Jautājums: Kā iegrāmatot un sakārtot grāmatvedībā pārmaksāto darba algu, ja darbinieks, aizejot no darba, atsakās to atmaksāt? Vai gadījumā, ja darbiniekam izmaksāts avanss, bet darbinieks, neuzsākot darbu, pārtrauc darba attiecības, tātad nostrādāto stundu nav, bet avanss izmaksāts, tātad darba devējam ir zau­dējumi? Vai, norakstot šo summu zaudējumos, tā arī jāapliek ar UIN?

Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore 

No jautājuma nav iespējams secināt par abu situāciju pirmsākumiem, proti, kā rezultātā tās izveidojušās.

Ja pārmaksa (vai izsniegtā avansa summa) ir izveidojusies grāmatveža kļūdas dēļ, tad ieturēšanai no darbinieka darba samaksas abos gadījumos ir nepieciešama darbinieka piekrišana.

Pamatojums ir Darba likuma (DL) 78. pants “Ieturējumi, kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām”:

(1) Ieturējumus, kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām, var izdarīt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas, lai atprasītu:

1) summas, kas pārmaksātas darba devēja maldības dēļ, ja darbinieks par šo pārmaksājumu ir zinājis vai viņam atbilstoši apstākļiem to vajadzēja zināt vai ja pārmaksājums pamatojas uz tādiem apstākļiem, kuros vainojams darbinieks;

Vainojams var būt gan darbinieks, gan kāds no vadītājiem, kas iesniedza grāmatvedībā tabeli ar nepareizi uzrādīto nostrādāto darba laiku:

2) avansu, kas izmaksāts uz darba samaksas rēķina, kā arī neizlietoto un laikā neatmaksāto avansu, kas izmaksāts darbiniekam sakarā ar komandējumu vai darba braucienu vai arī citu paredzamo izdevumu segšanai (..)

Diemžēl ar izsniegtajām avansa summām parasti saistīta birokrātija. Ar to jāsaprot, ka uzņēmuma naudas saņemšanai un izlietošanai vispirms jābūt noteiktai darba līgumā, darba kārtības noteikumos vai vienošanos līgumā. Šādā dokumentā jāmin atskaišu par izlietotajiem līdzekļiem kārtība un termiņi. Ja šādu (vai analoģisku) dokumentu nav, tas apgrūtina strīdu jautājumu risinājumu, ja konflikts aiziet līdz tiesai.

Ja uzņēmumā ir pievērsta uzmanība šādai “birokrātijai”, tad ir vieglāk noteikt katras procesā iesaistītās personas atbildības (neizdarības) pakāpi un piedzīt no tās zaudējums. Tas, protams, arī prasīs piekrišanas panākšanu no vainīgās personas.

Turklāt jāievēro vēl viens 78. panta nosacījums, kas formulēts panta 2. daļā:

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā paredzētajos gadījumos darba devējs var dot rakstveida rīkojumu par ieturējumu izdarīšanu ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no pārmaksātās summas izmaksas dienas vai avansa atmaksāšanai noteiktā termiņa izbeigšanās dienas. Par šāda rīkojuma izdošanu darba devējs nekavējoties paziņo darbiniekam.

Savukārt rūpe par darba devēju iepriekš minētajās situācijās izpaužas 78. panta 3. daļā:

(3) Ja darbinieks apstrīd šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā paredzēto darba devēja atprasījuma tiesību pamatu vai apmēru, darba devējs var celt atbilstošu prasību tiesā divu gadu laikā no pārmaksātās summas izmaksas dienas vai avansa atmaksāšanai noteiktā termiņa izbeigšanās dienas.

Tātad, ja nav iespējams pierunāt darbinieku atstrādāt to summu, kas jau ir saņemta, likums iesaka divus variantus:

• vērsties tiesā;
• aizmirst par šo parādu.

Kas attiecas uz pārmaksāto (izmaksāto, bet nenopelnīto) algu, tad tur jau jums viss ir iegrāmatots un nodokļi samaksāti. Tie ir jūsu zaudējumi, jo darbs nebija padarīts. Budžeta priekšā jūs esiet “tīri”, jo nodokļi ir samaksāti.

Ja jūs izšķirsieties griezties ar prasību tiesā, tad vispirms būtu jāgrāmato zaudētais debitors. Jautājums tikai par to, kādā summā. Vienīgais, ko iespējams izdarīt:

D parāds (23xx) K izmaksas (72xx) un K VSAOI (73xx),

bet tad jārēķinās ar zaudējumu tiesā un UIN deklarācijas korekciju par zaudēto debitoru.

Variants, kad darba samaksa ir “pārmaksāta”, var būt saistīts ar avansā izmantoto apmaksāto atvaļinājumu, bet nenostrādāto gadu, par kuru tas piešķirts. Tiesības ieturēt summu, kas bija aprēķināta (atvaļinājuma piešķiršanas brīdī) darba devējam ir, bet ne vienmēr pastāv šāda iespēja. Process aprakstīts 78. panta 1. daļas 3. punktā, un šeit darba devējam nav jāprasa darbinieka piekrišana:

3) izmaksāto vidējo izpeļņu par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām, ja darbinieku atlaiž no darba pirms tā darba gada beigām, par kuru viņš jau saņēmis atvaļinājumu, izņemot gadījumu, kad darba līgums tiek uzteikts, pamatojoties uz šā likuma 101. panta pirmās daļas 6., 7., 9. vai 10. punktu.

Tomēr jāpievērš uzmanība tiem gadījumiem, kad, pārtraucot darba attiecības saskaņā ar 101. panta pirmās daļas četriem punktiem, nav atļauta ieturēšana:

6) darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai;

7) darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums;

8) ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu;

9) tiek samazināts darbinieku skaits;

10) tiek likvidēts darba devējs — juridiskā persona vai personālsabiedrība.