Valsts ieņēmumu dienests norāda, ka, atspoguļojot grāmatvedībā saņemto valsts atbalstu, nodokļu aprēķināšanu un samaksu, jāievēro finanšu pārskatu sagatavošanas vispārīgie principi:

• bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda pēc uzkrāšanas principa, proti, ieņēmumus un izdevumus norāda, ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas vai izdošanas laiku;
• ar pārskata gadu saistītos ieņēmumus un izdevumus norāda neatkarīgi no maksājuma vai rēķina saņemšanas datuma. Izmaksas saskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos;
• bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda, ņemot vērā saimniecisko darījumu saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

Darījumu uzrādīšanai grāmatvedībā uzņēmums lieto tādu kontu plānu, lai gada pārskata sastāvdaļas varētu sagatavot atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1. pielikumam “Bilances shēma” un 2. pielikumam “Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc izdevumu veidiem)” vai 3. pielikumam “Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc izdevumu funkcijas)”.

Darījumu uzrādīšanai grāmatvedības reģistros var lietot šādus kontus:

1) bilances kontu shēmas aktīvā

• iedaļas “Apgrozāmie līdzekļi” posteni “Nauda”

2) bilances kontu shēmas pasīvā

• iedaļas “Īstermiņa kreditori” posteni “Pārējie kreditori” un posteni “Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas”

3) peļņas vai zaudējumu aprēķinā

• posteni “Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi”
• kontu plānā noteiktu izdevumu posteni “Algas”

Algu subsīdijas uzrādīšana grāmatvedībā

Kritērijus un kārtību atbalsta sniegšanai nodokļu maksātājiem – darba devējiem – to darbinieku atlīdzības kompensēšanai nosaka Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos”.

Par atbalstu algu subsīdijai uzskata atbalstu darbinieku atlīdzības kompensēšanai, ko izmaksā darbinieku, pašnodarbināto personu un patentmaksātāju atlīdzības vai ienākumu kompensēšanai, ko izmaksā darbiniekiem, pašnodarbinātām personām vai patenmaksātājiem par laikposmu no 2021.gada 1.oktobra līdz 2021.gada 30.novembrim, bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā tiesību aktos noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Atbalstu algu subsīdijai par laikposmu no 2021.gada 1.oktobra līdz 2021.gada 30.novembrim piešķir darba devēja darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuriem iesnieguma iesniegšanas brīdī ir sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina vakcināciju pret Covid-19 infekciju vai šīs infekcijas pārslimošanas faktu (turpmāk  – vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts), vai, piesakoties uz atbalstu par 2021.oktobra mēnesi, ir uzsākta vakcinācija (saņemta vismaz viena vakcīna pret Covid-19 infekciju) un, piesakoties uz atbalstu par 2021.gada novembra mēnesi, ir pabeigta vakcinācija (saņemtas divas vakcīnas pret Covid-19 infekciju). Izņēmums vakcinācijas neesamībai ir ārstu konsīlija slēdziens par atļauju nevakcinēties.

Atbalstu algu subsīdijai, ņemot vērā VID rīcībā esošo informāciju (darba devēja VID deklarētos datus), nosaka šādā apmērā:

• darbiniekam – 50 % apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par laikposmu no 2021.gada 1.jūlija līdz 30.septembrim par atbalsta periodu no 2021.gada 1.oktobra līdz 2021.gada 30.novembrim, bet ne vairāk kā 700 eiro kalendāra mēnesī;
• par atbalsta mēnesi darbiniekam, kurš atbalsta periodā no 2021.gada 1.oktobra līdz 2021.gada 30.novembrim atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, – 50 % apmērā no piešķirtā vecāku pabalsta vidējā apmēra par 2021.gada jūliju, augustu un septembri, bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāra mēnesi.

Darba devējs iesniegumā apliecina, ka ārkārtējās situācijas izsludināšanas dēļ ir pārtraukta saimnieciskā darbība vai samazināts saimnieciskās darbības apjoms un, nesaņemot šajos noteikumos paredzēto kompensāciju, ar darbinieku, kura atlīdzības kompensēšanai tiek pieprasīts atbalsts, tiktu pārtrauktas darba attiecības.

Aprēķinot saimnieciskās darbības ieņēmumu kritumu, neņem vērā iepriekš saņemto atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.

Darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam starpību starp saņemtā atbalsta apmēru un darba samaksas apmēru un no aprēķinātās bruto darba samaksas veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksājumus (darba devēja daļu), aprēķināt un iemaksāt budžetā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (darba ņēmēja daļu) un iedzīvotāju ienākuma nodokli, ņemot vērā, ka atbalsts algu subsīdija ir darbiniekam izmaksātās neto darba samaksas daļa.

Darba devējs bruto darba algu izmanto kā bāzi darbaspēka nodokļu aprēķināšanai, bet neatkarīgi no Covid-19 situācijas darba devējam ir saistošas Darba likuma normas un darba līguma nosacījumi. Darba devējam ir jānodrošina Darba likuma normu piemērošana:

• gan attiecībā uz nolīgto darba samaksas apmēru un minimālo apmēru (t. i.,darba alga (par darba līgumā noteiktu pilnu slodzi) nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu neatkarīgi no tā, vai darbinieks ārkārtējās situācijas dēļ strādā 2 dienas nedēļā vai 5 dienas nedēļā);
• gan attiecībā uz pienākumu izmaksāt darba samaksu nolīgtajā apmērā.

Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 15. panta 2.¹ daļa attiecībā uz darba devēju neuzliek pienākumu rēķināt nodokļus no vidējās darba algas kādā iepriekšējās darbības periodā, bet bruto darba algas noteikšana ir tāda pati kā citos nodarbinātības mēnešos (ievērojot Darba likumu un darba līguma noteikumus). Galvenā atšķirība šajā gadījumā ir tā, ka neto algas daļu nodrošinās VID, izmaksājot algu subsīdiju, kas ļauj darba devējam par subsīdijas apmēru samazināt faktisko naudas plūsmu un saglabāt darbavietu, neradot kaitējumu darbinieka sociālajam nodrošinājumam (VSAOI apmēram).

Piemērs.

Darbiniekam atbilstoši darba līgumam ir noteikts normāls darba laiks (8 stundas dienā) un bruto darba alga mēnesī ir minimālā alga (500 eiro 2021. gadā), savukārt piemaksa veidojas kā 1 % no produkcijas pārdošanas vērtības, kas pārsniedz 100 000 eiro mēnesī no pārsnieguma.

Rezultātā par personu 2020. gada augustā–oktobrī VID deklarētā vidējā alga bija 1200 eiro mēnesī, un VID aprēķina, ka par pilnu mēnesi šim darbiniekam algu subsīdija būs 500 eiro. Janvārī darbinieks strādā 6 stundas dienā un nepārdod produkciju tādā apjomā, lai saņemtu piemaksu. Rezultātā darba devējam arī par janvāri ir jānodrošina bruto alga 500 eiro, bet, piesakoties uz algu subsīdiju, darba devējs var minimizēt izmaksas un neatlaist darbinieku. Darba devējs informē darbinieku, ka pieteiks darbiniekus algu subsīdijai līdz 2021. gada jūnijam un darbinieki neto algas daļu (vai visu neto algu) saņems nevis no darba devēja bankas konta, bet no VID kā algu subsīdiju. Algas samaksas dienā darba devējs informē darbinieku, kāda ir aprēķinātā alga un kādu daļu no tās neizmaksās darba devējs.

Ja pieņem, ka no bruto algas 500 eiro neto alga būtu 400 eiro, tad darba devējs, zinot, ka VID izmaksājamā algu subsīdija ir 500 eiro (ja ir bijusi vienošanās ar darbinieku, ka darba alga netiks izmaksāta noteiktajā datumā), var neveikt neto algas izmaksu, jo to nodrošinās VID kā algu subsīdiju. Savukārt darbaspēka nodokļus darba devējs aprēķina, pieņemot, ka bruto alga ir 500 eiro.

Ja darbinieks nepiekrīt mainīt algas saņemšanas dienu, tad, ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 15. panta 2.¹ daļā noteikto, ka “atbalsts algu subsīdijai ir darbiniekam izmaksātās neto darba samaksas daļa”, darba devējs nodrošina darba algas aprēķināšanu un izmaksāšanu atbilstoši Darba likumam un darba līgumam (atbilstoši darba līgumā noteiktajam apmēram un noteiktajai dienai), bet tad, kad darbinieks saņem algu subsīdiju, darba devēja izmaksāto neto algas daļu (tādā apmērā kā algu subsīdija, bet ne lielākā par neto algu) pārgrāmato par aizdevumu darbiniekam.

