Saskaņā ar NILLTFN likuma, kam kopš 29.06.2019. ir piešķirts jauns nosaukums – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (likums), 31. panta otro daļu, ir izstrādāti MK noteikumi Nr. 281 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem", jo iepriekšējie MK noteikumi Nr. 674 (ar analoģisku saturu) ir zaudējuši spēku. Jaunie noteikumi stājās spēkā 10. jūlijā.

Izstrādātais tiesiskais regulējums ietekmēs likuma subjektus, kas ir kredītiestādes, finanšu iestādes, nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji, personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, izložu un azartspēļu organizētāji, personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus, citas juridiskās vai fiziskās personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, mākslas un vēstures priekšmetu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanu.

Ziņošanai jābūt efektīvai

OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas otrās fāzes Latvijas novērtējuma ziņojums paredz virkni  rekomendāciju un norāda uz trūkumiem, tas ir, ka likuma subjektus nepieciešams nodrošināt ar aktualizētām un papildinātām vadlīnijām un tipoloģiju, lai uzlabotu ziņošanas par aizdomīgiem un neparastiem darījumiem sistēmas efektivitāti, īpaši pievēršot uzmanību ar pārrobežu korupciju saistīto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ko veic banku klienti – nerezidenti.

Ziņošanas sistēma sastāv no šādām daļām:

• ziņošana par aizdomīgiem darījumiem, kuru pazīmju loku atbilstoši starptautiskajām prasībām un praksei neuzskaita normatīvie akti, un līdz ar to šādu pazīmju loks nav izsmeļošs, tāpēc ziņošanas efektivitāte ir atkarīga no likuma subjekta spējas identificēt aizdomīgu darījumu un tā izvērtēšanas procesa kvalitātes;
• ziņošana par neparastiem darījumiem ietver sevī obligātu prasību ziņot par visiem darījumiem, kuru neparastuma pazīmes ir izsmeļoši uzskaitītas normatīvā aktā.

Pārveidojot ziņošanas sistēmu:

• paredzēts aizdomīgus darījumus sasaistīt ar noteiktu noziedzīga nodarījuma pamatojumu, tādējādi rosinot likuma subjektam kā darījuma informācijas pirmavotam veikt sākotnējo analīzi un nodot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (Kontroles dienests) kvalitatīvu, efektīvi izmantojamu informāciju,
• izstrādātas vadlīnijas par pamatojuma noteikšanai nepieciešamās informācijas kopumu, kas ļautu atpazīt noziedzīga nodarījuma pazīmes,
• pārskatīts un aktualizēts neparastu darījumu pazīmju saraksts un izstrādātas vadlīnijas katrai likuma subjektu grupai.

Tādējādi tiks uzlabota ziņošanas sistēmas efektivitāte un līdz ar to uzlabota noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas atklāšana.

Gaidāmais rezultāts

Noteikumi nosaka likuma subjektam patstāvīgi veikt sākotnējo darījumu analīzi un tai sekojošu aizdomīgu darījumu sasaisti ar noteiktu noziedzīgu nodarījumu, kura rezultātā, iespējams, tikuši legalizēti līdzekļi.

Tā kā aizdomīgu darījumu pazīmes netiek ietvertas normatīvajos aktos, vēsturiski izveidojās iespējamo darījumu aizdomīguma pazīmju saraksts, kam gan ir tikai rekomendējošs raksturs. Tomēr līdzšinējā prakse uzrādījusi vairākas problēmas:

