Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, ko Saeima trešajā galīgajā lasījumā pieņēma 2020. gada 30. janvārī,   stājas spēkā 12. februārī. Grozījumi pieņemti attiecībā uz jau esošu normu precizēšanu un jaunu normu ieviešanu.

Kā informē zvērinātu advokātu birojs SORAINEN, likumā izmaiņas paredzētas attiecībā uz:

• hibrīdneatbilstību regulējuma ieviešanu;
• izceļošanas nodokļa piemērošanu;
• avansa maksājumiem, kas pārsniedz 12 mēnešu periodu;
• ieguldījumiem publiskajā infrastruktūrā;
• reprezentatīva automobiļa iegādes vērtības noteikšanu;
• nerezidenta ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas un iznomāšanas Latvijā;
• personāla ilgtspējas pasākumiem;
• pastāvīgo pārstāvniecību finanšu pārskata iesniegšanas termiņu;
• kapitāldaļu atsavināšanu.

Izmaiņas veiktas arī likuma pārejas noteikumos, nosakot, ka likuma 2. panta 3.¹ daļa un 7.¹ panta divpadsmitā daļa stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Savukārt likuma 8. panta piektās daļas 8. punkts piemērojams, sākot ar pārskata gadu, kas sākas 2019. gada 1. janvārī, bet likuma 8. panta četrpadsmitā daļa piemērojama aktīviem, kas iegādāti, sākot ar 2020. gada 1. janvāri.

Attiecīgi likuma 8. pants regulē ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus. Šā panta piektās daļas 8. punkts paredz, ka, neatkarīgi no šajā pantā minētā ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi ir arī izdevumi par transportlīdzekļa (izņemot reprezentatīvo automobili) degvielu neatkarīgi no tā, vai attiecīgais transportlīdzeklis ir izmantots tikai saimnieciskajā darbībā, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar transportlīdzeklim noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 km, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20%, ja ir izpildīts viens no šādiem kritērijiem:

• par transportlīdzekli tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN),
• transportlīdzeklis ir atbrīvots no aplikšanas ar UVTN saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14. panta pirmās daļas 5. un 6. punktu,
• nodokļa maksātājs ir atbilstīga lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība vai atbilstīga mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, vai zvejnieka saimniecība.

Savukārt 8. panta četrpadsmitā daļa noteic, ka personāla ilgtspējas pasākumu izdevumos iekļauj pārskata gadā grāmatvedībā izmaksās iekļauto sociālās infrastruktūras aktīvu vērtības samazinājumu, kā arī šo aktīvu atlikušo vērtību, ja aktīvs tiek norakstīts.

Izdevumi saistībā ar sociālās infrastruktūras objektiem šā likuma izpratnē ir tādi objekti, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību un nav paredzēti dzīvesvietas nodrošināšanai darbiniekam. Tie ir:

• darbinieku izmitināšanas izdevumi, ja darbs notiek arī nakts maiņās,
• izdevumi par sportam, ēdināšanai un darbinieku bērnu pieskatīšanai paredzētajām telpām.

Tātad kopš 2020. pārskata gada šādi izdevumi ir attiecināmi uz personāla ilgtspējas pasākumiem!

Par plānotajiem UIN likuma grozījumiem