Kā piesaistīt un motivēt darbiniekus

Uzņēmuma personāla motivēšanai līdzās nopelnītajai algai darbiniekiem nereti vēl tiek piešķirts arī noteikts «labumu grozs». Darba devējs atbilstoši likumam «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» to var nodrošināt, nemaksājot papildu algas nodokļus.

Par kādiem «labumiem» nav jāmaksā algas nodoklis

Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 8. panta 15. daļā ir noteiktas sešas pozīcijas jeb darbinieku «labumi», kurus neapliek ar algas nodokļiem, skaidroja Artūrs Piliksers, SIA Bonusukarte.lv valdes loceklis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā vebinārā.

Likums no 2025. gada 1. janvāra nosaka, ka no maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus; ārstniecības izdevumus; izdevumus, kas saistīti ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu; izmitināšanas izdevumus un transporta izdevumus, ja visu darbinieku izdevumu apmērs (to kopsumma) gadā nepārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē ar 700 eiro.

Lai varētu piemērot likuma 8. panta 15. daļu, darba devējam ir jāizpilda vairāki nosacījumi:

• Darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie visu darbinieku ēdināšanas izdevumi, ārstniecības izdevumi, izdevumi, kas saistīti ar darbinieku pārcelšanos uz citu dzīvesvietu, izmitināšanas izdevumi un transporta izdevumi nedrīkst pārsniegt piecus procentus no darba devēja gada kopējā bruto algu fonda.
• Darba devējam ir jānodarbina vismaz seši darbinieki.
• Darba devējam pirmstaksācijas gada 15. decembrī saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pēdējās datu aktualizācijas datumā esošo informāciju nevar būt nodokļu (nodevu) parādi (tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) parādu), kas kopsummā pārsniedz 150 eiro.
• Darba devējs ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas nolēmumu, kas stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams, pēdējo divu taksācijas gadu laikā nedrīkst būt atzīts par vainīgu pārkāpumā, kurš izpaužas kā, piemēram, personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, ja nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav iesniegtas ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu.

Jāievēro vēl citi nosacījumi

Likums par «Iedzīvotāju ienākuma nodokli» paredz vēl arī vairākus citus nosacījumus.

Darba devējs nedrīkst būt nodarbinājis vienu vai vairākus tādus valstu pilsoņus vai pavalstniekus, kuri nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņi vai pavalstnieki, ja tie ES dalībvalstu teritorijā uzturas nelikumīgi.

Darba devējs nedrīkst būt atzīts pārkāpumā, kas skar darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu, ja šā nelaimes gadījuma rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies nāve.

Darba devējam ir jābūt veikušam saimniecisko darbību vismaz vienu pilnu kalendāra gadu pirms taksācijas gada, kurā uzsāk atbrīvojuma piemērošanu attiecībā uz darbiniekiem.

Darba devējam nedrīkst būt pasludināts maksātnespējas process, nav apturēta tā saimnieciskā darbība vai tas netiek likvidēts.

Darba devējam ir jāuzglabā attiecīgos izdevumus apliecinošus ārējos attaisnojuma dokumentus.

Nav maksimālās summas mācību maksai

A. Piliksers skaidroja, ka nav maksimāli noteikta ar nodokļiem neapliekamā summa mācību maksai par augstākās izglītības iegūšanu un studijām, kas saistītas ar prasmju apgūšanu, kas ir nepieciešamas darba devējam. «Var braukt mācīties kaut vai uz Oksfordu, bet ir jāpierāda, ka šīs studijas tiešām ir nepieciešamas darba izpildei un attiecināmas uz konkrēto darba devēju. Darba ņēmējs var mācīties jebkurā Latvijas augstskolā, tās visas tiek akceptētas. Savukārt ar ārvalstu universitātēm ir mazliet sarežģītāk. Ir spēkā 183 dienas, kurās persona var būt ārpus valsts. Pēc šo dienu skaita, t.i., 184. dienā iestājas nepieciešamība mainīt nodokļu rezidenci. Tāpēc ar mācībām ārpus Latvijas ir jābūt nedaudz uzmanīgiem,» norādīja lektors.

Atbalsts attālinātajam darbam un veselības apdrošināšana

Otrs darbinieka labums, kuru neapliek ar nodokļiem, ir kompensācija par darbinieka izdevumiem, kas radušies saistībā ar attālinātā darba veikšanu. Tie ir 40 eiro un tika ieviesti Covid–19 pandēmijas laikā. Šī kompensācija ir attiecināma arī uz elektrības un citiem komunālo pakalpojumu izdevumiem, kas darbiniekam var rasties, strādājot attālināti, piemēram, no mājām.

Kā trešo darbinieka labumu A. Piliksers minēja veselības apdrošināšanu. Līdz 2023. gada 31. decembrim vairākus gadu desmitus ar nodokļiem neapliekamā summa apdrošināšanas prēmijai bija 480 eiro. No 2025. gada 1. janvāra šī summa ir 750 eiro. Pa šiem gadiem ir palielinājušās veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas. Veselības apdrošināšana ļauj parūpēties par darbinieku veselības stāvokli, rēķinoties ar lielākiem vai mazākiem izdevumiem.