• minētais saraksts vēsturiski tika veidots, apkopojot galvenos ziņošanas virzienus no likuma subjektiem – kredītiestādēm, līdz ar to citu likuma subjektu ziņošanas iespējas atbilstoši to darbības nozares īpatnībām ir ierobežotas;
• lai gan minētajā sarakstā ietvertās darījumu aizdomīguma pazīmes lielākoties ir uztveramas tikai kā indikatori, kas norāda, ka darījumu kopums ar minētajām pazīmēm varētu tikt vērtēts kā aizdomīgs, likuma subjekti minētās pazīmes mēdz izmantot līdzīgi kā neparastu darījumu pazīmes, kas ļauj formāli ziņot par darījumiem, neinformējot Kontroles dienestu par darījumu analīzi, pat ja tāda tikusi veikta. Šādu formālu ziņojumu skaits ir liels, Kontroles dienestam jāpatērē resursi to patstāvīgai analīzei, taču to efektivitāte ir zema. Piemēram, gadā no likuma subjektiem saņemti ziņojumi par 19 991 aizdomīgu darījumu, savukārt Kontroles dienesta sagatavotajos materiālos no tiem iekļauti tikai 4192 darījumi jeb 21%;
• bieži, ja likuma subjekts ir formāli ziņojis par darījumiem, neveicot papildus analīzi, Kontroles dienests ir spiests pieprasīt papildu informāciju un dokumentus, kurus likuma subjekts, iespējams, būtu sagatavojis un nosūtījis savlaicīgi, lai pilnvērtīgi informētu Kontroles dienestu par darījumu analīzi. Tā 2015. gadā Kontroles dienests pieprasījis papildu informāciju par 2021 darījumu, bet no tiem Kontroles dienesta sagatavotajos materiālos iekļauti 1003. Minētie apstākļi ierobežo ziņojumu savlaicīgu, efektīvu apstrādi un kavē Kontroles dienesta pilnvaru ietvaros ar tiesību ierobežojumu vērsties pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Tādējādi noteikumos formulēts pienākums likuma subjektam ziņojumos par aizdomīgiem darījumiem iekļaut pamatojumu par darījumu iespējamo saistību ar noziedzīgu nodarījumu, tas veicinātu neefektīvas ziņošanas samazināšanos.

Aktuālie noziedzīgu nodarījumu veidi

Apkopojot informāciju par nodarījumiem, par kuriem sekojoši uzsākti kriminālprocesi par legalizāciju, bija saistīti ar šādiem noziedzīgu nodarījumu veidiem:

• izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas (Krimināllikuma (KL) 218. pants) – uzņēmuma darbības analīze liecina, ka uzņēmums, iespējams, darbojas citu partneru interesēs, tā saimnieciskās darbības analīze norāda uz iespējamu fiktīvu darbību vai patieso saimnieciskās darbības rezultātu slēpšanu un nepatiesu datu atspoguļošanu grāmatvedības pārskatos;
• krāpšana elektroniskā vidē (KL 177., 177¹., 193., 193¹. pants)  – izmantojot elektroniskos saziņas/informācijas kanālus (t.sk. datoru, tālruni, maksājumu karšu apstrādes rīkus, attālinātu maksājuma instrumentus), ir izkrāpti finanšu līdzekļi, un ir zināma cietusī persona, jo saņemts atbilstošs krāpnieciskās izcelsmes maksājuma atsaukums vai cietušās personas iesniegums;
• nebanku kredītu krāpšana (KL 177., 177¹. pants) – izmantojot izkrāptus vai maldināšanas ceļā iegūtus attālināto maksājuma instrumentu (internetbanka, mobilā banka u.tml.) konta īpašnieka identifikācijas datus, trešā persona aizņēmusies finanšu līdzekļus nebanku kreditēšanas iestādēs konta turētāja vārdā bez nolūka segt aizņēmumu, un ir saņemts cietušās personas iesniegums par krāpšanas faktu;
• finanšu piramīda (KL 177. pants) – konta naudas plūsma liecina, ka tiek saņemti fizisko personu līdzekļi ar mērķi tos investēt, bet tālākā naudas plūsma liecina, ka saņemtie līdzekļi netiek izmantoti paredzētajam mērķim, bet gan trešo personu interesēs;
• nereģistrēta vai nelicencēta uzņēmējdarbība (KL 207., 218. pants) – darījumi kontā liecina, ka konta īpašnieks – fiziskā persona – sniedz pakalpojumus vai pārdod preces, bet nav deklarējis konta izmantošanu saimnieciskās darbības veikšanai, vai arī konta īpašnieks – juridiskā persona – sniedz pakalpojumus vai pārdod preces, un šādai darbībai nepieciešama speciāla atļauja (licence), bet juridiskā persona tādu nevar uzrādīt;
• krāpniecība, saistīta ar publiskā finansējuma saņemšanu (KL 177. pants) – publiskā finansējuma saņemšana, izveidojot daudzskaitlīgu apļveida darījumu shēmu ar mērķi palielināt apgrozījumu uzņēmumam, kurš plāno pieteikties publiskā finansējuma līdzekļu saņemšanai, un tādējādi maldināt atbildīgo Latvijas Republikas iestādi par uzņēmuma finanšu iespējām; publiskā finansējuma mērķim neatbilstošs līdzekļu izlietojums;
• noziedzīgs nodarījums, kurā iesaistīta politiski nozīmīga persona (KL atkarībā no noziedzīgā nodarījuma veida) – ir informācija vai aizdomas par noziedzīgu nodarījumu, arī citu minēto tipoloģiju ietvaros, kurā iesaistīta politiski nozīmīga persona, minētās politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis vai ar minēto politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona;
• noziedzīgs nodarījums, veicot Latvijas Republikas valsts amatpersonas pienākumus (KL XXIV nodaļa) – darījumi rada aizdomas, ka Latvijas Republikas amatpersona, veicot amata pienākumus, iesaistījusies noziedzīgās darbībās (piesavināšanās, dienesta pilnvaru pārsniegšana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšana, neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos, dienesta viltojums), izņemot korupciju;
• koruptīvas darbības (KL XXIV nodaļa) – likuma subjekta rīcībā ir informācija, ka darījumi liecina par iespējamu korupciju un/vai koruptīvu darbību rezultātā iegūtu līdzekļu legalizāciju Latvijas teritorijā, ārvalstīs vai pārrobežu līmenī;
• viltotu dokumentu izmantošana (KL 275. pants) – likuma subjekts konstatējis, ka darījumu veikšanai izmantoti viltoti personas dokumenti vai viltoti darījumu dokumenti;
• krāpšana maksātnespējas procesā (KL 177. pants) – konstatēti darījumi, kas liecina par iespējamu shēmu ar mērķi kontrolēt maksātnespējas procesu maksātnespējīgās personas (fiziskās vai juridiskās) interesēs un izvairīties no saistību izpildes pret kreditoriem pilnā apmērā;
• cita veida krāpšana (KL 177. pants) – darījumu kopums rada aizdomas par cita veida krāpšanu, kas nav norādīta iepriekšminētajās tipoloģijās;
• terorisma finansēšana (KL 88¹. pants) – darījuma dalībnieku identitāte, maksājuma mērķis, maksājuma virziens no/uz augsta riska valsti vai darījums norise augsta riska valstī un/vai cita darījumu informācija rada aizdomas par iespējamu terorisma finansēšanu;
• nezināmas izcelsmes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija (KL 195. pants) – likuma subjekts ir veicis aizdomīgu darījumu analīzi, bet aizdomas par noteiktu noziedzīgu nodarījumu nav apstiprinājušās, tomēr klients, kas veicis aizdomīgos darījumus, nav varējis pietiekami pamatot, tajā skaitā ar dokumentiem, saņemto līdzekļu likumīgu izcelsmi.

