0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIJaunākās VID uzziņas par pievienotās vērtības nodokli (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN)

Jaunākās VID uzziņas par pievienotās vērtības nodokli (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN)

Ina Spridzāne, sertificēta nodokļu konsultante

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vasarā ir aktīvi strādājis un publicējis vairākas uzziņas par aktuāliem nodokļu maksātāju jautājumiem par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu. Par uzziņu saturu – šajā rakstā. Par PVN un UIN piemērošanu patapinātas reprezentatīvas automašīnas degvielas un remonta izdevumiem VID 19.07.2019. uzziņā Nr. 30.1–8.7/ 252214 ir sniegtas atbildes uz nodokļu maksātāja (iesniedzējs) jautājumu par situāciju, kurā iesniedzējs savā saimnieciskajā darbībā izmanto no citas juridiskas personas patapinātu automašīnu, kas patapinājuma devēja grāmatvedībā tiek uzskaitīta kā reprezentatīva automašīna saskaņā ar UIN likuma 1. panta 17. punktu.…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Ina Spridzāne
Ina Spridzāne, sertificēta nodokļu konsultante

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vasarā ir aktīvi strādājis un publicējis vairākas uzziņas par aktuāliem nodokļu maksātāju jautājumiem par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu. Par uzziņu saturu – šajā rakstā.

Par PVN un UIN piemērošanu patapinātas reprezentatīvas automašīnas degvielas un remonta izdevumiem

VID 19.07.2019. uzziņā Nr. 30.1–8.7/ 252214 ir sniegtas atbildes uz nodokļu maksātāja (iesniedzējs) jautājumu par situāciju, kurā iesniedzējs savā saimnieciskajā darbībā izmanto no citas juridiskas personas patapinātu automašīnu, kas patapinājuma devēja grāmatvedībā tiek uzskaitīta kā reprezentatīva automašīna saskaņā ar UIN likuma 1. panta 17. punktu. Iesniedzējs ir uzdevis VID jautājumus par to, vai šajā gadījumā arī iesniedzēja grāmatvedības uzskaitē automašīna būtu jāuztver kā reprezentatīva automašīna, t.i., visas izmaksas par degvielu un remontu jāiekļauj iesniedzēja ar saimniecisko darbību nesaistītajās izmaksās un tam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli, jo nepastāv PVN likuma 100. panta 3. daļā1 minētie izņēmumi.

Saskaņā ar uzziņu VID uzskata, ka gadījumā, ja iesniedzējs savā saimnieciskajā darbībā izmanto no citas juridiskas personas patapinātu automobili, kas atbilst reprezentatīva automobiļa definīcijai UIN likuma izpratnē, tad iesniegumā minētie iesniedzēja izdevumi par degvielu un remontu ir pieskaitāmi pie izdevumiem, kas tieši nav saistīti ar iesniedzēja saimniecisko darbību un iekļaujami ar UIN apliekamajā bāzē.

Ja iesniedzējam neizpildās PVN likuma 100. panta trešās daļas prasības vai iesniegumā minētā reprezentatīvā automašīna netiek izmantota tikai saimnieciskajā darbībā, tad iesniedzējam nav tiesību uz priekšnodokļa atskaitīšanu par iesniegumā minētās automašīnas degvielu un remontu, ievērojot PVN likuma 100. panta 1.1 daļā un trešajā daļā minēto.

PVN likuma 100. panta 1.1 daļā ir noteikts, ka no valsts budžeta maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis pilnībā nav atskaitāma nodokļa summa par:

1)    tādas vieglās pasažieru automašīnas iegādi, nomu un importu, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas, vai tādas kravas automašīnas ar pilnu masu līdz 3000 kilogramiem iegādi, nomu un importu, kas ir reģistrēta kā kravas furgons un kam ir vairāk nekā trīs sēdvietas (ieskaitot vadītāja sēdvietu), ja minēto automašīnu vērtība atbilst uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajai reprezentatīvā automobiļa vērtībai;

2)    izmaksām, kas saistītas ar šīs daļas 1. punktā minēto automašīnu uzturēšanu (tai skaitā izmaksām par šādu automašīnu remontu un degvielas iegādi).

Par PVN, veicot nekustamā īpašuma vienkāršoto atjaunošanu

VID 5.08.2019. uzziņā Nr. 30.1–8.7/ 252214 ir sniegtas atbildes uz jautājumiem par PVN piemērošanu gadījumā, ja nekustamajam īpašumam veic vienkāršotās atjaunošanas darbus.

Iesniedzēja saimnieciskā darbība ir nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana. Šai nolūkā iesniedzējs ir iegādājies vairākus nekustamos īpašumus (lietotus un nelietotus) un plāno tos attīstīt, veicot īpašumu telpu iekšējās apdares būvdarbus vienkāršotās atjaunošanas līmenī ar apliecinājuma kartēm.

