Uzņēmējdarbības praksē diezgan bieži sastopami gadījumi, kad viena un tā pati persona (fiziskā vai juridiskā) vienlaikus ir citas firmas gan debitors, gan kreditors. Šādos gadījumos rodas iespēja veikt savstarpējo prasību ieskaitu, par ko informē Žurnāla "Bilance" 2019. gada janvāra (445.) numurā sertificētas nodokļu konsultantes Olgas Lukašinas un nodokļu un grāmatvedības konsultantes Jekaterinas Juhimecas rakstā "Nodokļi ieskaita darījumos".

Darījuma būtība un tā piemērošanas sfēra

Civillikums (1846.–1856. pants) uzskata ieskaitu kā līgumslēdzēju saistību izbeigšanas formu. Ne velti ieskaits atrodams vienviet kopā ar saistību izpildi, prasījuma un parāda sakritību, ar līgumu, kas atceļ saistības, ar mierizlīgumu u.c..

Civillikuma 1846. pants: “Ar ieskaitu jāsaprot prasījuma dzēšana ar pretprasījumu.” Piemēram, firma “A” un firma “B” var veikt ieskaitu, ja viena otrai piegādāja preci par summu 1000 eiro, savukārt pēcāk otrā firma sniedza pirmajai pakalpojumu par tādu pašu summu. Abas firmas izraksta partnerim rēķinu apmaksai. Lai “nedzenātu” naudu no viena konta uz otru, firmas apliecina, ka tām nav savstarpējo pretenziju, un savā uzskaitē dzēš (noraksta) debitora parādu un kreditora parādu.

Prakse rāda, ka uzņēmējdarbībā ieskaita veikšanas gaitā ne vienmēr tiek ievērotas Civillikuma normas, kas ierobežo iespēju piemērot ieskaitu, kā arī ieskaita noformēšanas kārtību. Neskaitot visu pārējo, tas var novest arī pie nodokļu problēmām. Apskatīsim dažus no šiem ierobežojumiem.

Civillikuma 1852. pants: “Parādnieka pretprasījums nedzēš viņa parādu pats no sevis, bet tikai tad, kad viņš to tieši licis priekšā šim nolūkam.” Šī norma nozīmē, ka piemērā minētās firmas “A” un “B” pēc tam, kad izrakstīja rēķinus, nevar uzreiz savā uzskaitē atzīmēt ieskaitu, kas dzēš debitora un kreditora parādu. Šādas operācijas veikšanai nepieciešams ieskaita dokumentārs pamatojums.

Piemēram, firma “B”, kas izraksta rēķinu par sniegto pakalpojumu firmai “A” brīdī, kad iepriekš no tās bija saņemtas preces, rēķina teksta daļā var uzrakstīt: “Dzēšot parādu par piegādātajām precēm atbilstoši … gada … datuma rēķinam Nr. xxx.” Ir arī cita iespēja. Abas firmas, saņemot rēķinus, paraksta savstarpēja ieskaita aktu. Akta būtība: firmas “A” prasība saskaņā ar tās rēķinu firmai “B” tiek dzēsta ar firmas „B” prasījumu pret firmu „A”. Firmas drīkst veikt ieskaitu tikai tajā mēnesī, kad bija sastādīts akts.

Visu rakstu "Nodokļi ieskaita darījumos" lasiet O. Lukašinas un J. Juhimecas rakstā žurnāla "Bilance" 445. (2019. gada 1.) numurā.