Mākslīgais intelekts (MI) var ietaupīt stundām darba, palīdzot ģenerēt līgumu sagataves un vēstules klientiem, atbildot uz jautājumiem, analizējot sarežģītu dokumentāciju un sniedzot atbalstu citās ikdienas darbībās. Uzņēmumiem, kas neizmanto MI, būs arvien grūtāk konkurēt, jo MI izmantošana ievērojami palielina efektivitāti un produktivitāti, uzlabo lēmumu pieņemšanu un atvieglo administratīvo darbu.

Ģeneratīvais MI ir specifisks MI veids, kas spēj izveidot jaunu saturu, pamatojoties uz modeļiem, ko tas iegūst no esošiem datiem, stāsta Edvīns Elferts, KPMG Lighthouse datu, mākslīgā intelekta un jaunāko tehnoloģiju izcilības centra vadītājs Latvijā. Ģeneratīvais MI ne tikai analizē esošos datus, bet arī veido jaunu saturu (piemēram, ChatGPT).

Tehnoloģija gan vienkāršam patērētājam, gan uzņēmumiem ir kļuvusi pieejama 2021. gada beigās. 2023. gadā šī tehnoloģija ļoti strauji kļuva populara, pateicoties dažādu indivīdu un komersantu eksperimentiem tā tika lietota daudz plašāk, cilvēki saprata, ko var izdarīt ar ģeneratīvā MI palīdzību.

Četras priekšrocības

«Vienkāršoti vērtējot ģeneratīvo MI, ar to var darīt četras labas lietas. Pirmā — tas palīdz veidot jaunu saturu,» norāda E. Elferts. «Ierakstu, ka gribu veidot e–pasta vēstuli pieklājīgā, diplomātiskā veidā, lai atteiktos apmeklēt kādu pasākumu. Man pietiek ar pāris atslēgas vārdiem, īsu ziņu, un, pateicoties ģeneratīvajam MI, saņemu garāku tekstu. Iespējams, pašam to rakstot, tas prasītu ilgāku laiku.»

Otra ģeneratīvā MI priekšrocība ir apkopot lielu informācijas daudzumu. «Piemēram, iedodu grāmatu kā zināšanu bāzi šiem risinājumiem un MI pēc šīs informācijas spēj apkopot svarīgākās atziņas,» stāsta speciālists.

Trešā priekšrocība — ģeneratīvais MI palīdz programmētājiem ģenerēt kodu. «Lietotājam pietiek pateikt, kas ir nepieciešams Python programmēšanas valodā, un var saņemt diezgan labu paraugu,» turpina E. Elferts. «Savukārt, ja kodā ir kļūda un aplikācija nestrādā, iespējams «iemest» kodu MI risinājumos, un tie pateiks priekšā, kur ir kļūda.»

Ceturtā priekšrocība — ģeneratīvā MI risinājumus, ja tie ir trenēti, var izmantot dažādās valodās. Tas nozīmē, ka var uzdot jautājumu latviešu valodā un saņemt atbildi angliski vai franciski.

Veidoti uz mākoņpakalpojumu bāzes

Ģeneratīvā MI risinājumi organizācijām palīdz daudz efektīvāk pārvaldīt milzīgu informācijas daudzumu. Kā piemēru E. Elferts min iespējas to izmantot jebkurā organizācijā, kurai ir iekšējās politikas un citi dokumenti. Tādā veidā var apkopot biežāk uzdoto jautājumu atbildes, kuras izmanto klientu apkalpošanā u.tml. Līdz ar to ir iespējams izveidot virtuālos asistentus, kuri varētu ātri sameklēt noteiktu informāciju un atbildēt uz klienta ierakstīto jautājumu.

Lai ieviestu ģeneratīvā MI risinājumu, ir svarīgi saprast, ka šie risinājumi pamatā ir izveidoti uz mākoņpakalpojumu bāzes. Ko tas nozīmē? Lai šos MI risinājumus darbinātu, uzņēmuma infrastruktūrai, kur «griežas» komersanta dati un mīt aplikācijas, ir jābūt «mākonī». Mākoņpakalpojumiem ir vairāki piegādātāji, piemēram, — Microsoft ir globāla mākoņskaitļošanas platforma Azure, Amazon ir Amazon Web Services, Google piedāvā Google Cloud u.c.

