Saeima ceturtdien, 10.jūnijā, pieņēma jaunu Grāmatvedības likumu, kas aizstās līdzšinējo likumu “Par grāmatvedību”, kurš ir spēkā kopš 1993.gada. Jauns regulējums bijis nepieciešams gan tāpēc, lai atjauninātu juridisko terminoloģiju, gan arī ņemot vērā grāmatvedības datorprogrammu attīstību un arvien plašāku to pielietojumu uzņēmumu grāmatvedībā. "Būtiski, ka mūsdienās ir mainījusies grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanas, aprites un glabāšanas, kā arī grāmatvedības reģistru kārtošanas un finanšu pārskatu sagatavošanas prakse", teikts projekta anotācijā.

Vispārējās prasības, galvenās definīcijas

Likums noteic grāmatvedības jomas vispārīgos un tiesiskos pamatus, likuma subjektus, to tiesības, pienākumus un atbildību, grāmatvedības uzdevumus, prasības grāmatvedības kārtošanai un institūciju kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā.

Grāmatvedības kārtošana likuma tekstā definēta kā "ciklisks process, kas ietver vairākus secīgus grāmatvedības darba posmus, kurus veicot iegūst finanšu pārskatus vai informāciju nodokļu aprēķināšanai par attiecīgo pārskata periodu (mēnesi, ceturksni vai gadu)."

Pilns grāmatvedības cikls attiecas uz pārskata gadu, un tajā ir šādi galvenie posmi:

1) grāmatvedības kontu atvēršana; 2) uzņēmuma saimniecisko darījumu analīze un reģistrēšana grāmatvedības reģistros (turpmāk arī — iegrāmatošana); 3) grāmatvedības kontu atlikumu aprēķināšana; 4) grāmatvedības kontu apgrozījumu un atlikumu pārskata sagatavošana; 5) koriģējošo un slēguma ierakstu iegrāmatošana; 6) finanšu pārskatu sagatavošana un nodokļu aprēķināšana.

Tāpat likums nosaka, ka grāmatvedību jākārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kompetenta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma saistībām, mantu un finansiālo stāvokli noteiktā datumā, saimnieciskās darbības rezultātiem un naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.

Likums paredz, ka grāmatvedībā reģistrējami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi. Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Ja grāmatvedību kārto elektroniski, izmantojot grāmatvedības datorprogrammu vai grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūru, tad grāmatvedības dokumentus datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā attēlo cilvēklasāmā formātā un nodrošina iespēju veidot grāmatvedības darba posmus, kurus veicot iegūst finanšu pārskatus vai informāciju nodokļu aprēķināšanai par attiecīgo pārskata periodu (mēnesi, ceturksni vai gadu).

Cilvēklasāms formāts ir elektronisks datu attēlošanas veids, ko fiziskā persona var izmantot kā informāciju bez jebkādas papildu apstrādes.

Tāpat ar likumu pilnveidots un paplašināts līdzšinējais regulējums grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanai un grāmatvedības reģistru kārtošanai un glabāšanai elektroniski, kas plānota kā prioritāte salīdzinājumā ar dokumentu kārtošanu un glabāšanu papīra formā. Precizētas līdzšinējās prasības inventarizācijas veikšanā un finanšu pārskatu sagatavošanā, kā arī uzņēmuma vadītāju pienākumi un tiesības.

Jaunajā likumā ietvertas arī regulas prasības par datu brīvu apriti, un paredzēts, ka grāmatvedības dokumentus elektroniski varēs glabāt Latvijas vai arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā.

Likumā iekļauta arī ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanas kārtība, kā arī ārpakalpojuma grāmatvežu publiska reģistra vešana, ko veiks Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Paredzēta arī administratīvā atbildība par pārkāpumiem grāmatvedības jomā, un administratīvo sodu tāpat kā līdz šim varēs piemērot VID un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Jaunumi trešajā lasījumā

Vairāki deputātu priekšlikumi jaunajam likumam atbalstīti uz trešo lasījumu, līdz ar to iepriekš informācija par tiem nav publiski izskanējusi.

Tā, piemēram, likumā iekļauts jauns slieksnis prasībai par skaidras naudas uzskaiti, kas paredz - ja uzņēmuma iepriekšējā kalendāra mēneša darbdienas vidējie kases ieņēmumi nav lielāki par 500 eiro (sākotnēji likumprojekts paredzēja 300 eiro), uzņēmums kases grāmatu var kārtot reizi nedēļā — nedēļas pēdējā darbdienā. Darbdienas vidējos kases ieņēmumus aprēķina, saskaitot kases ieņēmumus, kas saņemti iepriekšējā kalendāra mēneša darbdienās, kurās ir bijuši kases ieņēmumi, un iegūto kopsummu dalot ar minētā kalendāra mēneša darbdienu skaitu. Par darbdienu uzskata jebkuru kalendāra dienu, kurā uzņēmums veic savu darbību.

Tāpat papildināts punkts par ārpakalpojumu grāmatvežu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas limitu, kas sākotnēji tika paredzēts 3000 eiro visiem gadījumiem, taču likuma gala teksts paredz iedalīt divus limitus atkarībā no klienta neto apgrozījuma apmēra:

Ārpakalpojuma grāmatveža profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālais atbildības limits nedrīkst būt mazāks par:

• 1) 3000 eiro, ja vismaz viena klienta neto apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskās darbības iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz vai ir vienāds ar 300 000 eiro;
• 2) 5000 eiro, ja vismaz viena klienta neto apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskās darbības iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 300 000 eiro.

Vienlaikus noteikts, ka šī norma stāsies spēkā gadu vēlāk par likuma spēkā stāšanās laiku - 2023. gada 1. janvārī, savukārt līdz tam minimālais ārpakalpojuma grāmatveža profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas atbildības limits nedrīkst būt mazāks par 3000 eiro.

Jaunais Grāmatvedības likums stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī, un tas attieksies uz visiem uzņēmumiem, juridiskām un fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām.