219.

Attiecībā uz darbiniekiem, kuriem ikdienā ir darbs ar datoru, piemēram, grāmatvežiem, jāņem vērā 06.08.2002. MK noteikumu Nr. 343 "Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju" 12. un 14. punktā noteiktais, ka, ja veselības pārbaudē konstatēts, ka nodarbinātajam nepieciešami darba pienākumu veikšanai piemēroti speciāli medicīniski optiski redzes korekcijas līdzekļi (brilles), darba devējs nodrošina ar tiem attiecīgo nodarbināto. Minēto prasību izpildei nepieciešamos izdevumus (piemēram, briļļu lēcu un briļļu ietvaru iegāde, darba briļļu izgatavošana) sedz darba devējs. Darba devējs speciālo medicīniski optisko redzes korekcijas līdzekļu (briļļu) iegādes kārtību nosaka darba kārtības noteikumos vai darba koplīgumā. Pirms darba kārtības noteikumu sastādīšanas vai darba koplīguma slēgšanas darba devējs konsultējas ar nodarbinātajiem vai viņu uzticības personām un nodarbināto pārstāvjiem.

Izdevumi par pārtikas piedevām, vitamīniem, bezrecepšu medikamentiem saviem darbiniekiem un kas nav personificējami, ir uzskatāmi par nesaistītiem ar saimniecisko darbību, tos iekļauj nodokļa bāzē un apliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

Dezinfekcijas līdzekļi, cimdi, maskas, termometri un citi individuālās aizsardzības līdzekļi, kurus izmanto uzņēmumā, ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem.

Darbinieku apmācības izdevumi

MK noteikumu Nr. 899 18.² punkta 3.1. un 3.2. apakšpunkts nosaka, ka algas nodoklis nav jāmaksā par darba devēja segtajiem izdevumiem par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas (izņemot vispārējās izglītības iegūšanu un augstākās izglītības iegūšanu), kā arī par darbinieka profesionālās sagatavotības paaugstināšanu kursos un semināros.

Pārcelšanās izmaksas

MK noteikumu Nr. 899 18.² punkta 4., 5. un 7. apakšpunkts nosaka, ka netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli darbinieka izdevumu kompensācija, kas saistīti ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu Latvijā vai ārpus tās sakarā ar viņa iecelšanu citā amatā vai šādas iecelšanas izbeigšanu, kā arī izdevumi (īre un komunālie maksājumi), ko darba devējs sedz, sešus mēnešus pēc darbinieka norīkošanas darbā uz citu darba devēja norādītu vietu, ja ģimene paliek iepriekšējā dzīvesvietā vai ja ģimene pārceļas uz jauno dzīvesvietu. Izdevumiem jābūt pierādāmiem — darba devēja rīcībā jābūt dokumentiem, kas apliecina izdevumu pamatotību (rēķini, čeki u.c.).

Personīgās mantas pārdošana

 Likuma "Par IIN" 9. panta 1. daļas 19.² punkts nosaka, ka ar nodokli netiek aplikti ienākumi no personīgā īpašuma (fiziskajai personai piederošas personiskai lietošanai paredzētas tādas kustamas lietas kā mēbeles, apģērbs un citas kustamas lietas) atsavināšanas.

Neapliekamie ienākumi, izpildoties likumā noteiktajiem nosacījumiem

Kompensācija par vieglās automašīnas izmantošanu

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 899 43. punktu kompensācijas izmaksas, kuras neapliek ar algas nodokli, ir summas, ko darba devējs darbiniekam izmaksā sakarā ar darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa (kas atbilstoši darba līgumam tiek izmantots darba vajadzībām) nolietošanos un kas noteikta 0,04 eiro apmērā par katru nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 57 eiro mēnesī. Lai izmantotu atvieglojumu, noteikti jāraksta maršruta lapas. Ja automašīnu lieto uz darba līguma pamata, jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (TEN un UVTN likuma 11. panta 3. daļa).