Uzkrājošā apdrošināšana un iemaksas pensiju fondos

Ceturtais «labums» darba ņēmējam, kuru neapliek ar nodokļiem, ir uzkrājošā apdrošināšana un iemaksas pensiju fondos. To lielums var būt līdz 10% no bruto darba algu fonda. «Ilgtermiņā tas ir labs veids, kā rūpēties par darbinieku, par viņa labbūtību,» akcentēja A. Piliksers. Savulaik bija līgumi uz pieciem gadiem, bet tagad nodokļu atvieglojumi ir spēkā tad, ja dzīvības apdrošināšanas līgums ar līdzekļu uzkrājumu ir noslēgts vismaz uz desmit gadiem.

Ieguldīt dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu ir izdevīgi, jo iespējams saņemt būtiskus nodokļu atvieglojumus. Veicot dzīvības apdrošināšanu ar līdzekļu uzkrājumu, visu apdrošināšanas periodu var saņemt normatīvajos aktos paredzētos nodokļu atvieglojumus, kas no šī gada ir 25,5% no iemaksām uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, ja to kopsumma gadā nepārsniedz 10% no bruto darba algas un nepārsniedz 4000 eiro.

Darba devēja dāvana — 100 eiro

Kā vēl viens «labums», kuru neapliek ar nodokļiem, ir darba devēja dāvana. Līdz 2024. gada 31. decembrim šī summa bija 15 eiro. No 2025. gada limits ir pacelts gandrīz septiņas reizes, un tas ir 100 eiro gadā. «Par šo summu var nopirkt labu dāvanu, kuru darbinieks ar prieku arī varētu pieņemt,» vērtēja vebināra lektors.

Kā sesto «labumu» A. Piliksers minēja ēdināšanas un ārstniecības izdevumu kompensāciju darbiniekiem. No 2018. gada šajā kategorijā iekļāva tikai ēdināšanu, un ar nodokļiem neapliekamā summa bija 480 eiro. Savukārt no 2022. gada 1. janvāra «labumu» grozu papildināja ar ārstniecības izdevumiem par 480 eiro.

No šī gada 1. janvāra ēdināšanai un ārstniecības izdevumiem tika pievienotas vēl trīs pozīcijas, kuras var apmaksāt darba devējs, un šo summu — 700 eiro gadā — neapliek ar algas nodokļiem. Tie ir transporta un pārcelšanās izdevumi no vienas dzīvesvietas uz otru, kā arī izmitināšanas izdevumi.

A. Piliksers minēja, ka sarakstē ar VID uzņēmums centies noskaidrot, kas ietilpst apmaksātajos transporta izdevumos. VID atbildējis, ka normatīvajos aktos tas nav definēts. Līdz ar to transporta izdevumu kompensācija attiecas uz jebkuru transporta izmantošanas veidu. Piemēram, var tikt apmaksāti gan pilsētu sabiedriskais transports, gan starppilsētu autobusi, vilcieni, gan degviela, lai darbinieks to varētu ieliet sava auto degvielas tvertnē un doties uz darbu. Tie var būt arī izdevumi par taksometru vai lidmašīnas biļetēm.

«Labumi» spēkā, ja noslēgts koplīgums

Darbinieku «labumi» ir spēkā tikai tad, ja ir noslēgts koplīgums. Darba koplīguma būtība paredzēta Darba likuma 17. pantā. Darba koplīgumā puses vienojas par noteikumiem, kas regulē darba tiesisko attiecību saturu, it īpaši darba samaksas un darba aizsardzības organizāciju, darba tiesisko attiecību nodibināšanu un izbeigšanu, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī darba kārtības, darbinieku sociālās aizsardzības un citus ar darba tiesiskajām attiecībām saistītus jautājumus un nosaka savstarpējās tiesības un pienākumus.

Darba koplīgumā svarīgākais ir norādīt papildu labumus, kas neizriet no Darba likuma prasībām vai darba līguma noteikumiem un kas tiks piešķirti darbiniekiem. Būtiski ir arī pareizi noteikt koplīguma beigu terminu un koplīguma izbeigšanas kārtību. Turklāt koplīgumā iespējams noteikt arī darbinieku pienākumus attiecībā pret uzņēmumu.

Darba koplīgumā noteiktais ir attiecināms uz visiem uzņēmuma darbiniekiem, ja vien koplīgumā nav noteikts citādi, t.sk., nosakot nosacījumus, kuriem iestājoties darbiniekiem ir piešķirams tas vai cits papildus labums, kas paredzēts koplīgumā. Piemēram, šāds nosacījums var būt darbinieka lojalitāte pret uzņēmumu vai kādu noteiktu uzdevumu un plānu izpilde.

