Ne tikai grāmatvežiem mūsdienās nepieciešams intensīvi apgūt jaunas zināšanas, lai spētu tikt līdzi “laika gara” diktātam. Ne mazāk sarežģīti uzdevumi jārisina arī auditoriem, kuriem finanšu/grāmatvedības datu analīze ir tikai viens no darba virzieniem. Digitālais laikmets un tā radītie jaunie izaicinājumi iekšējo auditu jomā bija galvenā tematiskā ass, ap kuru “rotēja” 23. un 24. maijā Jūrmalā notikusī auditoru konference “Iztēlojies. Izpēti. Sasniedz”, kuru organizēja Latvijas Iekšējo auditoru institūts. Žurnāla "Bilance" jūnija numurā publicēts atskats uz šo konferenci.

Pretrunīgie efektivitātes kritēriji

Maciejs Pjolunovičs (Maciej Piołunowicz), Iekšējā audita departamenta vadītājs vienā no lielākajām Polijas bankām (BGK), iepazīstināja ar konceptu par “galvenajiem darbības efektivitātes rādītājiem” un to, kuri no tiem ir visvairāk piemēroti iekšējā audita novērtēšanas vajadzībām - citiem vārdiem, kā visprecīzāk novērtēt iekšējā audita efektivitāti? Galveno darbības efektivitātes radītāju noteikšana esot būtiska, lai saprastu, vai audita aktivitātes sasniedz nospraustos mērķus.

Nosakot, kas būs iekšējā audita galvenie efektivitātes indikatori, ir svarīgi ņemt vērā, ka tie nepieciešami ieinteresētajām personām (piemēram, audita komitejai, uzņēmuma augstākajai vadībai). Šīs ieinteresētās personas vispirms jāidentificē, ar tām jātiekas un jāpārrunā viņu redzējums un gaidas par nepieciešamajiem rezultātiem. Galvenos efektivitātes rādītājus jānosaka kopīgi ar augstāko vadību, kā arī uzņēmuma valdi/padomi, panākot visu iesaistīto vienprātīgu vienošanos, ka izvēlētie rādītāji ir piemēroti un jēgpilni.

Auditorkompānijas “Ernst & Young” aptaujās ar uzņēmumu valdes locekļiem un vadošajiem darbiniekiem noskaidroti daži no biežāk izmantotajiem iekšējā audita efektivitātes indikatoriem. Tā, piemēram, par vispopulārāko (ko pieminējuši 43% aptaujāto) atzīts kritērijs “audita secinājumu un rekomendāciju nozīmīgums” (tiesa gan, kā atzīmēja M. Pjolunovičs, praksē šāds kritērijs var būt ļoti grūti izmērāms). Par otru biežāko aptaujā nosaukts “saskaņā ar plānu pabeigtie auditi”, ko par svarīgu atzīmējuši 41% aptaujas respondentu. Trešajā vietā ierindojies audita ilguma kritērijs (“laiks, kas paiet līdz ziņojuma pabeigšanai”), ko minējuši 36% aptaujāto. Savukārt ceturtajā un piektajā vietā aptaujā esošie tādi rādītāji kā “ieviesto audita rekomendāciju īpatsvars” un “laika ilgums, kas nepieciešams audita rekomendāciju ieviešanai” paši esot vērtējami “ar gramu sāls” - kā pauda M. Pjolunovičs, sekošana šādiem uzstādījumiem var veicināt iespējami vienkāršāku audita secinājumu/rekomendāciju izstrādi, apzināti izlaižot smagākos/būtiskākos ieteikumus. Tāpat uzmanīgi būtu jāattiecas pret tādu E&Y aptaujā respondentu bieži nosauktu audita efektivitātes kritēriju kā “biznesa vienības/auditējamo apmierinātību”. Protams, ja audits izpelnās tikai un vienīgi negatīvu reakciju, tas “visticamāk, norāda uz kādu problēmu”, taču arī tāds audits, kurš pilnīgi visiem patīk un visus apmierina, diez vai būs saucams par efektīvu. Cita lieta - “audita komitejas apmierinātība”, ko par svarīgu kritēriju nosaukuši 26% aptaujāto un tas ierindojies devītajā vietā populārāko iekšējā audita efektivitātes rādītāju sarakstā. Desmitnieku noslēdz vēl viens visai pretrunīgi vērtējams rādītājs - “auditā identificētais ietaupījums/izmaksu samazinājums”. “Ne vienmēr audits uzrāda, kur varētu samazināt uzņēmuma izdevumus, reizēm tas paveic tieši pretējo - rekomendācijas procesu uzlabošanai pieprasa veikt papildus ieguldījumus,” sacīja M. Pjolunovičs.

Pilnu rakstu "Informācijas laikmeta prasības iekšējā audita evolūcijai" lasiet žurnāla "Bilance" jūnija (450.)  numurā.

Abonentiem ir iespēja lasīt VISUS līdz šim izdotos žurnāla BILANCE numurus ELEKTRONISKI!

Žurnālu 2019. gadam var ABONĒT ŠEIT!