Pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas izstrādāts MK noteikumu Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” (noteikumi) grozījumu projekts. Jāteic, ka šo noteikumu normas tiešām sen nav aktualizētas. Neskatoties uz to, ka grozījumu teksts nav liels (tikai pieci punkti), tas būtiski un patīkami pārsteigs personas, kuras tiek nosūtītas gan komandējumos, gan darba braucienos. Atliek vien gaidīt, kad grozījumi gūs tiesisko apstiprinājumu un tiks noteikts to spēkā stāšanas datums.

Dienas nauda un papildu izdevumi darba specifikas dēļ

Atgādināšu, ka noteikumos ir minēti divi atlīdzināmo izdevumu termini: dienas nauda, ja persona nosūtīta komandējumā, un papildu izdevumi, kas darba specifikas dēļ rodas darba brauciena laikā. Neskatoties uz to, ka ik gadu ir inflācija, dienas naudas norma netika precizēta, proti, tā bijusi 4 lati dienā, ja komandējums notika Latvijā. Vienīgā atšķirība saistīta ar pāreju uz eiro 2014. gadā, kad norma tika pārrēķināta un, noapaļojot apstiprināta 6 eiro apmērā. Minētā noapaļošana deva dienas naudai pieaugumu ≈ 5% apmērā, kaut gan inflācija kopš 2002. gada (iepriekšējos noteikumos apstiprinātā norma) līdz pēdējam laikam, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ir bijusi ≈ 80%.

Ņemot vērā cenu kāpumu no 2002. līdz 2019. gadam, var konstatēt, ka 17 gadu laikā dažādu pakalpojumu izmaksas ievērojami cēlušās un līdz ar to nav iespējams ar gandrīz tādu pašu dienas naudas apmēru kā 2002. gadā saņemt līdzvērtīgas preces un pakalpojumus.

Tādējādi nepieciešams pārskatīt un paaugstināt dienas naudas (arī viesnīcu izdevumu kompensācijas) apmēru komandējumiem pa Latviju. Grozījumu projekts paredz aizstāt 21.2. apakšpunktā (Papildnosacījumi komandējumiem Latvijas Republikā) vārdus „sešus eiro” ar skaitli un vārdu „16 eiro”. Acīmredzot analoģiska summa attiecas arī uz papildu izdevumu atlīdzināšanu darba braucienā. Tomēr arvien nav saprotama vēlme lietot divus atšķirīgus terminus vienai “lietai”, jo dienas nauda un papildu izdevumi pēc būtības un vērtības ir vienādi (sk. 42. punktu).

Braucieni sabiedriskajā transportā

Atbilstoši noteikumu Nr. 969 8.10. apakšpunkta spēkā esošai redakcijai darbinieka braukšanas izdevumus Latvijas Republikas teritorijā sabiedriskajā transportā (arī taksometros) atlīdzina par summu, kas nepārsniedz 30% no visām komandējuma dienām noteiktās dienas naudas kopsummas (ja ir iesniegti attiecīgos izdevumus apliecinoši attaisnojuma dokumenti). Ņemot vērā to, ka vairākās Latvijas pilsētās ievērojami ir paaugstinājusies maksa par braukšanu sabiedriskajā transportā (arī taksometros), Finanšu ministrijas ieskatā nepieciešams paaugstināt arī braukšanas izdevumu apmēru komandējumiem pa Latviju. Piemēram, ja darbinieks ir nosūtīts uz Rīgu no citas pašvaldības komandējumā uz vienu dienu, braukšanas izdevumi 30% apmērā no noteiktās dienas naudas summas nesedz izdevumus pilnībā).

Par 30% no 6 eiro (1,80 eiro) Rīgā ir iespējams tikai viens brauciens!

Grozījumu projekts paredz aizstāt 8.10. apakšpunktā skaitli un zīmi “30%” ar skaitli un zīmi “50%”. Tātad par braucieniem sabiedriskajā transportā (arī taksometros) atlīdzina summu, kas nepārsniedz (8 eiro × visu komandējuma dienu skaits), ja ir iesniegti attiecīgos izdevumus apliecinoši attaisnojuma dokumenti.

