Savas uzņēmējdarbības risku novērtējums nodokļu aprēķināšanas kontekstā ir noderīgs, jo ļauj laikus identificēt, vai uzņēmumam pastāv Valsts ieņēmumu dienesta pārbaužu riski. Baiba Grandāne, Bac. iur., Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas biedre, sertificēta nodokļu konsultante "Bilances Akadēmijas" seminārā "VID aktuālās pārbaudes" vērš uzmanību uz daļu no VID biežāk pārbaudītajiem nodokļu aprēķināšanas grāmatvedības aspektiem.

Šobrīd viena no VID uzmanības lokā biežāk nonākošajām pozīcijām ir algas nodokļi, kas pandēmijas laikā tika mazāk uzraudzīti. Šobrīd VID atkal aktīvāk izsūtot vēstules, gan norādot uz neatbilstībām minimālās stundas likmēs, gan aizdomām par to, ka uzņēmums nepilnīgi deklarē darbinieku nostrādāto darba laiku, jo tā rādītāji liecina, ka uzņēmuma darbību nevarētu nodrošināt ar nepilna darba laika slodzēm. Piemēram, internetā ir norādes par uzņēmuma pilnu dienas darba laiku, taču darbinieku deklarētais darba laiks ir tikai 4 stundas.

Aplokšņu algu risks tiek identificēts arī caur netiešiem rādītājiem, kā, piemēram, PVN pārmaksa, norāda B. Grandāne. VID skatījumā, ja uzņēmumam veidojas PVN pārmaksa, kas nav objektīvi saistāma ar tā saimniecisko darbību (nav reverso vai eksporta darījumu, utml.), tas liecina par to, ka netiek pilnībā deklarēta preču/pakalpojumu realizācija un naudas līdzekļi tiek novirzīti aplokšņu algām. Līdzīgas aizdomas rada saimnieciskās darbības zaudējumi, kas ilgstošas esamības gadījumā tiek uzskatīti par potenciālu riska faktoru nedeklarētiem ieņēmumiem.

Tāpat, ja darbiniekiem tiek izsniegti naudas līdzekļi avansa norēķiniem, tiek pieņemts, ka aiz tā var slēpties nedeklarētas darba algas daļas izmaksa, īpaši, ja tos nepamato attaisnojuma dokumenti par avansa līdzekļu tēriņiem.

Attaisnojuma dokumentu pārbaudēs iespējams atklāt arī tādas nianses, kā, piemēram, darbinieka darba vajadzībām veikti pirkumi vai rēķinu parakstīšana, lai gan darbiniekam šajā laikā oficiāli noformēts atvaļinājums vai bezalgas atvaļinājums.

VID izvērtējums par PVN nomaksas riskiem šobrīd esot vairāk vērsts ES darījumu kontekstā, kur biežāk tiek pārbaudīti piegādes darījumi ar ES klientiem, izvērtējot 0% likmes piemērošanas pamatotību.

VID redzējums esot sekojošs - uzņēmumam jāpārliecinās ne tikai par to, ka prece tiek izvesta no Latvijas, bet jābūt arī nepārprotamiem pierādījumiem par to, ka pārdoto preci tiešām saņēmis deklarētais pircējs.

Sarežģījumus var radīt arī situācija, ja šis pircējs nesadarbojas ar savas valsts nodokļu administrāciju - VID to var traktēt par sliktu Latvijas nodokļu maksātājam, jo deklarētais pircējs vairs "nav identificējams", jo tas nesazinās, neatsaucas. Tāpēc ieteicams vienmēr paturēt prātā šo risku, un, īpaši darījumos ar mazāk zināmiem partneri, maksimāli saglabāt visus darījuma datus, dokumentus, pierādījumus komunikācijai.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa kontekstā tiek vērtēti iespējamie nesaimnieciskie izdevumi, tai skaitā preču/pakalpojumu iegāde - vai tā bijusi nepieciešama uzņēmuma saimnieciskajai darbībai vai drīzāk privātām vajadzībām, vai iegādes cenas bijušas atbilstošas, vai preču iegādes darījums (no citas ES valsts) vispār bijis patiess.  Plaši tiek analizēta arī uzņēmuma izsniegto aizdevumu ekonomiskā pamatotība, īpaši ja tie ir aizdevumi uzņēmuma darbiniekiem vai valdes locekļiem, kas rada aizdomas par slēptas darba samaksas vai dividenžu izmaksu.

Lasiet arī:

Attaisnojuma dokumenti uzņēmuma grāmatvedībā