2022. gada 1. janvārī spēkā stāsies jauns Grāmatvedības likums, aizstājot pašlaik spēkā esošo, pirms gandrīz 30 gadiem pieņemto likumu "Par grāmatvedību". Ar jaunā likuma pieņemšanu nemainās grāmatvedības kārtošanas pamatprincipi un prasības. Joprojām grāmatvedībā būs jāatspoguļo katrs darījums, kas rada izmaiņas mantas stāvoklī, un tā, lai kompetenta trešā persona varētu gūt skaidru priekšstatu par darījuma gaitu.

Par to, kādas būtiskākās izmaiņas gaidāmas, vebinārā stāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes galvenā nodokļu inspektore Dina Kucina.

Kāds ir likuma izstrādāšanas mērķis? "Vecā" likuma izkārtojums neatbilst pašreizējās juridiskās tehnikas prasībām — nav pantu nosaukumu, numurētas pantu daļas, nav atsevišķu pantu, kuros ir terminu skaidrojumi, nav noteikts likuma mērķis, darbības joma. Likums nav ērti lietojams.

Jaunajā Grāmatvedības likumā detalizēti ir dots pilnvarojums Ministru kabinetam (MK) izdot noteikumus, kas nosaka grāmatvedības kontroles pasākumu veidus, grāmatvedības organizācijas dokumentu izstrādāšanas prasības, datorprogrammu un informācijas sistēmu programmatūras prasības. 

Astoņas nodaļas

"Veco" likumu veidoja sešas daļas, bet jaunais Grāmatvedības likums sastāv no astoņām nodaļām:

1. Vispārīgie noteikumi
2. Grāmatvedības reģistri un attaisnojuma dokumenti
3. Inventarizācija
4. Gada pārskati un citi pārskati
5. Grāmatvedības dokumentu glabāšana
6. Kompetences sadalījums grāmatvedības jomā
7. Persona, kura ir tiesīga kārtot grāmatvedību
8. Administratīvie pārkāpumi grāmatvedības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

No jauna klāt nākusi ceturtā un septītā nodaļa, bet otrajā nodaļā ir iekļautas arī prasības par attaisnojuma dokumentu noformēšanu.

Vispārīgie noteikumi

Grāmatvedības likumā ir iekļauti jauni likuma subjekti. Iepriekšējā likumā nav detalizēti uzskaitītas visas personas, kas veic saimniecisko darbību un kurām ir pienākums kārtot grāmatvedību. 

Jaunie likumu subjekti:

• reliģisko organizāciju iestādes (piemēram, garīgā personāla mācību iestādes, misijas, klosteri);
• citas publiskās personas un iestādes, patstāvīgās iestādes (piemēram, Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Tiesībsarga birojs u.c.);
• fizisko personu apvienības, kuras veic saimniecisko darbību (piemēram, advokātu biroji);
• Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas ekonomisko interešu grupas, Eiropas kooperatīvās sabiedrības, Eiropas komercsabiedrības, Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi.

Terminu skaidrojumi

Grāmatvedības likuma 1. pantā tiek sniegts detalizēts terminu skaidrojums, piemēram, ir noteikts, kas ir elektronisks apliecinājums, grāmatvedības dokumenti, grāmatvedības reģistri, manta, saimnieciskais darījums, saimnieciskā darījuma diena u.c.

Par strukturētu elektronisko rēķinu ir skaidrots, ka tas ir rēķins, kas sagatavots, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formātā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt, un kurš atbilst Ministru kabineta noteiktajam publiskajos iepirkumos piemērojamā elektroniskā rēķina standartam.

Salīdzinot ar "veco" likumu, ir papildināts termins "uzņēmuma vadītājs". Piemēram, budžeta iestādē tā ir amatpersona, kas īsteno administratīvo vadību, bet fizisko personu apvienībā — visas vai pilnvarotās personas.

Uzņēmumiem maksātnespējas procesā uzņēmuma vadītājs ir administrators, bet biedrībā, nodibinājumā, politiskajā organizācijā (partijā), politisko organizāciju (partiju) apvienībā, arodbiedrībā un arodbiedrību apvienībā, kā arī Eiropas politiskajā partijā un Eiropas politiskajā fondā — izpildinstitūcija vai pārvaldes institūcija (valde).

