Saskaņā ar Darba likuma 151. panta ceturto daļu ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu par kārtējo gadu piešķir un izmanto līdz nākamā gada ikgadējam atvaļinājumam. Tādējādi papildatvaļinājums nevar tikt uzkrāts (pārcelts uz citiem gadiem). Ja tas nav izmantots kārtējā darba gada laikā, tiesības uz to zūd, norāda Valsts darba inspekcija (VDI).
Tiesības uz ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu rodas darbinieka individuālā darba gada sākumā, proti, tā gada, par kuru papildatvaļinājums piešķirams, un darbiniekam ir tiesības to izmantot pilnā apmērā visā individuālā darba gada periodā, par kuru papildatvaļinājums piešķirams, bet ne vēlāk kā līdz nākamā individuālā darba gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.
Darba likumā nav noteikts ierobežojums papildatvaļinājuma izmantošanai pēc pilna ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanas, līdz ar to papildatvaļinājumu darbiniekam ir tiesības izmantot arī pirms ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai pēc kādas tā daļas izmantošanas, kas arī nozīmē, ka
darbiniekam ir tiesības izmantot papildatvaļinājumu arī gadījumā, ja darbinieks nav nostrādājis visu attiecīgā individuālā darba gada periodu, par kuru papildatvaļinājums piešķirams.
Tāpat VDI vērš uzmanību, ka sakarā ar bērna piedzimšanu šīs tiesības var rasties darbinieka individuālā darba gada laikā. Attiecīgi, no tiesības uz papildatvaļinājumu rašanās brīža darbinieks papildatvaļinājumu var izmantot pilnā apmērā (periodā līdz attiecīgā individuālā darba gada beigām, bet ne vēlāk kā līdz brīdim, kad darbinieks sāk izmantot nākamā individuālā darba gada ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu).
Darba likuma 151. panta ceturtajā daļā lietotā frāze “līdz nākamā gada ikgadējam atvaļinājumam” nosaka vispārīgo papildatvaļinājuma piešķiršanas kārtību un nevar tikt interpretēta veidā, kas izslēdz Darba likuma 31. pantā noteiktā divu gadu noilguma termiņa piemērošanu arī papildatvaļinājuma izmantošanai.
Tas nozīmē, ka uz papildatvaļinājuma pieprasīšanu (kā arī uz atlīdzību par neizmantoto papildatvaļinājumu, ja attiecības tiek izbeigtas un papildatvaļinājums nav izmantots) ir attiecināms divu gadu noilguma termiņš.
Darba likuma 151. panta pirmajā daļā noteiktais papildatvaļinājums pienākas bērnu vecākiem, kā arī par īpašu risku saistītu darbu (darbu, kas saskaņā ar darba vides risku novērtējumu saistīts ar paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai paaugstinātu risku darbinieka drošībai un veselībai, ko nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim ar citiem darba aizsardzības pasākumiem. To, kuri darbinieki ir pakļauti īpašam riskam, nosaka uzņēmuma darba aizsardzības speciālists patstāvīgi, balstoties uz darba vides riska novērtējuma rezultātiem).
Atbilstoši Darba likuma 151. panta otrajai daļai darba devējs darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt arī citus gadījumus (nakts darbs, maiņu darbs, ilggadējs darbs u.c.), kad darbiniekam piešķirams ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums.
Likums paredz papildatvaļinājumu piešķirt gan bērna mātei, gan tēvam neatkarīgi no tā, vai bērns dzīvo kopā ar abiem vecākiem vai tikai vienu. Nav svarīgs arī vecāku savstarpējo attiecību statuss – vai tie dzīvo reģistrētā laulībā vai nereģistrētā kopdzīvē. Tiesības uz papildatvaļinājumu nav attiecināmas arī uz to, kura vecāka algas nodokļu grāmatiņā bērns vai bērni ir reģistrēti. Abiem vecākiem papildatvaļinājums piešķirams arī tad, ja tie strādā vienā darbavietā.
Skatiet arī:
- Atvaļinājums, ja grafiks ir mainīgs
- Tiesības uz darbu un arī atpūtu
- Atvaļinājumi. Atvaļinājumu veidi un būtiskākie aspekti to izmantošanā, 14.04.2023. – e-semināra videoieraksts