Ieviešot ģeneratīvā MI risinājumu, organizācijām ir jābūt piekļuvei mākoņpakalpojumiem. Tas vairs nav jautājums par uzticamību, riskiem un citām lietām, bet par to, ka ir ļoti daudz organizāciju, kas vēsturisku iemeslu dēļ nav izmantojušas šādus risinājumus. Ģeneratīvā MI risinājumus nevar darbināt lokālā uzņēmuma serverī, vismaz, ja vēlamies, lai tie darbojas latviešu valodā. 

Ja skatās Latvijas un Baltijas kontekstā, tad uzņēmumu skaits, kas izmanto mākoņpakalpojumus, katru gadu aug. 

Kā uzsākt MI ieviešanu uzņēmumā 

Ģeneratīvā MI risinājumi ir jauna tehnoloģija, kas strauji attīstās, bet ar to ir jāprot darboties. No lietotāju perspektīvas ir jāprot noformulēt jautājumus, lai saņemtu atbildes. No biznesa vai IT darbinieku perspektīvas ir jāprot nodrošināt MI risinājumu darbību: svarīgi ir saprast, kā šo sistēmu uzturēt, ko ar to darīt.

«Šie ir jauni uzdevumi, kas organizācijām ir jāapgūst,» saka E. Elferts. «Lai efektīvi ieviestu MI uzņēmumā, sāciet ar kaut ko mazu, kam ir lielāka pievienotā vērtība. Nevajag uzreiz ieviest ko lielu, lai visu atrisinātu. Attīstībai ir jābūt pakāpeniskai. Zināšanu pārvaldība jeb kā ātri atrast informāciju vienas organizācijas iekšienē ir ļoti tipisks gadījums, ar ko var sākt ieviest ģeneratīvā MI risinājumus.»

Iesaka izstrādāt pilotprojektu

Eksperts uzskata, ka četru nedēļu laikā ir iespējams sagatavot pilotprojektu, kur ātri MI risinājumos ievieto konkrētas organizācijas informāciju, kā rezultātā var sākt to testēt. Kāpēc tas ir svarīgi? «Tehnoloģija patiesībā ir šī stāsta vieglā daļa. Grūtā daļa ir pārmaiņu vadība, t.i., vai uzņēmuma darbinieki, kas strādā ar ģeneratīvā MI risinājumiem, notic, ka tas ir droši, rada pievienoto vērtību. Tad ir iespējams pilotprojekta laikā arī izstrādāt tālāko ceļa karti, ko ar šo visu darīt,» tā E. Elferts.

Ceļa karte var saturēt vairākus uzdevumus. Iespējams, uzņēmumam ir jāiepērk papildu tehniskie resursi. Ja komersantam nav nepieciešamo tehnisko resursu vai prasmes organizācijā, tad tās ir jāmeklē. Varbūt ir jāmaina stratēģija un ir jāizmanto ārpakalpojums. 

Svarīgi ir arī praktiski jautājumi par datiem — kā tos uzglabāt, kur tie «dzīvo».

Palīdz uzlabot produktivitāti

Pētījumi parāda, ka MI risinājumi palīdz uzlabot uzņēmuma produktivitāti, samazināt laiku, ko patērē, darot manuālu darbu. Piemēram, var izmantot MI risinājumu divu cilvēku sarunas laikā — sagatavot sarunas transkriptu un apkopot galvenās idejas, par ko tika spriests. MI tehnoloģijas šobrīd ir pietiekami attīstītas, lai to varētu izdarīt. Tas nozīmē, ka darba dienas beigās uzņēmuma darbiniekam ir mazāk laika jāpavada, piefiksējot sanāksmes laikā izvirzītos mērķus — kāds to izdara viņu vietā.

E. Elferts min vēl šādu piemēru: ja ir iespēja informāciju klientiem sagatavot ar MI risinājumu palīdzību, tekstu pārrakstot, pielabojot, noformējot konkrētā stilā, tas ir milzīgs ieguvums laika ziņā. Darbiniekam nav jāveic manuāls, mazāk iedvesmojošs darbs, viņš var pievērsties citām aktivitātēm. 

