0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTILatvijas nerezidents un rezidents. A1 sertifikāts grāmatveža acīm

Latvijas nerezidents un rezidents. A1 sertifikāts grāmatveža acīm

Oskars Springis, Nordstern LTD (Apvienotā Karaliste) galvenais grāmatvedis, grāmatvedības sistēmu konsultants, Anglijas un Velsas kvalificēto grāmatvežu institūta biedrs

Arvien biežāk tiek uzdoti jautājumi par nerezidenta nodarbināšanu Latvijā. Pirms sāk darba attiecības, ir jānoskaidro, vai nerezidentam ir vai nav izsniegts A1 sertifikāts, jo nerezidentam varētu būt darbavieta rezidences valstī un viņš tur var maksāt sociālās iemaksas. Kas ir ārzemnieks? Ārzemnieks ir jebkura persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis vai Latvijas Republikas nepilsonis. Latvijas Republikas tiesību akti izšķir divas ārzemnieku kategorijas: Eiropas Savienības (turpmāk tekstā — Savienība) pilsoņi — ar to saprot gan Eiropas Savienības dalībvalstu, gan arī Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu (ES27 + Lihtenšteina + Islande + Norvēģija) pilsoņus un Šveices Konfederācijas pilsoņus, kuriem Latvijā ir līdzvērtīgs statuss…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Arvien biežāk tiek uzdoti jautājumi par nerezidenta nodarbināšanu Latvijā. Pirms sāk darba attiecības, ir jānoskaidro, vai nerezidentam ir vai nav izsniegts A1 sertifikāts, jo nerezidentam varētu būt darbavieta rezidences valstī un viņš tur var maksāt sociālās iemaksas.

Kas ir ārzemnieks?

Ārzemnieks ir jebkura persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis vai Latvijas Republikas nepilsonis. Latvijas Republikas tiesību akti izšķir divas ārzemnieku kategorijas:

  • Eiropas Savienības (turpmāk tekstā — Savienība) pilsoņi — ar to saprot gan Eiropas Savienības dalībvalstu, gan arī Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu (ES27 + Lihtenšteina + Islande + Norvēģija) pilsoņus un Šveices Konfederācijas pilsoņus, kuriem Latvijā ir līdzvērtīgs statuss ar Latvijas Republikas pilsoņiem;
  • trešo valstu pilsoņi, kuru ieceļošanai un nodarbinātībai Latvijā tiek piemēroti papildu nosacījumi.

Atbilstoši ES normatīvajam regulējumam Savienības pilsoņiem, lai ieceļotu, uzturētos un strādātu Latvijā, nav gandrīz nekādu ierobežojumu. Savienības pilsonis var sākt darbu pēc darba līguma noslēgšanas. Savienības pilsoņiem, kuri vēlas uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par trim mēnešiem nepārtraukti, ir jāreģistrējas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un jāsaņem reģistrācijas apliecība, taču šī reģistrācija nav nepieciešama līdz sešu mēnešu termiņam, ja Savienības pilsonis uzturas Latvijā ar mērķi atrast darbu. Lai reģistrētos, ir jāaizpilda «Anketa Eiropas Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļa uzturēšanās tiesības apliecinoša dokumenta pieprasīšanai» un jāiesniedz personas apliecinošs dokuments, kas ir derīgs ceļošanai (pase vai ID). Anketu var atrast PMLP mājaslapā (https://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/pakalpojumi/iecelosana–lv/anketas).

Trešo valstu pilsoņu nodarbinātībai Latvijā pastāv virkne ierobežojumu gan ieceļošanai (nepieciešama vīza), gan uzturēšanās (nepieciešama uzturēšanās atļauja), gan nodarbinātībai (tiesības uz nodarbinātību), turklāt darba devējs uzņemas pilnu atbildību gan par ārzemnieka nodarbinātību (t.sk. ierobežojumi attiecībā uz atalgojumu), gan uzturēšanos (t.sk. dzīvesvieta un veselības aprūpe), gan nepieciešamības gadījumā — izraidīšanas izdevumiem. Pēdējais gadījums šajā rakstā netiek apskatīts.

Kas ir rezidents, un kas ir nerezidents?

Likuma «Par nodokļiem un nodevām» 14. pants nosaka nodokļu maksātāju klasifikāciju:

(1)   Latvijas Republikas likumos noteiktos nodokļus (nodevas) maksā:

  • 1)    iekšzemes nodokļu maksātāji (rezidenti);
  • 2)    ārvalstu nodokļu maksātāji (nerezidenti).