Kooperatīvajā sabiedrībā uzņēmuma vadītājs ir valde, iepriekš — valde vai persona, kas pilda valdes funkcijas. Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā vairs neiekļauj definīciju — persona, kas pilda valdes funkcijas.

Jaunums — noteikti grāmatvedības uzdevumi

"Vecajā" likumā atsevišķi nebija noteikti grāmatvedības uzdevumi. Tagad tas skaidri noteikts jaunā likuma 4. pantā. Grāmatvedības uzdevumi ir šādi:

• nodrošināt uzņēmuma vadību ar grāmatvedības informāciju, kas nepieciešama saimnieciska rakstura lēmumu pieņemšanai;
• nodrošināt finanšu pārskatu lietotājus ar patiesu un pilnīgu informāciju par uzņēmuma mantu, saistībām, finansiālo stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem un naudas plūsmu;
• veikt nodokļu aprēķināšanu;
• nodrošināt ieņēmumu un izdevumu norobežošanu pa pārskata periodiem.

Grāmatvedības likuma 6. pantā parādās iepriekš nedzirdēts termins — cilvēklasāms formāts. Tas ir attiecināms uz gadījumiem, ja grāmatvedība tiek kārtota elektroniski. Ja grāmatvedību kārto elektroniski, izmantojot grāmatvedības datorprogrammu vai grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūru, tad grāmatvedības dokumentus datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā attēlo cilvēklasāmā formātā un nodrošina iespēju veidot šo dokumentu atvasinājumus papīra formā (izdrukas).

Cilvēklasāms formāts ir elektronisks datu attēlošanas veids, ko fiziskā persona var izmantot kā informāciju bez jebkādas papildu apstrādes.

Grāmatvedības reģistri 

Likumā "Par grāmatvedību" noteikts, ka grāmatvedības reģistri jākārto latviešu valodā, bet, ja piedalās ārvalstu persona, tad var lietot arī otru, šai personai pieņemamu valodu. Jaunajā likumā ir izslēgts nosacījums par otras personas piedalīšanos, līdz ar to jebkurš uzņēmums grāmatvedību var kārtot papildus arī otrā valodā. Tas neizslēdz iespēju, ka datorprogrammās grāmatvedības reģistru veidnes var būt citā valodā, nav noteikti jābūt latviešu valodā.

Vienkāršā ierakstā grāmatvedību var kārtot individuālie komersanti un fiziskas personas, kas veic saimniecisko darbību, ja to apgrozījums no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 300 000 eiro.

Šāda kārtība bija paredzēta arī "vecajā" likumā. Savukārt jaunais likums paredz, ka grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā var kārtot arī reliģiskās organizācijas, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības un to apvienības un iestādes, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem divus iepriekšējos pārskata gadus pēc kārtas nepārsniedz 100 000 eiro pārskata gadā. 

Attaisnojuma dokumenti

Grāmatvedības likumā 11. pants definē attaisnojuma dokumentus, to iedalījumu un attaisnojuma dokumentā ietveramos rekvizītus un informāciju.

Attaisnojuma dokumentos vairs nav jānorāda:

• juridiskā adrese vai adrese;
• saimnieciskā darījuma pamatojums.

Ja saimnieciskā darījuma dalībnieks ir fiziska persona, kas neveic saimniecisko darbību, attaisnojuma dokumentā var norādīt tikai šīs personas vārdu un uzvārdu, nenorādot personas kodu.

Attaisnojuma dokuments ir derīgs arī bez paraksta, ja tas ir:

• dokuments, kas izsniegts samaksāšanai vai preču pieņemšanai;
• maksājuma uzdevums;
• konta izraksts;
• kases čeks.

Šajā attaisnojuma dokumentā ir jābūt iekļautiem pārējiem rekvizītiem, kā arī tiem ir jābūt apliecinātiem vadītāja noteiktajā kārtībā.