Koplīguma tāpat ir iespējams paredzēt, ka uzņēmuma piešķirtie labumi attiecas tikai uz tam personām, kas neatrodas prombūtnē un attiecīgajā perioda veic darba pienākumus.

Koplīgums ir noslēdzams rakstveidā.

Slēdz arī ar darbinieku pārstāvjiem

Darba koplīgumu uzņēmumā slēdz darba devējs un darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā. Darba koplīguma noslēgšanai puses rīko sarunas, vienojoties par darba koplīguma projekta izstrādāšanas un apspriešanas kārtību. Puses uz šīm sarunām var uzaicināt speciālistus, izveidot darba grupas, iekļaujot tajās vienādā skaitā abu pušu pārstāvjus, kā arī patstāvīgi izstrādāt darba koplīguma projektu.

Lai noslēgtu koplīgumu un izvirzītu darbinieku pārstāvjus, ir jānotiek sapulcei, kuras ietvaros balso par koplīguma slēgšanai izvirzītajiem pārstāvjiem, skaidroja A. Piliksers. Darbiniekiem par nodomu noslēgt koplīgumu ir jānosūta paziņojums uz e–pastu, kā arī šādu paziņojumu var izteikt mutiski. Darba koplīgumu ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu apstiprina darbinieku kopsapulcē, kurā piedalās vismaz puse no attiecīgā uzņēmuma darbiniekiem.

Koplīgumu var noslēgt uz vienu gadu

Darba koplīgums nenozīmē ilgtermiņa saistības, jo koplīgumu iespējams noslēgt arī uz noteiktu laiku, t.sk., uz vienu gadu. Saskaņā ar Darba likumā noteikto — ja darba koplīgumā nav norādīts spēkā esamības laiks, šis koplīgums uzskatāms par noslēgtu uz vienu gadu.

Tāpat koplīgumā iespējams paredzēt arī īpašus noteikumus un nosacījumus, kuriem iestājoties darba devējam koplīgumā noteiktās saistības vairs nebūs uz to attiecināmas. Turklāt darba devējs var izbeigt darba koplīgumu pirms termiņa, ja šādas tiesības ir noteikts darba koplīgumā.

Darba koplīgumu pirms termiņa var izbeigt, pamatojoties uz pušu vienošanos, kā arī uz vienas puses uzteikumu, ja šādas tiesības ir nolīgtas darba koplīgumā. Pēc darba koplīguma izbeigšanās tā noteikumi ir spēkā līdz jauna darba koplīguma spēkā stāšanās laikam, ja puses nav vienojušās citādi.

Izdevumu klasifikācijas kodi grāmatvedībai

No šī gada 1. janvāra ir prasība noteikt izdevumu klasifikācijas kodus grāmatvedībai.

• Darba devēja apmaksātiem darbinieka ēdināšanas izdevumiem kods ir 3069.
• Darba devēja apmaksātiem darbinieka ārstniecības izdevumiem kods ir 3070.
• Darba devēja apmaksātiem izdevumiem, kas saistīti ar darbinieka transporta izdevumiem, kods ir 3073.

Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība» ir noteikts, ka par darbinieku «labumiem» iztērētiem līdzekļiem ir jāatskaitās VID reizi gadā. Par iepriekšējā taksācijas gadā iztērēto naudu VID ir jāziņo nākamā gada paziņojumā, kuru jāiesniedz līdz 1. februārim.

Jautājumi un atbildes

Atbilde

Nē, uzņēmums Bonusukarte.lv ir saņēmis apliecinājumu VID uzziņas formātā, ka abos likumos noteiktie 5% ir divi atšķirīgi lielumi. Uzņēmums var izmantot 5% reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumu apmaksai, kā arī 5% no darbinieku kopējā bruto darba algu fonda darbinieku ēdināšanas, ārstniecības un transporta izdevumu apmaksai.

Atbilde

Nē, Darba likumā ir noteikti transporta izdevumi, kas radušies, veicot darba pienākumus. Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» savukārt ir runa par fiziskajai personai piešķirtu un no darba devēja puses apmaksātu labumu.

Atbilde

Jā, veselības apdrošināšana un uz to attiecināmie ar nodokli neapliekamie 750 eiro apdrošināšanas prēmijas apmaksai arī ir noteikti likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 8. pantā, tomēr citā — 5. daļā.

Veselības apdrošināšanas 750 eiro «nepārklājas» ar 8. panta 15. daļā noteikto 700 eiro limitu un otrādāk.

Atbilde

Jā, koplīguma noslēgšana ir obligāta. Tā ir likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» noteikta prasība, ja darba ņēmēji vēlas izmantot likumā paredzētos nodokļu atvieglojumus.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada maija (521.) numurā.

Lasiet arī:

• Vai lidsabiedrības rezervācijas apliecinājums var būt attaisnojuma dokuments komandējuma izdevumiem?
• Ja komandējums saistīts ar apmācību
• Komandējums vai darba brauciens?