Komandējumu vai darba braucienu apmaksa 

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" 4. punktu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekama tā izdevumu daļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas saskaņā ar likumiem veicamas par to izdevumu daļu, kas pārsniedz MK noteikumos Nr. 969 noteiktās normas komandējuma dienas naudai, darba brauciena kompensācijai par papildu izdevumiem, kas darba specifikas dēļ rodas ceļā un darba brauciena izdevumiem par viesnīcu (naktsmītni).

Apdrošināšanas prēmiju maksājumi 

Likuma "Par IIN" 8. panta 5. daļa nosaka, ka darbinieka labā veikto apdrošināšanas prēmiju maksājumu kopsumma ir uzskatāma par attaisnotiem izdevumiem, ja nepārsniedz 10% no fiziskās personas — darbinieka — bruto darba samaksas taksācijas gadā. Apdrošināšanas līguma (bez līdzekļu uzkrāšanas) darbības termiņš nevar būt īsāks par vienu gadu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā noteiktais ierobežojums, kuru neapliek ar algas nodokli, ir 426,86 eiro gadā.

No darbinieka ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos, kuras kopā ar dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) nepārsniedz 10% no darbiniekam aprēķinātās bruto algas gadā. Darbības termiņš dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) nevar būt īsāks par 10 gadiem. Ja veiktie maksājumi pārsniedz 10% no darbinieka bruto algas gadā, pārsnieguma summu iekļauj darbinieka gada apliekamajā ienākumā gada pēdējā mēnesī un no tās ietur nodokli (darba devējs var ieturēt nodokli arī katru mēnesi).

Avanss saimnieciskajiem izdevumiem

Saskaņā ar likuma "Par IIN" 8. panta 2.⁷ daļu algota darba ienākumam pielīdzina izsniegto skaidras vai bezskaidras naudas avansu, ko darbiniekam piešķir komercsabiedrība, ja par to vai tā daļu nav veikts norēķins:

• 90 dienu laikā pēc komandējuma vai darba brauciena beigām, 
• pārējos gadījumos — 90 dienu laikā no skaidras vai bezskaidras naudas avansa izsniegšanas dienas. 

90 dienu periodu skaita ar nākamo dienu pēc komandējuma vai darba brauciena beigām vai pēc skaidras vai bezskaidras naudas avansa izsniegšanas dienas. Ar nodokļiem apliekamais ienākums neveidojas, ja kopējā izsniegto skaidras vai bezskaidras naudas avansu atlikusī summa, kura ir avansa saņēmēja rīcībā, nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru (2021. gadā — 500 eiro).

Aizdevumi

Likuma "Par IIN" 8.¹ pants nosaka, ka ienākumam pielīdzina aizdevumu (tā daļu), ko fiziskā persona, kas aizdevumu neņem saimnieciskās darbības ietvaros, nav atmaksājusi 6 mēnešu laikā pēc aizdevuma līgumā noteiktā aizdevuma atmaksas termiņa, bet ne ilgāk kā 66 mēnešu laikā no aizdevuma izsniegšanas dienas.

Ienākumam nepielīdzina:

• viena aizdevēja izsniegto aizdevumu (arī vairāku aizdevumu summu), kas nepārsniedz 1500 eiro;
• aizdevumu, kas izsniegts, lai segtu ārstniecības izdevumus vai izglītības izdevumus, ja aizdevums saņemts bezskaidras naudas norēķinu veidā un tā izlietošanu pamato attiecīgi ar attaisnojuma dokumentiem.

Darba devēja ēdināšanas izdevumi 

Saskaņā ar likuma "Par IIN" 8. panta 15. daļu ar algas nodokli neapliek darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, ja netiek pārsniegti 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī) un darba devējs izpilda IIN likuma 8. panta 15. daļā minētos nosacījumus, t.sk.:

• darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie visu darbinieku ēdināšanas izdevumi nepārsniedz 5% no darba devēja gada kopējā bruto algu fonda;
• darba devējs nodarbina vismaz 6 darbiniekus;
• darba devējam pirmstaksācijas gada 15. decembrī saskaņā ar VID informāciju nav nodokļu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro;
• darba devējs pēdējo 2 taksācijas gadu laikā nav atzīts par vainīgu pārkāpumā, kas saistīts ar nodarbinātību;
• darba devējs ir veicis saimniecisko darbību vismaz vienu pilnu kalendāra gadu pirms taksācijas gada, kurā uzsāk atbrīvojuma piemērošanu attiecībā uz darbiniekiem;
• darba devējam nav pasludināts maksātnespējas process, nav apturēta tā saimnieciskā darbība vai tas netiek likvidēts.

