Augstākās tiesas ārkārtas plēnumā, ko 9. decembrī sasauca Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, konstatēti būtiski trūkumi e-lietas ieviešanā un tika lemts par pasākumiem lietu dalībnieku interešu aizsardzībai.

Ārkārtas plēnuma sasaukšanas iemesls ir sasteigta un nepārdomāta pāreja uz lietu elektronisku izskatīšanu, nenodrošinot atbilstošu Tiesu informatīvās sistēmas funkcionalitāti un tiesu tehnisko aprīkojumu, kas var aizskart personu tiesības uz taisnīgu tiesu.

Plēnums atzina, ka tehniski uzlabojumi un mūsdienīgu tehnoloģiju plašāka izmantošana, kurā ņemta vērā tiesu darba specifika, sekmē tiesvedību ātrāku un kvalitatīvāku norisi. Turpretim neatbilstošu un nekvalitatīvu tehnisko risinājumu ieviešana var būtiski kavēt tiesvedību procesus un aizskart lietu dalībnieku tiesības uz taisnīgu tiesu, kā arī nodarīt kaitējumu tautsaimniecībai.

Plēnums arī norādīja, ka tiesības uz taisnīgu tiesu jānodrošina pastāvīgi, tām jābūt praktiskām un efektīvām, nevis teorētiskām un iluzorām. Nav pieļaujams, ka nepilnības Tiesu informatīvajā sistēmā un tās zemā veiktspēja, kā arī tiesu nepietiekamais tehniskais nodrošinājums darbam ar elektroniskajām lietām kļūst par iemeslu tam, ka paildzinās lietu izskatīšanas termiņi un tiek apgrūtināta lietu dalībnieku iespēja pilnvērtīgi piedalīties savās tiesvedībās.

Iepriekš minētie šķēršļi netika novērsti pirms šā gada 1. decembra, kad stājās spēkā vairākos likumos noteiktā prasība nodrošināt lietu elektronisku vešanu.

E-lietas ieviešanas procesā tiesnešu un tiesu darbinieku iesaistīšana tehnisko risinājumu izstrādē un pārbaudē bija nepietiekama un netika ņemti vērā tiesnešu iebildumi un priekšlikumi, kā arī netika ņemts vērā Senāta viedoklis par reformas īstenošanas risku saprātīgu pārvaldību. Pirmajā e-lietas ieviešanas nedēļā konstatēti daudzi trūkumi un elektroniskās lietvedības sistēmas defekti un darbības nestabilitāte. Turklāt  tikai 43% tiesu zāļu pilnībā nodrošinātas lietu izskatīšanai digitālā formātā.

Augstākās tiesas plēnums nolēma, ka šādos apstākļos vienīgais drošais veids tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanai ir nodrošināt visu lietas materiālu paralēlu uzglabāšanu arī papīra formā. Tādējādi visiem lietu dalībniekiem tiks nodrošināta pilnvērtīga iespēja iepazīties ar lietas materiāliem, un arī tiks mazināta negatīvā ietekme uz tiesu darba efektivitāti.

Plēnums arī nolēma aicināt Tieslietu ministriju turpmāk neieviest līdz galam neizstrādātus un reālajā darbībā nepārbaudītus tehniskos risinājumus, kuri var apdraudēt tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanu, un ņemt vērā no tiesām saņemto informāciju.

Komentējot plēnuma lēmumu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs A.Strupišs norāda: “Jaunas tehnoloģijas var palīdzēt uzlabot tiesu darbu un padarīt tiesas pieejamākas sabiedrībai, taču praksē šīs solītās tehnoloģijas nav ieviestas. Vienlaikus tiesām ar likumu ir noteikts pienākums strādāt tā, it kā viņu rīcībā jau būtu atbilstoša sistēma un tehniskais aprīkojums. Plēnums lēma, kā šo nepārdomāto situāciju risināt, lai neciestu lietu dalībnieki intereses, nepaildzinātos lietu izskatīšanas termiņi un neciestu tiesvedības kvalitāte. Lai mazinātu negatīvās sekas, plēnums sniedza tādu jaunā regulējuma iztulkojumu, ar kuru paredzēts saglabāt lietas materiālu paralēlu organizēšanu papīra formātā pilnā apmērā līdz tiks izdarīti nepieciešami IT sistēmu uzlabojumi un tiesas nodrošinātas ar e-lietu vešanai nepieciešamo tehnisko aprīkojumu.”

Augstākās tiesas plēnuma lēmums: “Par tiesību uz taisnīgu tiesu un vienveidīgas tiesu prakses nodrošināšanu saistībā ar tiesu darba organizāciju”