Attiecībā uz nodokļa piemērošanu uzziņas pieprasījumā iesniedzējs jautā, vai: 1) iznomājot īpašumus pēc vienkāršotās renovācijas veikšanas, tie tiks uzskatīti par lietotiem nekustamajiem īpašumiem atbilstoši PVN likuma 1. panta pirmās daļas 12. punktam, 2) vai vienkāršotās atjaunošanas ietvaros saņemtajiem būvniecības pakalpojumiem ir jāpiemēro PVN likuma 102. panta norma kā darījumam ar nekustamo īpašumu, 3) kā ir piemērojamas PVN likuma normas gadījumā, ja priekšnodoklis par vienkāršotās atjaunošanas ietvaros saņemtajiem būvniecības pakalpojumiem ir atskaitīts pilnā apmērā, bet pēc kāda laika šie īpašumi tiek pārdoti lietoti nekustamie īpašumi, kam tiek piemērots PVN likuma 52. panta pirmās daļas 24. punktā paredzētais nodokļa atbrīvojums.

VID viedoklis, atbildot uz šiem jautājumiem:

1)    iesniedzējam ir jāizvērtē nekustamā īpašuma atbilstība nelietota nekustamā īpašuma statusam, pamatojoties uz PVN likuma 1. panta 12. punkta nosacījumiem, nekustamā īpašuma vai tā daļas pārdošanas brīdī, un, ja statuss neatbilst nelietota nekustamā īpašuma statusam, tad nekustamā īpašuma vai tā daļas pārdošanu ar PVN neapliek, neatkarīgi no tā, kad nekustamā īpašuma statuss mainījies. Iesniedzējam, uzsākot iznomāt nekustamos īpašumus, nav nepieciešams izvērtēt to statusu atbilstību nelietotiem nekustamiem īpašumiem, jo noma ir pakalpojumu sniegšana, kam piemērojama PVN standartlikme 21% apmērā;

2)    PVN likumā nav skaidroti termini «atjaunošana» un «vienkāršotā atjaunošana», tādējādi minētie termini jālieto būvniecību regulējošo normatīvo aktu izpratnē2. Ja netiks veikti pārbūves, atjaunošanas vai restaurācijas darbi, bet gan tikai vienkāršotā atjaunošana, kā norādīts iesniegumā, tad nekustamā īpašuma reģistrācija pēc vienkāršotās atjaunošanas, VID iesniedzot pārskata par nekustamā īpašuma izmantošanu A sadaļu kopā ar nodokļa deklarāciju pa taksācijas periodu, kurā tas iegādāts vai pieņemts ekspluatācijā, nav jāveic, un nav jāveic korekcijas attiecībā uz vienkāršoto atjaunošanu atbilstoši PVN likuma 102. pantam3. Pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 99. panta pirmajā un septītajā daļā noteikto, pēc nekustamā īpašuma vienkāršotās atjaunošanas tas VID nav jāreģistrē.

Atskaitītā priekšnodokļa korekcijas saskaņā ar PVN likuma 101. pantu par pamatlīdzekļiem, kuru vērtība pārsniedz 70 000 eiro, nav jāveic, jo šī prasība neattiecas uz nekustamo īpašumu;

3)    VID, atsaucoties uz PVN likumu un atbilstošiem Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem, paskaidro, ka priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības un to apjoms ir nosakāmi, izvērtējot tiešas un tūlītējas saiknes esību starp saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, par ko ir samaksāts PVN, un turpmākajiem ar PVN apliekamiem darījumiem. Tādējādi gadījumā, ja iesniedzējs, saņemot vienkāršotās atjaunošanas pakalpojumus, varēs pamatot un pierādīt minēto pakalpojumu saikni ar turpmākajiem ar PVN apliekamajiem darījumiem un nodokļu rēķini būs noformēti atbilstoši faktiski notikušiem darījumiem, tad iesniedzējam būs tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu par saņemtajiem vienkāršotās atjaunošanas pakalpojumiem arī gadījumā, ja šie īpašumi tiks pārdoti kā lietoti, piemērojot PVN atbrīvojumu.

Par PVN īpašo režīmu projektēšanas darbiem

VID 01.07.2019. uzziņā Nr. 30.1–8.6/ 233890 ir sniegtas atbildes uz jautājumiem par PVN īpašā režīma jeb reversās kārtības piemērošanu projektēšanas un būvniecības darbiem, kas noteikta PVN likuma 142. pantā.

Iesniedzējs ir viens no lielākajiem būvniecības uzņēmumiem un vadošais nekustamo īpašumu attīstītājs Latvijā. Tā pamatdarbības veids ir būvniecības pakalpojumu sniegšana un nekustamo īpašumu projektu attīstīšana. Abi šie darbības veidi ietver arī projektēšanas darbus.

Uzziņā sniegts skaidrojums par PVN piemērošanas kārtību projektēšanas pakalpojumiem, kurus sāk sniegt pirms līguma par būvdarbu veikšanu noslēgšanas, tai skaitā gadījumā, ja ir zināms, ka pēc tam projektētājs veiks arī būvniecības darbus, un gadījumā, ja pēc projektēšanas darbu pabeigšanas būvniecības darbus veiks cits komersants.