Līdzīgi kā datori

Kāpēc pielietot MI? Uzņēmēji sarunās ir atzinuši: pat ja nevar uzreiz atrast skaidru biznesa modeli MI risinājumu pielietojumam, jāņem vērā, ka tehnoloģija ļoti strauji attīstās, uzlabojas. Noķert vilcienu, kad tas jau būs tālu aizbraucis, būs ļoti grūti. Sāc tagad un dzīvo ar MI līdzās!

Datori parādījās pagājušā gadsimta 70. un 80. gados, pāreja uz tiem notika pakāpeniski. Mūsdienās savu dzīvi vairs nevaram iztēloties bez datora. Tāda tagad ir MI risinājumu tehnoloģiju attīstība. Līdz galam nezinām, kur un kā to visu izmantosim, bet ir skaidras indikācijas, ka MI uzlabo ikdienu un padara mūs produktīvākus. 

Informācijas risks

Kas no juridiskā aspekta jādara uzņēmumam, ieviešot MI? «Ļoti būtisks MI jomā ir ētikas jautājums. Drīzumā būs jauns Eiropas Savienības (ES) regulējums — Mākslīgā intelekta akts, tāpat būtiski ir līguma noteikumi, iegādājoties vai pasūtot MI sistēmu izveidi. Arī pašam uzņēmumam ir jārada droša vide, jāapmāca darbinieki, jāsagatavo iekšējās politikas dokumenti, lai MI sistēma tiktu lietota pareizi. Viens no svarīgākiem ir jautājums, kas par ko atbild,» skaidro Una Petrauska, KPMG Law vadošā partnere, zvērināta advokāte. «Tas ir līdzīgi, kā tad, kad darbiniekam iedodam automašīnu. Pasakām, kur viņš var braukt, kur to var novietot. Ja tas netiek izdarīts, darba devējs rada sev nopietnu risku.»

Kādi ir MI riski? Pirmais ir informācijas risks — no kurienes uzņēmums to saņem, vai ir tiesīgs to lietot. Ir arī finansiālais risks — vai sistēma atmaksāsies, vai gaidas būs adekvātas finanšu ieguldījumiem?

Grāmatvežiem vienmēr ir jāņem vērā nodokļu aspekts, jo MI rīku izstrādā grupas vajadzībām, tātad — kā sadalām izdevumus, vai tēriņi ir adekvāti. 

Reputācijas risks

U. Petrauska akcentē, ka svarīgs ir uzņēmuma reputācijas risks. Vai tiek izmantota tāda MI sistēma, kas nerada diskriminējošus lēmumus. «Jautājums par diskrimināciju MI sistēmās ir ļoti aktuāls. Kādu informāciju ievietojam un iemācām MI,» tā zvērināta advokāte.

MI sistēmas nekad nebeidz sevi attīstīt un būvēt. Līdz ar to MI lietotājam visu laiku ir jāseko līdzi un jātestē. Līdzīgi kā auto tehniskajai apskatei — jābūt regulārām drošības pārbaudēm, jātestē, vai MI sistēma strādā atbilstoši prasībām. 

Patlaban ir izstrādāti un aprakstīti piemēri līgumisko attiecību veidošanai. Diezgan liels pienākums gulstas uz MI sistēmu piedāvātājiem — ir jābūt risku novērtējumam, bet, ja pastāv potenciāls risks, ir jābūt aprakstītam, kā tas tiek vadīts. Tehniskai dokumentācijai un ētiskajiem principiem ir jau jānāk no MI sistēmu piegādātājiem, uzskata U. Petrauska. 

Kiberdrošība — lielākais risks

Pastāv uzskats, ka MI palīdzēs radīt uzņēmumiem jaunas biznesa iespējas, bet tikpat lielā mērā tas ir saistīts ar jauniem apdraudējumiem, kiberdrošības riskiem, skaidro Intars Garbovskis, kiberdrošības konsultāciju direktors KPMG Latvijā un Zviedrijā. Kāds ir uzņēmumu augstākās vadības redzējums par MI? 70% uzskata, ka ģeneratīvais MI ir augstākā ieguldījumu prioritāte. 57% norāda, ka, ieviešot ģeneratīvo MI, galvenās bažas rada ētiskie izaicinājumi. Savukārt 82% norāda, ka MI sniedz uzbrucējiem jaunas kiberuzbrukumu iespējas. 84% uzskata, ka kiberdrošības riski ir galvenais izaicinājums attiecībā uz MI. 