Ja darbinieku ēdināšana nav atrunāta darba koplīgumā, tad komercsabiedrības izdevumi, kas radušies saistībā ar darbinieku ēdināšanu, ir uzskatāmi par nesaistītiem ar saimniecisko darbību un tos apliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

Ja augļi, medus, tēja, kafija un citi produkti, kas paredzēti darbinieku vajadzībām, un to iegādi apmaksā no uzņēmuma līdzekļiem, bet tie nav atrunāti darba koplīgumā un nav personificējami, ir uzskatāmi par nesaistītiem ar saimniecisko darbību un apliekami ar UIN.

Attālinātā darba izdevumu kompensācija

2021. gadā ir spēkā likuma "Par IIN" Pārejas noteikumu 159. punktā noteiktā norma, ka 2021. gadā no aplikšanas ar algas nodokli atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro mēnesī un attālinātā darba veikšana noteikta darba līgumā vai rīkojumā, norādot darba dienu skaitu mēnesī. Darbiniekam ir jābūt iesniegtai algas nodokļa grāmatiņai. Izdevumu apmērs tiek noteikts proporcionāli slodzei. Darbiniekam nav jāiesniedz izdevumus apliecinoši dokumenti.

Darba devējs var maksāt neierobežoti lielu kompensāciju, bet likumā noteiktā limita (30 eiro) pārsnieguma daļa ir apliekama ar algas nodokli. 

Dāvanas 

Likuma "Par IIN" 9. panta 1. daļas 32.¹ punkts nosaka, ka darba devēja dāvana, kuras kopējā vērtība taksācijas gada laikā nepārsniedz 15 eiro, netiek aplikta ar algas nodokli.

Darba devēja dāvana, kuras vērtība pārsniedz 15 eiro, tiek uzskatīta par algota darba ienākumiem, un pārsnieguma summai — neto vērtībai jāaprēķina IIN un VSAOI.

Bēru pabalsts

Darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devējs piešķir bēru pabalstu, kura vērtība nepārsniedz 250 eiro. Ja gada laikā darbinieks saņem bēru pabalstu 250 eiro apmērā no katra darba devēja, ja ir vairākas darbavietas, darbiniekam nerodas papildu nodokļi.

2. Izmaksas dalībniekiem

Dividendes — var būt gan apliekamas, gan neapliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Apliekamie ienākumi

Dividendes, kas izmaksātas no peļņas, kura aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli līdz 31.12.2017.

Likuma "Par IIN" 8. panta 3. daļas 12. punkts nosaka, ka pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitītas dividendes.

Neapliekamie ienākumi

Dividendes, kas izmaksātas no peļņas, kura aprēķināta, sākot ar pārskata periodu no 01.01.2018.

Likuma "Par IIN" 9. panta 1. daļas 2¹. punkts nosaka, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietvertas un ar nodokli netiek apliktas dividendes, ja par tām uzņēmuma līmenī no peļņas daļas, no kuras tās maksā, ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu. Šo atbrīvojumu nepiemēro, ja uzņēmumu ienākuma nodoklis ir samaksāts saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli".

3. Izmaksas valdes locekļiem

Visbiežāk valdes loceklis var tikt nodarbināts vai nu uz darba līguma pamata, vai pilnvarojuma līguma pamata.

Ja valdes loceklis uz pilnvarojuma līguma pamata saņem atlīdzību, tad saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" normām tas kļūst par darba ņēmēju. No atlīdzības par attiecīgo mēnesi jāaprēķina darbaspēka nodokļi, jāiesniedz Ziņas par darba ņēmējiem un Darba devēja ziņojums.

