Izskatāmajā lietā ar tiesas lēmumu bija apstiprināta fiziskās personas bankrota procedūras pabeigšana, pasludināta saistību dzēšanas procedūra un apstiprināts saistību dzēšanas plāns. Samazinoties ienākumiem, parādnieks iesniedza tiesai pieteikumu apstiprināt saistību dzēšanas plāna grozījumus, paredzot pagarināt tā izpildes termiņu par sešiem mēnešiem, vienlaikus samazinot ik mēnesi kreditoriem novirzāmo maksājumu summu uz 125 euro mēnesī.

Senāts nepiekrīt prokurora protestā paustajam argumentam, ka parādnieka saistību dzēšanas plānā iekļautās kreditoriem izmaksājamās summas apmērs neatbilst Maksātnespējas likuma 155.pantam tādēļ, ka parādnieka maksājums kreditoriem nevar būt mazāks par vienu trešdaļu no valstī noteiktās minimālās darba algas.

Protesta iesniedzējs par prioritāru izvirzījis tikai vienu maksātnespējas procesa mērķi – kreditora prasījuma iespējami pilnīgāku apmierināšanu, tādējādi akcentējot vienīgi kreditora tiesību aizsardzību, taču atstājis bez ievērības maksātnespējas procesa citu mērķi – dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot viņa maksātspēju.

Tiesību aizsardzībai jābūt efektīvai un vienlīdz vērstai uz abu likumā noteikto mērķu sasniegšanu. Prokurora protestā dotās Maksātnespējas likuma 155.panta normas interpretācijas gadījumā personām, kuras no savas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ nav spējīgas novirzīt kreditoru prasījumu segšanai līdzekļus vienas trešdaļas apmērā no minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu samaksas, tiesības uz saistību dzēšanu tiek atņemtas pēc būtības.

Senāts norāda, ka Maksātnespējas likuma tiesību normas, tajā skaitā 155.pantu, likumdevējs veidojis, ņemot vērā abus iepriekš minētos maksātnespējas procesa mērķus, samērodams kreditora un parādnieka tiesības. Maksātnespējas likuma 155.panta tiesību normas ir paredzētas, lai noteiktu saistību dzēšanas plāna termiņu,  ņemot vērā parādnieka ienākumu apmēru, nevis lai noteiktu to parādnieka ienākumu daļu, kuru ir tiesības saņemt kreditoram.

Vienlaikus Senāts atzīst, ka konkrētajā gadījumā tiesa, grozot saistību dzēšanas plānu, atstājusi bez ievērības, ka parādnieka saistību dzēšanas plāna grozījumos nav norādes, kādiem mērķiem paredzēti uzturēšanas izdevumi, proti, summa, kas paliek parādnieka rīcībā un no kuras netiek segti kreditoru prasījumi.  Tāpat nav iesniegti pierādījumi tam, ka šādi izdevumi objektīvi ir nepieciešami.

Līdz ar to Senāts Rīgas rajona tiesas lēmumu atcēla un nodeva jautājumu par saistību dzēšanas plāna grozījumiem jaunai izskatīšanai.