Iegrāmatošanas termiņi

Grāmatvedības likumā ir mainījušās prasības iegrāmatošanas termiņiem. Tas ir jāizdara:

• 20 dienu laikā pēc mēneša beigām (pašlaik 15 dienas);
• 15 dienu laikā pēc ceturkšņa beigām arī reliģiskajām organizācijām, biedrībām, arodbiedrībām un nodibinājumiem, kas piemēro vienkāršo ierakstu.

Pašlaik 15 dienu laikā to var darīt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāji, individuālie komersanti (IK), individuālie uzņēmumi (IU), zemnieku (ZS) un zvejnieku saimniecības (ZvS), kuru apgrozījums nepārsniedz 300 000 eiro, un fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību.

Kases grāmata — atvieglojumi

Likumā par kases grāmatu ir iekļauts regulējums, kas ir noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 584 "Kases operāciju uzskaites noteikumi", kuri zaudēs spēku 2022. gada 1. janvārī.

Ir noteikts, ka kases grāmatu:

• var kārtot vienreiz nedēļā — ja vidējie dienas ieņēmumi nepārsniedz 500 eiro (pašlaik 150 eiro);
• var nekārtot arī reliģiskās organizācijas un biedrības, arodbiedrības un nodibinājumi, kas piemēro vienkāršo ierakstu un kārto naudas plūsmas uzskaites žurnālu.

Pašlaik kases grāmatu var nekārtot tikai IK, IU, ZS, ZvS, saimnieciskās darbības veicēji un kases aparātu lietotāji, kas naudas līdzekļus iemaksā bankas kontā.

Inventarizācija

Jaunajā likumā pārņemts likumā "Par grāmatvedību" noteiktais un uzskatāmi norādīts inventarizācijas mērķis un gadījumi, kad to veic. 

Inventarizācijas metodes, inventarizācijas veikšanas kārtību, rezultātu dokumentēšanas un inventarizācijā atklāto starpību iegrāmatošanas kārtību noteiks jauni Ministru kabineta noteikumi.

Likumā nav iekļauta:

• mantas un saistību novērtēšana, to veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
• vienādu priekšmetu inventarizācija, to var veikt izlases veidā.

Gada un citi pārskati

Grāmatvedības likuma IV nodaļā "Gada pārskats un citi pārskati" iekļautas likuma "Par grāmatvedību" 13. panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktās prasības.

Ar 18. pantu tiek pārņemta Eiropas Savienības direktīvas prasība par publicējamo grāmatvedības dokumentu nodošanu atklātībā par katru pārskata gadu. Tas nozīmē, ka sabiedrībām, uz kurām attiecas direktīva, ir jāpublicē arī gada pārskati un konsolidētie gada pārskati.

Filiālēm un ārvalstu komersantu pārstāvniecībām pienākumu sagatavot gada pārskatu nosaka attiecīgo saimnieciskās darbības veidu un nodokļu likumos noteiktās finanšu pārskatu sagatavošanas prasības.

Grāmatvedības likumā atcelta prasība par sākuma bilances sagatavošanu, uzsākot uzņēmuma darbību.

Prasība iesniegt gada pārskatu neattiecas uz biedrību, nodibinājumu, arodbiedrību un arodbiedrību apvienību, reliģisko organizāciju un tās iestādi, kā arī politisko organizāciju (partiju) un politisko organizāciju apvienību. Šo personu gada pārskata sagatavošanu, tāpat kā līdz šim, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 808 "Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem".

Prasība iesniegt gada pārskatu neattiecas arī uz maksātnespējas procesā esošiem uzņēmumiem, par kuriem administrators nav pieņēmis lēmumu par darbības turpināšanu. 

Saimnieciskās darbības pārskats

Grāmatvedības likuma 19. pants izskaidro terminu "saimnieciskās darbības pārskats". Tas ir pārskats par laikposmu, kas ir īsāks nekā gads, un to komercsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība sagatavo lēmuma pieņemšanas nolūkā attiecīgi Komerclikumā vai Kooperatīvo sabiedrību likumā paredzētajos gadījumos. 

