0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASJURIDISKIE PADOMIKas jāņem vērā, filmējot vai fotografējot valsts īpaši aizsargātus objektus?

Kas jāņem vērā, filmējot vai fotografējot valsts īpaši aizsargātus objektus?

Ikars Kubliņš, BilancePLZ

Kopš 2017. gada 9. jūnija spēkā stājušies normatīvie akti*, kas liedz bez īpašnieka vai valdītāja atļaujas fotografēt tā sauktos "kritiskās infrastruktūras objektus", ja pie šī objekta izvietota noteikta parauga informatīva norāde ar tekstu "Bez saskaņošanas fotografēt, filmēt aizliegts". Taču - vai un kā šis regulējums ietekmē pirms šīs normas spēkā stāšanās uzņemtu fotogrāfiju, videomateriālu vai "cita veida dokumentu" publicēšanu? Par fotografēšanas, filmēšanas un "cita veida dokumentēšanas" aizliegumu runā MK noteikumu Nr.508 36. pants: "Bez saskaņošanas ar A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju aizliegts veikt tā filmēšanu, fotografēšanu vai jebkāda cita…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī*

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Kopš 2017. gada 9. jūnija spēkā stājušies normatīvie akti*, kas liedz bez īpašnieka vai valdītāja atļaujas fotografēt tā sauktos "kritiskās infrastruktūras objektus", ja pie šī objekta izvietota noteikta parauga informatīva norāde ar tekstu "Bez saskaņošanas fotografēt, filmēt aizliegts". Taču - vai un kā šis regulējums ietekmē pirms šīs normas spēkā stāšanās uzņemtu fotogrāfiju, videomateriālu vai "cita veida dokumentu" publicēšanu?

Par fotografēšanas, filmēšanas un "cita veida dokumentēšanas" aizliegumu runā MK noteikumu Nr.508 36. pants: "Bez saskaņošanas ar A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju aizliegts veikt tā filmēšanu, fotografēšanu vai jebkāda cita veida dokumentēšanu, ja pie attiecīgā kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras objekta novietota informatīva norāde "BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT, FILMĒT AIZLIEGTS". 

Ir precedenti, kad kritiskās infrastruktūras īpašnieki/valdītāji iesniedz pretenziju fotogrāfam par tā mājaslapā publicētu fotogrāfiju, kas tikusi uzņemta un publicēta sen pirms minēto noteikumu spēkā stāšanās (piemēram, pirms vairāk nekā desmit gadiem). Infrastruktūras īpašnieka traktējumā noteikumu punktā minētā "jebkāda cita veida dokumentēšana" attiecas arī uz sen iepriekš uzņemtu fotogrāfiju, ja tā aizvien ir publicēta. Pamatojoties uz to, infrastruktūras īpašnieks/valdītājs pieprasa pārtraukt fotogrāfijas publicēšanu mājaslapā. Vai šāda prasība (faktiski traktējot noteikumus ar atpakaļejošu spēku) tiešām ir pamatota? Ja jā, tad kā praktiski to realizēt situācijās, kad fotogrāfija publicēta nevis internetā, bet, piemēram, tūkstošos eksemplāru iespiestā grāmatā vai žurnālā, vai, kad kritiskās infrastruktūras objekts iemūžināts filmā?

Aizsardzības ministrija skaidro, ka ar "cita veida dokumentēšanu" patiešām saprotama arī publiskošana, tomēr ar atpakaļejošu spēku noteikumu prasības interpretēt tomēr nevar.

"Ar jēdzienu "jebkāda cita veida dokumentēšana" tiek saprasta jebkāda izlūkošanas aktivitāte, kas vērsta pret attiecīgo kritisko infrastruktūru, jo dokumentēt var ne tikai filmējot un fotografējot. "Dokumentēšanas" jēdziens ir traktējams ļoti plaši, un ietver arī liegumu informācijas publiskošanai internetā. Tomēr prasībām nav atpakaļejoša spēka, t.i., ja bildes ir publicētas pirms noteikumu stāšanās spēkā, tad jaunās prasības netiks attiecinātas uz šādiem gadījumiem. Toties noteikumi attieksies uz gadījumiem, kad infrastruktūras objekts nofotografēts vai nofilmēts pirms noteikumu stāšanās spēkā, bet fotogrāfijas vai video publicēti pēc noteikumu stāšanās spēkā," portālam BilancePLZ skaidro Aizsardzības ministrija.

Tātad - ja pirms aizlieguma normu spēkā stāšanās uzņemtā fotogrāfija/videomateriāls ir arī publiskota pirms šo normu spēkā stāšanās, tad tā nav jādzēš. Taču no jauna publiskot (bez saskaņojuma) kritiskās infrastruktūras objektu fotogrāfijas (pat ja tās uzņemtas pirms aizlieguma regulējuma ieviešanas) gan nedrīkst.

Jāpiebilst, ka kritiskās infrastruktūras objektu saraksts ir slepens - ar to katrs interesents nevar iepazīties. Tāpēc aizliegts fotografēt tikai tos kritiskās infrastruktūras objektus, pie kuriem izvietotas noteikta parauga zīmes (sk. blakus att.). Ne pie visiem kritiskās infrastruktūras objektiem tādas ir izvietotas. Savukārt ar valsts aizsardzības objektiem, uz kuriem arī attiecas fotografēšanas aizliegums, var iepazīties šo aizliegumu paredzošo Ministru kabineta noteikumu Nr. 1312 "Noteikumi par darbību ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem" pielikumā (sarakstā šobrīd apkopoti 50 šādi objekti). Šajā gadījumā svarīgi jau iepriekš pārliecināties par šo objektu atrašanās vietām, jo, atšķirībā no kritiskās infrastruktūras objektiem, valsts aizsardzības objektu fotografēšanas aizlieguma priekšnoteikums nav aizlieguma zīmes esamība (lai gan arī zīmes šādu objektu apkārtnē tiek izvietotas), kā arī aizliegums attiecas jau uz plašāku zonu - aizsargjoslu (kas var būt no 25 līdz pat 600 metru platumam).

*- vispirms grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 496 "Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība", bet kopš 2021. gada 6. jūlija - Ministru kabineta noteikumi Nr. 508 "Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība"

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: