Ne vienmēr lietas vērtīgumu var noteikt naudas izteiksmē. Uzņēmumam, nosakot pamatlīdzekļu vērtības kritēriju, jāņem vērā attiecīgi tā darbības apjoms, apgrozījuma lielums un tas, kāda vērtība konkrētajam uzņēmumam ir būtiska. Nebūtiskas vērtības inventārs tiks atzīts kā mazvērtīgais.

Ja mazam uzņēmumam, piemēram, biroja krēsls 100 eiro vērtībā varētu būt atzīts kā pamatlīdzeklis, tad liels uzņēmums šādu krēslu noteikti neuzskatīs par ļoti vērtīgu lietu, tāpēc atzīs to kā mazvērtīgo inventāru un norakstīs izmaksās iegādes brīdī.

Problēma, kāpēc grāmatvežiem jautājums par mazvērtīgo inventāru dažkārt sagādā galvassāpes, ir tā, ka neviens normatīvais akts nerunā par tādu terminu kā "mazvērtīgais inventārs". Starp grāmatvežiem un citiem grāmatvedības jomas speciālistiem nav vienprātības, kur bilancē uzrādīt mazvērtīgo inventāru — krājumu sastāvā vai pamatlīdzekļu posteņu grupā.

Tāpat arī ar normatīvā akta spēku nav noteikta kārtība, kā mazvērtīgā inventāra iegādi attiecina uz izdevumiem. Tas katram uzņēmumam pašam jānosaka savā grāmatvedības politikā. Praksē biežāk sastopamie varianti varētu būt trīs:

• uz izdevumiem attiecina iegādes brīdī;
• uz izdevumiem attiecina pa daļām, vienu pusi iegādes brīdī, otru pusi nākamajā pārskata gadā;
• uz izdevumiem attiecina, izbeidzot to lietot (norakstot).

Turpinājumā apskatīšu jautājumu par mazvērtīgo inventāru, balstoties uz gadu gaitā gūto pieredzi un atziņām. 

Jebkurai darbībai, kuru veicam grāmatvedības uzskaitē, vispirms jābūt pamatotai ar normatīvā akta spēku vai uzņēmumā noteikto kārtību, kas nav pretrunā ar likumu, un tikai tad, ņemot vērā grāmatveža pieredzi un zināšanas, katru konkrētu notikumu izvērtējam pēc tā ekonomiskās būtības un uzskaitē iegrāmatojam atbilstoši iepriekš minēto darbību kopumam.

Jautājumu par mazvērtīgo inventāru apskatīšu vispirms no otras puses, tāpēc ka, ja iegādātā lieta neatbilst pamatlīdzekļa kritērijam, tātad tā tiks atzīta kā mazvērtīgais inventārs. 

Tāpēc vispirms noskaidrosim, kas tiek atzīts kā pamatlīdzeklis. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (GPKGP) 16. pants nosaka, ka ilgtermiņa ieguldījumi ir līdzekļi, kas paredzēti ilgai lietošanai (ilgāk par 12 mēnešiem pēc attiecīgā pārskata gada beigām). Saskaņā ar minētā likuma 10. panta 1. daļu finanšu pārskata sastāvdaļa ir bilance un bilanci sagatavo, pamatojoties uz likuma 1. pielikumā noteikto shēmu. Šajā bilances shēmā tiek noteikts, ka ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā ir postenis "Pamatlīdzekļi, ieguldījuma īpašumi un bioloģiskie aktīvi", kur savukārt viens no apakšposteņiem ir "Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs". Šis vārds "inventārs" arī jauc galvu grāmatvežiem.

Tagad atbildēšu uz jautājumu, kāpēc uzskatu, ka nav pamata mazvērtīgo inventāru uzskaitīt bilances postenī "Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs".

GPKGP likuma 1. panta 1. daļas 17. punkts skaidro terminu "pamatlīdzekļi". Tie ir kustamas vai nekustamas ķermeniskas lietas, kuras atbilst visiem klasifikācijas kritērijiem:

1. Uzņēmums ir kā īpašnieks vai kā nomnieks saskaņā ar finanšu nomu. Tos izmanto preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai vai administratīvā nolūkā.
2. Uzņēmums paredz konkrēto lietu izmantot ilgāk par vienu gadu un sagaida, ka no šo lietu turēšanas tiks saņemti saimnieciskie labumi.
3. Tie nav iegādāti, lai pārdotu.
4. To lietderīgās lietošanas laiks ir ilgāks nekā viens gads.

Savukārt GPKGP likuma piemērošanas noteikumu Nr. 755 5.1. daļa nosaka vēl divus papildu kritērijus pamatlīdzekļu atzīšanai, t.i., 

• uzņēmums pamatlīdzekli atzīst tajā datumā, kurā tā ir pārņēmusi visus ar īpašuma tiesībām vai finanšu nomas līgumā paredzētajām tiesībām saistītos riskus un tiesības;
• to iegādes vērtība pārsniedz uzņēmuma grāmatvedības politikā noteikto pamatlīdzekļu vērtības kritēriju (eiro).

Tātad no minētajiem sešiem pamatlīdzekļu atzīšanas kritērijiem faktiski tikai viens, tas ir, vērtība, var būt tas, kas atšķir pamatlīdzekli no mazvērtīgā inventāra. Līdz ar to, ja iegādes vērtība nepārsniedz pamatlīdzekļu atzīšanas vērtības kritēriju, tad iegādātā lieta nevar būt uzskaitīta ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā. Lai uzskatāmāk, pievienoju tabulu, kurā izvērtēts, vai mobilais telefons būs pamatlīdzeklis vai mazvērtīgais inventārs, ar nosacījumu, ka attiecīgā uzņēmumā pamatlīdzekļu atzīšanas vērtības kritērijs ir 500 eiro.

Mazvērtīgais inventārs vai pamatlīdzeklis?

Uzņēmumā inventārs var būt dažāds, tāds, kurš nolietojas gada laikā, piemēram, kāds instruments, vai arī tāds, kura lietošanas laiks ir ilgāks par gadu, piemēram, klaviatūra. 

Grāmatvedības uzskaite inventāram, kura lietošanas laiks ir mazāks par gadu

Inventāru, kuru paredzēts lietot mazāk nekā gadu, jo tas ātri nolietosies, iegādes brīdī atzīst pārskata perioda izmaksās.

Grāmatojums:

D74xx "Mazvērtīgā inventāra iegādes izdevumi"
K531x "Norēķini ar piegādātājiem"

Grāmatvedības uzskaite inventāram, kura lietošanas laiks ir ilgāks par gadu

Inventāru, kuru lietos ilgāk nekā gadu, bet tas neatbilst vadības noteiktajam pamatlīdzekļu atzīšanas vērtības kritērijam, grāmatvedības uzskaitē var uzskaitīt četros variantos:

1) uzskaita kā lietu kopumu un iegrāmato pamatlīdzekļu sastāvā;

2) uzskaita kā mazvērtīgo inventāru, iegrāmatojot bilances kontos un izmaksās norakstot iegādes brīdī;

D214x "Mazvērtīgais inventārs" 300 eiro
D531x "Norēķini ar piegādātājiem" 300 eiro

D74xx "Mazvērtīgā inventāra iegādes izdevumi" 300 eiro
K219x "Mazvērtīgā inventāra norakstītā daļa" 300 eiro

D219x "Mazvērtīgā inventāra norakstītā daļa" 300 eiro 
K214x "Mazvērtīgais inventārs" 300 eiro

3) uzskaita kā mazvērtīgo inventāru, pārskata gada izmaksās iegrāmatojot iegādes brīdī;

D74xx "Mazvērtīgā inventāra iegādes izdevumi" 900 eiro
K531x "Norēķini ar piegādātājiem" 900 eiro

4) uzskaita kā mazvērtīgo inventāru, izmaksās iegrāmatojot norakstīšanas brīdī.

