Veicot neatkarīgus auditus, kurus prasa Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (turpmāk — NILLTPFN likums), lai pārbaudītu iekšējās kontroles sistēmas atbilstību, bieži vien ir sastopamas situācijas, kad NILLTPFN likuma subjekta darbiniekiem grūtības sagādā klienta izpēte. Apmācību laikā arī tiek saņemti daudzi jautājumi, kas saistīti ar klienta identifikāciju, patiesā labuma guvēja noskaidrošanu, veicamo darbību secību un klienta lietas kārtošanu. 

Ar klienta izpēti saistītie jautājumi rodas ne vien atsevišķiem NILLTPFN likuma subjektiem, bet sektoram kopumā. To apliecina arī Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) pārbaudes, kurās VID arvien biežāk konstatē, ka «nav veikta un dokumentēta klienta identifikācija, nav noskaidrots klienta patiesais labuma guvējs un tā piederība politiski nozīmīgas personas statusam, nav veikta savlaicīga klienta izpēte», un par to piemēro soda sankcijas.

Šajā rakstā tiek aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar klienta sākotnējo izpēti, kas jāveic nefinanšu sektora NILLTPFN likuma subjektiem. 

Klienta izpētes nepieciešamība un veicamie pasākumi

Klienta izpēte un «Pazīsti savu klientu» (angļu valodā — Know Your Customer) pieeja ir labākais veids, ka mazināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas (turpmāk — NILLTPF) iespējas. Jo detalizētāk NILLTPFN likuma subjekts zina savu klientu un tā darbību, jo ir lielākas iespējas preventīvi novērst NILLTPF un starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju (turpmāk — sankcijas) pārkāpšanu, apiešanu vai neizpildi. 

Izpētes mērķis ir nodrošināt, ka NILLTPFN likuma subjekts ar pietiekamu pārliecību spēj apzināties, kādi klienta darījumi varētu būt aizdomīgi. Tāpēc ir svarīgi izstrādāt un ieviest klienta izpētes procedūras visiem klientiem un īpašas procedūras tiem klientiem, kuriem piemīt augstāks risks.

Starpvaldību organizācijas Finanšu darījumu darba grupas (saīsināti FATF, no angļu valodas — Financial Action Task Force) 10. rekomendācija un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2015/849 nosaka prasības attiecībā uz klienta izpēti. Šīs prasības ir pārņemtas NILLTPFN likumā, kas nosaka tā subjektiem pienākumu veikt klienta izpēti šādos gadījumos:

• pirms darījuma attiecību uzsākšanas;
• pirms gadījuma rakstura darījuma, ja tas atbilst NILLTPFN likumā noteiktajiem kritērijiem;
• ja rodas aizdomas par NILLTPF vai šo darbību mēģinājumu vai ka iepriekš iegūtie klienta izpētes dati nav patiesi;
• ja darījumā tiek izmantota virtuālā valūta.

Klienta izpētes pasākumi detalizēti izklāstīti NILLTPFN likuma 11.¹ pantā, un tie ir:

• klienta identifikācija un iegūto identifikācijas datu pārbaude;
• patiesā labuma guvēja noskaidrošana; 
• informācijas par darījuma attiecību un gadījuma rakstura darījuma mērķi un paredzamo būtību iegūšana;
• pēc darījuma attiecību uzsākšanas to uzraudzība;
• klienta izpētes dokumentu, personas datu un informācijas uzglabāšana, regulāra izvērtēšana un aktualizēšana.

Kopš 2019. gada 1. maija nefinanšu sektora NILLTPFN likuma subjektiem ir saistošs arī Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (turpmāk — Sankciju likums) noteiktais pienākums izveidot sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu. 

VID savās vadlīnijās iesaka tā uzraudzībā esošajiem NILLTPFN likuma subjektiem sankciju riska pārvaldīšanas politikas un procedūras integrēt NILLTPF novēršanas iekšējās kontroles sistēmā. Tāpēc, veicot klienta izpēti, jāizpilda arī procedūras, kas vērstas uz sankciju riska pārvaldīšanu. 

Shematiski klienta izpētes procesu var atspoguļot šādi:

Klienta sākotnējā izpētē ietilpst šādas darbības:

1. klienta identifikācija un identifikācijas datu pārbaude;
2. klienta patiesā labuma guvēja (turpmāk — PLG) noskaidrošana;
3. pārbaude, vai attiecībā uz klientu ir noteiktas sankcijas un vai klients ir politiski nozīmīga persona (turpmāk — PNP), PNP ģimenes loceklis vai ar PNP cieši saistīta persona;
4. informācijas par darījuma attiecību un gadījuma rakstura darījuma mērķa un paredzamās būtības noskaidrošana;
5. klienta riska novērtēšana.

