Valdības 4. februārī izskatītā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"", kas paredz ieviest ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, anotācijā skaidroti vairāki jautājumi, kas grāmatvežu sabiedrībā līdz šim raisījuši neizpratni. Viens no būtiskākajiem:

Kāpēc plānots licencēt tikai ārpakalpojumu, bet ne štata grāmatvežus?

Likumprojekta autori (Finanšu ministrija) to pamato tādējādi, ka ārpakalpojumu grāmatvežu darbs radot lielākus riskus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas kontekstā. "Ārpakalpojuma grāmatveži kā subjekti (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskam pakļautas personu grupas) ir minēti gan NILLTPFN likumā, gan AML IV Direktīvā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849), gan Finanšu darbību darba grupas 40.rekomendācijās. Tādējādi var secināt, ka ārpakalpojuma grāmatvežiem piemīt lielāks noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks kā štata grāmatvežiem," skaidrots anotācijā. Līdz ar to papildu prasību izvirzīšana tikai ārpakalpojumu grāmatvežiem neesot uzskatāma par diskriminējošu prasību salīdzinājumā ar štata grāmatvežiem, jo tas "atbilst vispārpieņemtai praksei Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī."

Interesanti, ka ārpakalpojumu grāmatvedības nozarei Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (šobrīd - Kontroles dienests) 2017.-2018. gadā veiktajā risku novērtējumā piešķirts "vidēji augsts draudu līmenis un vidēji augsts (augsts) ievainojamības līmenis, kas kopā veido vidēji augstu (augstu) riska līmeni". Turklāt brīdī, kad Latvijai draud iespēja nokļūt Starptautiskās Finanšu darījumu darba grupas (FATF) "pelēkajā sarakstā", nelicencēts grāmatvedības ārpakalpojumu sektors "būtiski apdraud valsts tautsaimniecības intereses," minēts likumprojekta anotācijā.

Kāpēc ne vispārēja profesijas reglamentācija?

Vēl viens ierosinājums, kas izskanēja jau pirmajās diskusijās par idejām nozares stingrākai regulācijai, bija - iekļaut grāmatvedības profesiju reglamentēto profesiju sarakstā, kas nozīmētu visu (ne tikai ārpakalpojumu) grāmatvežu sertificēšanu (stingrāks process, salīdzinājumā ar licencēšanu). FM atzīst, ka grāmatveža profesijas iekļaušana reglamentēto profesiju sarakstā "nodrošinātu visaugstākos profesionālās kvalitātes standartus", "palielinātu grāmatvežu kompetenci un uzņēmēju uzticību grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem." Tomēr ministrija secinājusi, ka šāds solis radītu arī nevēlamas blaknes - gan pārāk lielu finansiālo slogu grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem, gan arī mazinātu konkurenci: "Daudzos gadījumos ierobežojošās normas pakalpojumu nozarē ierobežo konkurenci, tādējādi mazinot stimulu pakalpojumu sniedzējiem pazemināt cenas un celt savu pakalpojumu kvalitāti"; "atteikšanās no sertifikācijas un reglamentētas profesijas ieviešanas par labu licencēšanai ir uzskatāma par konkurenci mazāk ierobežojošu faktoru."