Kāpēc kiberdrošība raisa bažas lielākajai daļai uzņēmumu augstākās vadības? Tāpat kā var radīt jaunas biznesa iespējas, ar MI ir iespējams radīt un realizēt daudz sarežģītākas kiberuzbrukumu stratēģijas. Tātad, no vienas puses, pozitīvs efekts, bet, no otras — negatīvs, jo tas uzbrucējiem paver iespējas radīt apdraudējumus ātrāk un daudz lielākā apjomā. 

Kā piemērus I. Garbovskis min daudz apjomīgākas, vēl vairāk realitātei pietuvinātas dažāda veida pikšķerēšanas kampaņas, lai iegūtu informāciju, datus un cita veida uzņēmuma intelektuālo īpašumu, veiktu manipulācijas ar datiem. 

Kiberrisks — augstā pozīcijā

Neskatoties uz to, ka pēdējos gados ir krietni pieaugušas investīcijas un paaugstināta uzmanība kiberdrošībai, uzņēmumu vadība kiberrisku ierindo vienā no augstākajām riska pozīcijām. Ja kāds no ārpuses mēģinātu neautorizēti piekļūt uzņēmuma resursiem vai īstenot kiberuzbrukumu, apmēram trešdaļa no uzņēmuma augstākās vadības atzīst, ka tas, visticamāk, arī būtu iespējams, jo viņi nav gatavi potenciālajiem kiberuzbrukumiem. Negatīvais efekts attiecībā uz uzņēmumu, izmantojot MI, var būt neskaitāmas reizes lielāks. Tas rada lielas bažas no informācijas aizsardzības skatpunkta. 

U. Petrauska piemetina, ka uzņēmumam būtu jādomā par pakalpojumu drošību: ja būs kiberuzbrukums un MI sistēma būs jāizslēdz, vai uzņēmuma bizness neapstāsies.

Uzticēšanās MI sistēmu objektivitātei

Vēl viens aspekts, kas pamato bažas par kiberdrošības riskiem, ir uzticēšanās MI sistēmu vai satura radītāju objektivitātei, cik šī MI sistēma, kas tiek radīta, ir uzticama, vai kāds nav ar tehniskiem līdzekļiem informāciju izmainījis, ietekmējis datu integritāti.

Tehniskā ietekmēšana ir saistīta ar kiberaizsardzību, ar kiberdrošības aspektiem. «Tas ir pirmais, kas nāk prātā, ja runā par to, ka ticama informācija nemanot tiek padarīta par neobjektīvu, respektīvi, tiek ietekmēta integritāte,» saka I. Garbovskis. MI ieviešanā ir iespējami arī privātuma pārkāpumi, kas saistīti ar kiberdrošību un datu aizsardzību. 

Bažas rada arī viltus satura radīšana, tā izplatīšana, ātrums un apjoms, kādā to būs iespējams izdarīt. Svarīgi ir, kā pret to cīnīties, kā nodrošināties, lai automātiski nenotiek viltus satura izplatīšana milzīgos apjomos.

Šie riski arī parāda, cik kritiski svarīga ir kiberdrošība un kiberaizsardzība. Tā ir nepieciešama, lai nodrošinātu uzticību MI kopumā. 

Risku mazināšanas apsvērumi

Kādi uzņēmumā ir kiberdrošības risku mazināšanas apsvērumi? Sākotnēji būtu jānovērtē uzņēmuma kiberdrošības briedums: ja kādā situācija komersants atrodas, cik daudz vai maz uzņēmumā ir darīts, lai aizsargātu gan cilvēkus, gan datus pret nevēlamiem iebrucējiem. Cik drošas ir uzņēmumu ģeneratīvā MI sistēmas pret ārējiem un iekšējiem kiberuzbrukumiem?

Ir jāsaprot, kādas ir galvenās ievainojamības esošajā situācijā, un jāapzinās riski, ņemot vērā MI aspektus. Kuras ir galvenās zināmās ievainojamības attiecībā uz tehnoloģijām, ko komersants izmanto? Vai drošības kontroles darbojas un vai tās var pilnveidot? 