Saimnieciskās darbības pārskatu sagatavo saskaņā ar normatīvajos aktos attiecīgajam uzņēmumam paredzētajiem gada pārskata sagatavošanas noteikumiem un piemēro kārtību, kādā sagatavo starpperiodu pārskatu.

Šajā pantā arī noteikti gadījumi, kad sagatavo saimnieciskās darbības pārskatu, t.i., ja aprēķina ārkārtas dividendes, palielina pamatkapitālu, veic reorganizāciju, izbeidz darbību.

Slēguma finanšu pārskats

Likums nosaka divu veidu slēguma finanšu pārskatus — slēguma finanšu pārskats uzņēmuma reorganizācijas gadījumā un slēguma finanšu pārskats uzņēmuma darbības izbeigšanas gadījumā, jo tie ir sagatavojami atšķirīgi.

Reorganizācijas gadījumā slēguma finanšu pārskats ir sagatavojams saskaņā ar vispārējiem gada pārskata sagatavošanas, pārbaudes, iesniegšanas un publicēšanas noteikumiem.

Savukārt, izbeidzot darbību, arī maksātnespējas procesa gadījumā, slēguma finanšu pārskatā ir jāiekļauj tikai bilance un peļņas un zaudējumu aprēķins (PZA).

Maksātnespēja 

Grāmatvedības likuma 22. pants nosaka, kā sagatavot parādnieka bilanci un finanšu pārskatu juridiskās personas maksātnespējas procesā.

Maksātnespējas gadījumā parādnieka bilanci sagatavo uzreiz pēc maksātnespējas procesa sagatavošanas. Arī tad, ja nav pieņemts lēmums par darbības turpināšanu, administratoram jāsagatavo finanšu pārskats (bilance un PZA).

Pašlaik Maksātnespējas likumā gada pārskats (bilance un PZA) jāsagatavo un jāiesniedz VID tikai tad, ja ir lēmums par darbības turpināšanu.

Īpaši noteikumi IIN un MUN maksātājiem

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un MUN maksātājiem nav saistošas prasības par gada pārskata, saimnieciskās darbības pārskata, slēguma finanšu pārskata, parādnieka bilances un finanšu pārskatu maksātnespējas gadījumā.

Ieņēmumus, izdevumus un saimnieciskos darījumus reģistrē vienkāršā vai divkāršā ierakstā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Pārskata gada sākums, beigas un ilgums

Grāmatvedības likums papildināts par biedrības, nodibinājuma, arodbiedrības, reliģisko organizāciju, politisko organizāciju gada pārskatiem, kas:

• aptver 12 mēnešus un sakrīt ar kalendāra gadu;
• uzsākot vai beidzot darbību — var būt īsāks par 12 mēnešiem.

Savukārt likuma 26. pantā "Īpaši noteikumi par biedrības, nodibinājuma, arodbiedrības un arodbiedrību apvienības, reliģiskās organizācijas un tās iestādes, kā arī politiskās organizācijas (partijas) un politisko organizāciju (partiju) apvienības pārskata gadu" noteikts, ka katras šādas personas pārskata gads aptver 12 mēnešus un sakrīt ar kalendāra gadu. Līdz šim tas īpaši noteikts nebija, to varēja izsecināt no attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem.

Grāmatvedības dokumentu glabāšana

Grāmatvedības likuma V nodaļā "Grāmatvedības dokumentu glabāšana" daudz kas ir pārņemts no "vecā" likuma.

Grāmatvedības dokumentu minimālais glabāšanas laiks:

• gada pārskatiem — līdz uzņēmuma reorganizācijai vai darbības izbeigšanai;
• inventarizācijas sarakstiem, grāmatvedības reģistriem un grāmatvedības organizācijas dokumentiem — 10 gadi;
• attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto darba samaksu, samaksu par piešķirtā atvaļinājuma laiku un neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšanu, atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku u.tml. ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem, kuru datums ir agrāks par 1999. gada 1. janvāri, — 75 gadi;
• šā panta 3. punktā minētajiem attaisnojuma dokumentiem, kuru datums ir 1999. gada 1. janvāris vai vēlāks, ja tie ietver informāciju par darbiniekiem aprēķināto darba samaksu, atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku u.tml. ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem, — 10 gadi.

Jaunums — attaisnojuma dokumenti par piešķirto atvaļinājumu un neizmantoto atvaļinājumu darbiniekiem jāglabā 10 gadus no dienas, kad izbeigtas darba tiesiskās attiecības. Pārējiem dokumentiem glabāšanas laiks ir ne mazāks kā pieci gadi.

Glabāšanas laiks ir vienāds gan papīra, gan elektroniskas formas dokumentiem.

Ja dokumenti ir tikai papīra formā, tie ir jāglabā tikai Latvijas teritorijā. Ja tie ir elektroniskā formā, tad var glabāt arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā.

Papīra dokumentu saglabāšana

Grāmatvedības likumā ir pārņemti likuma "Par grāmatvedību" 10. panta nosacījumi:

• tiesības papīra formas grāmatvedības dokumentu pārvērst elektroniskā formā;
• pārvērstajam dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā oriģinālajam dokumentam;
• uzņēmumam ir tiesības iznīcināt oriģinālo dokumentu, ievērojot likumā ietvertos noteikumus.

Jebkurš grāmatvedības dokuments var tikt sagatavots elektroniskā formā vai papīra formā.

Kompetences sadalījums

VI nodaļa nosaka kompetences sadalījumu grāmatvedības jomā. Likumā norādītas galvenās Finanšu ministrijas funkcijas grāmatvedības politikas īstenošanā, detalizēti noteikti uzņēmuma vadītāja pienākumi grāmatvedības jomā, kā arī atbilstoši MK noteikumiem Nr. 585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" noteiktas vadītāja tiesības grāmatvedības jomā un atvieglojumi noteiktu kategoriju uzņēmumu vadītājiem.

Šajā nodaļā ir arī noteikti gan uzņēmuma vadītāja pienākumi, gan tiesības grāmatvedības jomā.

Kurš var kārtot grāmatvedību?

Likuma VII nodaļā "Persona, kura ir tiesīga kārtot grāmatvedību" ir noteikts, kas ir uzņēmuma un kas ir ārpakalpojuma grāmatvedis. Par ārpakalpojuma grāmatvedi var būt fiziskā persona, kura ir ieguvusi vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību (koledžas izglītību) Profesionālās izglītības likuma izpratnē vai akadēmisko augstāko izglītību (vismaz bakalaura grādu) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā un tai ir vismaz triju gadu pieredze grāmatvedības jomā.

Jaunajā likumā ir precīzi uzskaitīti grāmatveža pienākumi:

• sagatavo gada pārskatus, konsolidētos gada pārskatus;
• kompetenta veikt visus likumā noteiktos pienākumus un kuras kompetenci apliecina attiecīgs izglītības dokuments, pieredze vai atbilstošs zināšanas grāmatvedības jomā apliecinošs sertifikāts.

Grāmatvedības likums papildināts ar iespēju atsevišķu uzņēmumu vadītājiem grāmatvedību kārtot pašiem. Tas var būt:

• reliģiskās organizācijas vadītājs, ja ir vienkāršais ieraksts;
• biedrības un nodibinājuma valdes loceklis;
• maksātnespējas administrators;
• brīvprātīgā darba veicējs — tikai biedrībām.

Apdrošināšana

Ārpakalpojuma grāmatvedim ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par profesionālās darbības vai bezdarbības rezultātā klientam nodarītajiem zaudējumiem. Taču ir izmaiņas minimālajos limitos. No 2023. gada 1. janvāra būs jāvērtē klienta neto apgrozījums.

Ārpakalpojuma grāmatveža profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālais atbildības limits no 2023. gada nedrīkstēs būt mazāks par:

• 3000 eiro, ja vismaz viena klienta neto apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskās darbības iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz vai ir vienāds ar 300 000 eiro;
• 5000 eiro, ja vismaz viena klienta neto apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskās darbības iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 300 000 eiro.

Savukārt Grāmatvedības likuma VIII nodaļa nosaka administratīvos pārkāpumus grāmatvedības jomā un kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā. Sodu apmērs ir palicis līdzšinējais.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada decembra (480.) numurā.