Kad klienta sākotnējā izpēte ir paveikta, NILLTPFN likuma subjekts pieņem lēmumu par klienta akceptēšanu vai neakceptēšanu.

Klienta identifikācija un identifikācijas datu pārbaude

Bieži vien NILLTPF vai sankciju pārkāpšanas priekšnoteikums ir anonimitāte. Tāpēc ir nepieciešama klienta identifikācija un identifikācijas dokumentu pārbaude. Informācijas apjoms un obligātie dokumenti, kas NILLTPFN likuma subjektam jāiegūst klienta identifikācijas procesā, ir noteikti NILLTPFN likumā: attiecībā uz fiziskām personām — 12. pantā, attiecībā uz juridiskām personām un juridiskajiem veidojumiem — 13. pantā.

Jāpiebilst, ka NILLTPFN likums paredz klātienes un neklātienes klienta identifikāciju. Ja klienta identifikācija tiek veikta, klientam personīgi nepiedaloties identifikācijas procedūrā klātienē, likuma subjektam jāveic papildu pasākumi, kas prasa speciālus tehnoloģiskus risinājumus un resursus. Praksē neklātienes klienta identifikāciju izmanto finanšu sektorā un pārsvarā bankas. Nefinanšu sektora NILLTPFN likuma subjekti parasti veic klienta klātienes identifikāciju, kura ir aplūkota šajā rakstā.

Klienta identifikācijas informāciju un dokumentus NILLTPFN likuma subjekts iegūst no fiziskas personas, ja klients ir fiziska persona, vai no personas, kurai ir tiesības pārstāvēt klientu, ja klients ir juridiska persona vai juridiskais veidojums, kad tā personīgi piedalās identifikācijas procedūrā klātienē. Papildus klienta sniegto identifikācijas informāciju ir ieteicams pārbaudīt LR vai ārvalsts informācijas sistēmā, kas ir publiski pieejams, uzticams un neatkarīgs avots.

Spēkā esošā NILLTPFN likuma redakcija nosaka visiem tā subjektiem pienākumu izgatavot to dokumentu kopijas, uz kuru pamata tiek veikta klienta identifikācija. Darbiniekam, kas veic klienta identifikāciju, pašrocīgi jāizgatavo dokumentu kopijas, noformējot tas atbilstoši 2018. gada 4. septembra MK noteikumiem Nr. 558 «Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība».

Pārbaudot fiziskās personas identitāti, NILLTPFN likuma subjekta darbiniekam jāpārliecinās:

• ka personu apliecinošais dokuments pieder tā uzrādītājam, derīgs personas identifikācijai un nav iekļauts Nederīgo dokumentu reģistrā — pārbaudot to LR valsts pārvaldes pakalpojumu portālā un saglabājot attiecīgu izdruku klienta lietā, pārliecinoties, ka izdruka satur datumu;
• ka personas paraksts sakrīt ar tā parakstu personu apliecinošā dokumentā. Ja fiziskas personas paraksts nesakrīt ar parakstu personu apliecinošā dokumentā, tad jāpalūdz, lai klients paraksta tikko izveidotu personas apliecinoša dokumenta kopiju.

Klienta patiesā labuma guvēja noskaidrošana

Pēc klienta identifikācijas NILLTPFN likuma subjektam jānoskaidro klienta — juridiskās personas PLG:

• attiecībā uz juridiskajām personām — fizisko personu, kurai pieder vairāk nekā 25% no juridiskās personas kapitāla daļām vai kura to tieši vai netieši kontrolē; 
• attiecībā uz juridiskiem veidojumiem — fizisko personu, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār to. 

Obligātā informācija, kas jāiegūst par klienta PLG, ir noteikta NILLTPFN likuma 18. pantā, proti:

• par rezidentu — vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, mēnesis un gads, valstspiederība, pastāvīgās dzīvesvietas valsts;
• par nerezidentu — vārds, uzvārds, dzimšanas datums, mēnesis un gads, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi, valstspiederība, pastāvīgās dzīvesvietas valsts.

Gan attiecībā uz rezidentu, gan uz nerezidentu jānoskaidro personai piederošo tiešā vai netiešā veidā kontrolēto klienta kapitāla daļu vai akciju īpatsvars kopējā skaitā, kā arī tieši vai netieši īstenojamās klienta kontroles veids. Ja klienta PLG kontroli īsteno netieši, par personu, ar kuras starpniecību kontrole tiek īstenota, jānoskaidro informācija, kura ļauj nepārprotami to identificēt. 