Atkarībā no darba apjoma krituma un attiecīgi arī atlīdzības samazinājuma algu subsīdija var:

• būt tādā apmērā, ka tā nosedz tikai daļu aprēķinātās algas (jo subsīdija ir 50 % apmērā no iepriekšējo periodu bruto deklarētā ienākuma);
• būt visas aprēķinātās darba algas apmērā (ja ir nozīmīgs ienākuma samazinājums);
• pārsniegt darba algu (ja ir būtisks ienākuma samazinājums)

Ja VID izmaksātais atbalsts algu subsīdijai pārsniedz darba devēja aprēķinātās darba samaksas neto apmēru, minētais pārsniegums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Mikrouzņēmuma īpašnieka saņemtais atbalsts algu subsīdijai nav jānorāda mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas 7. ailē kā īpašnieka papildu ienākumi par konkrēto ceturkšņa mēnesi.

Atbalstu algu par atbalsta mēnesi subsīdijai pašnodarbinātai personai vai patentmaksātājam , ņemot vērā VID rīcībā esošo informāciju (VID deklarētos datus) nosaka vienā no šādiem apmēriem:

• pašnodarbinātai personai – 50 % apmērā no attiecīgās personas deklarētajiem mēneša vidējiem ienākumiem no saimnieciskās darbības vai autoratlīdzības (izņemot autoru un izpildītāju saņemto autoratlīdzību un ienākumus, kas saņemti no autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām) par laikposmu no 2021.gada 1.jūlija līdz 30.septembrim vai no to deklarēto mēnešu vidējiem ienākumiem no saimnieciskās darbības vai autoratlīdzības pēc 2021.gada 1.jūlija, kuros pašnodarbinātais faktiski veicis saimniecisko darbību, bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāra mēnesi;
• pašnodarbinātai personai, kas ir mikrouzņēmumunodokļa maksātājs, – 50 % apmērā no vidējā mēneša apgrozījuma mikrouzņēmumā par 2021.gada trešo ceturksni, bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāra mēnesi;
• patentmaksas maksātājam – 250 eiro apmērā, ja atbalsta periodā ir spēkā esošs patents un patents bijis spēkā vismaz trīs mēnešus pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas;
• pašnodarbinātai personai, kura atbalsta periodā no 2021.gada 1.oktobra līdz 2021.gada 30.novembrim atgriežas no bērna kopšanas atvaļinājuma, – 50 % apmērā no piešķirtā vecāku pabalsta vidējā apmēra par 2021.gada jūliju, augustu un septembri, bet ne vairāk kā 700 eiropar kalendāra mēnesi.

Pašnodarbinātām personām (t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem) gūtie algu subsīdijas ienākumi jāiekļauj saimnieciskās darbības ienākumos un jāpiemēro nodokļi vispārējā kārtībā.

Darba devējs, pašnodarbinātā persona vai patentmaksātājs nodrošina dokumentu glabāšanu 10 gadus no dienas, kad šo noteikumu ietvaros ir pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu.

Piemēri par algu subsīdijas uzrādīšanu grāmatvedībā

 1.piemērs

2. piemērs

3. piemērs

4.piemērs 

Pašnodarbinātā persona 2021. gada novembrī piesakās atbalstam algu subsīdijai par 2021. gada oktobri.

VID aprēķinātie mēneša vidējie ienākumi no saimnieciskās darbības ir 800 eiro.

VID piešķir pašnodarbinātai personai atbalstu algu subsīdijai par 2021. gada oktobri 400 eiro (50 % no 800 eiro) un 2021.gada novembrī ieskaita pašnodarbinātās personas kredītiestādes kontā.

Pašnodarbinātā persona saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā šo saņemto summu norāda šādi:

Valsts atbalsta (granta) uzrādīšana grāmatvedībā

Kritēriji un kārtība valsts atbalsta (granta) piešķiršanai Covid-19 krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai ir noteikti Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”.

Atbalsts pieejams par laikposmu no 2021.gada 1.oktobra līdz 2021.gada 30.novembrim (turpmāk – atbalsta periods).

