Latvijas valstspilsētu ekonomikas apskats: VENTSPILS (video)

Reiz Ventspils bija pārliecinoši bagātākā pilsēta Latvijā. Tranzīta plūsmas un osta ar vienu no lielākajiem apgrozījumiem Eiropā nodrošināja to, ka Ventspils, tēlaini izsakoties, teju vai peldējās naudā, un vēl gadsimta sākumā tās iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju bija pusotru reizi lielāks nekā Rīgā.

Pēdējais gads, kad Ventspils varēja piemērot Latvijas ekonomikas līderpilsētas godu, bija 2005. gads. Togad Ventspilī saražoja IKP 11 239 eiro apmērā uz iedzīvotāju, kamēr galvaspilsētā tie bija 10 261 eiro. Pilsēta ļoti labi kotējās vēl tieši pirms Covid-19 ēras, 2019. gadā, kad tā ar IKP 16 484 eiro uz iedzīvotāju atradās trešajā vietā starp valstspilsētām (aiz Rīgas un Valmieras), taču pandēmijas laiks Ventspilij iegrieza īpaši smagi - 2020. gadā tās IKP nokrita gandrīz par trešdaļu, un kopš tā laika no līderpozīcijām pilsēta kūļājas tabulas vidusdaļā. Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par 2022. gadu rāda, ka Ventspils ar IKP 14 773 eiro uz iedzīvotāju ieņem 6. vietu Latvijā, atpaliekot no Rīgas, Valmieras, Liepājas, Rēzeknes un Jelgavas.

Vairāki uzņēmējdarbību raksturojoši rādītāji Ventspilī ir augstā līmenī - uzņēmumu saražotās produkcijas vērtība uz vienu iedzīvotāju - 2. vieta Latvijā (pārspējot arī Valmieru), uzņēmumos nodarbināto īpatsvars (31,8%) - 4. vieta (aiz Rīgas, Liepājas un Valmieras). Ventspils ir tuvu līderiem arī piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju ziņā iepriekšējos piecos gados (2019-2023) - 4. vieta aiz Valmieras, Rīgas un Rēzeknes. Tomēr bezdarba līmenis un vidējā darba samaksa Ventspilī ir valstspilsētu vidusmēra līmenī līdzīgi kā IKP.

Pirmo tranzīta biznesa sarukumu Ventspils piedzīvoja jau divtūkstošo gadu vidū, jo 2005. gadā Krievija, izbūvējusi pati savu ostu infrastruktūru, pārtrauca transportēt jēlnaftu caur Ventspils ostu. Nākamajā desmitgadē Krievija pakāpeniski samazināja arī kravu apgrozījumu. Taču Ventspils domes eksperti norāda uz vēl vienu iemeslu, kas, viņuprāt, veicinājis otro krituma vilni, kas notika pēc 2019. gada. Proti, lielu skādi esot nodarījis valdības lēmums pārņemt Ventspils ostas vadību: "Viens no būtiskākajiem pavērsieniem notika 2019. gadā, kad no Ventspils brīvostas pārvaldes tika izslēgti visi pilsētas domes pārstāvji. Tas radīja jaunu situāciju, kurā vairs nav skaidras pārliecības, ka ostas pārvaldes stratēģiskie mērķi sakrīt ar pilsētas domes attīstības redzējumu. Ja salīdzina ar Liepāju, var redzēt, ka šis lēmums ir samazinājis Ventspils brīvostas apgrozījumu par 60%, bet Liepājā, kur netika veikta šāda “reforma”, ostas apgrozījums ir palicis stabils kopš 2019. gada.”

Hronoloģiski šie procesi atbilst statistikai - tieši 2019. gadā Ventspils IKP sāka sarukt, bet 2020. gadā gāzās kā no kraujas, ko diez vai varētu skaidrot tikai ar Covid-19 ietekmi, jo nevienā citā valstspilsētā tik dramatisks IKP kritums nenotika.