Klienta PLG jānoskaidro, pieprasot un saņemot informāciju tiešsaistē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijas tīmekļvietnē https://info.ur.gov.lv, dokumentējot veiktos pieprasījumus un saņemto informāciju.

Papildus, balstoties uz risku novērtējumu, klienta PLG jānoskaidro vienā vai vairākos no šādiem veidiem:

• saņemot klienta apstiprinātu paziņojumu par PLG;
• izmantojot ziņas vai dokumentus no LR vai ārvalsts informācijas sistēmām;
• patstāvīgi noskaidrojot PLG, ja ziņas par to nevar iegūt citādi.

Pārbaude, vai attiecībā uz klientu ir noteiktas sankcijas un vai klients ir politiski nozīmīga persona

Pēc klienta identifikācijas un klienta PLG noskaidrošanas NILLTPFN likuma subjektam jāveic pārbaudes, vai attiecībā uz klientu vai tā PLG ir noteiktas sankcijas un vai klients vai tā PLG ir politiski nozīmīga persona.

Sankcijas ir ierobežojumi vai aizliegumi, kas noteikti attiecībā uz sankciju subjektu. Saskaņā ar Sankciju likumu Latvijā tiek piemērotas starptautiskās — Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Sa­vie­nības vai citas starptautiskas organizācijas, kuras dalībvalsts ir Latvija, noteiktās sankcijas un LR nacionālās sankcijas:

• finanšu ierobežojumi;
• civiltiesiskie ierobežojumi;
• ieceļošanas ierobežojumi;
• stratēģiskas nozīmes preču un citu preču aprites ierobežojumi;
• tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi.

Sankciju likums nosaka pienākumu visām personām ievērot un izpildīt sankcijas. NILLTPFN likuma subjektiem ir papildu pienākumi — izveidot sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu, veikt klienta izpēti un tā darbības uzraudzību. 

NILLTPFN likuma subjektam, izmantojot sarakstus, kas atrodas LR Ārlietu ministrijas vai Finanšu izlūkošanas dienesta tīmekļvietnēs, jāpārbauda, vai attiecībā uz klientu, klienta valdes vai padomes locekļiem, klienta pārstāvēt tiesīgo personu un klienta PLG ir noteiktas sankcijas, saglabājot attiecīgas ekrāna izdrukas klienta lietā un pārliecinoties, ka izdrukas satur datumu. 

FATF 12. rekomendācija un NILLTPFN likums nosaka tā subjektiem pienākumu, uzsākot darījuma attiecības, noskaidrot vai klients vai tā PLG ir politiski nozīmīga persona, PNP ģimenes loceklis vai ar PNP cieši saistīta persona. Pamatojums tam — paaugstināts risks, kas saistīts ar iespējām PNP izmantot publisku varu privāta labuma gūšanai, ar iespējamo politisko vai administratīvo korupciju. 

PNP statusa noskaidrošanai jāsaņem klienta apstiprināts paziņojums, ka klients vai tā PLG ir vai nav PNP, PNP ģimenes loceklis vai ar PNP cieši saistīta persona. Attiecībā uz LR politiski nozīmīgām personām šo informāciju jāpārbauda VID politiski nozīmīgo personu publiskojamā datubāzē. Pārbaudei jāizmanto VID tīmekļvietne un jāsaglabā attiecīgā izdruka klienta lietā, pārliecinoties, ka izdruka satur datumu.

Ja tiek konstatēts, ka potenciālais klients vai tā PLG ir PNP, PNP ģimenes loceklis vai ar PNP cieši saistīta persona, NILLTPFN likuma subjektam jāveic šādi pasākumi:

• jāsaņem augstākas vadības piekrišana darījuma attiecībām;
• jānoskaidro klienta līdzekļu un labklājības izcelsme;
• darījuma attiecību laikā jāno­drošina klienta veikto darījumu pastāvīga uzraudzība un padziļināta izpēte.

Informācijas par darījuma attiecību un gadījuma rakstura darījuma mērķa un paredzamās būtības noskaidrošana

Nākamajā klienta sākotnējas izpētes posmā NILLTPFN likuma subjektam ir nepieciešams noskaidrot un dokumentēt informāciju par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību, tai skaitā:

• kādus pakalpojumus klients plāno izmantot;
• kāda ir klienta saimnieciskā darbība, kuras ietvaros tas izmantos attiecīgos pakalpojumus;
• kāds ir plānotais darījumu skaits un apjoms;
• ja nepieciešams, kāda ir klienta līdzekļu izcelsme un materiālo stāvokli raksturojošas labklājības izcelsme.