(2)   Nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja:

  • 1)   šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai
  • 2)   šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai
  • 3)    šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

(3)   Šā panta otrās daļas 2. punkta piemērošanai:

  • 1)    fiziskā persona, kas nav atzīta par rezidentu pirmstaksācijas gadā, tiks uzskatīta par rezidentu taksācijas gadā ar datumu, kad tā pirmoreiz ieradās Latvijā;
  • 2)    fiziskā persona, kas netiks atzīta par rezidentu pēctaksācijas gadā, netiks atzīta par rezidentu arī taksācijas gadā pēc datuma, kad tā atstāja Latviju, ja laika posmā pēc šā datuma šai personai ir ciešākas attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju (šai personai ārvalstīs pieder īpašums vai dzīvo ģimene, vai tā veic ārvalstīs sociālās apdrošināšanas maksājumus).

(4)   Nodokļu likumos nodokļu maksātājs, kurš nav fiziskā persona, tiks uzskatīts par rezidentu, ja tas ir izveidots un reģistrēts vai tas bija jāizveido un jāreģistrē saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

(5)   Nodokļu maksātāji, kuri neatbilst šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas nosacījumiem, uzskatāmi par nerezidentiem. Nerezidenti maksā nodokļus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā gūto ienākumu, kā arī citus nodokļus atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem.

Apskatīsim piemērus!

1. piemērs

Igaunijas pilsonis Erki Kirde sāk darba attiecības Latvijas uzņēmumā, tas viņam būs vienīgais darbs un vienīgais ienākumu avots. Erki strādās no mājām, kas atrodas Latvijas teritorijā. Nodokļu aprēķināšanas vajadzībām Erki ir Latvijas rezidents, jo uzturas Latvijā vairāk par 183 dienām.

2. piemērs

Apvienotās Karalistes pilsonis Džons Brauns strādā un dzīvo Apvienotajā Karalistē. Strādā pastāvīgu darbu 6 stundas dienā. 2018. gada 1. novembrī tika pieņemts darbā Latvijas uzņēmumā darbam 2 stundas dienā. 2019. gada 1. augustā Dž. Brauns iesniedza Latvijas darba devējam Apvienotās Karalistes izsniegtu A1 sertifikātu, sertifikāta sākuma datums ir 2018. gada 1. novembris. Nodokļu aprēķināšanas vajadzībām Džons ir Latvijas nerezidents, jo Latvijā neuzturas vispār.

3. piemērs

Apvienotās Karalistes pilsone Kerola Blanta no 2019. gada 1. septembra sāk darba attiecības ar Latvijas uzņēmumu. Kerolai ir Apvienotās Karalistes izsniegts A1 sertifikāts, un Kerolai tas ir papildu darbs, pamatdarbs ir Apvienotajā Karalistē. Kerola strādās no mājām Apvienotajā Karalistē. Nodokļu aprēķināšanas vajadzībām Kerola ir Latvijas nerezidente, jo Latvijā neuzturas vispār.

Visos piemēros uzņēmumi NAV mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji. Neviens no darbiniekiem NAV pensionārs, ieslodzītais vai valdes loceklis.

Kas notiek pirmajā piemērā?

Ar darbinieku noslēdz darba līgumu saskaņā ar Darba likumu. Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 827) 8. punkts nosaka:

Darba devējs (tai skaitā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs un jaunuzņēmums) katru darba ņēmēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā, iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem (1. pielikums) šādos termiņos: par personām, kuras uzsāk darbu, — ne vēlāk kā vienu dienu, pirms persona uzsāk darbu, ja ziņas tiek sniegtas papīra formā, vai ne vēlāk kā vienu stundu, pirms persona uzsāk darbu, ja ziņas tiek sniegtas elektroniski Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.

Tātad par Erki ir jāsniedz «Ziņas par darba ņēmējiem» (1. pielikums), norādot PMLP piešķirto personas kodu, ziņu kodu «11 — Darba ņēmēja statusa iegūšana», datumu, ar kuru sāk darba attiecības, un profesijas (aroda, amata, specialitātes) kodu atbilstoši Profesiju klasifikatoram.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 827 21. un 21.1 2. punktu katru mēnesi līdz datumam, kas noteikts kā ikmēneša obligāto iemaksu veikšanas termiņš, Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk — VID) jāiesniedz Darba devēja ziņojums (VSAOI un IIN), aizpildot sadaļā «1. Apdrošināmi visiem valsts sociālās apdrošināšanas veidiem» 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. aili. Ja pārskata mēnesī personai ir vairāki nodarbinātības periodi, ailes aizpilda par katru nodarbinātības periodu atsevišķi.