Svarīgi arī apzināties, kāda monitorēšana ir ieviesta, lai identificētu kiberdrošības uzbrukumus. Kā uzņēmums pārbauda gatavību iespējamākajiem uzbrukumiem? 

Būtiski ir uzņēmumam pārliecināties, vai MI sistēmu darbība nepārkāpj kāda privātumu.

No kiberdrošības skatpunkta finanšu sektora uzņēmumi gan patlaban, gan nākotnē būs visinteresantākie uzbrucējiem. Finanšu sektors vienmēr ir bijis viens no svarīgākajiem mērķiem, ja runā par datu un naudas zādzībām. 

MI regulējums

Pieaugot MI izmantošanai, palielinās arī vajadzība pēc MI regulējuma. Likumdevēji apzinās ar MI sistēmām saistītos riskus un, atbildot uz to, virza jaunus likumus un iniciatīvas.

U. Petrauska stāsta, ka šobrīd tiek izstrādāts ES jaunais Mākslīgā intelekta akts, kas noteiks, kas kurai no iesaistītajām pusēm ir jādara, kāda ir katras puses atbildība. Tas būs tieši piemērojams un saistošs regulējums MI risinājumiem, iedalot tos risku klasēs. Plānotais pieņemšanas laiks ir 2024. gads, bet Latvijai tas būs saistošs no 2026. gada.

Paralēli ES tiek strādāts pie mērķa radīt vienotu pieeju ārpuslīgumisko attiecību civiltiesiskai atbildībai zaudējumiem, kas radušies, iesaistot MI. «Tas ir liels jautājums — kurš atbildēs gadījumā, ja, piemēram, tiek piemērots MI risinājums un plašai sabiedrībai tiek nodarīts kaitējums. Viena lieta ir tā, ko nosaka līgumiski, bet direktīvas uzdevums būs aizsargāt tās personas, kuras nebūs līgumiskās attiecībās, tātad trešo personu aizsardzība,» akcentē U. Petrauska. 

Direktīvas prasības tiks transponētas Latvijas likumos. 

Autortiesību jautājums

Patlaban top arī izmaiņas direktīvās par produktu drošību kontekstā ar MI. Šobrīd jau Autortiesību likumā ir implementētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/790 par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū prasības.

«Lai MI un bērns varētu iemācīties, viņam ir jāiedod informācija. Jo tā kvalitatīvāka, jo labāk bērns apgūst mācāmvielu. Juristiem ir jautājums: ko var un ko nevar likt mācīties? Piemēram, ja iedod Raiņa darbu, iemācās latviešu valodu. Izmaiņas Autortiesību regulējumā ir pieņemtas visā ES, un princips ir tāds, ka mācīšanās nolūkiem autortiesības «atkāpjas», bet, protams, nevar būt plaģiāts,» skaidro U. Petrauska.

Līdzās likumdošanas iniciatīvām attīstās ieteikumu tiesības (tās nav juridiski saistošas — redakcijas piezīme). Ir izstrādātas dažādas vadlīnijas MI jomā. Ir pieejams tiesiskais regulējums komerciālai teksta un datu ieguvei, lai stimulētu inovāciju, tostarp MI apmācību.

Kopš 2020. gada darbojas Globālā partnerība MI jomā (Global Partnership on Artificial Intelligence) — starptautiska iniciatīva, kas izveidota, lai veicinātu atbildīgu MI attīstību un izmantošanu, ievērojot cilvēktiesības un tās dalībnieku kopīgās demokrātiskās vērtības. Tā vadās pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas principiem.

Savukārt Vācijas revidentu institūts (IDW) ir izstrādājis brīvprātīgi piemērojamu audita standartu MI risinājumu testēšanai IDW EPS 861, kas ietver topošā MI Akta prasības.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2024. gada marta (507.) numurā.

• Grāmatvedības profesijas nākotne tehnoloģiju dinamiskās attīstības laikmetā
• Ar skatu nākotnē — laužam stereotipus par garlaicīgu grāmatveža darbu
• No mākslīgā intelekta vairs nevaram izvairīties