Tas ir svarīgi, lai NILLTPFN likuma subjekts varētu ar pietiekamu pārliecību darījumu attiecību laikā konstatēt, kādi klienta veiktie darījumi varētu būt aizdomīgi.

Klienta identifikācijas anketa

Pēc darbībām, kas aprakstītas iepriekš, NILLTPFN likuma subjekta darbiniekam jāsagatavo klienta identifikācijas anketa, kura satur informāciju, kas iegūta klienta sākotnējās izpētes gaitā, un, ieteicams, papildu informācija par klientu: 

• kontaktinformācija un tīmekļa vietnes adrese;
• gada ienākumi vai apgrozījums;
• skaidras naudas darījumu apjoms no klienta apgrozījuma.

Klienta identifikācijas anketā ieteicams paredzēt sadaļu, kurā klientam tiek izskaidrots informācijas pieprasīšanas mērķis, klienta pienākums, kā to nosaka NILLTPFN likums, sniegt tā izpētei nepieciešamo informāciju un dokumentus un klienta piekrišanu identifikācijas anketā norādīto datu apstrādei un pārbaudei citos avotos.

Klienta identifikācijas anketu klients paraksta NILLTPFN likuma subjekta darbinieka, kas veica sākotnējo izpēti, klātbūtnē. Savukārt veiktie sākotnējās izpētes pasākumi jāapliecina NILLTPFN likuma subjekta darbiniekam, — to var darīt klienta identifikācijas anketas speciālajā sadaļā vai atsevišķā dokumentā. 

Klienta identifikācijas anketu, NILLTPFN likuma subjekta darbinieka apliecinājumu par veikto sākotnējo izpēti un izpētes laikā iegūtos dokumentus vai to kopijas jāpievieno klienta lietai.

Ja NILLTPFN likuma subjekts nespēj veikt klienta izpētes pasākumus vai neiegūst nepieciešamo patieso informāciju un dokumentus, tas:

• neuzsāk darījuma attiecības ar klientu;
• neveic gadījuma rakstura darījumu;
• pieprasa klienta saistību, ja tādas ir, pirmstermiņa izpildi. 

NILLTPFN likuma subjektam jādokumentē un jāizvērtē katrs gadījums, kad klienta izpēte nav iespējama vai nav iegūta nepieciešamā informācija un dokumenti un, ja rodas aizdomas par NILLTPF vai sankciju apiešanas mēģinājumu, jāziņo par to Finanšu izlūkošanas dienestam.

Klienta riska novērtēšana

Klienta sākotnējā izpēte noslēdzas ar klientu saistīto NILLTPF un sankciju risku novērtējumu, kas NILLTPFN likuma subjektam jāveic, lai pieņemtu lēmumu par klienta akceptēšanu vai neakceptēšanu un noteiktu turpmākās izpētes un uzraudzības veidu — vienkāršotu, standarta vai padziļinātu. 

Klienta riska novērtējums ir viens no pamatjautājumiem, uz ko NILLTPFN likuma subjektam jāatbild klienta izpētes procesā. Pareizi novērtējot klienta risku, ir iespējams noteikt un ieviest atbilstošus riska mīkstināšanas un pārvaldīšanas pasākumus. 

FATF rekomendācijas un NILLTPFN likums nosaka, ka uz risku balstīta pieeja (angļu valodā — risk–based approach) ir pamatnosacījums efektīvas iekšējas kontroles sistēmas izveidošanai. Šis temats ir nozīmīgs un apjomīgs, un tas ir jāizskata atsevišķi.

Korekta klienta sākotnējā izpēte — priekšnosacījums efektīvai risku pārvaldīšanai

Korekti un pēc būtības veikta klienta sākotnējā izpēte ir priekšnosacījums pareizam klienta riska novērtējumam, klienta turpmākās izpētes un tā darbības uzraudzības veida noteikšanai un efektīvai risku pārvaldīšanai. 

NILLTPFN likuma subjekta darbiniekiem, kuri veic klienta sākotnējo izpēti, nevis tikai formāli jāizpilda procedūras un jāsastāda anketas, bet jābūt spējīgiem iedziļināties detaļās, uzdot jautājumus un atklāt neatbilstības. Šādos gadījumos jāgriežas pie atbildīgā darbinieka, kuram ir nepieciešamā kompetence un kurš ir tiesīgs pieņemt lēmumus.

Jāatceras, ka visām klienta sākotnējās izpētes darbībām jābūt dokumentētām, tostarp identifikācijas, pārbaudes un informācijas noskaidrošanas pasākumiem. Tas ir svarīgi, lai NILLTPFN likuma subjekts varētu pierādīt, ka klienta sākotnējā izpēte ir veikta saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un savlaicīgi.