D214x "Mazvērtīgais inventārs" 300 eiro
D531x "Norēķini ar piegādātājiem" 300 eiro

D74xx "Mazvērtīgā inventāra iegādes izdevumi" 300 eiro
K214x "Mazvērtīgais inventārs" 300 eiro

Visa iepriekš minētā sakarā gribu vērst uzmanību uz vienu svarīgu lietu, t.i., mazvērtīgā inventāra norakstīšana izmaksās ietekmē finanšu rezultātu. Tāpēc ļoti būtiski ir pareizi un loģiski noteikt mazvērtīgā inventāra norakstīšanas kārtību. Kā sliktu piemēru varu minēt situāciju, kad uzskaitē maza uzņēmuma bilancē krājumu sastāvā iegrāmatots mazvērtīgais inventārs būtiskās summās, bet izmaksās, saskaņā ar grāmatvedības politikā noteikto, tiks norakstīts izslēgšanas brīdī. Tas nozīmē, ka visus tos gadus, kamēr šāds inventārs piedalās ieņēmumu gūšanā, tas neietekmē finanšu rezultātu, bet norakstīšanas gadā būtiski samazinās pārskata gada peļņu. Uzņēmuma īpašniekiem ir vēlme, lai uzņēmums strādātu ar peļņu, no kuras attiecīgi varētu maksāt dividendes, tāpēc grāmatveža pienākums ir objektīvi izvērtēt visus apstākļus un notikumus, kas ietekmē finanšu rezultātu.

Mazvērtīgā inventāra atzīšana saimnieciskās darbības veicējiem — iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem

Mazliet cita situācija ir vienkāršā ieraksta grāmatvedības kārtotājiem. MK noteikumu Nr. 188 "Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā" 22. punkts nosaka, ka par pamatlīdzekļiem uzskata nekustamas mantas uzskaites vienības (piemēram, zemesgabals, ēka, būve, ilggadīgie stādījumi) un kustamas mantas uzskaites vienības, kuru derīgās lietošanas laiks ir ilgāks par gadu un sākotnējā vērtība lielāka par 1000 eiro (piemēram, iekārta vai tās aprīkojums, tehnika, mašīna vai inventārs, transportlīdzeklis, dators, kopētājs). Tātad noteikumi jau nosaka pamatlīdzekļa atzīšanas vērtības kritēriju. Pašnodarbinātajiem šī vērtība nav jānosaka pašiem. 

Attiecīgi likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. panta 3. daļas 1. punkts noteic, ka, izdevumos, ja tie saistīti ar taksācijas gada ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības, tiek ieskaitīti izdevumi par iegādātajām izejvielām, materiāliem, pusfabrikātiem, izstrādājumiem, par inventāru, kura vērtība nepārsniedz 1000 eiro, par precēm, kurināmo un enerģiju. Tātad, ja iegādātā inventāra vērtība ir līdz 1000 eiro, to izmaksās noraksta iegādes gadā.

Secinājumi

1. Nosakot pamatlīdzekļu atzīšanas vērtības kritēriju, vadībai jāņem vērā visi apstākļi, lai bilancē ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā būtu pamatlīdzekļi, kuru vērtība ir patiešām būtiska attiecīgajam uzņēmumam, bet pārējais mazvērtīgais inventārs tiktu norakstīts izmaksās iegādes brīdī. 
2. Grāmatvedības politikā jānosaka pamatlīdzekļu atzīšanas vērtības kritērijs, izteikts eiro.
3. Grāmatvedības politikā jānosaka mazvērtīgā inventāra uzskaites kārtība.
4. GPKGP likuma subjekti paši nosaka pamatlīdzekļu atzīšanas vērtības kritēriju.
5. Pašnodarbinātie kā mazvērtīgu atzīst inventāru, kura vērtība nepārsniedz 1000 eiro.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada februāra (482.) numurā.