Latvijas valstspilsētu ekonomikas apskats: JŪRMALA (video)

“Kas neriskē, tas nedzīvo Jūrmalā!” - vēsta pārfrāzētā versija slavenajam teicienam par šampanieša dzeršanu. “Latvijas Rivjēra”, kas asociējas ar bagātu ļaužu mītnes vietu, pēdējos gados piedzīvojusi eksistenciālu krīzi. Gan Covid-19 pandēmija, gan Krievijas iebrukums Ukrainā apturējis Jūrmalas līdzšinējos galvenos naudas pelnīšanas veidus - tūrismu no NVS valstīm un nekustamo īpašumu tirdzniecību pret termiņuzturēšanās atļaujām. Kāda ir pašreizējā situācija, kā Jūrmala adaptējas jaunajiem apstākļiem un kā raugās nākotnē?

Aplūkojot Jūrmalas lielāko uzņēmumu sarakstu, redzams, ka rūpniecība šajā pilsētā faktiski nepastāv. LURSOFT apkopotajā Jūrmalas 20 lielāko komersantu sarakstā būtībā ir tikai divi, ko varētu droši klasificēt kā ražotājus. Jūrmalā ir pārliecinoši viszemākais apstrādes rūpniecības apmērs starp valstspilsētām - pēc apgrozījuma tikai 33 miljoni eiro (2022. gadā), kamēr Ogrē tas sasniedz 113 miljonus, Liepājā un Ventspilī - katrā virs 500 miljoniem eiro, bet Rīgā tuvojas 5 miljardiem.

Uzņēmējdarbības vājums parādās arī kopējā pilsētas ekonomikas statistikā. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Jūrmalā 2021. gadā bijis 10 000 eiro, kas ļauj valstspilsētu konkurencē noturēties nedaudz virs Ogres, ieņemot priekšpēdējo vietu. Savukārt uzņēmumu saražotās produkcijas apjomā uz vienu iedzīvotāju Jūrmala ir pārliecinoši pēdējā - 7 857 eiro (2022. gadā), kas valstspilsētu vidū ir vienīgais rādītājs zem 10 000 eiro robežas. Jūrmalā ir arī viszemākais uzņēmumos nodarbināto īpatsvars - tikai ap piekto daļu no iedzīvotāju skaita.

Ārvalstu tiešās investīcijas Jūrmalā ir bijušas visai zemas - nepilni 2 miljoni eiro uz 1 000 iedzīvotājiem iepriekšējos piecos gados - kas ierindo to septītajā vietā starp valstspilsētām. Piedevām šo investīciju struktūra ir ārkārtīgi vienmuļa - vismaz divas trešdaļas ieguldījumu Jūrmalā veikti nekustamo īpašumu nozarē, un tie ienākuši no Krievijas, kā arī turīgo ļaužu ārzonām Kipras un Lielbritānijas.

Vienlaikus Jūrmalā ir otra augstākā vidējā alga valstspilsētās - 1 145 eiro (2023. gadā), un arī bezdarbs ir viens no zemākajiem (3,8%). Būtībā Jūrmalas situācija ir diezgan līdzīga Ogrei - tā ir vēl viena valstspilsēta, kas nodarbinātības un vidējo algu ziņā gūst izteiktu labumu no blakus esošās Rīgas, kurā strādā lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju. Atšķirība ir tā, ka Jūrmalā ir vēl vājāk attīstīta ražošana nekā Ogrē, savukārt spēcīgāk attīstīts tūrisms un, protams, nekustamo īpašumu tirgus.