Luminor bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš gan norāda, ka sava loma Ventspils ostas biznesa neveiksmēs pēdējos gados varētu būt arī citiem cēloņiem: “Bez iespējamās reformas ietekmes starpību Liepājas un Ventspils ostas dinamikā varēja radīt arī citi faktori. Ir labi zināms, ka Ventspils daudz vairāk bija atkarīga no Krievijas kravām, kamēr Liepāja ir vairāk reģionālo kravu pārvadātāja, lielākā daļa no tām ir ar Baltijas izcelsmi – graudi, kokmateriāli u.tml. Tāpat ir labi zināms par straujo rūpniecības attīstību Liepājā. Arī tās ražojumi papildina Liepājas ostas statistiku.”

Ventspils nav sēdējusi, rokas klēpī salikusi, gaidot neizbēgamo krahu. Jau pirms laba laika, apzinoties rūkošo tranzītbiznesa un ostas lomu, pilsēta sākusi darbu pie ekonomikas transformācijas uz apstrādes rūpniecības sektoru, uzsvaru liekot uz atbilstošu investoru piesaisti.     

Tam ir zināmi panākumi. Ventspils apstrādes rūpniecības apjomi laikā no 2014. līdz 2019. gadam attīstījušies visstraujāk Latvijā. Taču šī tik strauja attīstība bija iespējama tāpēc, ka atspēriena punkts bija visai zems, un pēdējos gados Ventspils rūpniecības izaugsme vairs tik ļoti neizceļas uz citu Latvijas valstspilsētu fona.

Pēteris Strautiņš norāda - lai gan patlaban Ventspils vairs ne tuvu nav tādā relatīvās labklājības pozīcijā uz Latvijas kopējā fona kā iepriekš, tomēr iznākums būtu vēl krietni sliktāks, ja Ventspils nebūtu samērā laikus sākusi pārorientēt saimniecību, attīstot apstrādes rūpniecību.

“Ražošana pilsētā augusi tiešām strauji, praktiski no nulles, un šobrīd tā sasniegusi tipisku Latvijas vidēja lieluma pilsētas līmeni. No vienas puses, ir paveikts daudz, bet, ja aplūkojam Ventspils IKP dinamiku salīdzinājumā pret Latvijas vidējo rādītāju, redzams, ka relatīvi pilsēta piedzīvojusi vislielāko ekonomisko pagrimumu valstī. Tomēr, ja nebūtu visa tā, kas ticis paveikts rūpniecības politikā, Ventspils šodien būtu rēgu pilsēta. Tur viss būtu sabrucis,” saka Pēteris Strautiņš.

Ventspils ekonomikas stāsts līdzinās “amerikāņu kalniņiem” (vai drīzāk - “krievu tranzīta kalniņiem”), kas vispirms, deviņdesmitajos gados, pilsētu uznesa pārējai Latvijai nesasniedzamos augstumos, bet pēc tam draudēja triekt tikpat dziļā bezdibenī. Nevar noliegt, ka Ventspils vadības stratēģiskie centieni mīkstināt šo piezemēšanos ir bijuši svarīgi, lai izvairītos no katastrofas. Šī vienādojuma pašreizējais rezultāts ir pilsēta, kas, aizvien saglabājot savu gandrīz nevainojami noslīpēto dzīves telpu, ekonomiski planē Latvijas valstspilsētu vidusmēra plaknē - kopā ar Jelgavu un Rēzekni, bet jau atpaliekot no senās konkurentes Liepājas, un vairs nesaskatot reiz politiski principiālās pretinieces Valmieras muguru. Vai varēja būt labāk? Grūti pateikt. Taču pavisam noteikti varēja būt sliktāk. Galvenais - Ventspilī ir jūtama vēlme aktīvi un gudri rīkoties, lai pilsēta turpinātu ķepuroties augšup. Tranzītbiznesa vētrainie uzplūdi un atplūdi ir sarežģījuši tās likteni un ilgtermiņa konsekventai attīstībai maksājuši gadus, taču, ja pašreizējais vektors saglabāsies, Ventspili varētu gaidīt laba nākotne.  

Projektu «Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomiku» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Latvijas valstspilsētu ekonomikas apskats: VENTSPILS (video)» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2024

Lasiet arī:

• Jēkabpils zudušā IKP meklējumos
• Demogrāfiskā situācija saasinās pilsētu konkurenci
• Valstspilsētu ekonomiskie dati