Kas juridisko pakalpojumu sniedzējiem jāievēro sankciju sakarā

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir novērojis, ka juridisko pakalpojumu sniedzēji atšķirīgi izprot sankciju ierobežojumus, kas attiecas uz juridisko pakalpojumu sniegšanu. Sankcijas paredz gan ierobežojumus juridisko pakalpojumu sniegšanai sankciju subjektiem¹, gan ierobežojumus sniegt juridiskos pakalpojumus Krievijas Federācijas un

¹Atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 1. panta ceturtajai daļai.

Baltkrievijas Republikas uzņēmumiem un valdībai. Ar mērķi vienādot izpratni FID sniedz skaidrojumu par sankciju regulējuma izpildi attiecībā uz juridisko pakalpojumu sniegšanu.

Par juridisko pakalpojumu sniegšanu sankciju subjektam

FID vērš uzmanību, ka vispārīgi juridiskie pakalpojumi būtu uzskatāmi par saimnieciskajiem resursiem Eiropas Savienības (ES) sankciju regulējuma izpratnē, ja tos var tieši vai netieši izmantot, lai iegūtu līdzekļus, preces vai pakalpojumus. Tādēļ vispārīgi juridiskos pakalpojumus sniegt sankciju subjektam ir aizliegts. Vienlaikus sankciju piemērošanā tiek ņemtas vērā personu pamattiesības, tostarp tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu².

²Atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību Hartas 47. pantam.

Ņemot vērā minēto, FID norāda, ka juridisko pakalpojumu sniegšana bez kompetentās iestādes atļaujas sankciju subjektam ir pieļaujama tikai gadījumā, ja pakalpojumi ir saistīti ar tiesību un tiesisko interešu aizsardzību iestādēs un tiesā. Šāda veida pakalpojumi FID ieskatā nav uzskatāmi par “saimniecisko resursu” sankciju regulējuma izpratnē.

Visos citos gadījumos, kas nav saistīti ar tiesību un tiesisko interešu aizsardzības nodrošināšanu iestādēs vai tiesā, ir nepieciešama FID atļauja pirms juridisko pakalpojumu sniegšanas. Piemēram, ja juridisko pakalpojumu sniedzējs vēlas sniegt juridiskos pakalpojumus bezstrīdus lietās, tostarp komercdarījumos, nepieciešams vērsties FID pēc atļaujas. Iesniegumā atļaujas saņemšanai jānorāda pakalpojuma apraksts, atlīdzība un tās apmaksas kārtība, kā arī regulējumā paredzētais izņēmums, kurš pieļauj atļaujas izsniegšanu. Vairāk informācijas šeit.

Uzsverams, ka arī par tādu pakalpojumu sniegšanu, kurus sankcijas neierobežo, samaksa no sankciju subjekta līdzekļiem ir pieļaujama tikai ar kompetentās iestādes atļauju. Turklāt atbilstoši Padomes Regulas Nr. 269/2014 4. panta 1. punkta b) apakšpunktam un Padomes Regulas Nr. 765/2006 1.v panta 1. punkta b) apakšpunktam līdzekļu atbrīvošana var tikt veikta ar nosacījumiem, kurus kompetentā iestāde uzskata par atbilstošiem, ja līdzekļi ir paredzēti vienīgi samērīgai samaksai par kvalificētu darbu vai atlīdzībai par izdevumiem saistībā ar juridiskiem pakalpojumiem. Tāpat pakalpojumu sniedzējiem ir jāpārliecinās, ka samaksa nepārkāpj līdzekļu iesaldēšanas pienākumu.

Par sektorālo sankciju ierobežojumiem juridisko pakalpojumu sniegšanai

Izvērtējot, vai pakalpojuma sniegšana klientam atbilst ES sankcijām, būtiski ņemt vērā, ka atbilstība jānodrošina gan finanšu, gan sektorālajām sankcijām. Sektorālās sankcijas ir noteiktas pret Krievijas Federācijas valdību un Krievijas Federācijā dibinātiem uzņēmumiem, kā arī pret Baltkrievijas Republikas valdību un ar to saistītām vienībām.

Saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 833/2014 5.n panta 2. punktu ir aizliegts tieši vai netieši sniegt juridisko konsultāciju pakalpojumus Krievijas Federācijas valdībai vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas iedibinātas Krievijas Federācijā. Šādi paši ierobežojumi ir noteikti arī Padomes Regulas Nr. 765/2006 1.jc pantā attiecībā uz Baltkrievijas Republiku, tās valdību, tās valsts iestādēm, uzņēmumiem vai aģentūrām vai jebkuru fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru, kas rīkojas Baltkrievijas Republikas, tās valdības, tās valsts iestāžu, uzņēmumu vai aģentūru vārdā vai saskaņā ar to norādēm.

Abās regulās ir noteikts, ka aizliegumu nepiemēro tādu pakalpojumu sniegšanai, kas ir absolūti nepieciešami, lai īstenotu tiesības uz aizstāvību tiesvedībā un tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kā arī pakalpojumu sniegšanai, kas ir absolūti nepieciešami, lai kādā dalībvalstī nodrošinātu piekļuvi tiesas, administratīvām vai šķīrējtiesas procedūrām, vai lai atzītu vai izpildītu kādu spriedumu vai šķīrējtiesas nolēmumu, kas pasludināts kādā dalībvalstī, ar noteikumu, ka šāda pakalpojumu sniegšana atbilst regulas mērķiem.

Eiropas Komisijas vadlīnijās³ norādīts, ka aizliegums tieši vai netieši sniegt juridiskos

³EK Vadlīnijas, atbilde uz G sadaļas 8. nodaļas 4. jautājumu, 349. lpp.

pakalpojumus neattiecas uz uzņēmumiem, kuri reģistrēti citās valstīs, pat ja tie ir Krievijas Federācijas uzņēmumu meitas uzņēmumi vai pieder Krievijas Federācijas pilsoņiem. Termina “netieši” lietojums nozīmē, ka ir aizliegts sniegt noteiktus pakalpojumus ES vai citām struktūrām ārpus Krievijas Federācijas, kas ir Krievijā reģistrētu struktūru meitas uzņēmumi, ja šie pakalpojumi faktiski dotu labumu Krievijas Federācijā reģistrētam mātes uzņēmumam.

Papildus FID aicina iepazīties ar ES Tiesas spriedumu lietā C-109/23 un ES Vispārējās tiesas spriedumu lietā T‑797/22, kurā sniegts vērtējums juridisko pakalpojumu sniegšanas sektorālo ierobežojumu atbilstībai ES pamattiesībām. Spriedumā lietā T-797/22 tiesa ir skaidrojusi, ka ierobežojumi neliedz advokātam veikt klienta juridiskās situācijas novērtējumu, lai saprastu, vai pakalpojuma sniegšana ir atbilstoša ES sankciju regulējumam⁴.

⁴Skatīt sprieduma lietā T-797/22 62. un 63. punktu.

FID uzsver, ka tādu juridisko pakalpojumu sniegšana, kas neatbilst ES sankciju regulējumam, var tikt uzskatīta par sankciju pārkāpumu, par ko ir paredzēta atbildība Krimināllikuma 84. pantā.

• Kā uzņēmēji izprot un kādi ir izaicinājumi sankciju ievērošanā?
• Ārzemju uzņēmumiem būs jāatklāj patiesie labuma guvēji pirms nekustamo īpašumu iegādes Latvijā
• Kas mainījies regulējumā maksājumu saņemšanai no sankcijām pakļautām personām?