Saskaņā ar likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 17. panta 7. daļu un Ministru kabineta 2008.gada 25.augusta noteikumu Nr. 677 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem" (turpmāk — MK noteikumi Nr. 677) 5. punktu darba devējam jāiesniedz VID "Paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām" (kopsavilkums) ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1. februārī, ja darba attiecības pastāvējušas līdz gada beigām. Paziņojumu par fiziskajām personām izmaksātajām summām par to darbinieku, ar kuru darba attiecības nav pastāvējušas līdz gada beigām, darba devējs iesniedz VID līdz tā mēneša 15. datumam, kas seko darba attiecību izbeigšanās mēnesim vai mēnesim, kurā darbinieks ir bijis nodarbināts steidzamos, īslaicīgos vai vienreizējos darbos. Paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām VID iesniedz tikai par rezidentiem.

Otrais piemērs – vissarežģītākais

Uzsākot darba attiecības ar Džonu, ir jāiesniedz iepriekš minētās "Ziņas par darba ņēmējiem" tāpat kā pirmajā piemērā saskaņā ar MK noteikumu Nr. 827 8. punktu. Tāpat katru mēnesi ir jāiesniedz Darba devēja ziņojums (VSAOI un IIN), aizpildot sadaļā «1. Apdrošināmi visiem valsts sociālās apdrošināšanas veidiem» 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 9. aili. Ja pārskata mēnesī personai ir vairāki nodarbinātības periodi, ailes aizpilda par katru nodarbinātības periodu atsevišķi. 8. aile par ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli NAV jāaizpilda. Nerezidenta ar nodokli apliekamie ienākumi ir uzskaitīti likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 3. panta trešajā daļā. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 827 10. punktu nodoklis no izmaksām fiziskajai personai — nerezidentam ieturams ienākuma izmaksas vietā, piemērojot likuma «Par iedzīvotāju nodokli» 17. panta desmito un divpadsmito daļu, ja nerezidenta ienākums saskaņā ar likuma «Par iedzīvotāju nodokli» 3. panta trešo daļu ir apliekams ar nodokli, un par fiziskās personas — nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā iesniedzams pārskats (4. pielikums, EDS nosaukums «IIN pārskats par izmaksām nerezidentiem»). Paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām nerezidentiem VID nav jāiesniedz.