4. Izmaksas citām fiziskajām personām

Apliekamie ienākumi

Par sniegtu pakalpojumu vai pārdotu preci, ja nav reģistrēta saimnieciskā darbība

Izmaksājot ienākumu par sniegtu pakalpojumu, ja persona nav reģistrēta kā saimnieciskas darbības veicēja, izmaksātājs ietur IIN un veic VSAOI.

1. Ziņas par darba ņēmējiem — līguma noslēgšanas dienā ziņu kods 11 un 81 un līguma izbeigšanas dienā ziņu kods 25 un 82.
2. Darba devēja ziņojums — norāda aprēķinātās VSAOI, IIN neuzrāda.
3. Paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām — par ieturēto IIN līdz nākamā mēneša 15. datumam ar kodu 1008.

Izmaksājot ienākumu par sniegtu pakalpojumu vai piegādātu preci

VID publiskajā datubāzē ir informācija, ka ienākuma saņēmējam ienākuma izmaksas dienā ir reģistrēta saimnieciskā darbība.

Kokmateriālu pārdošana un ciršanas tiesību pārdošana

Fiziska persona kā pierādījumu, ka mežs ir tās īpašumā, ienākuma izmaksātājam iesniedz ciršanas apliecinājuma (ja tāds ir) kopiju vai apliecinājumu, ka mežs ir personas īpašumā.

Ja fiziskā persona − ienākuma saņēmēja — ir reģistrējusi saimniecisko darbību un tās īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas darījumi tiek veikti saimnieciskās darbības ietvaros, atzīstot arī attiecīgus saimnieciskās darbības izdevumus, tad IIN no ienākuma par šiem darījumiem aprēķina un iemaksā budžetā rezumējošā kārtībā saimnieciskās darbības veicējs.

Ja fiziskā persona nav apliecinājusi, ka mežs ir tās personīgais īpašums, un VID publiskojamo datubāzes sadaļā "Saimnieciskās darbības veicēji, VID reģistrētās juridiskās personas un citas personas" nav informācijas par fiziskas personas reģistrēto saimniecisko darbību, tad ienākuma izmaksātājs, izmaksājot minētajai personai ienākumu no kokmateriālu atsavināšanas, ietur IIN un neatkarīgi no ienākuma apmēra piemēro 23% nodokļa likmi un pirms nodokļa piemērošanas atskaita 50% izdevumu normu.

Ja ienākuma izmaksātājs ir pārliecinājies VID publiskojamo datu bāzē par fiziskās personas reģistrēto saimniecisko darbību, bet fiziskā persona nav apliecinājusi, ka mežs ir tās personīgais īpašums, ienākuma izmaksātājs IIN no kokmateriālu atsavināšanas ienākuma neietur. 

Autoratlīdzība

Autors ir fiziskā persona, kura radošās darbības rezultātā ir radījusi konkrētu darbu. Autoratlīdzība ir samaksa par darba radīšanu vai izpildīšanu, kā arī par tiesībām izmantot darbu vai izpildījumu. Autoru un izpildītāju ienākumiem no autoratlīdzības gada laikā piemēro 20% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi. Autoratlīdzības izmaksātājs, izmaksājot fiziskajai personai autoratlīdzību, izmaksas brīdī ietur IIN.

Vienlaikus autoratlīdzības izmaksātājs samaksā par autoru sociālās iemaksas pensijas apdrošināšanai 5% apmērā no atlīdzības summas. Iemaksas nav jāveic par pensijas vecumu sasniegušajām personām, nerezidentiem, personām ar I un II grupas invaliditāti.

Autoratlīdzības saņēmējam ir tiesības elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā autoratlīdzības izmaksātāju norādīt kā galveno ienākuma gūšanas vietu un piemērot nodokļu atvieglojumus vai atzīmēt, lai ienākuma izmaksātājs piemēro 23% IIN likmi.

