Kad datu privātuma pārkāpums pārtop kriminālnoziegumā?

Atbildība par nelikumīgām darbībām ar fiziskas personas datiem paredzēta gan Vispārīgajā Datu aizsardzības regulā, gan Krimināllikumā. Kā zināms, Datu Valsts inspekcija (DVI) pārbauda, vai dati tiek apstrādāti likumīgi, un, ja nepieciešams, var uzlikt saistošus pienākumus datu aizsardzības jomā. Ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto kompetenci, DVI nevar izskatīt krimināllietas un veikt citas ar attiecīgo procesu saistītās darbības, kā arī piemērot sodus, ja par konkrēto datu apstrādes pārkāpumu ir paredzēta kriminālatbildība. Šeit jāņem vērā arī ne bis in idem  princips, kurš paredz, ka personu par vienu un to pašu nodarījumu var sodīt tikai vienu reizi.

Praksē nereti DVI saņem sūdzības, kurās aprakstītie pārkāpumi liecina par noziedzīgu nodarījumu, un līdz ar to ir Valsts policijas kompetencē. Savukārt policija saņem sūdzības par datu apstrādi, kas neliecina par krimināli sodāmām darbībām un līdz ar to tās ir jāizskata DVI. Saskaroties ar šādiem nodarījumiem, jāzina, ka, ja datu apstrāde ne tikai tiek veikta neatbilstoši Datu regulā noteiktajiem apstrādes nosacījumiem (datu apstrādei nav tiesiska pamata un/vai netiek ievēroti apstrādes principi), bet apstrādes darbībās vai to sekās saskatāmas papildu pazīmes, kas to kaitīguma dēļ iekļautas Krimināllikumā, izmeklēšana ir Valsts policijas, ne DVI kompetencē. Līdz ar to šādā situācijā cietušajai personai jāvēršas ar iesniegumu Valsts policijā.

Kriminālatbildība par nelikumīgām darbībām ar personas datiem iestājas, ja papildus datu apstrādes pārkāpumam ir kāds no šiem nosacījumiem:

• tās izdarītas atriebības, mantkārības vai šantāžas nolūkā; vai
• ja ar to radīts būtisks kaitējums;

Piemērs

Veikala ABC pārdevēja D.E., pildot savus darba pienākumus, uzsāka klienta kredīta pieteikuma noformēšanu preces iegādei. Mainoties klienta domām par pirkuma nepieciešamību, pieteikums netika noformēts līdz galam, taču D.E. rīcībā palika klienta pases kopija. D.E., izmantojot šo pases kopiju, veica tās viltošanu, atdarināja klienta parakstu un noformēja aizdevuma līgumu preču iegādei uz klienta  vārda, iegādājoties viedpulksteni. Ar savām darbībām D.E. izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 145.panta pirmajā daļā, veicot nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem mantkārīgā nolūkā, kā arī 275. panta otrajā daļā paredzēto nodarījumu, mantkārīgā nolūkā viltojot dokumentu, kas piešķir tiesības.

K. rīcībā ir pornogrāfiska rakstura materiāli, kuros redzama viņa bijusī sieva S. Pastāvot nesaskaņām bijušo laulāto starpā, K. dusmu iespaidā nolemj minētos materiālus publicēt pieaugušo auditorijai paredzētā iepazīšanās portālā, pievienojot tiem arī S. vārdu un uzvārdu, kā arī kontaktinformāciju, lai atriebtos S. par K. radītajiem pārdzīvojumiem. Publikāciju var viegli atrast, ievadot S. vārdu interneta pārlūkā, tamdēļ to ir redzējuši S. draugi un kolēģi. Turklāt  S. saņem nevēlamus zvanus un īsziņas no portāla lietotājiem.

Šajā gadījumā dati tiek apstrādāti ne tikai bez tiesiska pamata, bet arī ar mērķi nodarīt S. kaitējumu un atriebties viņai. Līdz ar to ir jāvērtē, vai K. nodarījums atbilst Krimināllikumā noteiktajam.

Savukārt par būtisku varam uzskatīt kaitējumu, ja:

• nodarīts mantisks zaudējums, kas nav bijis mazāks par piecu minimālo mēnešalgu kopsummu, un apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses;
• nodarīts mantisks zaudējums, kas nav bijis mazāks par desmit minimālo mēnešalgu kopsummu;
• ievērojami apdraudētas citas ar likumu aizsargātās intereses.

Jāņem vērā, ka ne katrs tiesību aizskārums pats par sevi ir uzskatāms par būtisku kaitējumu. Vai kaitējums ir būtisks, ir jāvērtē katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā apdraudējuma veidu, saturu, personas īpašības un attieksmi pret aizskartajām interesēm.

Informācija par to, kā vērsties Valsts policijā pieejama šeit: https://www.vp.gov.lv/lv/ka-zinot-policijai.

• EST aktualitātes personas datu apstrādes un darba lietās
• EST aktualitātes personas datu apstrādes un patērētāju tiesību aizsardzības lietās