Aizdomīgo darījumu pazīmes

Katram no iepriekš minētajiem iespējamo noziedzīgo nodarījumu veidiem piemīt raksturīgākās pazīmes, kas varētu norādīt aizdomīgā darījuma piederību kādam no tiem, piemēram, raksturīgākās pazīmes, kas varētu liecināt, ka notikusi izvairīšanās no nodokļu nomaksas:

1) uzņēmuma kontos pārsvarā ir tranzīta darījumi;

2) naudas plūsmas analīze kontā rada aizdomas, ka maksājumu mērķi nesakrīt ar uzņēmuma deklarēto saimniecisko darbību un nav skaidra to ekonomiskā būtība;

3) deklarētie sadarbības partneri atšķiras no reālajiem kreditoriem un debitoriem uzņēmuma kontos;

4) trūkst maksājumu, kas norādītu uz uzņēmuma reālu pastāvēšanu (piemēram, telpu noma, komunālie maksājumi, maksājumi valsts budžetā);

5) par it kā saimnieciskiem darījumiem saņemtie līdzekļi lielākoties tiek izņemti skaidrā naudā vai pārskaitīti fiziskām personām;

6) galvenie sadarbības partneri ir vienā un tajā pašā juridiskajā adresē reģistrēti uzņēmumi, un/vai to pilnvarotās personas un patiesie labuma guvēji ir vienas un tās pašas fiziskās personas;

7) uzņēmums vai kāds no tā galvenajiem sadarbības partneriem ir ticis izslēgts no PVN maksātāju reģistra (informācija atrodama VID publiskojamo datubāzē), vai tam apturēta saimnieciskā darbība;

8) līdzekļi tiek nosūtīti uz Latvijas Republikā reģistrētu uzņēmumu kontiem ārvalstīs.

u.c.

Metodiskās vadlīnijas darījumu aizdomīguma pamatošanai darbojas kā atvērtais saraksts, kas varētu tikt papildināts ar jauniem noziedzīgu nodarījumu veidiem, ja, piemēram, tādi būtu jāizceļ atbilstoši starptautiskām prasībām vai praksei.