No sniegtās VID uzziņas izriet, ka iesniedzējam bija tiesības piemērot PVN likuma 142. pantā noteikto apgriezto PVN piemērošanas kārtību tā sniegtajiem projektēšanas pakalpojumiem, jo iesniedzējs rēķina par projektēšanas darbiem izrakstīšanas brīdī zināja, ka ar klientu ir noslēgts būvniecības līgums un līdz ar to projektēšanas pakalpojumi tiks sniegti kopā ar būvniecības pakalpojumiem.

Savukārt gadījumā, ja, sniedzot projektēšanas pakalpojumus, iesniedzējs pēc projektēšanas darbu veikšanas nenoslēdz būvniecības līgumu un iesniedzēja rīcībā nav informācijas par to, ka pēc projektēšanas darbiem tiks veikti būvniecības darbi, sniegtajiem projektēšanas pakalpojumiem iesniedzējam ir tiesības piemērot vispārīgo PVN piemērošanas kārtību, neskatoties uz to, ka noslēgtie projektēšanas pakalpojumu līgumi varētu ietvert iespējamus būvniecības pakalpojumus un līgums satur būtiskas sastāvdaļas par projektēšanas darbiem, bet būvniecības darbu apjoms, vērtība un veicamo darbu termiņš nav noteikti.

Iesniedzējs pēc projektēšanas darbiem sniedz arī būvniecības pakalpojumus Iesniedzējs pēc projektēšanas darbiem nesniedz būvniecības pakalpojumus
Ja rēķina par projektēšanas darbiem izrakstīšanas brīdī. Iesniedzējam ir informācija par to, vai būvniecības pakalpojumi sekos Piemēro apgriezto PVN maksāšanas kārtību Nepiemēro apgriezto PVN maksāšanas kārtību
Ja rēķina par projektēšanas darbiem izrakstīšanas brīdī. Iesniedzējam nav informācijas par to, vai būvniecibas pakalpojumi sekos Nepiemēro apgriezto PVN maksāšanas kārtību Nepiemēro apgriezto PVN maksāšanas kārtību

VID atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir apkopotas tabulā.

Publicēto VID uzziņu pilni teksti atrodami http://www.vid.gov.lv/vid–uzzinas–vestules.

1  PVN likuma 100. panta trešajā daļā noteikts, ka priekšnodokli var atskaitīt pilnā apmērā, ja reģistrēts nodokļa maksātājs iegādājas, nomā vai importē automašīnu:

1)  šādu ar nodokli apliekamo darījumu veikšanai:

  1. pasažieru pārvadājumiem par atlīdzību, tai skaitā taksometru pakalpojumu sniegšanai,
  2. automašīnu nomas pakalpojumu sniegšanai,
  3. automašīnu tirdzniecībai vai nomaksas pirkuma darījumiem,
  4. preču transporta pakalpojumu sniegšanai,
  5. autovadīšanas prasmes apmācībai,
  6. apsardzes pakalpojumu sniegšanai;
2) automašīna ir operatīvais transportlīdzeklis; 3) automašīna tiek izmantota par pilnvarotā automašīnu tirgotāja demonstrācijas automašīnu; 4) automašīna tiek izmantota ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.

2 Būvniecības likuma 1. panta 4. punktā noteikts, ka būves atjaunošana ir būvdarbi, kuru rezultātā ir nomainīti nolietojušies būves nesošie elementi vai konstrukcijas vai veikti funkcionāli vai tehniski uzlabojumi, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju. Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr. 529 «Ēku būvnoteikumi» 35. punktā noteikts, ka vienkāršotā atjaunošana ir ēkas vai tās daļas atjaunošana, nemainot ēkas nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, neskarot ēkas fasādi un koplietošanas inženiertīklus, veicot funkcionālus vai tehniskus uzlabojumus.

3 PVN likuma 102. pantā paredzēts veikt priekšnodokļa korekcijas 10 gadu laikā. Sākot ar taksācijas gadu, kurā nekustamais īpašums iegādāts vai pieņemts ekspluatācijā, un turpmākos deviņus gadus līdz pēctaksācijas gada 1. maijam informē Valsts ieņēmumu dienestu par nekustamā īpašuma izmantošanu taksācijas gadā. Korekcijas PVN likumā noteiktajā kārtībā ir jāveic atskaitītajam priekšnodoklim, ja īpašums nopirkts kā nelietots, tas ir no jauna uzcelts, tam veikti pārbūves, atjaunošanas vai restaurācijas darbi vai tas ir nopirkts kā lietots un pārdošanai bijis piemērots nodoklis saskaņā ar PVN likuma 144. pantu.

Raksts publicēts žurnāla BILANCE 2019. gada oktobra numurā (Nr. 454).