Kādos gadījumos ar brīvprātīgā darba veicēju obligāti jāslēdz rakstveida līgums?

(0)

jauniesiBrīvprātīgā darba likumā definēti noteikti kritēriji, kas regulē, kādos gadījumos jāslēdz rakstveida līgums ar brīvprātīgā darba (BD) veicēju, tos informatīvajā materiālā apkopojusi Latvijas Jaunatnes padome (LJP). Ar jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem līgums jāslēdz obligāti.

Obligāti rakstveida līgumu jāslēdz, ja:

  • 1) to pieprasa BD organizētājs vai brīvprātīgais, vai brīvprātīgā likumiskais pārstāvis;
  • 2) ir paredzēts brīvprātīgā darba veicējam segt ar brīvprātīgo darbu saistītos izdevumus – transporta izdevumus nokļūšanai BD veikšanas vietā, ēdināšanu pasākuma norises laikā, mobilā telefona rēķina apmaksu, “formas tērpu”, vakcināciju, u.c., kas atbilst konkrētā BD organizētāja darbības specifikai un / vai finansiālām iespējām;
  • 3) ar personām vecumā no 13 līdz 18 gadiem.

Brīvprātīgā darba organizētāja atbildība ir norādīt brīvprātīgā darba veikšanas vietu. Uz šo brīdi valsts institūcijas nav definējušas, kura ir tā vieta, kas būtu norādāma līgumā. Vai tā ir BD organizētāja juridiskā vai faktiskā adrese, vai brīvprātīgā darba veikšanas vieta u.c.

Slēdzot līgumus ar brīvprātīgo, LJP iesaka norādīt BD organizētāja juridisko adresi, savukārt, veicot brīvprātīgā darba uzskaiti, būtu jānorāda precīzi visas brīvprātīgā darba veikšanas vietas. Gadījumā, ja BD veikšanas vieta ir kustībā, piemēram, jūras krasta sakopšana, var norādīt novadu/-us, kura teritorijā BD veikts.

Līdz ar BD līguma parakstīšanu (neatkarīgi vai tas ir īstermiņa vai ilgtermiņa), brīvprātīgie ir jāiepazīstina ar iekšējās kārtības noteikumiem, ugunsdrošības u.c. noteikumiem, kas būtiski brīvprātīgā darba veikšanā, apliecinot to ar parakstu. Tāpat līgumu slēgšanā un BD uzskaites vai citas ar BD organizēšanu saistītas datu bāzes veidošanā ir jāievēro Fizisko personu datu apstrādes likums normas.

Būtiski ir vērst brīvprātīgā uzmanību uz iespējamajiem zaudējumiem, kas var rasties brīvprātīgā darba organizatoriem, ja brīvprātīgais savas darbības vai bezdarbības rezultātā neizpilda saistības, par kurām ir iepriekš panākta vienošanās. Nepieciešams noteikt atbildību gadījumos, ja brīvprātīgā darbības vai bezdarbības, dēļ, brīvprātīgā darba organizētājam ir radušies zaudējumi (piemēram, zaudējumu atlīdzība par mantas bojāšanu). Informāciju par atbildību iekļaujama līgumā ar brīvprātīgo. Līdz ar likuma stāšanos spēkā, paredzams, ka BD organizatori tiks papildus pārraudzīti ar BD organizēšanu saistītos jautājumos. LJP aicina rūpīgi izvērtēt pamatojumu neslēgt rakstveida līgumu ar brīvprātīgo vai izveidot tādu BD nolikumu vai kārtību, kas skaidri definē pušu atbildību un nodrošināt, ka brīvprātīgais ir iepazinies ar nolikumu/kārtību un apliecinājis to ar parakstu.

Atgādinām, ka brīvprātīgo darbu ir tiesīgas organizēt:

  • biedrības un nodibinājumi, tajā skaitā arodbiedrības un to apvienības;
  • valsts un pašvaldību iestādes;
  • politiskās partijas un to apvienības;
  • sociālie uzņēmumi (Grozījums Brīvprātīgā darba likumā, kas stājas spēkā 01.04.2018.).

LJP arī piedāvā dokumentu paraugus:

Brīvprātīgā darba organizētājiem jāņem vērā arī Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 762 “Noteikumi par brīvprātīgā darba veicēja veselības un dzīvības apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem brīvprātīgā darba veikšanas laikā”.

 

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)