Kādos gadījumos no 2. februāra ir aizliegts izmantot mākslīgā intelekta sistēmas?

Regulējuma mērķis ir aizsargāt Eiropas iedzīvotājus no mākslīgā intelekta sistēmām, kas var apdraudēt cilvēktiesības vai veicināt diskrimināciju. Saskaņā ar MI regulu aizliegtas vairākas augsta riska MI lietošanas prakses, tostarp:

• MI sistēmas, kas izmanto zemapziņā esošas metodes, lai maldinātu cilvēkus, kuru mērķis ir būtiski iespaidot personas uzvedību, kā, piemēram, tērzēšanas roboti, kas lietotājam iesaka izdarīt paškaitējumu vai radīt vardarbīgu saturu.
• Biometriskās kategorizācijas sistēmas, kas atvasina emocijas, rasi vai citas sensitīvas īpašības.
• MI sistēmas, kas izveido vai paplašina sejas atpazīšanas datubāzes, nemērķorientēti apstrādājot  sejas attēlus no interneta vai videonovērošanas sistēmu video.
• Klasificēt fiziskas personas noteiktā laikposmā, pamatojoties uz viņu sociālo uzvedību vai personības īpašībām.
• Fizisku personu radītā riska novērtējuma veikšana, lai novērtētu/prognozētu risku, ka fiziska persona varētu izdarīt noziedzīgu nodarījumu.
• Izsecināt fiziskas personas emocijas darbavietā vai izglītības iestādēs.
• Izmantot kādu no fiziskas personas neaizsargātības iezīmēm viņu vecuma, invaliditātes vai konkrētas sociālās vai ekonomiskās situācijas dēļ, kā, piemēram, MI iespējota rotaļlieta bērniem, mudinot izpildīt riskantus izaicinājumus, kas var nodarīt fizisku kaitējumu.
• Reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmu izmantošana publiski piekļūstamās vietās tiesībaizsardzības nolūkos.

Par šo aizliegumu neievērošanu var tikt piemērots administratīvais naudas sods pat vairāku miljonu eiro apmērā.

Uzņēmumiem ir pienākums pārliecināties, vai viņu partneri neizmanto aizliegtās MI sistēmas, lai nerastos pašu uzņēmumu atbilstības risks.

Tāpat MI sistēmu nodrošinātājiem un izvietotājiem jāveic pasākumi, lai pēc iespējas labāk nodrošinātu pietiekamu mākslīgā intelekta lietotprasmes līmeni saviem darbiniekiem un citām personām, kas nodarbojas ar mākslīgā intelekta sistēmu ekspluatāciju un lietošanu, ievērojot kontekstu, kurā MI sistēmas tiks izmantotas.

ES valstis joprojām varēs atļaut tiesībaizsardzības iestādēm, tai skaitā policijai, reāllaikā veikt sejas atpazīšanu sabiedriskās vietās.

Kā jau iepriekš vēstīts, no 2024. gada 1. augusta stājās spēkā MI akts. Tas ir pasaulē pirmais visaptverošais MI regulējums, līdzsvarojot MI radītās iespējas un riskus.

MI regula tiks ieviesta pakāpeniski līdz 2026. gadam, ar nākamajiem posmiem, kas aptvers vēl stingrākus noteikumus attiecībā uz augsta riska MI sistēmām un uzņēmumu atbildību. Šī ir nozīmīga reforma, kas ietekmēs gan uzņēmumus, gan valsts iestādes visā ES.

Lai nodrošinātu atbilstību jaunajām prasībām, uzņēmumiem un iestādēm būs jāpielāgo savas MI sistēmas un to lietošanas stratēģijas. Paredzams, ka šis regulējums palīdzēs veicināt atbildīgu un ētisku mākslīgā intelekta attīstību Eiropā.

Eiropas Komisijas publicētās pamatnostādnes par MI aizliegtajām praksēm (angļu val.)

• Izmantojot mākslīgo intelektu, svarīga ir informācijas caurskatāmība
• Mākslīgā intelekta akts – kā labāk sagatavoties?
• Kā ieviest mākslīgo intelektu uzņēmumā