Par atbalsta periodu no 2021.gada 1.oktobra līdz 2021.gada 30.novembrim atbalstu nosaka:

• 30 % apmērā no uzņēmuma bruto darba algas (tai skaitā arī veiktās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) kopsummas, par kuru aprēķināti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, bet ne vairāk kā 250 000 eirokatrā atbalsta perioda mēnesī atsevišķi, un kopējā atbalsta summa, kurš sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020. gada 19. marta paziņojumu "Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā", nepārsniedz 1 800 000 eiro saistītu personu grupai.

Uzņēmējiem saņemtais Covid-19 atbalsts (grants) uzrādāms peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī “Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi”.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ir tāda pati kārtība attiecībā uz atbalsta (granta) iegrāmatošanu. Tā kā šī summa tiek iekļauta mikrouzņēmuma apgrozījumā, no tās aprēķināms mikrouzņēmumu nodoklis.

Aprēķinot saimnieciskās darbības ieņēmumu kritumu, neņem vērā iepriekš saņemto atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. 

5. piemērs

Nodokļu maksātājam, kurš saņēmis Covid-19 atbalstu (grantu) un to izlietojis atbilstoši mērķiem saimnieciskās darbības nodrošināšanai, šāda atbalsta (granta) summa neveido ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamu objektu. Tātad to neietver uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un neapliek ar nodokli.

Saņemtais atbalsts par atbalsta periodu no 2021.gada 1.oktobra līdz 2021.gada 30.novembrim ir jāizlieto divu mēnešu laikā no VID lēmuma pieņemšanas.

Neizlietoto atbalsta daļu uzņēmums atmaksā Valsts ieņēmumu dienestam.

Uzņēmuma naudas plūsma jāorganizē tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt skaidru priekšstatu par katra saimnieciskā darījuma norisi un konstatēt saņemtās atbalsta summas izlietošanu.

Atbalsta summu var izlietot:

• saimnieciskās darbības kārtējo un arī Covid-19 krīzes laikā uzkrāto maksājumu segšanai, kas palīdz uzņēmumam saglabāt un nodrošināt darbību;

Piemēram, rēķinu samaksai par elektrību, komunālajiem maksājumiem, telpu nomu, precēm, pakalpojumiem, darba algai, nodokļu nomaksai, kā arī citu saistību, piemēram, līzinga maksājumu, aizdevuma saistību segšanai, ar nosacījumu, ka aizdevums netika saņemts valsts atbalsta ietvaros (piemēram, ALTUM).

• pamatlīdzekļu un inventāra iegādei, ja tas nepieciešams saimnieciskās darbības nodrošināšanai Covid-19 krīzes laikā.

Piemēram, datortehnikas, interneta rūtera iegādei, lai atbilstoši Covid-19 krīzes laikā izvirzītajām prasībām varētu nodrošināt attālinātā darba veikšanu.

Atbalstu nevar izmantot:

• ieguldījumu veikšanai (t.sk. pamatlīdzekļos, kas netiek izmantoti uzņēmuma primārās darbības nodrošināšanā;
• luksusa preču iegādei;
• uzkrājumu veidošanai cēlmetālos un citu vērtību iegādei, kas ir uzskatāmi par likvīdiem ieguldījumu objektiem, kas nav vērsta uz uzņēmuma nepārtrauktas darbības turpināšanu un likviditātes problēmu risināšanu;
• bioloģiskajos aktīvos;
• ilgtermiņa finanšu ieguldījumos;
• darījumos ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem aizdevumu izsniegšanai vai ieguldījumu veikšanai;
• dividendēm;
• ar saimniecisko darbību nesaistītai izdevumu segšanai;
• nākamo periodu maksājumu veikšanai, izņemot, ja uzņēmums var pierādīt, ka iepriekš ir saņēmis līdzīgus rēķinus.

Nodokļu parādu nomaksai valsts ir paredzējusi citus atbalsta mehānismus: termiņa pagarinājumus un labprātīgās izpildes grafikus.

Ja vienā periodā tiek saņemti dažāda veida atbalsti, tos nevar izmantot vienādām attiecināmām izmaksām.

Piemēram, ja saņemts valsts atbalsts algu kompensēšanai tūrisma vai eksporta nozarē, tad tajā mēnesī saņemto atbalstu apgrozāmo līdzekļu krituma kompensēšanai nevar izmantot algu izmaksai.

Uzņēmumam jānodrošina dokumentu glabāšana 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.