Iespējams, ka zivi nevajag mērīt pēc tās spējas lidot, un Jūrmalas gadījumā būtu jāvērtē tieši tās vēsturiski spēcīgo pušu - tūrisma, kūrorta pakalpojumu un nekustamā īpašuma sektoru rādītāji. Patiešām, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sektorā Jūrmala ar 53 miljonu eiro vērtu apgrozījumu 2022. gadā ieņēma diezgan pārliecinošu otro vietu Latvijā, atpaliekot tikai no galvaspilsētas. Arī nekustamā īpašuma jomā Jūrmala bija otrā, aiz sevis atstājot Liepāju. Līdzīga aina arī veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu jomā. Piedevām Jūrmala salīdzinoši labi performē arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sfērā, kā arī finanšu un apdrošināšanas jomā, kur priekšā bez Rīgas palaiž vēl tikai Liepāju. Visbeidzot, krietni perspektīvāka nekā citās mazajās valstspilsētās Jūrmalā izskatās arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare, kur pilsēta ar 34 miljonu eiro apgrozījumu 2022. gadā ieņēma stabilu otro vietu Latvijā, trešajā vietā esošo Liepāju apsteidzot vairāk nekā divkārt.

Tātad ekonomikas strukturālais šķērsgriezums rāda, ka Jūrmala ieņem vienas no vadošajām pozīcijām virknē tautsaimniecības nozaru, turklāt vairākās tādās, kuras uzskatāmas par augstas pievienotās vērtības “nesējām” jeb, citiem vārdiem, par “vietām, kur nauda žāvējas”. Taču problēma ir citur - šīs nozares kaut cik pilnvērtīgi ir attīstījušās tikai Rīgā, bet pārējās Latvijas valstspilsētās labākajā gadījumā pastāv tikai to attīstības iedīgļi. Līdz ar to Jūrmalas rezultāts izskatās tik pozitīvi vienīgi relatīvā kontekstā, jo absolūtos mērogos skaitļi ir pārāk mazi, lai nodrošinātu pilsētai pārticību. Taču tie iezīmē zināmu tendenci un šo nozaru tālākas attīstības iespējamību nākotnē. Jautājums, vai šādu perspektīvu saredz, veicina, savos attīstības stratēģiskajos un rīcības plānos iekļauj arī pilsētas dome?

Lai gan Jūrmalas attīstības stratēģijā ir pieminēta nepieciešamība dažādot uzņēmējdarbību, lielākā daļa konkrēto ierosinājumu riņķo ap to pašu tūrisma un kūrorta pakalpojumu jomu - ūdensmalu attīstība “jauniem, kūrortpilsētai atbilstošiem pakalpojumu objektiem”, jahtu osta, jaunas pastaigu vietas, kafejnīcas, piestātnes. Kļūst skaidrs, ka ar “uzņēmējdarbības dažādošanu” Jūrmala pamatā saprot tikai “tūrisma piedāvājuma dažādošanu”.

No vienas puses, Jūrmalas ekonomikas stratēģiskā plānošana ir saturiski skaidri fokusēta (pretstatā daudzu citu Latvijas valstspilsētu ļoti vispārīgajai un izplūdušajai pieejai), no otras puses - vai šis fokuss tomēr nav pārāk šaurs? Lai spētu labi dzīvot tikai no tūrisma un kūrorta pakalpojumiem vien, ir jābūt, piemēram, Dubrovnikas līmeņa tūristu magnētam. Pagaidām Jūrmala nav šāda līmeņa magnēts - patiesībā pilsēta nav pat Baltijas vadošais kūrorts, jo Pērnava piesaista būtiski vairāk gan kopējo, gan ārvalstu tūristu.

Nenoliedzot tūrisma nozares kā Jūrmalas dabiskās priekšrocības tālākas attīstības svarīgumu, pilsētai tomēr būtu svētīgi paraudzīties arī citos iespējami perspektīvos virzienos, uz kuriem norādes sniedz jau minētā Latvijas valstspilsētu ekonomikas nozaru struktūras analīze.

Projektu «Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomiku» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Latvijas valstspilsētu ekonomikas apskats: JŪRMALA (video)» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2024

Lasiet arī:

• Vai Jūrmalas ekonomika sagaidīs «jauno vilni»?
• Remigranti atgriežas ekonomiski aktīvajās pilsētās
• Valstspilsētu ekonomiskie dati