Ziņošanas kārtība

Neparastu darījumu ziņošanas sistēma nodrošina nepieciešamo minimālo informācijas kopumu, lai Kontroles dienestam būtu iespējams operatīvi veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumus (neparastu un aizdomīgu darījumu analīze, noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšana, informācijas sniegšana likumā noteiktajām institūcijām, rekomendācijas kredītiestādēm un citām institūcijām u.tml.).

Likuma subjekti patstāvīgi izvērtē darījuma aizdomīgumu un nekavējoties ziņo Kontroles dienestam par analīzes rezultātā konstatētu, konsultētu, plānotu, pieteiktu, uzsāktu, atliktu, veiktu vai apstiprinātu aizdomīgu darījumu. Jāziņo par katru darījumu, kas atbilst noteikumos noteiktajai summai eiro vai tās ekvivalentam citā valūtā pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā eiro atsauces kursa darījuma veikšanas dienā.

Svarīgas pazīmes visiem likuma subjektiem:

- darījums, kurā piedalās klients, kas tiek turēts aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, pārvietošanā, lietošanā vai izplatīšanā un par kuru informācija ir iekļauta Kontroles dienesta uzturētajā tīmekļvietnē http://sankcijas.kd.gov.lv;

- klients vai klienta patiesais labuma guvējs un tā veiktais darījums, par kuru klienta izpētes ietvaros konstatēta publiski pieejama negatīva rakstura informācija, kas liecina par tā iespējamu saistību ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem vai to legalizēšanu vai ar terorismu vai tā finansēšanu.

Noteikumos iekļautas četras robežvērtības (5000/10 000/15 000/500 000), kurām pievērsta īpaša uzmanība:

- klienta veiktais skaidras naudas darījums, kura apmērs ir ekvivalents 10 000 eiro vai vairāk, izņemot:

-  kredītu izmaksu;

- gadījumu, ja inkasācijas pakalpojuma ietvaros skaidra nauda tiek ieskaitīta vai izņemta no pakalpojuma sniedzēja klienta konta kredītiestādē vai finanšu iestādē;

- attiecībā uz likuma subjektiem, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu, transportlīdzekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu, kultūras priekšmetu tirdzniecību vai starpniecību,

- klienta veiktais skaidras naudas darījums, kura apmērs ir ekvivalents 5000 eiro vai vairāk;

- attiecībā uz kredītiestādēm un kapitālsabiedrībām, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu,

- darījums, kurā klients pērk vai pārdod ārvalstu valūtu skaidrā naudā par summu, kuras ekvivalents ir 5000 eiro vai vairāk;

- attiecībā uz izložu un azartspēļu organizētājiem - darījums, kuras ekvivalents ir 5000 eiro un vairāk), kurā:

- klientam izmaksā laimestu vai veic norēķinus ar klientu;

- klients pērk, pārdod vai maina spēles dalības līdzekļus vai šajā nolūkā maina valūtu, papildina interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu kontu vai no tā izņem līdzekļus;

- attiecībā uz kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kas nodarbojas ar bezkontu naudas pārvedumu pakalpojumu sniegšanu,

- darījums, kurā klients nosūta vai saņem pārrobežu maksājumu ārvalstu valūtā, kura apmērs ir ekvivalents 500 000 eiro vai vairāk;

- attiecībā uz zvērinātiem notāriem:

- mantojuma lietā mantinieks, iesniedzot mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu, mantojuma masas sastāvā ir norādījis nereģistrējamu kustamu mantu (tai skaitā skaidru naudu), kuras novērtējums ir ekvivalents 15 000 eiro vai vairāk;

- nostiprinot īpašuma tiesības un šo tiesību nodrošinājumu zemesgrāmatās uz privātā kārtībā noslēgta darījuma pamata, ja skaidras naudas darījuma summas ekvivalents ir 10 000 eiro vai vairāk (norma stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem Notariāta likumā, kas paredz nostiprinājuma lūguma elektronisku iesniegšanu zemesgrāmatā ar zvērināta notāra starpniecību arī privātā darījumā).

Informācija iekļaujama veidlapā “Ziņojums par neparastu vai aizdomīgu darījumu” (papīra formā), kas ir MK noteikumu Nr. 281 1. pielikums, vai iesniedz elektroniski, izmantojot Kontroles dienesta uzturētajā tīmekļvietnē http://zinojumi.kd.gov.lv pieejamo e-pakalpojumu "Informācijas sniegšana par neparastiem un aizdomīgiem finanšu darījumiem".

Raksts publicēts žurnāla "Bilance" 453. numurā.