Autoratlīdzības izmaksātājs katras izmaksas laikā, aprēķinot no izmaksājamās autoratlīdzības summas ieturamo nodokli, ņem vērā ar ienākuma gūšanu saistītos izdevumus 25% vai 50% apmērā atkarībā no autordarba veida.

Līdz 2021. gada 1. jūlijam autoratlīdzību saņēmējiem saglabājas līdzšinējā nodokļu maksāšanas kārtība un likmes.

Pārejas periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim autoratlīdzības saņēmējam ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam, un atbilstoši piemērojot šādu nodokļa maksāšanas kārtību — autor≠atlīdzības izmaksātājs (kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija — AKKA/LAA, LaIPA u.c.), ja autors nav reģistrējis saimniecisko darbību, ietur IIN izmaksas vietā, nepiemērojot izdevumu normas, un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumā, piemērojot likmi:

• autoratlīdzības ieņēmumiem līdz 25 000 eiro — 25%;
• autoratlīdzības ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro, — 40%.

Paziņotā saimnieciskā darbība

Likuma "Par IIN" 11. panta 12. daļa nosaka, ka fiziskā persona, gūstot ienākumu no nekustama vai kustama īpašuma iznomāšanas vai izīrēšanas, var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja. Personai ir pienākums informēt VID piecu darbdienu laikā no līguma noslēgšanas dienas, ka tā gūst ienākumu, izmantojot tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību. Uzņēmums — ienākuma izmaksātājs aprēķina un ietur IIN 10% apmērā no līgumā noteiktās un samaksātās nomas maksas. 

Neapliekamie ienākumi (t.sk. apliekami, bet IIN neietur izmaksas vietā)

Nekustamā īpašuma pārdošana

Ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas apliek ar nodokli kā ienākumu no kapitāla pieauguma. Izmaksājot ienākumu fiziskajai personai — rezidentam par pārdotu nekustamo īpašumu, izmaksas vietā neietur iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ienākuma izmaksātājs iesniedz Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām līdz nākamā gada 1. februārim, norādot kodu 2015.

Darbinieka nāves gadījumā radiniekam izmaksātais bēru pabalsts 250 eiro apmērā

Personīgās mantas pārdošana 

Likuma "Par IIN" 9. panta 1. daļas 19.² punkts nosaka, ka ar nodokli netiek aplikti ienākumi no personīgā īpašuma (fiziskajai personai piederošas personiskai lietošanai paredzētas tādas kustamas lietas kā mēbeles, apģērbs un citas kustamas lietas) atsavināšanas.

5. Paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām

Paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām ir pārskats par personai izmaksātajiem ienākumiem. Pārskatu sagatavo ienākumu izmaksātājs, iesniedz to Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī pēc pieprasījuma izsniedz ienākuma saņēmējam. Paziņojums ir iesniedzams tikai par Latvijas rezidenta gūtajiem ienākumiem. Informāciju par katru personai izmaksātu ienākuma veidu norāda atsevišķā paziņojuma rindā. Izmaksājot ienākumus un ieturot no tiem IIN, kuriem ir viens ienākuma veida kods, bet atšķirīgi ienākuma gūšanas periodi, šo informāciju norāda atsevišķās paziņojuma rindās. Darbinieku, kas viena mēneša ietvaros ir atbrīvots un no jauna pieņemts darbā, neiekļauj paziņojumā, kur ir iekļauti mēnesī atbrīvotie darbinieki. Paziņojumu iesniegšanas kārtību nosaka 25.08.2008. MK noteikumi Nr. 677.

Tātad pēc būtības, veicot jebkāda veida izmaksas fiziskai personai, visos gadījumos jāsniedz paziņojums, atšķirība būs tikai tajā, vai jāziņo par mēnesi vai par gadu. Taču MK noteikumi Nr. 899 nosaka izņēmumus, kad paziņojumu var neiesniegt, t.i., ja izmaksātā neapliekamo ienākumu summa taksācijas gada laikā ir mazāka par 300 eiro vai tiek izmaksātas kompensāciju summas likumos un MK noteikumos noteiktajā apmērā.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada jūnija (474.) numurā.