2019. gada 1. augustā Džons iesniedz darba devējam Apvienotajā Karalistē izsniegtu A1 sertifikātu. Sertifikāta sākuma datums ir 2018. gada 1. novembris. Tātad visu šo nodarbinātības periodu Džons ir persona, kas nav obligāti sociāli apdrošināma, jo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu 11. panta 1. punktu persona var būt pakļauta tikai vienas dalībvalsts tiesību aktiem. Ja fiziskajai personai citas dalībvalsts kompetentā iestāde ir izsniegusi A1 sertifikātu, atbilstoši kurai uz personu attiecas šīs dalībvalsts tiesību akti sociālajā jomā, tā Latvijā nav obligāti sociāli apdrošināma. Tādējādi, ja Apvienotās Karalistes pilsonis Latvijas uzņēmumā ir nodarbināts un saņem atlīdzību, bet valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) tiek veiktas Apvienotajā Karalistē, Apvienotās Karalistes pilsonis Latvijā nav jāreģistrē kā darba ņēmējs. Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 827, kad ir iesniegts citas dalībvalsts izsniegts A1 sertifikāts, par šo darbinieku obligātās iemaksas Latvijā nav jāveic un VID jāiesniedz Ziņas par darba ņēmējiem ar darba ņēmēja statusa zaudēšanas kodu «25» ar tā mēneša pēdējo dienu, par kuru jau ir iesniegts Darba devēja ziņojums (VSAOI un IIN), tātad ar 31. jūliju. Atbrīvojot šo darbinieku, paziņojums par fiziskajām personai izmaksātajām summām (kopsavilkums) nav jāiesniedz. Turpmāk šis darbinieks jāuzrāda Darba devēja ziņojuma (VSAOI un IIN) 4. sadaļā «Personas, kuras nav obligāti sociāli apdrošināmas», laukā «VSA statuss» jānorāda «Darba ņēmējs» un laukā «Darba attiecību veids» jānorāda «DŅ strādā un dzīvo ārpus LR» (arī tad, ja darba ņēmējs strādā LV), jāatzīmē uzņēmējdarbības riska valsts nodeva, jo Ministru kabineta noteikumu Nr. 694 «Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2019. gadā» 2. punkts nosaka, ka valsts nodevas apmērs pārskata mēnesī ir 0,36 eiro. Darba devējs uzņēmējdarbības riska valsts nodevu aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru netiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis. Tāpat arī turpmāk ir jāsniedz IIN pārskats par izmaksām nerezidentiem un iedzīvotāju ienākuma nodoklis jāiemaksā valsts budžetā līdz nākamā mēneša 5. datumam. Ja uz darbinieku attiecas citas valsts sociālās apdrošināšanas sistēma, tad darba ienākumiem līdz 5233,33 eiro piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 23% apmērā, bet pārsniegumam jāpiemēro 31,4% likme. Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 10. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka, pirms ienākuma aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek atskaitīti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi vai pēc būtības līdzīgi citu dalībvalstu vai EEZ valstu normatīvajos aktos noteiktie maksājumi. Līdz ar to, ja uzņēmums ieturēs no darbinieka darba algas sociālās iemaksas un veiks šīs iemaksas valstī, no kuras saņemts A1 sertifikāts, tad sociālās iemaksas tiks ņemtas vērā, aprēķinot ieturamo iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ja sociālās iemaksas veiks darba ņēmējs patstāvīgi, tad darba devējs šīs iemaksas nevar ņemt vērā, aprēķinot ieturamo iedzīvotāju ienākuma nodokli. Pēc A1 sertifikāta saņemšanas par šo darbinieku sociālās iemaksas jāveic attiecīgajā ES dalībvalstī, tāpēc vai nu pašam darbiniekam, vai darba devējam jāsazinās ar attiecīgās valsts nodokļu administrāciju par sociālo iemaksu veikšanas kārtību. Iepriekšējo periodu iesniegtie darba devēja ziņojumi nav jālabo. Darbinieka (arī valdes locekļa) nodarbināšanai nav papildu ierobežojumu tikai tāpēc, ka ir iesniegts A1 sertifikāts. Džonu var nodarbināt, kamēr ir spēkā noslēgtais darba līgums.

Kas notiek ar jau iepriekš veiktajām iemaksām? Teorētiski VID jāiesniedz A1 sertifikāts un iesniegums, kurā norādīts, ka Apvienotās Karalistes Viņas Majestātes ieņēmumu un muitas dienests nevar pieņemt no VSAA sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā tas paredzēts likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 21.4 pantā. Līdz ar to atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumiem Nr. 164 «Kārtība, kādā tiek aprēķinātas un atmaksātas pārmaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un aprēķināts un pārskaitīts solidaritātes nodoklis» darba devējs lūdz atmaksāt pārmaksātās iemaksas, lai varētu tās samaksāt Apvienotajā Karalistē. Pēc tam kad VID atsūtīs VSAA informāciju par valsts sociālās apdrošināšanas veicējiem, kuriem radusies pārmaksa, tiks aprēķinātas Džona kā darba ņēmēja sociālās iemaksas. Tad Džonam kā darba ņēmējam nepieciešams iesniegt VSAA iesniegums. VID atmaksās iemaksas darba devējam (darba devēja daļu), VSAA — darba ņēmējam (darba ņēmēja daļu), ieturot iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kā tas darbojas dzīvē, vēl nav skaidrs. Autors ir sācis izpēti par šo jautājumu, taču tā vēl nav pabeigta.

Trešais piemērs

Faktiski tāda pati situācija kā otrajā piemērā pēc A1 sertifikāta iesniegšanas, tikai, pieņemot Kerolu darbā 2019. gada 1. septembrī, nav jāiesniedz Ziņas par darba ņēmējiem. Katru mēnesi jāiesniedz Darba devēja ziņojums (VSAOI un IIN), tā 4. sadaļā «Personas, kuras nav obligāti sociāli apdrošināmas», laukā «VSA statuss», norādot «Darba ņēmējs» un laukā «Darba attiecību veids» norādot «DŅ strādā un dzīvo ārpus LR» (arī tad, ja darba ņēmējs strādā LV), jāatzīmē uzņēmējdarbības riska valsts nodeva. Vienlaikus jāiesniedz pārskats par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā (4. pielikums, EDS nosaukums «IeIeN pārskats par izmaksām nerezidentiem»).

Raksts publicēts žurnāla BILANCE 2019. gada oktobra numurā.