Kas jāņem vērā, lai uzņēmumā efektīvāk plānotu darbinieku atvaļinājumus?

Lai gan Darba likums nosaka skaidras normas attiecībā uz atvaļinājumu piešķiršanu un izmantošanu, realitātē pastāv vairāki būtiski praktiski aspekti, kas bieži vien tiek atstāti novārtā. Šie aspekti var būtiski ietekmēt uzņēmuma darbību un darbinieku tiesības, ja tie netiek laikus ņemti vērā. Plānojot atvaļinājumus, ir jāpievērš uzmanība gan juridiskajiem, gan praktiskajiem nosacījumiem, piemēram, kalendāra brīvdienām, svētku dienām un citiem faktoriem, kas varētu ietekmēt uzņēmuma darbību un darbinieku intereses, norāda Karīna Platā, maģistre tiesību zinātnēs un personāla vadībā, metodiskā materiāla “Darba koplīguma loma darba tiesiskajās attiecībās” autore.

Vispirms ir jāsāk ar pašiem pamatiem – atvaļinājuma plānošanu. Tas nav tikai formāls pienākums, ko uzliek likums; tas ir būtisks organizatorisks process, kas ietekmē gan darba devēju, gan darbinieku. Ja darba devējs laicīgi nesastāda atvaļinājumu grafiku un neplāno darbinieku atvaļinājumus, tas var novest pie situācijām, kuras likumā paredzētā kārtība skaidri nenosaka. Rezultātā jebkuri strīdi vai neskaidrības tiek risinātas par labu darbiniekam, kas var radīt būtiskas neērtības uzņēmumam.

Piemēram, kādā praksē bija gadījums, kur darba devējs nebija izveidojis atvaļinājumu grafiku. Darbinieki, apzinoties situāciju, aktīvi pieprasīja atvaļinājumus tieši tajā laikā, kad viņu vidējā izpeļņa bija ievērojami pieaugusi, pateicoties pēdējā pusgada laikā izmaksātajām prēmijām. Rezultātā, viens pēc otra saņemot atvaļinājuma pieteikumus, darba devējs pēkšņi saprata, ka uzņēmums ir palicis bez vairuma darbinieku un krīzes situācija ir neizbēgama. Šādā situācijā darba devējam nācās saskarties ar neparedzētām grūtībām, mēģinot panākt darbinieku atsaukšanu no atvaļinājuma, taču tas ne vienmēr ir iespējams un juridiski pamatots.

Lai izvairītos no šādām nepatīkamām situācijām, ir ļoti svarīgi, lai darba devējs laikus un rūpīgi plānotu atvaļinājumus, ievērojot gan juridiskās prasības, gan uzņēmuma specifiku. Tas ietver ne tikai likuma prasību ievērošanu, bet arī reālu izpratni par to, kā šie plāni ietekmē uzņēmuma darbību un darbinieku labklājību. Viena no būtiskākajām daļām šajā procesā ir darbinieku kategoriju identificēšana, ar kurām jāsāk plānot atvaļinājumi.

Piemēram, personām līdz 18 gadu vecumam, kuras strādā pastāvīgi, ir tiesības izvēlēties savu atvaļinājuma laiku, un darba devējam ir jāpielāgojas šīm vajadzībām. Tāpat arī darbiniekiem, kuriem ir bērni līdz trīs gadu vecumam (vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam), ir prioritāras tiesības izvēlēties savu atvaļinājumu. Šādos gadījumos, ja vienā uzņēmumā strādā abi vecāki, ir svarīgi ņemt vērā viņu vajadzības, lai nodrošinātu, ka viņi var izmantot atvaļinājumu vienlaicīgi vai atsevišķi, atkarībā no viņu personīgajām vajadzībām.

Turklāt ir jāņem vērā arī darbinieki, kuri strādā vairākos darbos. Šādos gadījumos ir ļoti svarīgi saskaņot atvaļinājumu laiku abās darba vietās, lai darbinieks varētu pilnvērtīgi atpūsties. Ja iespējams, atvaļinājumi jāpiešķir vienlaicīgi, lai nodrošinātu darbinieka pilnvērtīgu atpūtu. Pretējā gadījumā var rasties situācija, kurā darbinieks, kurš vienā darbā ir atvaļinājumā, citā turpina strādāt, kas samazina viņa spēju pilnībā atpūsties un atgriezties darbā ar pilnu spēku.

Atvaļinājumu plānošanā ir jāņem vērā arī tādi jautājumi kā atvaļinājumu grafika sastādīšana un vienošanās par atvaļinājuma piešķiršanu. Ja nav sastādīts atvaļinājuma grafiks, tad darbinieka iesniegums ar struktūrvienības vadītāja saskaņojumu un darba devēja akceptu bieži vien ir pamats, lai piešķirtu atvaļinājumu. Tas dod darbiniekam lielāku elastību, taču var radīt arī situācijas, kurās uzņēmumam ir grūtāk nodrošināt nepārtrauktu darbību, ja darbinieku vēlmes pārāk bieži dominē pār uzņēmuma vajadzībām.

Runājot par atvaļinājumu terminoloģiju, darbinieki savos iesniegumos nereti lieto tādus terminus kā "kārtējais atvaļinājums", lai gan likumdošanā tas tiek definēts kā "ikgadējais apmaksātais atvaļinājums". Šajā jautājumā uzņēmumi bieži vien ir pretimnākoši, neuzliekot darbiniekiem pienākumu pārrakstīt iesniegumus, ja tie ir formulēti neprecīzi. Svarīgākais ir tas, lai dokumenti atbilstu likuma prasībām, un personālvadības dokumentācijā tiek izmantoti pareizie termini, kas palīdz nodrošināt gan likuma ievērošanu, gan darbinieku ērtības. Ar sīkāku un detalizētāku informāciju par atvaļinājumu un papildatvaļinājumu plānošanu var iepazīties K. Platās vadītā Bilances Akadēmijas e-semināra video ierakstā:

"Bilances" abonēšanai - dažādas iespējas. Izvēlies sev izdevīgāko!

Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI - to iespējams saņemt gan drukātā veidā savā pastkastītē, gan lasīt e-vidē portālā tiešsaistē, gan izvēlēties Grāmatveža komplektu vai Bilances Zelta komplektu, kam arī iespējams gan papīra, gan elektroniskais formāts. Uzziniet vairāk, kādas iespējas piedāvā katrs no variantiem!