Komandējumu un darba braucienu diennakts normu apmērs ir pārskatīts un pietuvināts komandējumu diennakts normu apmēriem, ko kompensē citas Baltijas valstis.

Rīkojuma elektroniskā forma

Saskaņā ar noteikumu Nr. 969 2. punktu darbinieku (arī citu personu) nosūta komandējumā ar vadītāja rakstisku rīkojumu. Elektronisko dokumentu likuma 3. panta otrā daļa noteic, ka elektroniskais dokuments uzskatāms par pašrocīgi parakstītu, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts. Līdz ar to institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai rīkojums ir jāparaksta pašrocīgi vai ar drošu elektronisko parakstu.

Savukārt atbilstoši likuma “Par grāmatvedību” 7.¹ pantam iekšējs attaisnojuma dokuments var nesaturēt rekvizītu “paraksts”, ja to ir apliecinājusi (autorizējusi) par saimnieciskā darījuma veikšanu un iekšējā attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgā persona uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā.

Droša elektroniskā paraksta izmantošana institūcijām rada administratīvo slogu un finanšu izdevumu apjoma pieaugumu, taču, ņemot vērā strauju tehnoloģiju attīstību, institūcijās jau tiek ieviestas informācijas sistēmas, kas nodrošina dokumentu elektronisko virzību. Līdz ar to šādu informācijas sistēmu izmatošana ir ātrāka, ērtāka un vienlaikus nodrošina tā juridisko spēku, kā arī samazina iestādes finanšu izdevumus.

Informācijas sistēmai jānodrošina elektroniskā dokumenta apliecināšanas (autorizācijas) pierādīšanas iespēja un iespēja darbiniekam iepazīties ar apliecināto (autorizēto) dokumentu. Šie grozījumi iestrādāti jaunajā 2.¹ punktā.

Viesnīcas izdevumi Rīgā un Latvijā

Noteikumu grozījumos paredzēts precizēt 21.3. apakšpunktu: izdevumus par viesnīcu (naktsmītni) (tajā skaitā izdevumi par vietas rezervēšanu) atlīdzina saskaņā ar iesniegtajiem samaksātajiem rēķiniem. Budžeta iestāžu darbinieku izdevumiem par viesnīcu (naktsmītni) noteiktā maksimālā norma Rīgā – 100 eiro (bija – 57) par diennakti, citās apdzīvotās vietās – 60 eiro (bija – 43) par diennakti.

Terminoloģijas saskaņošana

Precizēts noteikumu Nr. 969 12.2. apakšpunkts, aizstājot vārdus “iesniegtajiem dokumentiem” ar vārdiem “naudas izdevumus apliecinošiem dokumentiem”, tādējādi saskaņojot lietoto terminoloģiju ar MK noteikumu Nr. 585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 8.² 3. punktā lietoto terminoloģiju. Grāmatvedībā darbinieks var iesniegt naudas izdevumus apliecinošus dokumentu oriģinālus vai – institūcijas vadītāja noteiktā kārtībā - elektronisku kopiju (skenēta dokumenta vai digitāla fotoattēla veidā).

Noteikumu pielikums ar jaunajām normām

Pārstrādāta arī noteikumu Nr. 969 tabula (1. pielikums) ar dienas naudas un viesnīcu izdevumu normām ārvalstīs. Turklāt saraksts ir papildināts ar vairākām valstīm, kas līdz šim nav bijušas sarakstā (bija – 77, patlaban ir – 91).

Noteikumu projekts ietekmēs komersantus, organizācijas, iestādes un citas institūcijas un viņu darbiniekus, ierēdņus, karavīrus, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes amatpersonas un citas fiziskās personas, kuras ir algas nodokļa maksātājas un kuras dodas komandējumos vai darba braucienos.

Raksts publicēts žurnāla "Bilance" 452. numurā.